Dievs vēlās darīt Savus darbus mūsu vidū

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicinu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Vakar mēs runājām par to, ka dažus cilvēkus Dievs jau sen ir sagatavojis lai saņemtu vārdu no Dieva, bet mēs par viņiem uzzināsim tikai tad, kad Dievs vedīs mū pie viņiem. Bībele saka, ka cilvēki nespēs noticēt, ja nebūs kas sludina, un nebūs kas sludina, ja nebūs sūtīti. Bet kas tad sūta sludinātājus? To dara Jēzus caur Svēto Garu! 
„ … Tāpat kā Tu Mani esi sūtījis pasaul ē, arī Es viņus esmu sūtījis pasaulē. ” (Jāņa 17:18).
 Bet kā Dievs varēs mūs sūtīt sludināt, ja mēs nemācēsim dzirdēt no Viņa un saņemt Svētā Gara norādījumus? Nedzirdot Svēto Garu mēs nevarēsim būt efektīvi liecinieki un tad daudzas cilvēku dvēsele, kuras Dievs jau ir sagatavojis pļaujai, var aiziet bojā. Vakar mēs pieminējām Kornēliju, kura sirdi Dievs jau bija sagatavojis, bet nebija cilvēka, kurš piekristu sludināt viņa Dieva Vārdu. Dievs vērsās pie Pētera un aizveda viņu uz Kornēlija namu, kur visi viņa mājinieki jau bija Dieva sagatavoti un gaidīja pestīšanas vārdu. Pēc īsas Pētera svētrunas, Kornēlijs un viss viņa nams nožēloja grēkus, Svētais Gars nāca pār viņiem un viņi uzreiz tika kristīti ūdenī. (sk. 10. nodaļu Aputuļu darbi). Sieviete, par kuru es vakar stāstīju, arī jau bija gatava Evaņģēlija uzņemšanai, bet bija vajadzīgs sludinātājs, bet es gandrīz palaidu garām šo iespēju no Dieva. Slava Dievam, ka Svētais Gars mani vadīja un palīdzēja man saprast kas ir Dieva griba, un kas nē. Lūk, kāpēc ir tik svarīgi zināt, ko Dievs vēlās darīt. Lūk, kāpēc ir tik svarīgi atvērt savu sirdi Viņa Gara darbībai. Cilvēks var tikai domāt, bet Dievs pazīst visu cilvēku sirdis. Tāpēc Dievs var likt mūsu sirdīs runāt ar tiem, kuri jau ir gatavi uzklausīt Labo vēsti. Ir cilvēki, kuri jau ir gatavi un viņus vajag vienkārši ievest Dieva Valstībā. Un ja mēs pazīsim un dzirdēsim Svētā Gara balsi, tad mēs spēsim ātri savākt cilvēku dvēseļu glābšanas ražu. Kad mēs esam uztrenēti tajā, lai dzirdētu Svētā Gara balsi, tad Dievs runās uz mums, kur mums vajadzētu iet, ko runāt un par ko lūgt. 
„ Tā Kunga eņģelis sacīja Filipam: “Celies un ej uz dienvidus pusi pa ceļu, kas no Jeruzālemes ved uz Gazu; tas ir tuksneša ceļš.” Un cēlies viņš gāja. Un, lūk, kāds etiopietis, etiopu ķēniņienes Kandakes dižciltīgs galminieks, kas pārzināja visas viņas mantnīcas, bija nācis uz Jeruzālemi Dievu pielūgt. Un ceļā uz mājām viņš sēdēja savos ratos un lasīja pravieti Jesaju. Gars Filipam sacīja: “Ej klāt un turies līdztekus šiem ratiem.” ” . (Apust. darbi 8:26-29).
 Iedomājieties, kas varēja notikt ar etiopieti, ja Filips nepazītu Svētā Gara balsi? Iespējams, etiopietis tā arī nebūtu nožēlojis grēkus. Tomēr, pateicoties šai spējai dzirdēt no Dieva, Filips atnesa Evaņģēliju veselam kontinentam. Etiopietis bija stratēģiski svarīgs cilvēks, caur kuru Evaņģēlijs ienāca visā Etiopijā un Āfrikā. Tāpēc, Svētais Gars atveda Filipu no Samarijas uz tuksnesi, lai satiktos ar vienu cilvēku. Redziet, cik svarīgi ir dzirdēt Dievu! Ja tu mācēsi dzirdēt Dieva balsi, tad Svētais Gars varēs atvest tevi uz vajadzīgo vietu un izdarīt caur tevi Savu grandiozo darbu cilvēku glābšanai. Analogā veidā Evaņģēlijs ienāca arī Eiropā. 
„ Bet, viņiem ejot caur Frīģiju un Galatiju, Svētais Gars aizliedza Dieva vārdu Āzijā runāt. Nonākuši Mizijas apvidū, viņi lūkoja iet uz Bitiniju, bet Jēzus Gars viņiem neļāva. Pagājuši garām Mizijai, viņi nonāca Troadā. Un Pāvils naktī redzēja parādību: kāds maķedonietis stāvēja, viņu lūgdams un sacīdams: “Nāc uz Maķedoniju un palīdzi mums!” Kad viņš šo parādību bija redzējis, mēs gribējām tūdaļ iet uz Maķedoniju, saprazdami, ka Dievs mūs aicina viņiem sludināt evaņģēliju. Aizbraukuši no Troadas, mēs devāmies tieši uz Samotrāķiju un otrā dienā uz Neapoli ”. (Apust. darbi16: 6-11).
 Kāds man pazīstams kalpotājs no Amerikas atbrauca uz Ukrainu, un Dievs pamudināja viņu liecināt par Jēzu kādam laulātam pārim. Kontaktējoties ar šiem cilvēkiem, viņi nožēloja grēkus, pēc tam šis kalpotājs kristīja viņus ūdenī un pēc tam aizbrauca uz Ameriku. Pēc kāda laika, šis kalpotājs satikās ar šiem cilvēkiem Argentīnā un uzzināja, ka viņi tagad ir missionāri. Jūs redzat, kādus varenus darbus Dievs var darīt caur mums, kad mūs vada Svētais Gars! Kad cilvēks ir paklausīgs Svētā Gara balsij, tad Dievs dara viņu ļoti efektīvu. Tu vari katru rītu lūgt Dievam tādu lūgšanu: “Kungs, es esmu Tavs sūtnis! Tu mani sūti, lai es Tavā vārdā varētu samierināt cilvēkus ar Tevi. Tāpēc, man ir vajadzīga Svētā Gara vadība un virziens, runā uz mani šodien, palīdzi man saprast, ar kuru cilvēku runāt, ko runāt un kā runāt, lai būtu acīmredzami augļi un rezultāti Jēzum Kristum par godu”. Dievs vēlās darīt Savus darbus mūsu vidū. Bet priekš tā mums ir jātrenē savas garīgās ausis. Ja mēs iemācīsimies dzirdēt Viņa balsi, tad mēs būsim izbrīnīti, cik varenas lietas Dievs var darīt mūsu laikā un mūsu paaudzē. Bagātīgas jums svētības! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dieva klātbūtne III

    „tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis! Esiet nelaimīgi un vaimanājiet un raudiet, jūsu smiekli lai top pārvērsti vaidos un jūsu prieks skumjās. Zemojieties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās.”(Jēkaba 4:8-10).Augšminētajā Rakstu vietā mēs redzam, ka grēks un elku kalpība attālina cilvēku no Dieva un bloķē ceļu uz pieeju Dieva klātbūtnei, spēkam un Dieva slavai. Tāpēc, ir vēl kas, izņemot lūgšanu, kas tuvina mūs Dievam un atnes Dieva klātbūtni mūsu dzīvē, – tā ir grēku nožēla un mūsu nodošanās svētai dzīvei.
  • Jēzus līdzība par labo Samarieti

    „ Un redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams, sacīja: “Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?” Bet Viņš uz to sacīja: “Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?” Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.” Viņš tam sacīja: “Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi.”
  • Ciešanas kā disciplīnas mērs II

    Mans pienākums un atbildība kā ticīgam cilvēkam ir dzīvot pienācīgu dzīvi un staigāt paklausībā Dieva priekšā. Ja es kļūstu nepaklausīgs, tad Bībele saka, ka mans Debesu Tēvs pārmācīs un sodīs mani. Sodīt – nozīmē pārmācīt, lai morāli pilnveidotu. Lūk, ko Bībele saka: „Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!” (Atkl.3:19)
  • Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību II

    „Būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.”(Filipiešiem 1:6).Kāpēc Pāvels bija pārliecināts, ka Kungs pabeigs labo darbu, kuru Viņš iesācis ticīgo cilvēku dzīvēs? Rūpīgi aplūkojot kontekstā, jūs ieraudzīsiet, ka Pāvela pārliecība balstījās uz šo cilvēku attieksmi pret Dieva darbiem. Savas Vēstules iesākumā Pāvels runā par to, ka jau no paša sākuma, kopš šie cilvēki sāka staigāt ar Dievu, viņi ņēma līdzdalību evaņģēlijā.
  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds?

    Mēs varam zināt dažādas mācības, bet, kad atnāk problēmas, tad mūsu uzvedība reāli atspoguļo to, kāds vārds un, cik daudz Dieva Vārda ir tevī. Kad manī ir Dieva Vārds un sātans atnāk pie manis, tad šis Vārds, kas ir manī, ir vienīgā cerība un spēks, kas spēj uzvarēt sātanu. Ja manī nemājo Dieva Vārds, tad es nespēšu uzvarēt, un tad manas problēmas paliks iepriekšējā – neatrisinātā stāvoklī. Bet, ja Dieva Vārds mājo manī, tad šis Vārds palīdzēs tikt skaidrībā ar jebkuru situāciju. Kāpēc ticīgu cilvēku dzīvēs ienāk bailes, panika, vilšanās, nogurums, vājums? Tas notiek tāpēc, ka cilvēkā nemājo Dieva Vārds. Bet Dieva vēlēšanās ir tāda, lai mēs būtu piepildīti ar Dieva Vārdu. Kad mēs lasām Vārdu, apzinoties, ka tas mums ir vajadzīgs katru dienu, lai mums būtu gaisma un virziens, tad mums būs stimuls lasīt. Tāpēc, ka vēlos būt garīgi stiprs un spējīgs uzvarēt sātanu, tāpēc, ka vēlos, lai man būtu sapratne, virziens, tāpēc, ka vēlos dzīvot šķīstu dzīvi – tāpēc es arī lasu Dieva Vārdu.
  • Ticība – tā ir paklausība Dievam! II

    Mēs runājām par to, ka ticība – tā ir darbība(rīcība) saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt neiespējamo, tas nozīmē – to, kas iespējams tikai Dievam. Dievs neaicina mūs, lai mēs demonstrētu to, uz ko mēs esam spējīgi, bet lai mēs demonstrējam to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc bieži vien Dievs dod mums uzdevumus, kuru izpildīšana bez Viņa būs neiespējama.