Izmaiņām ir jāsākas ar mums

Lai vairojas žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus šai brīnišķīgajā dienā!Es lūdzos par to, lai Dieva vārds piesātina un stiprina jūs jūsu garā, dvēselē un miesā.Jau vairākas dienas mēs runājam par to, ka Dievs vēlas, lai mēs mainītos, un lai mainītos arī itin viss mums apkārt. Dievs vēlas ienest pārmaiņas mūsu ģimenēs, mūsu darba vietās un mūsu sabiedrībā. Taču, itin visas pārmaiņas mums apkārt sākas ar mums pašiem. Iespējams, tu joprojām domā, ka kāds ir vainīgs tavās bēdās, tikai ne tu pats. Iespējams, tu domā, ka tad, ja nebūtu problēmu un apstākļu, kas izveidojušies tev visapkārt, tu spētu savā dzīvā pavirzīties uz priekšu krietni tālāk. Taču, Dievs domā citādāk. Dievs zina, ka tad, ja tu ļausi Viņam izmainīt tevi, tad nekas un neviens nevarēs mainīt Dieva plānu tavai dzīvei. Dievs tev šodien saka: „Ja tu ļausi Man tevi mainīt, tad Es atrisināšu visas tavas problēmas un darīšu neiedomājamus brīnumus tavā dzīvē.” Nekādas problēmas nevarēs iedzīt Dievu stūrī. Tālab, līdz tam brīdim, kamēr mēs paliekam pazemīgi Dieva priekšā un nepaļaujamies uz savu gudrību, bet vaļsirdībā pieņemam Dieva vārdu – Dievs manīs vai pārveidos mūs un mūsu apstākļus.Atšķirībā no Mozus likuma, Dieva vārds, kuru atnesa Jēzus, ir pilns žēlastības un patiesības. Bībele mums saka, ka no Viņa pilnības mēs saņemam žēlastību un atkal žēlastību. Jēzus atnesa nevis vienkārši likumu, bet dzīvību. Tālab ir rakstīts, ka likums dots caur Mozu, bet žēlastība un patiesība – caur Jēzu Kristu. 
„Jo no Viņa pilnības mēs visi esam dabūjuši žēlastību un atkal žēlastību. Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu.”(Jāņa 1:16-17).
 Kad mēs runājam par pārmaiņām vai izmaiņām, mēs ar to nedomājam kalpošanu burtam vai likumam vai arī kādu noteikumu vai likumu ievērošanu. Runāts tiek par staigāšanu patiesībā un žēlastības pieņemšanu svētai un nevainojamai dzīvei. Žēlastības pieņemšana un staigāšana patiesībā dara mūs brīvus. Bet žēlastība, kas ir apslēpta patiesībā, dod mums spēku un spēju dzīvot saskaņā ar šo patiesību.Un tātad, izmaiņām ir jāsākas ar mums, un tam jānotiek tāpēc, lai šīs izmaiņas izplatītos arī pār to, kas ir mums visapkārt.Reiz es lasīju stāstu par kādu mūku, kurš dzīvoja mūsu ēras 1100 gadā. Šis stāsts apstiprina faktu tam, ka mums apkārt nekas nemainīsies līdz brīdim, kamēr izmaiņas nenotiks mūsos.Lūk, ko šis mūks raksta par sevi vecumdienās:„Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”Kā jūs domājiet, vai tas nav gudrs paziņojums? Tas ir secinājums, pie kura savas dzīves beigās nonāca cilvēks, nožēlojot to, ka pārāk vēlu sapratis, ar ko vajadzēja sākt, lai apkārt itin viss mainītos. Kamēr esat dzīvi, un jums ir laiks un iespēja labot savu ceļu, ir jāņem vērā šis mūka padoms. Lēmums, kuru ikvienam cilvēkam vajag pieņemt katru dienu – pastāvīgi strādāt ar sevi, lai itin viss apkārt varētu mainīties. Ietekmīga dzīve sākas ar to, ka vispirms sākam strādāt paši ar sevi. Izmaiņas sākas ar mani pašu, un tad tas sāk ietekmēt manu ģimeni, kura, savukārt ietekmē savu pasauli vai savu apkārtni.Ja mēs vēlamies ietekmēt savu ģimeni, draudzi, kaimiņus, darba kolēģus un sabiedrību kopumā, tad vispirms ir jāmainās mums pašiem, tad Kristus raksturam ir jāformējas mūsos pašos. Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

    Šodien daudzi cilvēki lielāku uzsvaru liek uz fiziskajām izpausmēm, uz svaidījumu, uz dāvanām, uz talantiem, uz personīgo attīstību. Tas viss ir ļoti svarīgi. Bet, ja mēs nepievērsīsim uzmanību tam, cik svarīgi ir vispirms attīstīt sevī Dieva tēlu un līdzību, spēju komunicēt un tuvoties Dievam, – tad mēs nepiepildām Dieva gribu, bet piepildām savu gribu. Un tādā gadījumā mēs nevarēsim nest slavu ne Dievam, ne cilvēkiem.
  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds? II

    Kad es klausos svētrunu, tad Dievs runā uz mani caur kādu. Bet, kad es lasu Bībeli, tad Dievs runā uz mani personīgi. Ir kaut kas, ko Dievs vēlās man pateikt personīgi, bez starpniekiem. Dievs vēlās, lai es kontaktējos ar Viņu, lai Viņš varētu mācīt mani. Kad tu klausies citu kalpotāju svētrunas, tad var būt lietas, kuras tu neizproti līdz galam, vai arī kādos jautājumos tu nepiekrīti šim kalpotājam. Bet, kad es pats kontaktējos ar Dievu, lasot Vārdu un, kad Dievs atklāj man personīgi, tad jau es vairs nevaru teikt, ka kāds tā domā vai kāds man to teica. Daudzi no jums, klausoties svētrunu, pieņem tikai daļu no tās, un tas ir normāli. Dievs ir devis Savu Vārdu, lai mēs paši Vārdu varētu izpētīt.
  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē V

    Priecājos, ka varam turpināt tēmu, kura pēc manām domām ir viena no vissvarīgākajām patiesībām ar ko varu dalīties. Mēs esam apsprieduši tēmu par to, ka vienīgais veids kā ar lieliskiem rezultātiem kalpot un iepriecināt Dievu ir nostādīt attiecības ar Viņu kā prioritāras. Mēs redzējām piemēru ko Jēzus mums atstāja ar savu dzīvi, kā arī mēs apskatījām trīs mācības no Jesajas dzīves.
  • Trešā Saiešanas telts daļa – visusvētākā vieta

    Mēs zinām, ka Dievs ir Visuresošs, bet bieži Viņš sevi dažās vietās atklāj vairāk, nekā citās. Visusvētākā vietā mājo jūtama Dieva klātbūtne. Jebkurš cilvēks, kurš ieiet visusvētākajā vietā, ieiet arī Dieva klātbūtnē. Visusvētākā vietā neviens nevar ieiet nejauši, tāpēc, ka ceļš uz visusvētāko vietu ved caur svētnīcu. Starp svētnīcu un visusvētāko vietu atrodas priekškars, kas atdala grēcīgo cilvēku no Svētā Dieva. Tas mums apliecina to, ka mēs nedrīkstam nenopietni attiekties pret Dieva svētumu, jo Dievs neieredz jebkuru ļaunuma un pretlikumīgas rīcības izpausmi.
  • Tikai Dievs zina patieso aicinājumu cilvēka dzīvei

    Izpratne par to, ka mēs esam Viņa radījumi, vedina uz domām, ka mūsu dzīve uz zemes būs pilnīgi bezjēdzīga bez Dieva, bez sadarbošanās ar Dievu un bez attiecībām ar Dievu. Bez Dieva mēs būsim līdzīgi cilvēkiem, kuri ir zaudējuši prāta spējas un kuri vienkārši maldās pa tuksnesi, kurā nav ceļa. Tāpēc, tādi cilvēki staigā tumsā uz izjūtām un gāzelējas kā dzēruma pilni.„Viņš ir tas, kas apstulbina valdnieku saprātu un viņus tik tālu maldina, ka tiem nav vairs ceļa, ka tie grābstās apkārt kā tumsā, ka gaismas tiem nevaid, ka tie apmaldās paši kā piedzēruši. ” (Ījaba 12:24-25).
  • Uzvaras solis

    Uzvaras solis – kad tu paziņo par savu uzvaru pār kārdinājumiem un stājies pretī sātanam, visiem viņa plāniem un nodomiem tavā dzīvē un tavu tuvinieku dzīvēs.„Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums; tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis!”(Jēkaba 4:7-8).