Labi un Dievam tīkami paradumi ir ne tikai lūgšanas, bet arī viss cits, kas mums palīdz Viņam tuvoties, pagodināt Viņu un pienest Viņam tīkamus augļus. Mums, protams, gribētos, lai labie ieradumi attīstītos bez jebkādas piepūles no mūsu puses. Taču tā tas nenotiek. Tikai regulāri atkārtojot un pielietojot kādu darbību, attīstās paradums. Pāvils Timotejam deva sekojošus norādījumus:
2Тim.3:14-15 – Bet tu paliec mācībā, ko esi mācījies un par ko esi pārliecinājies; jo tu zini, kas tev to ir mācījuši, un ka tu no mazām dienām zini svētos rakstus, kas spēj padarīt tevi gudru pestīšanai caur ticību Kristū Jēzū.
Mēs redzam, ka Timotejs bija izveidojis paradumu, kurš saistīts ar zināšanām un Rakstu izpēti. Timotejs ļoti labi zinaja, kas rakstīts Jozuas grāmatā:
Jozuas 1:8 – Lai tava mute nepamet šo bauslības grāmatu, bet apdomā dienām un naktīm, ka tu vari turēt un darīt visu, kas tur ir rakstīts, tad tavi ceļi tev labi izdosies un tad tev laimēsies.
Timotejam bija attīstīts ieradums pastāvīgi atrasties Dieva Vārdā:
2Тim.1:5 – un pieminu tavu neliekuļoto ticību, kas papriekš mita tavā vecāmātē Loidā un tavā mātē Eunikā, bet es esmu pārliecināts – mīt arī tevī.
Rakstu pētīšana un apgūšana – tas bija sens, ilggadīgs ieradums Timoteja mājās.Turklāt, Pāvils Timotejam atgādina arī par šo Dieva dāvanu:
2Тim.1:6 – Aiz šā iemesla es atgādinu tev atdzīvināt Dieva žēlastības dāvanu, kas dota tev ar manu roku uzlikšanu.
Timotejam bija Dieva dāvanas, bet Timotejam bija jāuzpūš liesma, lai šie pareizie ieradumi neapdzistu. Ikvienam no mums ir dažādas dāvanas, bet šīs dāvanas nedarbosies bez mūsu pašu līdzdalības, bez pareizu paradumu attīstīšanas. Lai būtu iespējams uzpūst liesmu Dieva dotajām dāvanām, lai tās neapdzistu, ir jāattīsta pareizi ieradumi, tāpēc ikvienam no mums nopietni pie tā jāstrādā. Ja jums ir zināms, kādas dāvanas Dievs jums ir devis, ko jūs darāt, lai tās maksimāli pielietotu? Ko jūs darāt tieši šodien, lai ar savām dāvanām kalpotu Dievam? Diemžēl daudzi ticīgie savām Dieva dotajām dāvanām neuzpūš liesmu, tāpēc tās mēdz apdzist, nenesot nekādus labus augļus. Bībele mēs lasām:
Еbr.10:23-26 – Turēsimies nešaubīgi pie cerības apliecināšanas, jo uzticams ir Tas, kas apsolījis. Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu. Jo, ja mēs pēc patiesības atziņas saņemšanas tīši grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem..
Uz ko mūs mudina šī Rakstu vieta?
