Garīgās izaugsmes principi. 2-rā daļa. (Mācītājs Rufus Adžiboije)
Jēkabs saka, ka ticība bez darbiem ir nedzīva. Kuram tad ir taisnība – Pāvilam vai Jēkabam?Ticībai ir divas puses. Dieva priekšā mēs tiekam taisnoti tikai ticībā. Dievs neskatās uz tevi tā, kā uz tevi skatās cilvēki. Lai pārliecinātos par to, ka tev it ticība, cilvēki grib redzēt tavus darbus. Dievs nemaina Savu lēmumu par tevi, un šis lēmums nav atkarīgs no taviem darbiem un no tā, ko tu vai citi cilvēki par tevi domā un saka. Bet, tev ir jātic tam, ko Dievs par tevi saka – un tādā veidā tu pieaudz garīgi un tavā dzīvē sākas pārmaiņas. Pieaugot garīgi, tu sāc darīt jaunas lietas, un dari to tāpēc, ka tagad tev ir jauna daba Kristū. Garīgā izaugsme ved cilvēku uz pārveidošanos un kļūšanu par tādu, par kādu Dievs tevi jau ir nosaucis.Lai mainītos, cilvēki izmanto divas pieejas – Bībelisko un cilvēcisko vai kalpošanu likumam.
- Kalpošana likumam – tās ir izmaiņas caur likumu. Dotā pieeja liek uzsvaru uz cilvēka ārējās uzvedības izmaiņām, bez tā, lai ieliktu stipru ticības pamatu mūsu jaunajai identitātei Kristū. No cilvēka tiek prasīts, lai tas pārstāj darīt kādas ārēji redzamas lietas – nelieto alkoholu, nesmēķē, nezog utt.. Bet dotā pieeja nespēj kardināli mainīt cilvēku, tā noved vien pie tā, ka cilvēks sāk sevi nosodīt, jo nav spējīgs izpildīt visas likuma prasības. Pats par sevi likums ir labs, bet tas nevienu nevar darīt pilnīgu.