Dzīves mērķa meklēšana VI (Salamana ceļš)

Labdien, dārgie Dieva bērni!Es svētīju jūs šai jaunajā dienā un sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Mēs turpinām izskatīt Salamana ceļojumu, meklējot savai dzīvei mērķi, laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka sava ceļa sākumā Salamans meklēja Dievu un mīlēja Dievu, un Dievs dāvāja viņam gudrību un bagātību, laimi un apmierinājumu dzīvē. Tomēr, Salamans sāka aizrauties ar šīs pasaules virspusējām lietām un sāka sekot citiem dieviem. Salamans sāka meklēt laimi un apmierinājumu dažādās lietās un darbos. Viļoties tajā visā, Salamans atgriezās pie saviem pirmsākumiem. Tādā veidā, Salamans katram cilvēkam mēģina atklāt to, ka savas dzīves mērķi, laimi un apmierinājumu nav iespējams rast ārpus attiecībām ar Dievu. Tālab, mums ir nepieciešams attīstīt un nostiprināt savas personīgās attiecības ar Dievu.Šodien mēs parunāsim par to, kā Salamans mēģināja rast laimi un apmierinājumu ģimenes dzīvē.„Baudi šo dzīvi ar savu mīļoto sievu visās tajās ātri zūdošās dzīves dienās, ko Dievs tev ir piešķīris zem saules, cauri visam tavam niecības pilnam mūžam; patiesi, tas ir tas, kas piekrīt tev šai mūžā, un tas ir atalgojums tev par pūlēm, kādām tu nododies zem saules.”(Salamans Mācītājs 9:9).Šajā fragmentā no Rakstiem( Bībeles tulkojumā krievu valodā) Salamans, runājot par ģimenes dzīvi, divreiz piemin vārdu „niecība”. Ar to viņš mums dod saprast, ka divatā iet pa dzīvi ir vieglāk, bet tas tik un tā negarantē to, ka tu būsi laimīgs un apmierināts ar dzīvi, – jo bez Dieva nav iespējama ne laime, ne apmierinājums. Salamans to iepazina balstoties uz personīgo pieredzi. Savstarpējie kontakti un ģimenes dzīves siltums nespēja aizpildīt tukšumu Salamana sirdī. Mēs runājām par to, ka Salamanam bija 700 sievas un 300 blakussievas, bet viņš tik un tā nespēja rast tajā laimi un apmierinājumu, viņš tā arī nespēja aizpildīt tukšumu savā sirdī. Salamans pasvītro savstarpējo kontaktu svarīgumu, savstarpējo attiecību svarīgumu nākamajā fragmentā:„Tur ir kāds, kas ir viens pats bez draugiem; un nav viņam ne dēla, ne brāļa, un tomēr viņš nemitas pūlēties līdz nāvei, un viņa acis nevar beigt skatīties sakrātajās bagātībās. Patiesībā viņam taču būtu jāsaka: kam par labu es nopūlos līdz nāvei un neatļaujos sev nekāda prieka? – Arī tā ir niecība un greiza rīcība. Diviem ir labāk nekā vienam būt, tāpēc ka viņiem tad iznāk labāka alga par viņu pūlēm; ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām. Bet nelaime tam, kas ir viens! Kad tas krīt, tad otra nav, kas viņu pieceļ! Tāpat arī, kad divi guļ kopā, viņi viens otru silda, bet kur lai ņem siltumu viens pats? Un, ja kāds var vienu pārvarēt, tad divi taču var tam pretī stāties, un trīskārtēju auklu nevar tik drīz pārraut.”(Salamans Mācītājs 4:8-12). Šeit Salamans apgalvo, ka diviem būt ir labāk, nekā vienam; Viņš runā par to, ka ir labi, ja cilvēkam ir draugi. Pat vairāk, Salamans uzskaita virkni to priekšrocību, kas ir draudzībai un savstarpējām attiecībām:
  • tas, kuram ir draugs, var kļūt produktīvāks šajā dzīvē;
  • tam, kuram ir draugs, ir palīdzība bēdu laikā, tālab viņš vieglāk iezies cauri šīm grūtībām;
  • cilvēkam, kuram ir draugs, ir papildus spēks tad, kad viņam uzbrūk ienaidnieks.
 Tomēr, neskatoties uz to, ka Salamanam bija daudz draugu, un viņš pats palīdzēja daudziem, tik un tā, Salamans saprata, ka mīlēt cilvēkus un būt mīlētam – tas ir labi, bet tas neatklāj cilvēkam viņa dzīves mērķi. Tāpēc, Salamans pastāvīgi uzsver to, ka tikai ar Dievu cilvēks var sasniegt savas dzīves mērķi, var būt laimīgs un apmierināts šajā dzīvē, un mūžībā. Daudzi neatzīst Dieva lomu šajā dzīvē, jo vairāk, viņus neinteresē, kas notiks mūžībā, tālab viņi pat neaizdomājas par tādu jēdzienu, kā – mīlēt Dievu. Daudzi cilvēki uzskata, ka pietiek ar to, ka mīlam cilvēkus un cenšamies padarīt šo pasauli par labāko vietu dzīvei. Bet, dārgie draugi, jūs varat mīlēt un būt mīlēti, bet bez Dieva dzīve pārvēršas par vienām vienīgām mokām. Jā, Bībele mums saka, lai mēs mīlam savu tuvāko, kā sevi pašu. Bet, tas nav iespējams bez tā, ka mēs iesākumā mīlam Dievu. Tāpēc, Bībelē ir teikts, ka :”……..Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis.”(Mateja 22:37-38).Patiesa mīlestība sākas no mūsu mīlestības uz Dievu, no mūsu savstarpējām attiecībām ar Viņu.Mums ir nepieciešama mīlestība, kas būs garāka, nekā šī dzīve, kura ir iesakņojusies mīlestībā uz Dievu. Cik daudz laika tu veltī draudzībai ar cilvēkiem un attiecībām ģimenē, un cik daudz laika tu veltī savām attiecībām ar Dievu? Kādā mērā tu vēlies iepazīt Dievu un izpatikt Dievam, un kā tu vari palielināt šo vēlēšanos? Lūk, uz kādiem jautājumiem Dievs vēlas, lai tu atbildētu šodien!Ir svarīgi saprast, ka bez Dieva šajā dzīvē mēs nekur nespēsim rast apmierinājumu. Lai Dievs jūs svētī!Rīt mēs turpināsim sarunu par šo tēmu.Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ticīga cilvēka efektīva lūgšana ir nopietns drauds sātana plāniem un darbiem

    Kāpēc sātans tā neieredz un baidās no Dieva bērnu lūgšanām? Tas notiek tāpēc, ka lūgšanā mēs ar Dievu kļūstam par vienu komandu – neuzvaramu komandu. Daniēla grāmatā ir aprakstīts notikums, kad noteikta cilvēku grupa pamudināja ķēniņu izdot likumu, kurš aizliedza griezties ar lūgšanu pie dzīvā Dieva. Izņemot dzīvo Dievu, drīkstēja lūgt jebkurus citus dievus. Drīkstēja lūgt palīdzību cilvēkiem, bet tikai ne dzīvajam Dievam. Un tas bija sātana plāns. Kāpēc sātans lika šādus šķēršļus? Tāpēc, ka viņš saprata, ka lūgšana –tas ir spēks.
  • Ražas un pavairošanas likums II

    „Klausaities: raugi sējējs izgāja sēt. Un notika, sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā uzdīga tūdaļ, tāpēc, ka tai nebija dziļas zemes. Bet, kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc, ka tai nebija saknes. Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca, un tā nenesa augļus. Un cita krita labā zemē un nesa augļus, kas uzdīga un augtin auga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi”(Marka, 4:3-8).
  • Sagatavošanās – tā ir atslēga uz efektīvu dzīvi II

    Tava rītdiena – tas ir tavs šodienas laika pavadīšanas produkts, tas ir auglis tam, kam tu šodien tērē savu laiku un piepūli. Tava šodiena ietekmēs tavu rītdienu, tāpēc, sāc gatavoties labākai rītdienai, ieguldot savu laiku personīgajā izaugsmē un tava rakstura un iemaņu pilnveidošanā.
  • Kā pravietis Elīsa ar disciplīnētu dzīvi sasniedza savu mērķi

    Elīsa gribēja iegūt divkāršu sava garīgā tēva Elijas svaidījumu. Vērojot Dieva vīra dzīvi, Elīsa redzēja tos brīnumus, kurus Dievs darīja caur Eliju. Elīsa saprata, ka Elijas veiksmes noslēpums bija viņa pilnīgā ziedošanās Dievam un viņa mīlestība uz Dievu. Elīsa ne tikai vēroja Eliju, bet arī iemīlēja tādu dzīvesveidu. Bez tam, Elīsa vēlējās ne tikai virzīties tajā, kur virzījās Elija, bet viņš vēlējās saņemt divkāršu Elijas svaidījumu.
  • Cik svarīgi ir būt uzticīgiem Dievam II

    Dievs paļaujas uz manu un tavu līdzdalību, tieši tāpat, kā Viņš paļāvās uz Mozus līdzdalību uzvarā pār faraonu. Mozus bija uzticams Dieva namā, tālab, neskatoties uz visu faraona varenību un spēku un uz to, ka tam bija milzīga armija, tik un tā, faraons nespēja apturēt Dieva tautas glābšanas un atbrīvošanas procesu.Jēzus Kristus bija uzticīgs Savai misijai, un, tieši tāpēc, visām pasaules tautām šodien ir kļuvusi iespējama grēku izpirkšana, glābšana un atbrīvošana caur Jēzu Kristu.
  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).