Dievs vēlas, lai mēs esam spēcīga rakstura cilvēki – Kristus rakstura

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzos, lai jūsos nerimst slāpes pēc Dieva vārda un Viņa gudrības, slāpes pēc sadraudzības ar Viņu, jo Dievs ir mūsu dzīvības avots.

Mēs ar jums runājām par to, ka Dievs vēlas, lai mēs esam spēcīga rakstura cilvēki – Kristus rakstura. Ja cilvēkam nav Kristus rakstura, tad Svētā Gara dāvanas neko nemāca citiem un nenes apmierinājumu arī pašam cilvēkam.

Dievs vēlas, lai mūsu galvenie centieni un mērķis ir – pielīdzināties Jēzum. Ja Dieva vēlēšanās kļūs arī par mūsu vēlēšanos, tas mudinās mūs atklāt sevī tās dāvanas, kuras Dievs mums ir devis. Tas mudinās mūs arī kalpot cilvēkiem ar to dāvanu, kuru Tas Kungs mums piešķīris.

Mūsu dāvana pilnveidojas un pieaug tikai tad, ja mēs, lai kalpotu cilvēkiem, laižam to apgrozībā.

  • Vēlēšanās līdzināties Jēzum mudina mani itin visā meklēt Dieva gribu. Ja es daru tikai to, ko es gribu, tad es, un nevis Jēzus, esmu savas dzīves saimnieks. Jēzus, ejot uz Golgatu, negribēja to darīt, bet Viņš pakļāva Sevi Dieva gribai un izdarīja to, ko vēlējās Viņa Tēvs. Jēzus teica, ka tas, kurš grib piepildīt Dieva gribu, tas zinās, kāda ir šī griba. Taču mēs nevarēsim parādīt Dievu miesā bez Svētā Gara.
  • Ja es gribu līdzināties Jēzum, tad es ņemšu savu krustu un sekošu Jēzum.

Krusts – tā ir cena par to, lai mēs varētu piepildīt Dieva gribu. Cena – tas nozīmē, ka mēs stājamies pretī savai miesai, savam „es” un pakļaujamies Dieva gribai. Cilvēks, kurš izvairās no sāpēm un meklē vieglāko ceļu, nekad nevarēs piepildīt savu aicinājumu. Taču ir svarīgi zināt un saprast, ka bez Svētā Gara nav iespējams piepildīt savu aicinājumu. Svētais Gars palīdz mums maksāt cenu un nest savu krustu.

Ja tev ir mūžīgie mērķi, tad tu izmantosi visu to, kas tev ir materiālajā pasaulē tam, lai sasniegtu šo mērķi. Un tad tava dzīve uz zemes būs nozīmīga un vērtīga. Ja man ir nepieciešama palīdzība, man jāvēršas pie paša labākā Palīga – Svētā Gara. Svētais Gars vienmēr ir mums līdzās, Viņš vienmēr zina izeju no jebkuras situācijas vai problēmas, un Viņš mājo mūsos. Man ir jāiemācās visās situācijās paļauties uz Dievu. Ar jebkuru jautājumu vērsies pie Svētā Gara, un Viņš tev palīdzēs, jo citādi – tava dzīve būs neauglīga. Ar Svēto Garu mēs esam spējīgi piedot un mīlēt savus ienaidniekus un parādīt savā dzīvē Kristu. Ja mēs vēršamies pie Svētā Gara pēc palīdzības, Viņš spēcina mūs, mūsu nespēkā. Svētais Gars ir mūsu Padomdevējs! Svētais Gars vēlas caur mums demonstrēt Savu spēku. Taču, mums ir jāapzinās sava vajadzība pēc Svētā Gara:

* Tev pastāvīgi ir jāapzinās Svētā Gara klātbūtne tavā dzīvē – Viņš ir ar tevi, Viņš dzīvo tevī, tu esi – Svētā Gara templis.

* Runā ar Svēto Garu, uzdod Viņam jautājumus, un dari to katru dienu. Lai neviena diena nepaiet bez sadraudzības ar Viņu. Uzklausi Svēto Garu un seko Viņa norādījumiem un Viņa vadībai.

* Lūdz Svētajā Garā mēlēs. Svētais Gars lūdz caur tavu garu, kā rezultātā notiek informācijas apmaiņa.

Ir daži iemesli, kālab ir tik svarīgi lūgt garā:

  1. Mans gars zina vairāk, nekā mans prāts, jo Dieva Gars dzīvo manā garā. Lūdzot garā, mans gars var aizlūgt par daudziem jautājumiem, kuri nav zināmi manam prātam.
  2. Pateicoties lūgšanai garā, notiek apmaiņa ar informāciju, – tevī uzkrājas informācija, kas vēlāk, vajadzīgā brīdī, izies uz āru, kā atziņa.
  3. Lūdzot mēlēs, – tādā veidā mēs ceļam sevi, nostiprinām savu iekšējo cilvēku. Cilvēka gars panes viņa ciešanas. Taču, ja tavs gars ir vājš, tad tu nevari panest vai izturēt ciešanas un bēdas. Ja posta dienā tu izrādījies vājš, tad tavs spēks ir vājš.

Bet, kad es lūdzu garā, – tādā veidā es stiprinu sevi un savu garu! Un tādā gadījumā es spēšu visu panest un visu izturēt, jo es dzirdēšu mana Dieva balsi, Kurš zina un var visu!

Lai Dievs svētī katru no jums!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.

    „Nonāvēt savu miesu” - tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas...

  • Dzīves mērķa meklēšana V

    Mēs turpinām studēt grāmatu Salamans Mācītājs, kurā tiek aprakstīti Salamana dzīves jēgas un mērķa meklējumi. Pēc tam, kad Salamans attālinājās no Dieva, viņš mēģināja rast laimi un baudījumu dažādās lietās un nodarbēs. Un mēs redzam, ka Salamans uzsāka virkni mēģinājumu, kas beidzās ar pilnīgu vilšanos. Gudriem cilvēkiem Salamana pieredze var kļūt par mācību un brīdinājumu tam, kādos ceļos nav vērts meklēt laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka Salamans meklēja apmierinājumu izglītībā, zināšanās, līksmībā un baudās, skaistumā, un tajā, ko radījušas cilvēka rokas. Pēc tā visa Salamans izdarīja secinājumu, ka neskatoties uz to, ka visas šīs lietas ir svarīgas un nepieciešamas šajā dzīvē, nekas no tā nevarēs darīt cilvēku laimīgu, ja no kopējās dzīves ainas tiks izslēgts Dievs.

    Mēs turpinām studēt grāmatu Salamans Mācītājs, kurā tiek aprakstīti Salamana dzīves jēgas un mērķa meklējumi. Pēc...

  • Ko vēl cilvēka dzīvē atnes piedošana II

    Piedošana atbrīvo mūs no vainas apziņas.„ Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu. ”(Psalms 32:5).

    Piedošana atbrīvo mūs no vainas apziņas. „ Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju...

  • Kā uzturēt sevi cerību sāpju un problēmu laikā?

    Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer? Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību sagaidām.Šī rakstu vieta atgādina mums par to, ka esam pestīti cerībā. Ejot caur sāpēm, tu nedrīksti zaudēt cerību.

    Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to...

  • Dievs zina visas tavas domas, tavus pārdzīvojumus un bailes, tavas stiprās un vājās puses

    Dažkārt Dievs runā tāpēc, lai sagatavotu mūs smagām situācijām. Tas ir tik svarīgi sekojošu iemeslu dēļ:Pirmkārt, smagas vai grūtas situācijas pieprasa gudrību, pacietību, un dažkārt pat lielu pacietību, un tālab, saņemot iepriekš svarīgu informāciju, mēs varēsim sagatavot savu sirdi.

    Dažkārt Dievs runā tāpēc, lai sagatavotu mūs smagām situācijām. Tas ir tik svarīgi sekojošu iemeslu dēļ...

  • Mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds

    Mēs runājām par to, ka mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds. Ja mēs nesadarbosimies ar Dievu, tad Viņš nevarēs piepildīt Savu gribu mūsu pilsētās un valstīs. Vakar mēs apstājāmies pie tā, kas tad mums jādara, lai mūsu pilsētās sāktos kustība un sāktos atmoda?Šim nolūkam, mums ir jākļūst par paklausīgiem Viņa mācekļiem.Tieši caur paklausīgiem mācekļiem piepildās pravietojumi un atjaunojas Dieva griba uz zemes.

    Mēs runājām par to, ka mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds. Ja mēs nesadarbosimies ar Dievu, tad...