Dievs vēlas, lai mēs esam spēcīga rakstura cilvēki – Kristus rakstura

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzos, lai jūsos nerimst slāpes pēc Dieva vārda un Viņa gudrības, slāpes pēc sadraudzības ar Viņu, jo Dievs ir mūsu dzīvības avots.Mēs ar jums runājām par to, ka Dievs vēlas, lai mēs esam spēcīga rakstura cilvēki – Kristus rakstura. Ja cilvēkam nav Kristus rakstura, tad Svētā Gara dāvanas neko nemāca citiem un nenes apmierinājumu arī pašam cilvēkam.Dievs vēlas, lai mūsu galvenie centieni un mērķis ir – pielīdzināties Jēzum. Ja Dieva vēlēšanās kļūs arī par mūsu vēlēšanos, tas mudinās mūs atklāt sevī tās dāvanas, kuras Dievs mums ir devis. Tas mudinās mūs arī kalpot cilvēkiem ar to dāvanu, kuru Tas Kungs mums piešķīris.Mūsu dāvana pilnveidojas un pieaug tikai tad, ja mēs, lai kalpotu cilvēkiem, laižam to apgrozībā.
  • Vēlēšanās līdzināties Jēzum mudina mani itin visā meklēt Dieva gribu. Ja es daru tikai to, ko es gribu, tad es, un nevis Jēzus, esmu savas dzīves saimnieks. Jēzus, ejot uz Golgatu, negribēja to darīt, bet Viņš pakļāva Sevi Dieva gribai un izdarīja to, ko vēlējās Viņa Tēvs. Jēzus teica, ka tas, kurš grib piepildīt Dieva gribu, tas zinās, kāda ir šī griba. Taču mēs nevarēsim parādīt Dievu miesā bez Svētā Gara.
  • Ja es gribu līdzināties Jēzum, tad es ņemšu savu krustu un sekošu Jēzum.
Krusts – tā ir cena par to, lai mēs varētu piepildīt Dieva gribu. Cena – tas nozīmē, ka mēs stājamies pretī savai miesai, savam „es” un pakļaujamies Dieva gribai. Cilvēks, kurš izvairās no sāpēm un meklē vieglāko ceļu, nekad nevarēs piepildīt savu aicinājumu. Taču ir svarīgi zināt un saprast, ka bez Svētā Gara nav iespējams piepildīt savu aicinājumu. Svētais Gars palīdz mums maksāt cenu un nest savu krustu.Ja tev ir mūžīgie mērķi, tad tu izmantosi visu to, kas tev ir materiālajā pasaulē tam, lai sasniegtu šo mērķi. Un tad tava dzīve uz zemes būs nozīmīga un vērtīga. Ja man ir nepieciešama palīdzība, man jāvēršas pie paša labākā Palīga – Svētā Gara. Svētais Gars vienmēr ir mums līdzās, Viņš vienmēr zina izeju no jebkuras situācijas vai problēmas, un Viņš mājo mūsos. Man ir jāiemācās visās situācijās paļauties uz Dievu. Ar jebkuru jautājumu vērsies pie Svētā Gara, un Viņš tev palīdzēs, jo citādi – tava dzīve būs neauglīga. Ar Svēto Garu mēs esam spējīgi piedot un mīlēt savus ienaidniekus un parādīt savā dzīvē Kristu. Ja mēs vēršamies pie Svētā Gara pēc palīdzības, Viņš spēcina mūs, mūsu nespēkā. Svētais Gars ir mūsu Padomdevējs! Svētais Gars vēlas caur mums demonstrēt Savu spēku. Taču, mums ir jāapzinās sava vajadzība pēc Svētā Gara:* Tev pastāvīgi ir jāapzinās Svētā Gara klātbūtne tavā dzīvē – Viņš ir ar tevi, Viņš dzīvo tevī, tu esi – Svētā Gara templis.* Runā ar Svēto Garu, uzdod Viņam jautājumus, un dari to katru dienu. Lai neviena diena nepaiet bez sadraudzības ar Viņu. Uzklausi Svēto Garu un seko Viņa norādījumiem un Viņa vadībai.* Lūdz Svētajā Garā mēlēs. Svētais Gars lūdz caur tavu garu, kā rezultātā notiek informācijas apmaiņa.Ir daži iemesli, kālab ir tik svarīgi lūgt garā:
  1. Mans gars zina vairāk, nekā mans prāts, jo Dieva Gars dzīvo manā garā. Lūdzot garā, mans gars var aizlūgt par daudziem jautājumiem, kuri nav zināmi manam prātam.
  2. Pateicoties lūgšanai garā, notiek apmaiņa ar informāciju, – tevī uzkrājas informācija, kas vēlāk, vajadzīgā brīdī, izies uz āru, kā atziņa.
  3. Lūdzot mēlēs, – tādā veidā mēs ceļam sevi, nostiprinām savu iekšējo cilvēku. Cilvēka gars panes viņa ciešanas. Taču, ja tavs gars ir vājš, tad tu nevari panest vai izturēt ciešanas un bēdas. Ja posta dienā tu izrādījies vājš, tad tavs spēks ir vājš.
Bet, kad es lūdzu garā, – tādā veidā es stiprinu sevi un savu garu! Un tādā gadījumā es spēšu visu panest un visu izturēt, jo es dzirdēšu mana Dieva balsi, Kurš zina un var visu!Lai Dievs svētī katru no jums!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Savu grēku atzīšana Dieva priekšā

    Dievs attīra un dziedina mūs no iekšienes uz ārpusi. Un viens no svarīgākajiem momentiem, kurš ved uz iekšējo dziedināšanu, ir savu grēku atzīšana Dieva priekšā un citu cilvēku grēku piedošana.„Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.”(Mateja 6:12).Lai Dievs mūs attīrītu, ikdienā nākot Dieva priekšā lūgšanā, mums vajag nožēlot savus grēkus. Tāda lūgšana dziedina un attīra cilvēku no iekšienes.
  • Sagatavošanās – tā ir atslēga uz efektīvu dzīvi!

    Patiesībā, efektīva dzīve nav iespējama bez atbilstošas sagatavošanās. Jēzus gatavoja Sevi Savai kalpošanai, un tā Viņš risināja Savas efektīvās kalpošanas jautājumu. Bībelē maz kas ir teikts par pirmajiem 30 Jēzus dzīves gadiem. Evaņģēlijos vairāk tiek runāts par to, kā Jēzus kalpoja. Tomēr, ir jāsaprot, ka, pirms Jēzus izgāja Savas kalpošanas arēnā, Viņš pietiekami ilgi un nopietni gatavoja Sevi šai kalpošanai.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

    Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums.Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī.Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tālab, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.
  • Dieva Valstība

    Dieva Valstība – ļoti svarīgs jēdziens, kurš bieži tiek pieminēts Bībelē. Lasot Jauno Derību, mēs redzam, ka vēstījums par Dieva Valstību bija centrālais vēstījums un Jēzus Kristus misija.Savā pirmajā svētrunā Jēzus Kristus aicināja uz grēku nožēlu un ticību Evaņģēlijam, jo Debesu Valstība ir tuvu klāt pienākusi.Debesu Valstība – Dieva gribas piepildījums virs zemes, līdzīgi tam ,kā viņa griba jau ir piepildījusies debesīs. Debesu Valstība – vieta, kuru pārvalda Dievs, kurā dominē Dievs un Viņa likumi.
  • Efektīvas lūgšanas priekšnosacījums ir – lūgšanu prakse II

    Lūgšana ir jāpraktizē ikdienas līmenī. Mēs nespēsim kļūt par meistariem un profesionāļiem tajā, ko nepraktizējam katru dienu. Ja mēs nepraktizējam lūgšanu, mēs nekad nezināsim, kā ir pareizi jālūdz. Vēlreiz vēlos pasvītrot kādu patiesību, par kuru runāju pagājušajā reizē. Dzīvē katram no mums reiz pienāk laiks, kad vairāk par visu mums ir nepieciešama lūgšana. Bet, ja mēs nepraktizējam lūgšanu ikdienas līmenī, tad tieši tādā laikā mēs nespēsim lūgt un saņemt vajadzīgo palīdzību no Dieva. Lai tā nenotiek ar mums.Lūgšana maina mūs un to, kas ir mums visapkārt, maina mūsu pasauli. Katrs var pārliecināties par to, ka lūgšana – tas ir spēks, tā, ticīgam cilvēkam, ir privilēģija no Paša Dieva.