Dievs vēlas kļūt par mūsu Draugu

Labdien, dārgie brāļi un māsas! Priecājos, ka no jauna varu vērsties pie jums ar uzmundrinājuma un pamācības vārdu. Mēs ar jums runājām par to, ka Dievs vēlas kļūt par mūsu Draugu, vēlas atklāt mums Savus noslēpumus, kuri atnestu mūsu dzīvē izlaušanos un paaugstināšanu. Bībelē ir teikts, ka Dievs nosauca Ābrahāmu par Savu draugu. Reiz Dievs atnāca pie Ābrahāma un teica, ka Viņš nevar slēpt no Ābrahāma to, ko Viņš ir nolēmis darīt. 
„ Un Tas Kungs sacīja: “Vai Man no Ābrahāma būs slēpt, ko Es gribu darīt? Jo Ābrahāmam būs tapt par lielu un varenu tautu, un viņā būs svētītas visas zemes tautas. Es esmu viņu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl un savam namam pēc viņa, ka tie sargā Tā Kunga ceļu, lai darītu taisnību un tiesas, ka Tas Kungs liktu nākt pār Ābrahāmu tam, ko Viņš ir sacījis viņam.” (1.Mozus 18:17-19).
 Praktiski tos pašus vārdus Jēzus sacīja Saviem mācekļiem: „Jūs esat Mani draugi! Un to, ko Dievs ir atklājis Man, es atklāšu jums.” 
„ Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo kalps nesaprot, ko viņa kungs dara; bet Es jūs esmu saucis par draugiem, tāpēc, ka visu, ko Es esmu dzirdējis no Sava Tēva, Es jums esmu darījis zināmu.” (Jāņa 15:15).
 Dievs izglāba Israēla bērnus, izveda viņus no Ēģiptes, darīja viņu ceļā brīnumus, bet viņi, tai pat laikā, tik un tā neiepazina Dievu personīgi, viņi tik un tā nespēja atpazīt Viņa balsi, – tie tikai zināja par Viņu, bet nepazina Viņu. Israēla bērni zināja, ka Viņš ir – Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba Dievs, Kurš ir atbrīvojis viņus. Viņi zināja par Dieva darbiem, bet nepazina Viņu kā Personību. Un Dievs tiem sacīja, ka Viņš vēlas iepazīties ar viņiem. Mozus dzirdēja Dievu, jo tas personīgi pazina Viņu Pašu un Viņa ceļus. Dievs vēlējās personīgi runāt ar Israēla bērniem. Dievs gribēja, lai tie dzirdētu Viņu un skatītu Viņa godību. Šī iemesla dēļ, Dievs atveda viņus pie kalna, kurā Viņš gribēja atklāties tiem (skat. 2.Mozus 19.nod.).Tomēr, nobijušies, izraēlieši teica, ka viņi vairs negrib dzirdēt Dievu, bet uzskata, ka labāk būs, ja vārdu no Dieva priekš tiem saņems Mozus. Kādas sekas tas atnesa Israēla tautai? Viņi neiepazina Dievu un neiepazina Viņa ceļus, jo starp Dievu un viņiem nebija sadraudzības. 
„Viņš Mozum atklāja Savus ceļus un rādīja Israēla bērniem Savus darbus.(Psalms 103:7).
 Ja mēs iemācīsimies dzirdēt Dieva balsi, tad mums būs dziļa sadraudzība ar Viņu, un tādā gadījumā mēs zināsim Dievu ceļus un pazīsim Dievu personīgi. Dievam tik daudz kas ir uz sirds, ar ko Viņš vēlētos dalīties ar mums. Dievs vēlas dalīties ar mums tajā, ko Viņš grib darīt. Tas var attiekties uz tavu vai tavu bērnu dzīvi, uz tavu biznesu, situāciju pilsētā, kurā tu dzīvo, vai arī situācijām blakus esošajās pilsētās. Dievs grib atklāt mums arī Sevi Pašu. Taču, ja mēs neiemācīsimies dzirdēt Dieva balsi, tad mums nebūs pilnvērtīgas sadraudzības. Nav iespējams mīlēt un, tai pat laikā, nedalīties ar to, kuru tu mīli, tajā, kas notiek tavā sirdī. Dievs ir mīlestība, un Viņš vēlas, lai mēs iepazīstam Viņu dziļāk. Tas ir iespējams tikai tad, ja mēs esam iemācījušies dzirdēt Viņa balsi. Mēs nevarēsim staigāt ar Dievu līdz tam brīdim, kamēr mēs nesāksim Viņu dzirdēt un saprast. Bībele saka, ka divi nevar staigāt kopā, ja tie viens otru nesaprot. 
  Ja divi kopā staigā, vai tad viņi nav savā starpā jau iepriekš sarunājušies (Āmosa 3:3).
 Mēs gribam staigāt kopā ar Dievu tieši tāpat, kā to darīja Ēnohs. Taču, kā ir iespējams staigāt ar Dievu, ja mēs Viņu neredzam? Tikai caur sadraudzību ar Viņu. 
„Un Ēnohs vadīja savas gaitas ar Dievu; tad viņa vairs nebija, jo Dievs ņēma viņu pie Sevis.”(1.Mozus 5:24).
 
„Viņam durvju sargs atver, un avis klausa viņa balsij, un viņš savas avis sauc vārdā un izved tās ārā.”(Jāņa 10:3).
 Dievs grib komunicēt ar mums individuāli, tālab Viņš arī sauc mūs vārdā. 
„ Un Tas Kungs runāja ar Mozu vaigu vaigā, kā kāds sarunājas ar savu draugu. Un, kad viņš atgriezās nometnē, viņa kalps Jozua, Nūna dēls, vēl jauneklis, palika teltī.” (2.Mozus 33:11).
 Dievs vēlas sarunāties ar mums vaigu vaigā, tieši tā, kā Viņš runāja ar Mozu. Tieši tai laikā mēs mācāmies saprast Dievu.  Turpināsim rīt! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! IV

    Es jums teikšu, ka dziedāt Dievam, slavēt Viņu, priecāties Viņa klātbūtnē – tas nav grūti, vienkārši domā par Viņa labvēlību, pat ja tev ir ļoti slikti, atrodi kaut ko savā dzīvē, par ko tu vari pateikties Dievam. Pat tad, kad tev šķiet, ka tavā dzīvē viss brūk un tava situācija ir vissliktākā, tik un tā turpini ticēt – tu vienkārši neesi sastapies ar situāciju, kas ir sliktāka par tavējo. Bet tad, kad tu ieraudzīsi tādu situāciju, tev šķitīs, ka tu dzīvo paradīzē.
  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam!

    Mēs turpinām runāt par to, ka mūsu pašu labad, Dievs vēlas mainīt katru no mums. Vakar mēs runājām, ka tad, ja mēs ļausim Dievam veikt mūsos Viņa pārmaiņas un sekosim Jēzum, tad mums apkārt esošie cilvēki varēs ieraudzīt pār mūsu dzīvi un kalpošanu debesu zīmogu.Vai atceraties, ka pēc Jēzus augšāmcelšanās, kad sinagogas sardzes priekšnieki, rakstu mācītāji un saduķeji satikās ar Viņa mācekļiem, tie ieraudzīja mācekļos pārcilvēcisku spēku.
  • Sacīt Dievam: „Man nav laika Tev” var tikai garīgi akls cilvēks!

    Lūk, kāpēc es lūdzu par to, lai Dievs atver acis visiem, kuri lasa šo vēstījumu. Lai Dievam nekad vairs nav jādzird tas, ka mums nav laika Viņam un tam, lai piepildītu Dievišķo mērķi, kuru Dievs mums nolicis.Jā, es saprotu to, ka mēs dzīvojam uz zemes, un mums ir milzum daudz problēmu. Mēs dzīvojam miesā, kura pieprasa savas rūpes. Mēs esam iesaistīti dažādās savstarpējās attiecībās, kuras arī pieprasa savu laiku. Atbildīgi cilvēki nevar atstāt bez uzmanības vai rūpēm savu ģimeni, savus bērnus, pienākumus savā dzīvē. Tomēr, tas viss nevar kļūt par iemeslu tam, ka trūkst ziedošanās Dievam. Tieši pretēji, vajag pieņemt stingru lēmumu ziedot sevi Dievam. Es nesaku, ka tas būs viegli, bet tas ir pats gudrākais lēmums un pats pareizākais savas dzīves un sava laika ieguldījums.
  • Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj

    Mēs turpinām sarunu par nepieciešamību laist apgrozībā savu dāvanu(talantu vai spējas), kuru tev devis Tas Kungs. Jēzus grib, lai katrs cilvēks būtu uzticams mazumā, un tad Dievs iecels tādu cilvēku pār ko lielu. Dievs katram no mums dod vienādas iespējas tam, lai mēs sāktu kalpot Viņam un pienest augļus Dieva Valstībai. Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj.Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.
  • Kalpošana ir svarīga un mani ietekmē, jo tā man palīdz attīstīt sevī līdzcietību

    Līdzcietība, savukārt, atnes manā dzīvē un man tuvo cilvēku dzīvēs dziedinošu un atjaunojošu Dieva spēku. Pateicoties līdzcietībai, es kļūstu par instrumentu Dieva rokās-atjaunošanas instrumentu-un Dieva dziedinošā svaidījuma kanālu. Dieva svaidījums plūst un strādā caur līdzcietību.Vai jūs vēlaties lai Dievs īpašā veidā svaida jūs? Vai jūs vēlaties, lai Dieva spēks varenā veidā plūst caur jums? Es domāju, ka jā. Dievs arī to vēlās. Dievs vēlās, lai mēs būtu Viņa žēlastības instrumenti, lai Viņa svaidījums un spēks plūst caur mums pastāvīgi. Priekš tā mums jāattīsta sevī līdzcietīga sirds attiecībā pret cilvēkiem vajadzībās. Jo vairāk līdzcietības būs mūsos, jo vairāk Dieva svaidījuma un spēka plūdīs caur mums.
  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! IV

    Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.”(Mateja 25:14-15).Jēzus šeit atklāj to, ka kritērijs Viņa novērtējumam ir nevis daudzums, bet uzticība. Dievs zina, ka katram no mums ir dažādas spējas, tāpēc, rezultāta daudzums dažādiem cilvēkiem būs dažāds. Tomēr, Jēzum ne tas ir svarīgi, bet tas, cik uzticīgs tu esi tajā, ko Dievs tev uzticējis. Svarīga ir tava attieksme pret Viņa darbiem.