Dzīves mērķa meklēšana VI (Salamana ceļš)

Labdien, dārgie Dieva bērni!

Es svētīju jūs šai jaunajā dienā un sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Mēs turpinām izskatīt Salamana ceļojumu, meklējot savai dzīvei mērķi, laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka sava ceļa sākumā Salamans meklēja Dievu un mīlēja Dievu, un Dievs dāvāja viņam gudrību un bagātību, laimi un apmierinājumu dzīvē. Tomēr, Salamans sāka aizrauties ar šīs pasaules virspusējām lietām un sāka sekot citiem dieviem. Salamans sāka meklēt laimi un apmierinājumu dažādās lietās un darbos. Viļoties tajā visā, Salamans atgriezās pie saviem pirmsākumiem. Tādā veidā, Salamans katram cilvēkam mēģina atklāt to, ka savas dzīves mērķi, laimi un apmierinājumu nav iespējams rast ārpus attiecībām ar Dievu. Tālab, mums ir nepieciešams attīstīt un nostiprināt savas personīgās attiecības ar Dievu.

Šodien mēs parunāsim par to, kā Salamans mēģināja rast laimi un apmierinājumu ģimenes dzīvē.

„Baudi šo dzīvi ar savu mīļoto sievu visās tajās ātri zūdošās dzīves dienās, ko Dievs tev ir piešķīris zem saules, cauri visam tavam niecības pilnam mūžam; patiesi, tas ir tas, kas piekrīt tev šai mūžā, un tas ir atalgojums tev par pūlēm, kādām tu nododies zem saules.”(Salamans Mācītājs 9:9).

Šajā fragmentā no Rakstiem( Bībeles tulkojumā krievu valodā) Salamans, runājot par ģimenes dzīvi, divreiz piemin vārdu „niecība”. Ar to viņš mums dod saprast, ka divatā iet pa dzīvi ir vieglāk, bet tas tik un tā negarantē to, ka tu būsi laimīgs un apmierināts ar dzīvi, – jo bez Dieva nav iespējama ne laime, ne apmierinājums. Salamans to iepazina balstoties uz personīgo pieredzi. Savstarpējie kontakti un ģimenes dzīves siltums nespēja aizpildīt tukšumu Salamana sirdī. Mēs runājām par to, ka Salamanam bija 700 sievas un 300 blakussievas, bet viņš tik un tā nespēja rast tajā laimi un apmierinājumu, viņš tā arī nespēja aizpildīt tukšumu savā sirdī.

 

Salamans pasvītro savstarpējo kontaktu svarīgumu, savstarpējo attiecību svarīgumu nākamajā fragmentā:

„Tur ir kāds, kas ir viens pats bez draugiem; un nav viņam ne dēla, ne brāļa, un tomēr viņš nemitas pūlēties līdz nāvei, un viņa acis nevar beigt skatīties sakrātajās bagātībās. Patiesībā viņam taču būtu jāsaka: kam par labu es nopūlos līdz nāvei un neatļaujos sev nekāda prieka? – Arī tā ir niecība un greiza rīcība. Diviem ir labāk nekā vienam būt, tāpēc ka viņiem tad iznāk labāka alga par viņu pūlēm; ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām. Bet nelaime tam, kas ir viens! Kad tas krīt, tad otra nav, kas viņu pieceļ! Tāpat arī, kad divi guļ kopā, viņi viens otru silda, bet kur lai ņem siltumu viens pats? Un, ja kāds var vienu pārvarēt, tad divi taču var tam pretī stāties, un trīskārtēju auklu nevar tik drīz pārraut.”(Salamans Mācītājs 4:8-12).

 

Šeit Salamans apgalvo, ka diviem būt ir labāk, nekā vienam; Viņš runā par to, ka ir labi, ja cilvēkam ir draugi. Pat vairāk, Salamans uzskaita virkni to priekšrocību, kas ir draudzībai un savstarpējām attiecībām:

  • tas, kuram ir draugs, var kļūt produktīvāks šajā dzīvē;
  • tam, kuram ir draugs, ir palīdzība bēdu laikā, tālab viņš vieglāk iezies cauri šīm grūtībām;
  • cilvēkam, kuram ir draugs, ir papildus spēks tad, kad viņam uzbrūk ienaidnieks.

 

Tomēr, neskatoties uz to, ka Salamanam bija daudz draugu, un viņš pats palīdzēja daudziem, tik un tā, Salamans saprata, ka mīlēt cilvēkus un būt mīlētam – tas ir labi, bet tas neatklāj cilvēkam viņa dzīves mērķi. Tāpēc, Salamans pastāvīgi uzsver to, ka tikai ar Dievu cilvēks var sasniegt savas dzīves mērķi, var būt laimīgs un apmierināts šajā dzīvē, un mūžībā. Daudzi neatzīst Dieva lomu šajā dzīvē, jo vairāk, viņus neinteresē, kas notiks mūžībā, tālab viņi pat neaizdomājas par tādu jēdzienu, kā – mīlēt Dievu. Daudzi cilvēki uzskata, ka pietiek ar to, ka mīlam cilvēkus un cenšamies padarīt šo pasauli par labāko vietu dzīvei. Bet, dārgie draugi, jūs varat mīlēt un būt mīlēti, bet bez Dieva dzīve pārvēršas par vienām vienīgām mokām. Jā, Bībele mums saka, lai mēs mīlam savu tuvāko, kā sevi pašu. Bet, tas nav iespējams bez tā, ka mēs iesākumā mīlam Dievu. Tāpēc, Bībelē ir teikts, ka :”……..Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis.”(Mateja 22:37-38).

Patiesa mīlestība sākas no mūsu mīlestības uz Dievu, no mūsu savstarpējām attiecībām ar Viņu.

Mums ir nepieciešama mīlestība, kas būs garāka, nekā šī dzīve, kura ir iesakņojusies mīlestībā uz Dievu. Cik daudz laika tu veltī draudzībai ar cilvēkiem un attiecībām ģimenē, un cik daudz laika tu veltī savām attiecībām ar Dievu? Kādā mērā tu vēlies iepazīt Dievu un izpatikt Dievam, un kā tu vari palielināt šo vēlēšanos? Lūk, uz kādiem jautājumiem Dievs vēlas, lai tu atbildētu šodien!

Ir svarīgi saprast, ka bez Dieva šajā dzīvē mēs nekur nespēsim rast apmierinājumu.

 

Lai Dievs jūs svētī!

Rīt mēs turpināsim sarunu par šo tēmu.

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Cerība palīdz mums attīrīties un mainīties Tā Kunga Jēzus Kristus līdzībā!

    Cerība visgrūtākajos mūsu dzīves brīžos palīdz izpausties mūsu pašām labākajām īpašībām. Cerība, līdzīgi spožām zvaigznēm, palīdz mums mirdzēt pēdējo dienu ļaunuma un sabiezējušās tumsas vidū. Cerība palīdz mums atraidīt bezdievību un pasaules kārības un šinī laikā dzīvot prātīgi, taisni un dievbijīgi. „Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā, gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu; Viņš Sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev par Savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos.”(Titam 2:11-14).

    Cerība visgrūtākajos mūsu dzīves brīžos palīdz izpausties mūsu pašām labākajām īpašībām. Cerība, līdzīgi spožām...

  • Mēs uzvaram ticībā!

    Ir dažādi problēmu un pārbaudījumu līmeņi. Pārbaudījumos un grūtībās mūsu ticība pieaug un nostiprinās. Ticībā tu vari uzvarēt jebkuru šķērsli! Kāpēc Jēzus uzreiz neatbildēja uz šīs Kānaāniešu sievietes lūgšanu? Kāpēc Viņš atbildēja viņai tā, kā Viņš atbildēja? 1.Jēzus vēlējas, lai šīs sievietes ticība pieaug! Kāpēc Jēzus uzreiz, tūlīt neatbild uz tavām lūgšanām? Kāpēc ceļā uz atbildi vienmēr ir šķēršļi? Tādēļ, ka Dievs vēlas attīstīt tavu ticību. Tāpēc katru reizi, kad mēs saduramies ar problēmām, kuras ir lielākas par mums, lielākas kā mūsu iespējas, mums jāiemācās tajā visā pateikties Dievam par to, ka šajās situācijās Viņš palīdz pieaugt mūsu ticībai.

    Ir dažādi problēmu un pārbaudījumu līmeņi. Pārbaudījumos un grūtībās mūsu ticība pieaug un nostiprinās. Ticībā tu...

  • Kad jūs Dievam sakāt „Jā!”, tad arī apstākļi jums sacīs: „Jā, kungs!” II

    Kā tas ir ar tevi, dārgais lasītāj? Kas tevi traucē virzīties uz Dievišķo mērķi? Vai tu esi nomiris kritikai, vai arī joprojām baidies no sabiedrības viedokļa? Vai esi nomiris savas miesas patmīlībai, vai arī vēlēšanās izpatikt miesai joprojām traucē tev ziedot savu dzīvi Dievam par 100%? Ar ko tu attaisno savu remdeno garīgo stāvokli? Kādus argumentus tu sniedz, – kāpēc tu nevari dzīvot Dievam un piepildīt Viņa aicinājumu savai dzīvei? Ļauj Dievam atvērt tev acis uz šiem meliem un atbrīvot no tā.

    Kā tas ir ar tevi, dārgais lasītāj? Kas tevi traucē virzīties uz Dievišķo mērķi? Vai tu esi nomiris kritikai, vai...

  • Ticība – tā ir paklausība Dievam! II

    Mēs runājām par to, ka ticība – tā ir darbība(rīcība) saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt neiespējamo, tas nozīmē – to, kas iespējams tikai Dievam. Dievs neaicina mūs, lai mēs demonstrētu to, uz ko mēs esam spējīgi, bet lai mēs demonstrējam to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc bieži vien Dievs dod mums uzdevumus, kuru izpildīšana bez Viņa būs neiespējama.

    Mēs runājām par to, ka ticība - tā ir darbība(rīcība) saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt...

  • Cilvēkam būs lūgt un nebūs pagurt!

    Viena no lietām, kuru mācīja Jēzus, ir tā, ka cilvēkam vienmēr ir jālūdz. Tā bija Jēzus Kristus mācība un Vārds. Cilvēkam būs lūgt un nebūs pagurt! Jēzus to parādīja ar Savas dzīves piemēru. Tāpēc, Draudze, kuru ceļ Jēzus un kuru elles vārti neuzvarēs, – ir Draudze, kura lūdz un nepagurst. Ja, mēs atsakāmies darīt šīs lietas, tad Jēzus negarantē, ka elles vārti neuzvarēs tādu draudzi. Elles vārti neuzvarēs tikai to draudzi, kuru ceļ Dievs. Un, es ticu, ka mūsu draudzi ceļ Dievs, tāpēc, ka mēs sludinām Dieva Vārdu un gribam dzīvot pēc Viņa Vārda, sekot Viņa Vārdam. Mēs vēlamies, lai viss, ko darām būtu celts uz Viņa Vārda. Mēs varam darīt daudz labu lietu, bet ja mēs nelūgsim, ja mēs neļausim, lai lūgšana kļūst par mūsu dzīvesveidu, tad elles vārti mūs uzvarēs. Elles vārti nespēs mūs uzvarēt tikai vienā gadījumā, – ja mēs lūgsim un veidosim efektīvu lūgšanu dzīvi.

    Viena no lietām, kuru mācīja Jēzus, ir tā, ka cilvēkam vienmēr ir jālūdz. Tā bija Jēzus Kristus mācība un Vārds...

  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? II

    Bez saprāta balss, mēs bieži dzirdam mūsu jūtu balsi. Arī jūtām ir balss. Bet arī šī balss ne vienmēr atspoguļo to, ko saka Dievs. Mūsu jūtas ir visai mainīgas, bieži tās ir atkarīgas no daudziem ārējiem faktoriem, – garastāvokļa, laika apstākļiem, noguruma utt. Ja mēs klausīsim tikai savām jūtām, tad mums stabilus panākumus neredzēt. Piemēram, tu bieži vari justies vientuļš, vājš , nemīlēts, kā neveiksminieks utt. Tomēr, bieži tādas izjūtas neatbilst patiesībai. Ja tu vadīsies pēc savām jūtām un pieņemsi tās kā patiesību, tu nespēsi baudīt to dzīvību pārpilnībā, kuru Dievs tev sagatavojis. Dievs dod šo dzīvību tikai tiem, kuri dzird Viņa balsi un seko Viņam!

    Bez saprāta balss, mēs bieži dzirdam mūsu jūtu balsi. Arī jūtām ir balss. Bet arī šī balss ne vienmēr atspoguļo...