Jebkuras mūsu dzīves pārmaiņas un izmaiņas notiek no Dieva Gara, Kurš izmaina mūs un ved no godības uz godību.

Es sveicu jūs, dārgie draugi! Esmu ļoti priecīgs par iespēju dalīties ar jums vārdā, kuru Dievs šai dienai ir ielicis manā sirdī. Es ticu, ka šis vārds stiprinās un bagātinās jūs. Vakar mēs sākām runāt par to, ka mēs spēsim izprast sevi un izzināt savu potenciālu tikai Dieva klātbūtnē. Tava dzīve un tavs potenciāls ir apslēpts Kristū. Katrs no mums vēlas izmainīties, taču šīs izmaiņas var notikt tikai Viņa klātbūtnē un tikai caur personīgām attiecībām ar Dievu.    
„Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars.” (2.Korintiešiem 3:18).
  Jebkuras mūsu dzīves pārmaiņas un izmaiņas notiek no Dieva Gara, Kurš izmaina mūs un ved no godības uz godību. Vai tad tu esi spējīgs izdarīt to, ko var izdarīt tikai Svētais Gars? Nē! Taču, ja mēs pastāvīgi, ar atsegtām sejām lūkosimies uz Tā Kunga godību, tadSvētais Gars varēs pārvērst mūs Viņa līdzībā no godības uz godību. Esmu pamanījis, ka problēma nav tajā, ka mēs nenākam pie Dieva, bet tajā, ka mēs neesam pastāvīgi savā sadraudzībā ar Viņu. Iespējams, tev mēdz būt laiks, kad tevi apmeklē iedvesma, un tev gribas tuvoties un būt sadraudzībā ar Dievu. Taču, šī vienreizējā vai arī ļoti retā cēlā rīcība, būtībā, neko nemaina. Mums visiem ir vajadzīga pastāvība! Svētais Gars, tavas sadraudzības laikā ar Dievu, strādās pie tevis, pie tavas sirds, pie tava rakstura, pie tavām attiecībām, pie tavas domāšanas, un, galu galā, tu izmainīsies un pārveidosies. Ko tas nozīmē – izmainīties? Tas nozīmē izmainīt savu skatījumu uz notiekošo, un attiecībā uz it visu saņemt Dieva skatījumu. Izmainīties, – tas nozīmē kļūt brīvam sevī, kļūt par to, par ko Dievs tevi vēlas redzēt, kļūt spējīgam darīt to, ko Dievs vēlas. Pretējā gadījumā, mūsu vecais dzīvesveids traucēs mums realizēt Dieva nodomus. Jo vairāk tu klausīsies svētrunas, un, tai pat laikā, mazāk laika pavadīsi sadraudzībā ar Dievu, – jo vairāk tava sirds nocietināsies. Lūk, kāpēc daudzi ticīgie, neskatoties uz to, ka viņi jau ir noklausījušies visas iespējamās svētrunas, gadiem nemainās. Tad, kad Dievs mūs aicina uz sadraudzību ar Viņu, – tas nav sods priekš mums. Dievs nevēlas liegt mums brīvo laiku, un Viņš nemēģina apgrūtināt mūs. Tieši otrādi, sadraudzība ar Viņu – tā ir mūsu privilēģija, tā ir iespēja izmainīties, un tas ir laiks izzināt pašam sevi. Sadraudzība ar Dievu izmaina mūs no iekšienes! Pārmaiņas, kuras vispirms nenotiek tavā sirdī, nevarēs atnest globālas pārmaiņas tavā dzīvē.    
„Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas.”(Kolosiešiem 3:1).
    Vienmēr un it visā meklējiet to, kas ir augšā! Meklējiet Kristu, Kurš sēž pie Dieva labās rokas, un jūs balvā saņemsiet izmainītu un pārveidotu dzīvi, un Tā Kunga godība apklās jūs! Sarunu turpināsim rīt! Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Disciplīna ir viens no veidiem, kā Dievs izmaina Savus bērnus Jēzus Kristus līdzībā

    Ticīgajiem ir tendence nonicināt Debesu Tēva disciplīnu. Tomēr vēstule Ebrejiem aicina mūs stāties pretī ticīgo nepareizai attieksmei pret Dieva disciplīnu savā dzīvē. Bībelē ir teikts: „mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! ” . (Ebr.12:5).Ticīgie kas ir orientēti uz komfortu, parasti izturas vienaldzīgi pret patiesību par to, ka Dievs var viņus disciplinēt. Daži pat neuztraucās par saviem grēkiem vai bezatbildību. Tādi cilvēki vēlās saņemt svētības no Dieva, bet tajā pašā laikā nicina Dieva labošanu. Bībele mums saka, ka sods atnes labumu mums pašiem, un nevis Dievam.
  • Ticība – tā nav cīņa par Dieva apsolījumiem bez personīgām attiecībām ar Viņu II

    „Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.”(Mateja 5:8).„Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu,..”(Ebrejiem 12:14).Daudzi nespēj redzēt Dievu, jo viņi nestaigā svētumā. Viņi pārāk daudz laika velta pārejošajām pasaulīgajām lietām. Savukārt, šāds dzīvesveids ietekmē viņu spēju ticēt vai uzticēties Dievam.
  • Noslēgums par sāpju un ciešanu potenciālajām priekšrocībām

    Mēs runājām par to, ka Dievs izmanto sāpes un problēmas mūsu garīgajai izaugsmei.Mēs runājām par to, ka sāpēs un problēmās ir apslēptas mūsu potenciālās priekšrocības. Sāpes un ciešanas, vairāk par visu citu, piesaista mūsu uzmanību, māca mūs paļauties uz Dievu , pārbauda un attīra mūsu ticību, veido mūsu raksturu, sagatavo mūs mūžībai un dod mums iespēju gūt pieredzi kalpošanai citiem cilvēkiem.Mēs runājām par to, ka, ja nepieņemsim attiecīgus pareizus lēmumus, problēmas pašas par sevi nepadarīs mūs nobriedušus. Priekšrocības ir vien potenciālas un ne automātiskas.
  • Dzīves mērķa meklēšana

    Daudzi cilvēki uzdod sev jautājumu par to, kāpēc savā iekšienē viņi izjūt tukšumu. Daudzi cilvēki turpina savā dzīvē iet pa nepareizo ceļu, un tas notiek dienu pēc dienas.Tieši tālab, daudziem nav ne mērķa sajūtas, ne motivācijas turpināt savu ceļu. Daudzi vispār nesaprot, kāpēc viņi dzīvo, un vai vispār ir vērts dzīvot. Tas viss notiek tālab, ka cilvēkam nav noteikta dzīves mērķa. Mērķa neesamība bieži vien noved pie tādām lietām, kā vardarbība, visa veida ļaunums, vilšanās, tukšums sirdī, izmisums, bezcerība, apātija, dusmas un daudzām citām līdzīgām lietām. Tas viss var notikt ar cilvēku, kuram nav mērķa savai dzīvei. Bet, paldies Dievam par to, ka Bībele neklusē par tik svarīgu tēmu, kā cilvēka dzīves mērķis. Tāpēc, mēs vērsīsimies pie Svētajiem Rakstiem, un konkrēti pie grāmatas Salamans Mācītājs.
  • Pestīšanas cerība III

    Cerība palīdz mums būt mierā jau šobrīd, kad mēs domājam par nākotni. Cerība vienmēr fokusē mūs uz nākotni, bet tā labvēlīgi ietekmē mūsu dzīvi jau šobrīd.Lai mēs varētu efektīvi apbruņoties ar pestīšanas cerību, mums ir jāsaprot, kas mēs esam šajā pasaulē, un kā mums jālieto šis miers.Pāvils sacīja:„Un kas šo pasauli lieto, kā tādi, kas to nelieto, jo šīs pasaules kārtība paiet.”(1.Korintiešiem 7:31).