Izmaiņām ir jāsākas ar mums

Lai vairojas žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus šai brīnišķīgajā dienā!Es lūdzos par to, lai Dieva vārds piesātina un stiprina jūs jūsu garā, dvēselē un miesā.Jau vairākas dienas mēs runājam par to, ka Dievs vēlas, lai mēs mainītos, un lai mainītos arī itin viss mums apkārt. Dievs vēlas ienest pārmaiņas mūsu ģimenēs, mūsu darba vietās un mūsu sabiedrībā. Taču, itin visas pārmaiņas mums apkārt sākas ar mums pašiem. Iespējams, tu joprojām domā, ka kāds ir vainīgs tavās bēdās, tikai ne tu pats. Iespējams, tu domā, ka tad, ja nebūtu problēmu un apstākļu, kas izveidojušies tev visapkārt, tu spētu savā dzīvā pavirzīties uz priekšu krietni tālāk. Taču, Dievs domā citādāk. Dievs zina, ka tad, ja tu ļausi Viņam izmainīt tevi, tad nekas un neviens nevarēs mainīt Dieva plānu tavai dzīvei. Dievs tev šodien saka: „Ja tu ļausi Man tevi mainīt, tad Es atrisināšu visas tavas problēmas un darīšu neiedomājamus brīnumus tavā dzīvē.” Nekādas problēmas nevarēs iedzīt Dievu stūrī. Tālab, līdz tam brīdim, kamēr mēs paliekam pazemīgi Dieva priekšā un nepaļaujamies uz savu gudrību, bet vaļsirdībā pieņemam Dieva vārdu – Dievs manīs vai pārveidos mūs un mūsu apstākļus.Atšķirībā no Mozus likuma, Dieva vārds, kuru atnesa Jēzus, ir pilns žēlastības un patiesības. Bībele mums saka, ka no Viņa pilnības mēs saņemam žēlastību un atkal žēlastību. Jēzus atnesa nevis vienkārši likumu, bet dzīvību. Tālab ir rakstīts, ka likums dots caur Mozu, bet žēlastība un patiesība – caur Jēzu Kristu. 
„Jo no Viņa pilnības mēs visi esam dabūjuši žēlastību un atkal žēlastību. Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu.”(Jāņa 1:16-17).
 Kad mēs runājam par pārmaiņām vai izmaiņām, mēs ar to nedomājam kalpošanu burtam vai likumam vai arī kādu noteikumu vai likumu ievērošanu. Runāts tiek par staigāšanu patiesībā un žēlastības pieņemšanu svētai un nevainojamai dzīvei. Žēlastības pieņemšana un staigāšana patiesībā dara mūs brīvus. Bet žēlastība, kas ir apslēpta patiesībā, dod mums spēku un spēju dzīvot saskaņā ar šo patiesību.Un tātad, izmaiņām ir jāsākas ar mums, un tam jānotiek tāpēc, lai šīs izmaiņas izplatītos arī pār to, kas ir mums visapkārt.Reiz es lasīju stāstu par kādu mūku, kurš dzīvoja mūsu ēras 1100 gadā. Šis stāsts apstiprina faktu tam, ka mums apkārt nekas nemainīsies līdz brīdim, kamēr izmaiņas nenotiks mūsos.Lūk, ko šis mūks raksta par sevi vecumdienās:„Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”Kā jūs domājiet, vai tas nav gudrs paziņojums? Tas ir secinājums, pie kura savas dzīves beigās nonāca cilvēks, nožēlojot to, ka pārāk vēlu sapratis, ar ko vajadzēja sākt, lai apkārt itin viss mainītos. Kamēr esat dzīvi, un jums ir laiks un iespēja labot savu ceļu, ir jāņem vērā šis mūka padoms. Lēmums, kuru ikvienam cilvēkam vajag pieņemt katru dienu – pastāvīgi strādāt ar sevi, lai itin viss apkārt varētu mainīties. Ietekmīga dzīve sākas ar to, ka vispirms sākam strādāt paši ar sevi. Izmaiņas sākas ar mani pašu, un tad tas sāk ietekmēt manu ģimeni, kura, savukārt ietekmē savu pasauli vai savu apkārtni.Ja mēs vēlamies ietekmēt savu ģimeni, draudzi, kaimiņus, darba kolēģus un sabiedrību kopumā, tad vispirms ir jāmainās mums pašiem, tad Kristus raksturam ir jāformējas mūsos pašos. Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ražas un pavairošanas likums

    Par pamatu mēs ņemsim Rakstu vietu no Marka evaņģēlija 4. nodaļas, kurā Pats Jēzus mācīja līdzībās.Šajā nodaļā ir trīs līdzības, kurās Jēzus sniedz paskaidrojumu par to, kāds spēks un potenciāls ir apslēpts mazā sēkliņā. Visupirms es gribētu uzskaitīt šīs līdzības, bet vēlāk mēs detalizēti izskatīsim katru no tām. Pirmā līdzība, kuru Jēzus izstāstīja, – ir līdzība par sējēju. Šī līdzība atklāj virkni šķēršļu, kuri traucē sēkli izaugt par augu un nest augļus. Šajā līdzībā Jēzus parādīja trīs šķēršļu veidus, kuri var traucēt mūsu iesēto sēklu augšanai (Marka, 4:3-20).
  • Cilvēkam ir jāpiepildās un jādzīvo no ikviena vārda, kas iziet no Dieva mutes

    Cilvēki ir palikuši kūtri dzirdēt,- tie nav tie cilvēki, kuri vispār neklausās, bet tie, kas nav spējīgi saprast un izprast. Kad mēs barojamies ar Dieva Vārdu, tad šis vārds mums palīdz garīgi augt. Bet, kad mēs to nedarām, mēs garīgi nepieaugam, paliekam kā bērni, mazuļi. Ja mēs paskatāmies uz dažām draudzēm, mēs varam redzēt, ka tās ir piepildītas ar garīgajiem bērniem. Šāda situācija nepriecē Dievu, jo Dievs nevar paļauties uz šiem garīgajiem mazuļiem.
  • Pārmaiņas – tas ir neatlaidīgs darbs II

    Atkarībā no tā, cik lielā mērā mēs pieaugsim un mainīsimies, mēs redzēsim, ka mēs kļūstam arvien pacietīgāki. Pacietība – tas ir Gara auglis, un Dievs grib redzēt šo augli mūsu dzīvē. Tālab, Dievs dažkārt pieļauj mūsu dzīvē kādas konfliktsituācijas, ar nolūku, lai palīdzētu mums attīstīt sevī pacietības augli. Dievs vēlas samīt mūsu lepnību un mainīt mūs mīlošā un ilgpacietīgā Kristus tēlā. Ja jūs ļaujat sev apvainoties par ikvienu sīkumu, tad jūs vēl aizvien esat lepns cilvēks. Dievs vēlas palīdzēt jums atbrīvoties no šīs lepnības. Tieši šī iemesla dēļ, Dievs pieļaus to, ka cilvēki dažkārt aizvaino jūs. Dievs vēlas, lai jūs iemācāties tikt galā ar to, un lai esat spējīgi celt savstarpējās attiecības ar cilvēkiem kā Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Viss tas, ko Dievs pieļauj mūsu dzīvē, nāks mums par labu, ja vien mēs ļausimies Dieva pārveidei.
  • Dievs vēlās, lai lūgšana kļūst prioritāti Viņa bērnu dzīvēs!

    Viss, ko sātans ir paņēmis no tavas dzīves, – tavs brīnums, tavi apsolījumi, – tas viss, pārdabiskā Dieva spēkā, var tikt atbrīvots. Bet tas pieprasa, lai lūgšana kļūtu par prioritāti tavā un manā dzīvē. Paņemiet jebkuru Bībeles notikumu, un jūs ieraudzīsiet, uz ko ir spējīga ticīgo cilvēku lūgšana. Piemēram, ko darīja Daniēls, kad nokļuva lauvu bedrē? Lūdza? Nē, tur jau bija par vēlu lūgt. Viņš pastāvīgi lūdza, jau pirms nokļūšanas lauvu bedrē.Kad tu jau atrodies lauvu bedrē, ir par vēlu lūgt. Lūgt ir jāsāk, jau labu laiku pirms tam. Daniēls lūdza katru dienu un trīs reizes dienā!
  • Dievs mums ir atstājis visaugstākos baušļus – mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu!

    Staigāšana mīlestībā, ir tā, kas nosaka cilvēka laimi šeit uz zeme. Katrs no mums var kļūt par laimīgu cilvēku, par apmierinātu ar savu dzīvi, ja viņš dzīvos saskaņā ar mīlestības likumu. Citiem vārdiem runājot, mana attieksme pret Dievu un apkārtējiem cilvēkiem, nosaka to, vai es būšu laimīgs vai nē. Ja tu vēlies būt laimīgs cilvēks, tad vēlos tev dot padomu- iemīli Dievu un savu tuvāko bez jebkādas liekulības!Vai esat pamanījuši, ka mīlestība pret Dievu atspoguļojas mūsu attieksmē pret citiem cilvēkiem un vēlmē viņiem palīdzēt.
  • Jēzus un Dieva griba

    Jēzus ir kā modelis vai piemērs mums it visā. Viņš ir mūsu ticības Autors, Iesācējs un Piepildītājs. Tālab, Jēzus ir atstājis mums piemēru, – lai mēs varētu sekot Viņa pēdās.„Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām.”(1.Pētera 2:21).Jau pašā savas zemes dzīves sākumā Jēzus Savā sirdī skaidri apjauta un saprata Savu mērķi. Savā Garā Jēzus kvēloja neparastā dedzībā darboties Sava Debesu Tēva biznesā( darbā).