Dievs vēlas, lai mēs esam spēcīga rakstura cilvēki – Kristus rakstura

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzos, lai jūsos nerimst slāpes pēc Dieva vārda un Viņa gudrības, slāpes pēc sadraudzības ar Viņu, jo Dievs ir mūsu dzīvības avots.Mēs ar jums runājām par to, ka Dievs vēlas, lai mēs esam spēcīga rakstura cilvēki – Kristus rakstura. Ja cilvēkam nav Kristus rakstura, tad Svētā Gara dāvanas neko nemāca citiem un nenes apmierinājumu arī pašam cilvēkam.Dievs vēlas, lai mūsu galvenie centieni un mērķis ir – pielīdzināties Jēzum. Ja Dieva vēlēšanās kļūs arī par mūsu vēlēšanos, tas mudinās mūs atklāt sevī tās dāvanas, kuras Dievs mums ir devis. Tas mudinās mūs arī kalpot cilvēkiem ar to dāvanu, kuru Tas Kungs mums piešķīris.Mūsu dāvana pilnveidojas un pieaug tikai tad, ja mēs, lai kalpotu cilvēkiem, laižam to apgrozībā.
  • Vēlēšanās līdzināties Jēzum mudina mani itin visā meklēt Dieva gribu. Ja es daru tikai to, ko es gribu, tad es, un nevis Jēzus, esmu savas dzīves saimnieks. Jēzus, ejot uz Golgatu, negribēja to darīt, bet Viņš pakļāva Sevi Dieva gribai un izdarīja to, ko vēlējās Viņa Tēvs. Jēzus teica, ka tas, kurš grib piepildīt Dieva gribu, tas zinās, kāda ir šī griba. Taču mēs nevarēsim parādīt Dievu miesā bez Svētā Gara.
  • Ja es gribu līdzināties Jēzum, tad es ņemšu savu krustu un sekošu Jēzum.
Krusts – tā ir cena par to, lai mēs varētu piepildīt Dieva gribu. Cena – tas nozīmē, ka mēs stājamies pretī savai miesai, savam „es” un pakļaujamies Dieva gribai. Cilvēks, kurš izvairās no sāpēm un meklē vieglāko ceļu, nekad nevarēs piepildīt savu aicinājumu. Taču ir svarīgi zināt un saprast, ka bez Svētā Gara nav iespējams piepildīt savu aicinājumu. Svētais Gars palīdz mums maksāt cenu un nest savu krustu.Ja tev ir mūžīgie mērķi, tad tu izmantosi visu to, kas tev ir materiālajā pasaulē tam, lai sasniegtu šo mērķi. Un tad tava dzīve uz zemes būs nozīmīga un vērtīga. Ja man ir nepieciešama palīdzība, man jāvēršas pie paša labākā Palīga – Svētā Gara. Svētais Gars vienmēr ir mums līdzās, Viņš vienmēr zina izeju no jebkuras situācijas vai problēmas, un Viņš mājo mūsos. Man ir jāiemācās visās situācijās paļauties uz Dievu. Ar jebkuru jautājumu vērsies pie Svētā Gara, un Viņš tev palīdzēs, jo citādi – tava dzīve būs neauglīga. Ar Svēto Garu mēs esam spējīgi piedot un mīlēt savus ienaidniekus un parādīt savā dzīvē Kristu. Ja mēs vēršamies pie Svētā Gara pēc palīdzības, Viņš spēcina mūs, mūsu nespēkā. Svētais Gars ir mūsu Padomdevējs! Svētais Gars vēlas caur mums demonstrēt Savu spēku. Taču, mums ir jāapzinās sava vajadzība pēc Svētā Gara:* Tev pastāvīgi ir jāapzinās Svētā Gara klātbūtne tavā dzīvē – Viņš ir ar tevi, Viņš dzīvo tevī, tu esi – Svētā Gara templis.* Runā ar Svēto Garu, uzdod Viņam jautājumus, un dari to katru dienu. Lai neviena diena nepaiet bez sadraudzības ar Viņu. Uzklausi Svēto Garu un seko Viņa norādījumiem un Viņa vadībai.* Lūdz Svētajā Garā mēlēs. Svētais Gars lūdz caur tavu garu, kā rezultātā notiek informācijas apmaiņa.Ir daži iemesli, kālab ir tik svarīgi lūgt garā:
  1. Mans gars zina vairāk, nekā mans prāts, jo Dieva Gars dzīvo manā garā. Lūdzot garā, mans gars var aizlūgt par daudziem jautājumiem, kuri nav zināmi manam prātam.
  2. Pateicoties lūgšanai garā, notiek apmaiņa ar informāciju, – tevī uzkrājas informācija, kas vēlāk, vajadzīgā brīdī, izies uz āru, kā atziņa.
  3. Lūdzot mēlēs, – tādā veidā mēs ceļam sevi, nostiprinām savu iekšējo cilvēku. Cilvēka gars panes viņa ciešanas. Taču, ja tavs gars ir vājš, tad tu nevari panest vai izturēt ciešanas un bēdas. Ja posta dienā tu izrādījies vājš, tad tavs spēks ir vājš.
Bet, kad es lūdzu garā, – tādā veidā es stiprinu sevi un savu garu! Un tādā gadījumā es spēšu visu panest un visu izturēt, jo es dzirdēšu mana Dieva balsi, Kurš zina un var visu!Lai Dievs svētī katru no jums!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko sevī ietver pielūgsme

    1. Pielūgsme ietver atzīt to, kas ir Dievs.Tas ir tas ar ko lūgšana atšķiras no pielūgsmes. Lūgšanā mēs lūdzam: „Kungs, dod man…. Kungs, svētī mani….” Pielūgsmē savukārt visa centrā ir Dievs. Pielūgsmē mēs atzīstam to, kas ir Dievs, mēs paužam savu pateicību un godinam Viņu, mēs atzīstam Dieva varenību un paaugstinam Viņu augstāk par visu un visiem. Tieši tas ir patiesas pielūgsmes pamatā.
  • Viss lielais, varenais sākas ar mazumu!

    Sāc pielietot to mazumu, kas tev ir, esi tajā pastāvīgs un uzticams, un tu būsi pārsteigts, par ko tas var izaugt. Varenības sēkla jau šodien ir katrā cilvēkā. Bet šī sēkla izaugs un spēs nest augļus, ja tā tiks iedēstīta, ja tu laidīsi šo sēklu apgrozībā.„Mazākais kļūs par tūkstoti, un sīkākais par varenu tautu. Es, Tas Kungs, to esmu solījis un savā laikā to steidzīgi izpildīšu.”(Jesajas 60:22).
  • Sadarbība ar Dievu

    Kad mēs lūdzam Dievu un pielūdzam Viņu, mēs vēlēsimies piepildīt Viņa gribu.Uz daudzām lūgšanām atbilde no Dieva neatnāk, jo šīm lūgšanām ir nepareizs pamats, nepareizas prioritātes. Piemēram, tu vari lūgt par cilvēku, kuram ir nopietnas problēmas. Un lūdzot, tu lūdz, lai Dievs paņem projām visas šīs problēmas vai arī atrisina tās. Taču jūs zināt, ka atbildes uz šīm lūgšanām var atnākt, un tomēr pēc kāda laika problēmas var atgriezties, jo nebūs novērsti tie iemesli, kuru dēļ šīs problēmas būs radušās.
  • Īpašības, kas dara mūs par zemes sāli un gaismu šai sabiedrībā

    1) Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība (Mateja 5:3). Mūsu dzīve ir atkarīga no Dieva. Un arī no tā, ka mēs apzināmies savu atkarību no Dieva, apzināmies to, ka mums pastāvīgi ir jānāk Dieva priekšā un pastāvīgi jāpavada laiks kopā ar Viņu.2) Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. (Mateja 5:4). Grēks, pretlikumības, netaisnība, kas ir mums visapkārt, – tam visam ir jāmudina mūs aizlūgt vai saukt savā garā, lūgties Dieva priekšā un pastāvēt aizlūgšanās par savu zemi. Tam visam ir jāpamudina mūs nožēlot savas tautas grēkus un netaisnības. Kad mēs uz visu skatāmies ar Dieva acīm, tad itin viss, kas sarūgtina Dievu, sarūgtinās arī mūs.
  • Ticība bez mīlestības – tā nav bībeliska ticība!

    Ja tev ir ticība, bet tev nav mīlestības, tad, pēc Pāvila teiktā, tu esi – „skanošs varš vai šķindošs zvārgulis”, un tu – esi „nekas”. Ticība bez mīlestības nedarbojas, nestrādā. Tālab, tik svarīgi ir iemācīties staigāt mīlestībā. Jo citādi, mūsu sirds nebūs spējīga izturēt pēdējo laiku uzbrukumus. Ticība bez mīlestības nedarbosies!Ko tu darīsi tad, kad cilvēki sāks tevi ienīst, vajāt vai zaimot? Vai tu apvainosies uz viņiem, vai arī meklēsi iespēju, kā viņiem atriebties vai izdarīt ko ļaunu? Tā ir miesas reakcija, miesīga cilvēka reakcija. Bībele saka, ka šāda reakcija atņems mums mieru un dzīvību.
  • Lai tas tev ir kā likums, ka tu neko nedarīsi bez lūgšanas!

    Viens pazīstams misionārs, kurš dzīvoja 18. gadsimtā, teica, kad mēs strādājam, tad mēs strādājam, bet tad, kad mēs lūdzam, tad strādā Dievs. Ir atšķirība starp mūsu spēku un Dieva spēku. Šī cilvēka vārdi apkopo visu, ko es jums cenšos pateikt. Kad mēs strādājam, tad mēs esam ierobežoti savos spēkos, bet tad, kad mēs lūdzam, – tad vairs nav nekādi ierobežojumi, tāpēc, ka Dievs ir bez robežām. Lūgšana atbrīvo Dieva spēku tam, ko mēs darām. Tāpēc, nepaļausimies uz sevi un saviem spēkiem, bet paļausimies uz Dievu un uz Viņa neierobežoto spēku.