Mēs runājām arī par to, ka mums ir jāiesakņojas. Iesakņojušies mēs esam tad, kad Dieva Vārds ir mūsos. Mums ir jābūt iedēstītiem Dieva namā (1.Psalms), tad mēs būsim sulīgi un auglīgi. Mums ir jābūt par cilvēkiem, kas pakļaujas Dieva kārtībai un ieņem savu Dieva noteikto vietu.Mums ir jāzin arī savi ieroči no Dieva, un kā tie darbojas. Turklāt, mums ir jāpārbauda šie ieroči un pēc tam jālieto. Nepārbaudīts ierocis ir bezjēdzīgs ierocis. Saula ierocis, ko viņš iedeva Dāvidam, bija Dāvidam neierasts un nepārbaudīts, tādēļ tas viņam nevarēja palīdzēt. Dāvids atteicās no Saula ieroča, un gāja pret Goliātu ar savu pārbaudīto ieroci, kuru bija bieži lietojis, un kas palīdzēja viņam uzvarēt. Katram Dieva bērnam ir jābūt savam pārbaudītam ierocim, ar kura palīdzību viņš cīnīsies ar ienaidnieku ļaunajā dienā, un izcīnīs uzvaru pār ienaidnieku. Vienmēr atcerieties, ka ienaidnieks uzbruks jums, tādēļ jums ir jābūt sagatavotiem. Mēs varam nebaidīties no ienaidnieka, ja būsim sagatavoti un apbruņoti. Mēs lasām:
Lūkas 11:21-26 – Kad stiprais apbruņojies sargā savu pili, viņa īpašums paliek mierā, bet, kad kāds par viņu stiprāks nāk un to uzvar, tad tas paņem viņa bruņas, uz kurām tas paļāvās, un izdala viņam atņemto laupījumu. Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani; un, kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa. Kad nešķīsts gars atstāj cilvēku, tad viņš apstaigā sausas vietas un meklē atpūtas vietu, bet, to neatradis, saka: es atgriezīšos savā mājoklī, kuru atstāju. Un viņš noiet un atrod to izslaucītu un izgreznotu. Tad viņš noiet un ņem līdzi septiņus citus garus, kas ļaunāki par viņu, un viņi nāk un tur dzīvo, un ar šo cilvēku kļūst ļaunāk, nekā bija iepriekš.
No šīs rakstu vietas var izdarīt vairākus secinājumus:
- Mums ir darīšana ar ienaidnieku.
Nav iespējams paplašināt Dieva Valstību bez cīņas. Mums garīgi ir jāatkaro cilvēki un teritorijas, lai nestu glābšanu no Dieva. Valstības ietekmes vairošana ir daudz kas lielāks, nekā tikai kādas fiziskas darbības. Valstības ietekmes vairošana ir cīņa, kurā mēs izcīnām garīgu uzvaru pār cilvēku dvēseļu ienaidnieku. Dievs saka saviem bērniem iet un atņemt visu to, ko ienaidnieks uzskata par savu, jo zeme un cilvēki ir Dieva īpašums. Daudzi cilvēki neiet, jo nevēlas piedalīties karā. Bet, lai mums būtu spēks un uzdrīkstēšanās, mums ir jābūt pārliecībai par uzvaru un pastāvīgi jāuztur šī pārliecība Dievā. Dievs vēlas, lai mēs būtu drosmīgi un nebaidītos, lai mēs neļautu redzamajam mūs apturēt.Mēs runājām arī par to, ka ir Kāds Visspēcīgākais, kas uzbrūk un izārda sātana darbus. Visspēcīgākais – tas ir Ķēniņš Jēzus. Jēzus atnāca un paziņoja: „Nožēlojiet grēkus, jo Debesu Valstība ir tuvu klāt pienākusi!” (Mateja 4:17). Farizeji nesaprata, par ko runā Jēzus. Tur, kur ir Dieva Valstība, tur ļaunajiem gariem nav vietas, tur tiek iznīcināta ļaunuma ietekme, un tiek sagrauti sātana darbi. Bībelē teikts:
1.Jāņa 3:8 – Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.
Citā tukojumā šajā rakstu vietā ir teikts: „Kas praktizē grēku, tas aizvaino Dievu ar nepaklausību, vienaldzību, sacelšanos…”Ir cilvēki, kas morālās vērtības un rakstura iezīmes ņem no velna, nevis no Dieva. Avots, kas šos cilvēkus pilda, nav Dievā. Visi, kas piepildās no Dieva, nevar būt vienaldzīgi pret Dievu, viņi nesarūgtina Viņu ar savu nepaklausību vai sacelšanos. Dieva Dēls ir nācis, lai izārdītu velna darbus.Ir konkrēts mērķis, kādēļ nāca Dieva Dēls, kādēļ Dievs mūs izglāba, attaisnoja un aicināja. Šis mērķis ir – izārdīt velna darbus. Jēzus teica:
„Kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu.” (Jāņa 20:21). Kā Jēzus, tā arī mēs esam aicināti sagraut velna darbus. Mēs esam aicināti strādāt ar cilvēkiem ar mērķi, lai viņi nesarūgtinātu Dievu ar savu nepaklausību un vienaldzību. Mēs esam aicināti sasaistīt stipro, kas ir apstulbojis cilvēku prātus, lai viņi nepieņemtu Dieva gaismu. Mēs nevaram būt vienaldzīgi pret to, kas notiek apkārt, un vienlaicīgi domāt, ka mēs paplašinām Dieva Valstības ietekmi. Jēzus staigāja pa pilsētām un ciemiem mācot, sludinot un izdzenot ļaunos garus. Jēzus zināja, ka Viņa misija ir sagraut velna darbus. Jēzus teica Saviem mācekļiem, lai viņi ietu un teiktu, ka Dieva Valstība ir tuvu klāt pienākusi. Mūsu misija ir atnest Ķēniņa kultūru un vērtības šajā zemē.Bībelē mēs lasām stāstu par to, kā Jēzus dziedināja kādu cilvēku, bet izdarīja to sestdienā. Ar to nebija apmierināti rakstu mācītāji un farizeji.
Marka 3:1-2 – Un Viņš atkal iegāja sinagogā, un tur bija cilvēks, kam bija nokaltusi roka. Un tie uz Viņu glūnēja, vai Viņš sabatā to dziedinās, ka Viņu varētu apsūdzēt.
Farizeji vēroja Jēzu ar mērķi atrast kaut ko Viņā, lai varētu Viņu apvainot. Rakstu mācītāji un farizeji – tie nebija parasti cilvēki, bet aiz viņiem stāvēja reliģiozs gars, kas darbojās pret to, ko dara Dievs. Jēzus teica:
Marka 3:4-6 – Un Viņš saka tam cilvēkam, kam roka bija nokaltusi: “Nāc te šurp!” Un Viņš uz tiem saka: “Vai ir brīv sabatā labu darīt vai ļaunu darīt, dvēseli glābt vai maitāt?” Bet tie cieta klusu. Un Viņš tos uzlūkoja visapkārt ar dusmību, un, viņu sirds cietības dēļ noskumis, Viņš tam cilvēkam saka: “Izstiep savu roku!” Un tas to izstiepa, un viņa roka atkal kļuva vesela. Un farizeji, izgājuši ārā, apspriedās tūdaļ ar Hēroda piekritējiem par Viņu, kā Viņu nomaitāt.
Jēzus bija sadusmots un sarūgtināts, redzot farizeju apcietinātās sirdis. Jēzum bija drosme darīt to, kas bija pareizi pret Tēvu. Jēzus paskatījās uz farizejiem (uz reliģiozo garu) ar dusmām. Jēzus neieredzēja grēku, slimības, lāstus. Jēzus nebija vienaldzīgs pret to, kas notika apkārt. Atcerieties, jūs nevarēsiet sagraut to, ko mīlat, ko paši slepeni darāt.
