Dievs vēlas, lai mēs esam spēcīga rakstura cilvēki – Kristus rakstura

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzos, lai jūsos nerimst slāpes pēc Dieva vārda un Viņa gudrības, slāpes pēc sadraudzības ar Viņu, jo Dievs ir mūsu dzīvības avots.Mēs ar jums runājām par to, ka Dievs vēlas, lai mēs esam spēcīga rakstura cilvēki – Kristus rakstura. Ja cilvēkam nav Kristus rakstura, tad Svētā Gara dāvanas neko nemāca citiem un nenes apmierinājumu arī pašam cilvēkam.Dievs vēlas, lai mūsu galvenie centieni un mērķis ir – pielīdzināties Jēzum. Ja Dieva vēlēšanās kļūs arī par mūsu vēlēšanos, tas mudinās mūs atklāt sevī tās dāvanas, kuras Dievs mums ir devis. Tas mudinās mūs arī kalpot cilvēkiem ar to dāvanu, kuru Tas Kungs mums piešķīris.Mūsu dāvana pilnveidojas un pieaug tikai tad, ja mēs, lai kalpotu cilvēkiem, laižam to apgrozībā.
  • Vēlēšanās līdzināties Jēzum mudina mani itin visā meklēt Dieva gribu. Ja es daru tikai to, ko es gribu, tad es, un nevis Jēzus, esmu savas dzīves saimnieks. Jēzus, ejot uz Golgatu, negribēja to darīt, bet Viņš pakļāva Sevi Dieva gribai un izdarīja to, ko vēlējās Viņa Tēvs. Jēzus teica, ka tas, kurš grib piepildīt Dieva gribu, tas zinās, kāda ir šī griba. Taču mēs nevarēsim parādīt Dievu miesā bez Svētā Gara.
  • Ja es gribu līdzināties Jēzum, tad es ņemšu savu krustu un sekošu Jēzum.
Krusts – tā ir cena par to, lai mēs varētu piepildīt Dieva gribu. Cena – tas nozīmē, ka mēs stājamies pretī savai miesai, savam „es” un pakļaujamies Dieva gribai. Cilvēks, kurš izvairās no sāpēm un meklē vieglāko ceļu, nekad nevarēs piepildīt savu aicinājumu. Taču ir svarīgi zināt un saprast, ka bez Svētā Gara nav iespējams piepildīt savu aicinājumu. Svētais Gars palīdz mums maksāt cenu un nest savu krustu.Ja tev ir mūžīgie mērķi, tad tu izmantosi visu to, kas tev ir materiālajā pasaulē tam, lai sasniegtu šo mērķi. Un tad tava dzīve uz zemes būs nozīmīga un vērtīga. Ja man ir nepieciešama palīdzība, man jāvēršas pie paša labākā Palīga – Svētā Gara. Svētais Gars vienmēr ir mums līdzās, Viņš vienmēr zina izeju no jebkuras situācijas vai problēmas, un Viņš mājo mūsos. Man ir jāiemācās visās situācijās paļauties uz Dievu. Ar jebkuru jautājumu vērsies pie Svētā Gara, un Viņš tev palīdzēs, jo citādi – tava dzīve būs neauglīga. Ar Svēto Garu mēs esam spējīgi piedot un mīlēt savus ienaidniekus un parādīt savā dzīvē Kristu. Ja mēs vēršamies pie Svētā Gara pēc palīdzības, Viņš spēcina mūs, mūsu nespēkā. Svētais Gars ir mūsu Padomdevējs! Svētais Gars vēlas caur mums demonstrēt Savu spēku. Taču, mums ir jāapzinās sava vajadzība pēc Svētā Gara:* Tev pastāvīgi ir jāapzinās Svētā Gara klātbūtne tavā dzīvē – Viņš ir ar tevi, Viņš dzīvo tevī, tu esi – Svētā Gara templis.* Runā ar Svēto Garu, uzdod Viņam jautājumus, un dari to katru dienu. Lai neviena diena nepaiet bez sadraudzības ar Viņu. Uzklausi Svēto Garu un seko Viņa norādījumiem un Viņa vadībai.* Lūdz Svētajā Garā mēlēs. Svētais Gars lūdz caur tavu garu, kā rezultātā notiek informācijas apmaiņa.Ir daži iemesli, kālab ir tik svarīgi lūgt garā:
  1. Mans gars zina vairāk, nekā mans prāts, jo Dieva Gars dzīvo manā garā. Lūdzot garā, mans gars var aizlūgt par daudziem jautājumiem, kuri nav zināmi manam prātam.
  2. Pateicoties lūgšanai garā, notiek apmaiņa ar informāciju, – tevī uzkrājas informācija, kas vēlāk, vajadzīgā brīdī, izies uz āru, kā atziņa.
  3. Lūdzot mēlēs, – tādā veidā mēs ceļam sevi, nostiprinām savu iekšējo cilvēku. Cilvēka gars panes viņa ciešanas. Taču, ja tavs gars ir vājš, tad tu nevari panest vai izturēt ciešanas un bēdas. Ja posta dienā tu izrādījies vājš, tad tavs spēks ir vājš.
Bet, kad es lūdzu garā, – tādā veidā es stiprinu sevi un savu garu! Un tādā gadījumā es spēšu visu panest un visu izturēt, jo es dzirdēšu mana Dieva balsi, Kurš zina un var visu!Lai Dievs svētī katru no jums!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? IV

    Tam, lai dzirdētu Dieva balsi, tev ir nepieciešams iemācīties apstāties un nomierināties – nomierināt savu prātu, jūtas, emocijas, un tikai tad tu varēsi sadzirdēt, ko tev saka Dievs. Kad tu iemācīsies sadzirdēt Dieva balsi, tev būs ne tikai mūžīgā dzīvība, bet arī dzīvība ar pārpilnību, kas apslēpta tevī. Problēmas būs, bet tu tik un tā spēsi priecāties, jo būsi pārliecināts par to, ka tavam Dievam ir atbilde uz jebkuru jautājumu, tavs Dievs ir spējīgs atrisināt jebkuru problēmu. Cilvēciskais prāts visu mēģina izskaitļot, – kas un kā būs, kā visam jānotiek. Mūsu prāts strādā kā ātrs procesors. Bet problēma ir tajā, ka mūsu dzīvē atnāk tādas situācijas un problēmas, kuras mūsu prāts nespēj atrisināt. Un kas tādā brīdī notiek ar mūsu saprātu – procesoru? Tas iziet no ierindas.
  • Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums

    Vakar mēs ar jums runājām par to, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies un uzticamies Dievam, bet arī Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums. Mēs Dievam esam nepieciešami brīdī, kad Viņam parādās dienišķā vajadzība.„Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).
  • Atmetiet savu iepriekšējo dzīves veidu!

    Ikviens, kurš nevēlas atjaunot savu prātu, – nevarēs arī mainīties. Bet tas, kurš nemainās, tas arvien paliek tāds, kā vienmēr bijis, vai pat kļūst sliktāks.Bez sava prāta atjaunošanas caur Dieva vārdu nav ne izaugsmes, ne pārmaiņu, jo izmaiņas sākas mūsu prātā. Lūk, kālab Dievs aicina mūs atjaunot savu prātu, jo caur to mēs spēsim mainīties(pārveidoties).
  • Cienīgs mērķis dzīvei II

    Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.
  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.
  • Lūgšana – tā ir iespēja pakļaut savus plānus Dieva plāniem

    Kad mēs lūdzam, bet, tai pat laikā, nesaprotam, kas ir lūgšana, mēs domājam, ka lūgšana, tas nozīmē nest savus plānus Dieva priekšā un teikt Viņam: „Dievs, lūk, mans plāns! Svētī to!” Un ja Dievs svētī tavu plānu, tu saki: „Slava Dievam! Dievs atbildēja uz manu lūgšanu”. Bet, ja sakarā ar to, ka Dievam priekš tevis ir pilnīgi cits plāns, Viņš tevi nesvētī, tu saki: „Dievs neatbild uz manu lūgšanu”. Tik daudziem pazīstama situācija. Bieži cilvēki atnāk uz konsultāciju pie mācītāja un saka: „Mācītāj, kā jūs domājat, kādu ceļu man izvēlēties?”