Dzīves mērķa meklēšana VI (Salamana ceļš)

Labdien, dārgie Dieva bērni!

Es svētīju jūs šai jaunajā dienā un sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Mēs turpinām izskatīt Salamana ceļojumu, meklējot savai dzīvei mērķi, laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka sava ceļa sākumā Salamans meklēja Dievu un mīlēja Dievu, un Dievs dāvāja viņam gudrību un bagātību, laimi un apmierinājumu dzīvē. Tomēr, Salamans sāka aizrauties ar šīs pasaules virspusējām lietām un sāka sekot citiem dieviem. Salamans sāka meklēt laimi un apmierinājumu dažādās lietās un darbos. Viļoties tajā visā, Salamans atgriezās pie saviem pirmsākumiem. Tādā veidā, Salamans katram cilvēkam mēģina atklāt to, ka savas dzīves mērķi, laimi un apmierinājumu nav iespējams rast ārpus attiecībām ar Dievu. Tālab, mums ir nepieciešams attīstīt un nostiprināt savas personīgās attiecības ar Dievu.

Šodien mēs parunāsim par to, kā Salamans mēģināja rast laimi un apmierinājumu ģimenes dzīvē.

„Baudi šo dzīvi ar savu mīļoto sievu visās tajās ātri zūdošās dzīves dienās, ko Dievs tev ir piešķīris zem saules, cauri visam tavam niecības pilnam mūžam; patiesi, tas ir tas, kas piekrīt tev šai mūžā, un tas ir atalgojums tev par pūlēm, kādām tu nododies zem saules.”(Salamans Mācītājs 9:9).

Šajā fragmentā no Rakstiem( Bībeles tulkojumā krievu valodā) Salamans, runājot par ģimenes dzīvi, divreiz piemin vārdu „niecība”. Ar to viņš mums dod saprast, ka divatā iet pa dzīvi ir vieglāk, bet tas tik un tā negarantē to, ka tu būsi laimīgs un apmierināts ar dzīvi, – jo bez Dieva nav iespējama ne laime, ne apmierinājums. Salamans to iepazina balstoties uz personīgo pieredzi. Savstarpējie kontakti un ģimenes dzīves siltums nespēja aizpildīt tukšumu Salamana sirdī. Mēs runājām par to, ka Salamanam bija 700 sievas un 300 blakussievas, bet viņš tik un tā nespēja rast tajā laimi un apmierinājumu, viņš tā arī nespēja aizpildīt tukšumu savā sirdī.

 

Salamans pasvītro savstarpējo kontaktu svarīgumu, savstarpējo attiecību svarīgumu nākamajā fragmentā:

„Tur ir kāds, kas ir viens pats bez draugiem; un nav viņam ne dēla, ne brāļa, un tomēr viņš nemitas pūlēties līdz nāvei, un viņa acis nevar beigt skatīties sakrātajās bagātībās. Patiesībā viņam taču būtu jāsaka: kam par labu es nopūlos līdz nāvei un neatļaujos sev nekāda prieka? – Arī tā ir niecība un greiza rīcība. Diviem ir labāk nekā vienam būt, tāpēc ka viņiem tad iznāk labāka alga par viņu pūlēm; ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām. Bet nelaime tam, kas ir viens! Kad tas krīt, tad otra nav, kas viņu pieceļ! Tāpat arī, kad divi guļ kopā, viņi viens otru silda, bet kur lai ņem siltumu viens pats? Un, ja kāds var vienu pārvarēt, tad divi taču var tam pretī stāties, un trīskārtēju auklu nevar tik drīz pārraut.”(Salamans Mācītājs 4:8-12).

 

Šeit Salamans apgalvo, ka diviem būt ir labāk, nekā vienam; Viņš runā par to, ka ir labi, ja cilvēkam ir draugi. Pat vairāk, Salamans uzskaita virkni to priekšrocību, kas ir draudzībai un savstarpējām attiecībām:

  • tas, kuram ir draugs, var kļūt produktīvāks šajā dzīvē;
  • tam, kuram ir draugs, ir palīdzība bēdu laikā, tālab viņš vieglāk iezies cauri šīm grūtībām;
  • cilvēkam, kuram ir draugs, ir papildus spēks tad, kad viņam uzbrūk ienaidnieks.

 

Tomēr, neskatoties uz to, ka Salamanam bija daudz draugu, un viņš pats palīdzēja daudziem, tik un tā, Salamans saprata, ka mīlēt cilvēkus un būt mīlētam – tas ir labi, bet tas neatklāj cilvēkam viņa dzīves mērķi. Tāpēc, Salamans pastāvīgi uzsver to, ka tikai ar Dievu cilvēks var sasniegt savas dzīves mērķi, var būt laimīgs un apmierināts šajā dzīvē, un mūžībā. Daudzi neatzīst Dieva lomu šajā dzīvē, jo vairāk, viņus neinteresē, kas notiks mūžībā, tālab viņi pat neaizdomājas par tādu jēdzienu, kā – mīlēt Dievu. Daudzi cilvēki uzskata, ka pietiek ar to, ka mīlam cilvēkus un cenšamies padarīt šo pasauli par labāko vietu dzīvei. Bet, dārgie draugi, jūs varat mīlēt un būt mīlēti, bet bez Dieva dzīve pārvēršas par vienām vienīgām mokām. Jā, Bībele mums saka, lai mēs mīlam savu tuvāko, kā sevi pašu. Bet, tas nav iespējams bez tā, ka mēs iesākumā mīlam Dievu. Tāpēc, Bībelē ir teikts, ka :”……..Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis.”(Mateja 22:37-38).

Patiesa mīlestība sākas no mūsu mīlestības uz Dievu, no mūsu savstarpējām attiecībām ar Viņu.

Mums ir nepieciešama mīlestība, kas būs garāka, nekā šī dzīve, kura ir iesakņojusies mīlestībā uz Dievu. Cik daudz laika tu veltī draudzībai ar cilvēkiem un attiecībām ģimenē, un cik daudz laika tu veltī savām attiecībām ar Dievu? Kādā mērā tu vēlies iepazīt Dievu un izpatikt Dievam, un kā tu vari palielināt šo vēlēšanos? Lūk, uz kādiem jautājumiem Dievs vēlas, lai tu atbildētu šodien!

Ir svarīgi saprast, ka bez Dieva šajā dzīvē mēs nekur nespēsim rast apmierinājumu.

 

Lai Dievs jūs svētī!

Rīt mēs turpināsim sarunu par šo tēmu.

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Atrod tikai tie, kuri meklē

    Ja vien tu aktīvi meklēsi, tu varēsi uzzināt vēl daudz ko par to, kas ir apslēpts tevī. Atrod tikai tie, kuri meklē. Piemēram, – daudzi atrod un redz tikai problēmu pēc problēmas. Nemeklē tikai problēmas un nerunā tikai par tām, bet koncentrē savu uzmanību uz problēmu risinājumu. Trenē savu sirdi un savu prātu uz to, lai atrastu atbildes un izeju cilvēku problēmām. Līdzko ieraudzīsi problēmas, tūlīt pat sāc domāt par to, kā tu vari tās atrisināt. Sāc pārdomāt par visiem iespējamajiem problēmu risinājumiem, un Dievs, lai tu varētu kalpot cilvēkiem, šim nolūkam dos tev lielu daudzumu ideju.

    Ja vien tu aktīvi meklēsi, tu varēsi uzzināt vēl daudz ko par to, kas ir apslēpts tevī. Atrod tikai tie, kuri...

  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu! II

    „Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā,”(Mateja :5:44). Bībeles tulkojumā krievu valodā : „Bet es jums saku; mīliet savus ienaidniekus, svētījiet tos, kas jūs nolād, dariet labu tiem, kas jūs ienīst un lūdziet par tiem kas dara jums pāri un vajā. Apbrīnojami, bet Jēzus pavēl mums MĪLĒT, SVĒTĪT, DARĪT LABU un LŪGT – par mūsu ienaidniekiem, par tiem, kuri mūs nolād, par tiem, kuri mūs neieredz, dara mums pāri un vajā mūs. Tā rīkojoties, mēs izpelnāmies paaugstināšanu no Dieva.

    „Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā,”(Mateja :5:44). Bībeles...

  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta III

    „Jēzus viņiem sacīja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: nevis Mozus jums ir devis maizi no debesīm, bet Mans Tēvs jums dod īsto maizi no debesīm: jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību.” Tie Viņam sacīja: “Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!” Jēzus sacīja viņiem: “ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.” (Jāņa 6:32-35).

    „Jēzus viņiem sacīja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: nevis Mozus jums ir devis maizi no debesīm, bet Mans Tēvs...

  • Kā nepadoties, kad ir tik daudz problēmu?

    Vēlos uzsākt sarunu par to, kā nepadoties apstākļos, kad visapkārt ir tik daudz pārbaudījumu un problēmu. Nav noslēpums, ka visa mūsu dzīve ir pārbaudījumu un problēmu pilna, taču, ja mēs šajā dzīvē vēlamies virzīties uz priekšu, mums to visu ir jāiemācās pārvarēt.

    Vēlos uzsākt sarunu par to, kā nepadoties apstākļos, kad visapkārt ir tik daudz pārbaudījumu un problēmu. Nav...

  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība?

    „Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās, sendienās, ar paša roku. Svešas ciltis Tu esi padzinis, bet viņus dēstījis to vietā, tautas esi sagrāvis, bet viņiem licis izplesties. Un nevis ar savu zobenu tie iekaroja zemi, nedz viņu elkonis tiem bija par palīgu, nē, bet Tava labā roka, Tavs elkonis un Tava vaiga gaisma, tāpēc ka Tu viņus mīlēji!” (Psalms 44: 2-4).

    „Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās...

  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba. Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību. Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51). Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā...