Dievs vēlas, lai mēs priekš Viņa Valstības palaižam apgrozībā visu to, ko Viņš mums piešķīris III

Sveicinu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Mēs no jauna vērsīsimies pie Jēzus līdzības par talentiem. Vakar izskatījām to, kā rīkojās divi kalpi pēc tam, kad viņi saņēma uzdevumu no sava kunga. Tāpat mēs redzējām, kā kungs novērtēja viņu pūliņus. Kungs nosauca viņus par godīgiem un uzticamiem kalpiem. Mēs runājām par to, ka šie cilvēki tūlīt ķērās pie sava uzdevuma izpildīšanas, velti netērēja laiku un strādāja līdz brīdim, kamēr viņi ieguva peļņu no tā, kas tiem bija dots. Kungs novērtēja viņu darbu un paaugstināja tos, ieceļot pār daudzumu. Attiecībā uz sevi, viņi izdzirdēja apbrīnojamus vārdus:
„Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.”(Mateja 25:23).
Daži cilvēki vēl neko nav paspējuši izdarīt, bet jau ir piekusuši un tiem ir nepieciešama atpūta. Bet sakiet, vai var atpūsties no Dieva? Vai var atpūsties no kalpošanas Dievam? Nē! Mēs varam kalpot Dievam jebkur. Var lidot lidmašīnā un kalpot cilvēkiem, kuri sēd ar jums līdzās. Var kalpot Dievam jūrā, darba vietā, it visur, – jo it visur ir cilvēki, kuriem nepieciešams Dievs.Bībelē ir aprakstīta kāda situācija, kad Jēzus un Viņa mācekļi devās uz tuksnešainu vietu, lai atpūstos un nošķirtos no cilvēkiem, jo viņi bija piekusuši.
„Un Viņš tiem saka: “Nāciet vieni paši savrup kādā vientuļā vietā un atpūtieties maķenīt.” Jo daudz bija, kas nāca un gāja, un tiem nebija vaļas ne ēst. Un tie laivā aizbrauca savrup uz kādu tukšu vietu.”(Marka 6:31-32).
Taču Jēzum neizdevās atpūsties, jo daudz ļaužu atnāca arī uz šo vietu.
„Un daudzi redzēja tos aizbraucam un viņus pazina, un satecēja kājām no visām pilsētām kopā, un nonāca tur viņiem pa priekšu.”(Marka 6:33).
Jēzus neteica šiem cilvēkiem, ka Viņš ir piekusis un nevar viņiem kalpot. Nē, Bībele saka ko citu.
„Un Jēzus, izkāpdams malā, redzēja daudz ļaužu, un sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija kā avis, kam nav gana, un Viņš sāka tos daudz mācīt. (Marka 6:34).
Daudz ticīgo baidās pārpūlēties kalpojot Dievam un cilvēkiem. Daudzi nākšanu uz draudzi svētdienā uzskata par pūlēm un milzu laipnību. Daži uzskata, ka divas svētdienas pēc kārtas būt draudzē – tas jau ir par daudz un ir grūti, tāpēc tieši svētdienās ir jāatpūšas.Lai tu spētu laist apgrozībā savas dāvanas un talantus, tev jābūt gudrībai, kā to labāk darīt. Tu nevari ieguldīt sevi kur pagadās, tev sevi jāsagatavo, jākvalificē, jāstrādā ar sevi. Lai zinātu, kur ieguldīt sevi un savus talantus, tev jāvairo savas zināšanas un jāattīsta sevi.Dievs vēlas redzēt Draudzē šīs trīs lietas:
  • lai mēs nebaidāmies strādāt;
  • lai mēs velti netērējam laiku;
  • lai mēs sagatavojam sevi un attīstām tam, lai laistu apgrozībā visu to, kas mums pieder.
Kam tu šodien tērē laiku? Ko tu dari priekš tā, lai celtu savu kvalifikāciju un attīstītu savus talantus?Ir par ko padomāt un, iespējams, no šodienas kaut kas ir jāmaina savā dzīvē.Līdz rītdienai!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Veidojot uzticamus un neapstrīdamus pierādījumus! II

    Dāvids sacīja: „Kad taisnie sauc, tad Tas Kungs viņus uzklausa un viņus izglābj no visām viņu bēdām.”(Psalms 34:18). Dievs tevi dzird tikai tad, kad tu sauc uz Viņu, un ne tad, kad tu peldies savās bēdās, kurni vai rīko sevis žēlošanas ceremoniju.Eksistē ticības kliedziens(vaimanas), kuru Dievs dzird vienmēr, jo šajā kliedzienā Dievs dzird saucienu pēc palīdzības un pēc tā, lai Dievs iejauktos. Šajā lūgšanu kliedzienā Viņš redz ticību Taisnajam, Taisnīgajam, Mīlošajam un Visvarenajam Dievam.
  • Vienotības svarīgums

    Šajā Rakstu vietā mēs lasām, ka cilvēkiem bija kopīgs mērķis un viena valoda, ka viņi bija stingri apņēmušies panākt iecerēto, tāpēc ir teikts, ka „tas ir tikai sākums viņu rīcībai, un turpmāk nekas, ko tie nodomājuši, vairs nebūs tiem neiespējams”. Dievs teica, ka šīs vienotības dēļ viņiem izdosies viss, ko tie nodomājuši. Bībelē Dievs ļoti bieži Savai tautai atgādina par vienotību. Vienotība ir ļoti svarīgs faktors, kas ļauj mums kā Dieva tautai jeb draudzei uz zemes īstenot Viņa gribu un savu aicinājumu.
  • Izmaiņām ir jāsākas ar mums

    „Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”
  • Atskaitīšanās pieprasa pastāvību un sistemātiskumu

    Ko es ar to domāju, runājot par pastāvību un sistemātiskumu? Piemēram, es atskaitos reizi pusgadā un tas ir ļoti ilgs laika posms, kurā es varu sadarīt daudz dažādas lietas. Tāpēc man ir vajadzīga tāda struktūra vai sistēma, kurā es varu regulāri un sistemātiski atskaitīties, kā minimums reizi nedēļā.
  • Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē III

    Eksistē milzum daudz lietu, kuras rada cilvēkiem prieku, un tas ir labi. Taču, Jēzus Savu mācekļu uzmanību vērsa uz to, ka viņu priekam ir jābūt balstītam uz mūžīgām vērtībām un mūžīgiem mērķiem. Priecāties par pārejošām lietām – tas vēl nav patiesais prieks. Īstais prieks ir tad, kad jūs varat sasaistīt visus notikumus savā dzīvē ar mūžīgā mērķa piepildīšanu, mērķa, kura dēļ jūs dotajā mirklī pat esat gatavi ciest.
  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums II

    Bībele saka, ka ticība nāk no sludināšanas, bet sludināšana – no Dieva Vārda. Ja es jūtu, ka mana lūgšana – nav līmenī, kas man būtu jādara? Varbūt, ka ir jālasa grāmata par uzplaukumu vai dziedināšanu, vai jāklausās svētruna par atbrīvošanu un dzīves lāstu sagraušanu, vai jāsaka: „Sātans un viņa nešķīstie spēki ir vainīgi tajā, ka mana lūgšanu dzīve nav līmenī. Tie ir viņi, kas man traucē.” Par visu, kas notiek dzīvē, cilvēki bieži vaino sātanu. Kad es dzirdu svētrunas, kurās tiek pastāvīgi runāts par sātanu vai ļaunajiem gariem, es domāju, par ko tad mēs sludinām, kuru mēs pagodinām? Lasiet Evaņģēliju un tur jūs ieraudzīsiet, ka Jēzus ļoti īsi teica sātanam: „Izej no viņa”, un gāja tālāk. Sātans nav vainīgs tajā, ka tu nelūdz.