Dievs vēlās darīt Savus darbus mūsu vidū

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicinu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Vakar mēs runājām par to, ka dažus cilvēkus Dievs jau sen ir sagatavojis lai saņemtu vārdu no Dieva, bet mēs par viņiem uzzināsim tikai tad, kad Dievs vedīs mū pie viņiem. Bībele saka, ka cilvēki nespēs noticēt, ja nebūs kas sludina, un nebūs kas sludina, ja nebūs sūtīti. Bet kas tad sūta sludinātājus? To dara Jēzus caur Svēto Garu! 
„ … Tāpat kā Tu Mani esi sūtījis pasaul ē, arī Es viņus esmu sūtījis pasaulē. ” (Jāņa 17:18).
 Bet kā Dievs varēs mūs sūtīt sludināt, ja mēs nemācēsim dzirdēt no Viņa un saņemt Svētā Gara norādījumus? Nedzirdot Svēto Garu mēs nevarēsim būt efektīvi liecinieki un tad daudzas cilvēku dvēsele, kuras Dievs jau ir sagatavojis pļaujai, var aiziet bojā. Vakar mēs pieminējām Kornēliju, kura sirdi Dievs jau bija sagatavojis, bet nebija cilvēka, kurš piekristu sludināt viņa Dieva Vārdu. Dievs vērsās pie Pētera un aizveda viņu uz Kornēlija namu, kur visi viņa mājinieki jau bija Dieva sagatavoti un gaidīja pestīšanas vārdu. Pēc īsas Pētera svētrunas, Kornēlijs un viss viņa nams nožēloja grēkus, Svētais Gars nāca pār viņiem un viņi uzreiz tika kristīti ūdenī. (sk. 10. nodaļu Aputuļu darbi). Sieviete, par kuru es vakar stāstīju, arī jau bija gatava Evaņģēlija uzņemšanai, bet bija vajadzīgs sludinātājs, bet es gandrīz palaidu garām šo iespēju no Dieva. Slava Dievam, ka Svētais Gars mani vadīja un palīdzēja man saprast kas ir Dieva griba, un kas nē. Lūk, kāpēc ir tik svarīgi zināt, ko Dievs vēlās darīt. Lūk, kāpēc ir tik svarīgi atvērt savu sirdi Viņa Gara darbībai. Cilvēks var tikai domāt, bet Dievs pazīst visu cilvēku sirdis. Tāpēc Dievs var likt mūsu sirdīs runāt ar tiem, kuri jau ir gatavi uzklausīt Labo vēsti. Ir cilvēki, kuri jau ir gatavi un viņus vajag vienkārši ievest Dieva Valstībā. Un ja mēs pazīsim un dzirdēsim Svētā Gara balsi, tad mēs spēsim ātri savākt cilvēku dvēseļu glābšanas ražu. Kad mēs esam uztrenēti tajā, lai dzirdētu Svētā Gara balsi, tad Dievs runās uz mums, kur mums vajadzētu iet, ko runāt un par ko lūgt. 
„ Tā Kunga eņģelis sacīja Filipam: “Celies un ej uz dienvidus pusi pa ceļu, kas no Jeruzālemes ved uz Gazu; tas ir tuksneša ceļš.” Un cēlies viņš gāja. Un, lūk, kāds etiopietis, etiopu ķēniņienes Kandakes dižciltīgs galminieks, kas pārzināja visas viņas mantnīcas, bija nācis uz Jeruzālemi Dievu pielūgt. Un ceļā uz mājām viņš sēdēja savos ratos un lasīja pravieti Jesaju. Gars Filipam sacīja: “Ej klāt un turies līdztekus šiem ratiem.” ” . (Apust. darbi 8:26-29).
 Iedomājieties, kas varēja notikt ar etiopieti, ja Filips nepazītu Svētā Gara balsi? Iespējams, etiopietis tā arī nebūtu nožēlojis grēkus. Tomēr, pateicoties šai spējai dzirdēt no Dieva, Filips atnesa Evaņģēliju veselam kontinentam. Etiopietis bija stratēģiski svarīgs cilvēks, caur kuru Evaņģēlijs ienāca visā Etiopijā un Āfrikā. Tāpēc, Svētais Gars atveda Filipu no Samarijas uz tuksnesi, lai satiktos ar vienu cilvēku. Redziet, cik svarīgi ir dzirdēt Dievu! Ja tu mācēsi dzirdēt Dieva balsi, tad Svētais Gars varēs atvest tevi uz vajadzīgo vietu un izdarīt caur tevi Savu grandiozo darbu cilvēku glābšanai. Analogā veidā Evaņģēlijs ienāca arī Eiropā. 
„ Bet, viņiem ejot caur Frīģiju un Galatiju, Svētais Gars aizliedza Dieva vārdu Āzijā runāt. Nonākuši Mizijas apvidū, viņi lūkoja iet uz Bitiniju, bet Jēzus Gars viņiem neļāva. Pagājuši garām Mizijai, viņi nonāca Troadā. Un Pāvils naktī redzēja parādību: kāds maķedonietis stāvēja, viņu lūgdams un sacīdams: “Nāc uz Maķedoniju un palīdzi mums!” Kad viņš šo parādību bija redzējis, mēs gribējām tūdaļ iet uz Maķedoniju, saprazdami, ka Dievs mūs aicina viņiem sludināt evaņģēliju. Aizbraukuši no Troadas, mēs devāmies tieši uz Samotrāķiju un otrā dienā uz Neapoli ”. (Apust. darbi16: 6-11).
 Kāds man pazīstams kalpotājs no Amerikas atbrauca uz Ukrainu, un Dievs pamudināja viņu liecināt par Jēzu kādam laulātam pārim. Kontaktējoties ar šiem cilvēkiem, viņi nožēloja grēkus, pēc tam šis kalpotājs kristīja viņus ūdenī un pēc tam aizbrauca uz Ameriku. Pēc kāda laika, šis kalpotājs satikās ar šiem cilvēkiem Argentīnā un uzzināja, ka viņi tagad ir missionāri. Jūs redzat, kādus varenus darbus Dievs var darīt caur mums, kad mūs vada Svētais Gars! Kad cilvēks ir paklausīgs Svētā Gara balsij, tad Dievs dara viņu ļoti efektīvu. Tu vari katru rītu lūgt Dievam tādu lūgšanu: “Kungs, es esmu Tavs sūtnis! Tu mani sūti, lai es Tavā vārdā varētu samierināt cilvēkus ar Tevi. Tāpēc, man ir vajadzīga Svētā Gara vadība un virziens, runā uz mani šodien, palīdzi man saprast, ar kuru cilvēku runāt, ko runāt un kā runāt, lai būtu acīmredzami augļi un rezultāti Jēzum Kristum par godu”. Dievs vēlās darīt Savus darbus mūsu vidū. Bet priekš tā mums ir jātrenē savas garīgās ausis. Ja mēs iemācīsimies dzirdēt Viņa balsi, tad mēs būsim izbrīnīti, cik varenas lietas Dievs var darīt mūsu laikā un mūsu paaudzē. Bagātīgas jums svētības! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! V

    Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, neko neupurēt, nedarīt neko labu sava mīlestības objekta labā. Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, nepavadīt laiku kopā ar to, kuru mīli. Tas vienkārši nav iespējams! Laiks – tā ir mūsu dzīve. Pavadot laiku kopā ar to, kuru tu mīli, tu ar to dāvā viņam daļu savas dzīves.Tam, lai nopelnītu naudu, ir vajadzīgs laiks, un lai tērētu naudu , arī ir nepieciešams laiks. Ja tev ir nauda, bet nav laika to tērēt, šī nauda nenesīs tev svētības. Ja tu pazaudēsi naudu, rīt var nopelnīt to atkal. Bet, ja tu pazaudēsi laiku, – to vairs nekad neatgūsi!
  • Viss apslēptais noteikti taps zināms II

    «Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!» (Ps.32:1-2). Dāvids saka, ka pēc gēku nožēlas cilvēka dzīvē ienāk Dieva piedošana, viņa grēki ir nolīdzināti un pārkāpumi piedoti. Dāvids nosauc tādu cilvēku par svētīgu. Cilvēks, kurš neslēpj savā sirdī viltības, ir atvērts Dieva priekšā. Nav piedošanas tam, kas nenožēlo un neatklāj savus grēkus Dieva priekšā.
  • Gaidiet vislabāko no Dieva, noskaņojiet sevi uz Dieva pārdabisko iejaukšanos, bet neaizmirstiet darīt savu daļu

    Ejiet pēc paša labākā, kas ir no Dieva. Dažreiz mēs palēninām savu izrāvienu, tāpēc, ka izvēlamies eksistēšanu atmodas vietā. Jēzus nāca, lai mums būtu dzīvība un dzīvības pārpilnība, nevis, lai mums būtu daži nelieli svētību pilieni. No jauna pievērsīsimies stāstam Apustuļu darbos par vīru, kas bija tizls no mātes miesām.
  • Kādēļ ir nepieciešams padarīt slavēšanu par savu dzīvesveidu

    Slavēšana ir mūsu ticības uz Dievu izrādīšana.Romiešiem 4: 20, mēs lasām, ka Ābrahāms „Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā”. Viens no veidiem, kā mēs varam gan parādīt, gan celt stipru ticību savā dzīvē, ir iemācīties pagodināt jeb dot slavu. Viens no veidiem, kā mēs pagodinām Dievu, ir Viņam ticēt, Viņu slavēt un turēties pie Viņa vārda par spīti dzīves negatīvajiem apstākļiem. Tikai tie, kas tic, ka Dievs valda pār viņu dzīvi un situāciju, spēj tā dzīvot. Bet patiesība ir tā, ka mēs nevaram izbaudīt dzīvi Dievā, līdz mēs neiemācīsimies Viņu pagodināt, parādot Viņam savu ticību caur ikdienas slavēšanu.
  • Cienīgs mērķis dzīvei

    Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā:„Jo es gaidu un ceru, ka es nevienā vietā nepalikšu kaunā, bet kā vienmēr, tā arī tagad atklātībā Kristus tiks pagodināts manā miesā vai ar dzīvību, vai ar nāvi. Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums. Bet, ja dzīvot miesā man ir darba auglis, tad es nezinu, ko lai izvēlos? Mani spiež no abām pusēm; es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāk.
  • Kur ņemt prieku?

    „Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.” (Psalmi, 19:8-9)Šai Rakstu vietā mēs redzam, ka viens no prieka avotiem ir Dieva Vārds, pārdomas par Vārdu, dzīves uztvere caur Dieva Vārda prizmu. Tāpēc ir tik svarīgi, lai mēs saprastu, ka, tikai paliekot Vārdā, mēs allaž varēsim smelties prieku un mājot priekā. Dieva Vārds – tā ir īstenais stimuls, kas palīdz vienmēr slavēt Dievu un priecāties.