Dzīvo Dievam un vērs savu skatienu uz Viņu, un Dievs piepildīs katru tavu vajadzību, jo Viņā nekā netrūkst!

Sveicu jūs, dārgie draugi, un svētīju jūs šai dienā! Es pateicos Tam Kungam par to, ka Viņš dāvā mums ikdienas vārdu, kas stiprina mūs, mūsu garīgo dzīvi un palīdz mums virzīties uz priekšu. Vakar mēs runājām par to, ka vienīgais veids, kā mēs varam kļūt brīvi un palikt tādi, – tas ir iepazīt Dieva Vārda patiesību un palikt šai patiesībā. Katrs cilvēks meklē baudījumu vai gandarījumu šai dzīvē. Bet, lai rastu baudījumu dzīvē, ir vajadzīgs drošs avots, no kura varētu smelties spēku, prieku, mieru, veselību, radošās idejas. Ikdienas sadraudzība ar Dievu un uzticēšanās Viņam – tas ir tieši tas, kas pieved mūs pie šī patiesās dzīvības avota. Ārpus Dieva nav apmierinājuma un laimes. Vienīgais uzticamais vai drošais avots cilvēka dzīvē ir – Jēzus Kristus, pie mums Sūtītais. Izņemot Dievu, visi pārējie avoti – tie ir neuzticami(nedroši) avoti. Kamēr cilvēks to nesapratīs, viņš dzīsies pēc tā, kas nedod piepildījumu, un atdos savus spēkus tam, kas nekad nespēs atnest viņam apmierinājumu vai gandarījumu dzīvē. Visu, kas mums ir nepieciešams šai dzīvē, mēs varam atrast Dievā. Jo vairāk mēs Viņu iepazīstam, jo nozīmīgāka un pilnvērtīgāka būs mūsu dzīve.
„Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku.”(1.Pētera 1:3).
Jums slāps atkal un atkal, – līdz brīdim, kamēr jūs neatradīsiet apmierinājumu tajās lietās, kuras Dievs jums paredzējis vai nolēmis. Izņemot dāvanu no Dieva – Jēzu Kristu, nekas cits nespēj dod ilgstošu apmierinājumu.
„Jēzus atbildēja viņai: “Ikvienam, kas dzer no šī ūdens, atkal slāps. Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.”(Jāņa 4:13-14).
Dievs mums ir sagatavojis daudz svētību. Viņš ir vienīgais uzticamais avots.
„Tā Kunga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj. Baudiet un redziet, cik Tas Kungs ir labs. Svētīgs tas cilvēks, kas pie Viņa tveras un uz Viņu paļaujas! Bīstieties To Kungu, jūs Viņa svētie, jo, kas Viņu bīstas, tie nepazīst trūkuma.”(Psalms 34:8-10).
Prieka pilnība – tā ir visu to daļa vai liktenis, kuri skatās uz Dievu kā uz savu avotu.
„Ko esam redzējuši un dzirdējuši, to pasludinām arī jums, lai arī jums būtu sadraudzība ar mums. Un mūsu sadraudzība ir ar Tēvu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. To mēs rakstām, lai mūsu prieks būtu pilnīgs.”(1.Jāņa 1:3-4).
Cilvēka avots – tas ir dabisks avots, kurš jebkurā brīdī var izsīkt, jo tas ir atkarīgs no apstākļiem, ārējiem nosacījumiem, bet Dieva avots – tas ir pārdabisks avots, kurš nekad neizsīkst.
„Un kāda sieva no praviešu mācekļu sievām kliegdama lūdza Elīsu, sacīdama: “Mans vīrs, tavs kalps, ir miris, un tu zini, ka tavs kalps bijās To Kungu. Bet nu nāk parādu piedzinējs un grib manus divus bērnus sev ņemt par vergiem!” Un Elīsa viņai atbildēja: “Ko lai es tevis labad daru? Saki man, kas ir tavā namā?” Un viņa atbildēja: “Tavai kalponei nav itin nekā namā kā tikai trauks eļļas.” Tad viņš sacīja: “Ej un aizņemies sev traukus no citiem, no saviem kaimiņiem, bet tikai tukšus traukus – un nelūdz to par maz. Un tad ieej namā un aizslēdz durvis aiz sevis un aiz abiem saviem dēliem, un sāc liet visos tajos traukos, un to, kas ir pilns, liec pie malas.” Tad tā no viņa aizgāja un aizslēdza durvis aiz sevis un aiz saviem dēliem; un tie viņai pienesa traukus, bet viņa pati tikai pildīja. Un, kad trauki bija pielieti pilni, tad tā sacīja savam dēlam: “Pasniedz man vēl vienu trauku!” Bet tas viņai atbildēja: “Vairāk neviena trauka nav.” Tad eļļa apstājās plūst. Un viņa aizgāja un to pateica Dieva vīram, un viņš sacīja: “Ej un pārdod eļļu un samaksā savu parādu; no atlikuma tad pārtiec pati ar saviem dēliem.”
Dzīvo Dievam un vērs savu skatienu uz Viņu, un Dievs piepildīs katru tavu vajadzību, jo Viņā nekā netrūkst.   Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šai dienā! Tiksimies rīt! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem! III

    Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.Dievs vēlas, lai mēs garīgi pieaugam. Viena no ticīga cilvēka garīgās izaugsmes pazīmēm ir tā, ka viņš piepilda citu cilvēku vajadzības. Tāds cilvēks ne tikai pieņem, bet arī atdod no sevis. Došana, kalpošana – tas ir viens un tas pats vārds, kurš nosaka to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum. Bībele saka, ka Jēzus atnāca uz zemi ne tālab, lai Viņam kalpotu, bet tālab, lai kalpotu citiem. Jēzus mums ir kalpošanas piemērs. Daudzi no mums grib, lai citi cilvēki mums kalpotu. Taču Dievs saka, lai mēs kalpojam cilvēkiem. Dievs grib, lai mēs atdarinām Viņu, lai mēs kļūstam līdzīgi Viņam.
  • Ko mums dod plānošana?

    Plānošana mums palīdz efektīvi nodot tālāk citiem mūsu vēlēšanās un cerības. Plānošana, ne tikai mums dod labāku sapratni par savu uzdevumu, tā arī mums palīdz efektīvi nodot tālāk citiem mūsu vēlēšanās un gaidas, ar kuriem kopā mēs īstenosim šos mērķus. Kā jūs varat lūgt palīdzību citiem, ja jūs pats vēl neesat ticis skaidrībā ar to, ko gribat? Plānošanas procesā, jūsu idejas kļūs konkrētākas un skaidrākas, un tad jūs varēsiet tās efektīvi nodot tālāk citiem.
  • Evaņģelizācija un māceklība

    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).Vēlos vērst jūsu uzmanību uz vārdu „ieraudzīja”, kurš izmantots abās šajās Rakstu vietās. Ejot garām, Jēzus ieraudzīja cilvēku – Mateju, Viņš ieraudzīja divus brāļus – Pēteri un Andreju. Jēzus pamanīja šos ļaudis, jo tie ar kaut ko piesaistīja Viņa uzmanību. Jēzus piedāvāja viņiem kļūt par daļu no Savas komandas
  • Mēs esam radīti tam, lai pagodinātu Dievu!

    Kā jūs justos, ja jums mugurā būtu netīras drēbes, pat ja tās būtu jaunas? Es domāju, ka jūs jutīsieties slikti. Tieši šādas izjūtas būs tiem, kuri vēlas izpatikt Dievam caur saviem labajiem darbiem, bet bez Kristus. Nav svarīgi, cik daudz labu darbu jūs darāt, – Dievs tik un tā nepieņems jūs līdz brīdim, kamēr jūs nenoticēsiet Jēzum.Dieva miers atnāk sirdī tāpēc, ka mēs iepazinām Jēzu un izzinājām to, ka Kristū mēs esam attaisnoti un Dieva pieņemti.
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība II

    Tu nekad nedrīksti aizmirst to, ka esi Dieva sūtnis uz šīs zemes. Kad tu sastopies ar kādu problēmu vai sarežģītu situāciju, domā par to, kā tavā vietā rīkotos Kristus, ko Viņš darītu līdzīgā situācijā. Tas tev palīdzēs. Kristus ir Tas, kuru mēs pārstāvam uz šīs zemes. Domā par to, kā Viņš rīkotos, ko Viņš teiktu, kā Viņš risinātu šo problēmu, kā Viņš pārvarētu tās grūtības, caur kurām tu šobrīd ej. Ja tu domāsi par to, un ja tu attīstīsi sevī šo Dieva dabu, tad būsi stiprs un ietekmīgs Dieva vēstnesis, būsi par derīgu sāli šai zemei un spilgtu gaismu šai pasaulei. Mūsu, kā Dieva bērnu, liktenis ir – būt par gaismu šai pasaulei un sāli šai zemei. Un, kā gaisma mēs varam spīdēt tikai tad, ja ļausim Dieva Vārdam vadīt mūsu dzīvi. Bībele saka, ka tad, kad Dieva Vārds ienāk mūsu sirdī, līdz ar to ienāk arī Dieva gaisma.
  • Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums

    Vakar mēs ar jums runājām par to, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies un uzticamies Dievam, bet arī Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums. Mēs Dievam esam nepieciešami brīdī, kad Viņam parādās dienišķā vajadzība.„Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).