Jebkuras mūsu dzīves pārmaiņas un izmaiņas notiek no Dieva Gara, Kurš izmaina mūs un ved no godības uz godību.

Es sveicu jūs, dārgie draugi! Esmu ļoti priecīgs par iespēju dalīties ar jums vārdā, kuru Dievs šai dienai ir ielicis manā sirdī. Es ticu, ka šis vārds stiprinās un bagātinās jūs. Vakar mēs sākām runāt par to, ka mēs spēsim izprast sevi un izzināt savu potenciālu tikai Dieva klātbūtnē. Tava dzīve un tavs potenciāls ir apslēpts Kristū. Katrs no mums vēlas izmainīties, taču šīs izmaiņas var notikt tikai Viņa klātbūtnē un tikai caur personīgām attiecībām ar Dievu.    
„Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars.” (2.Korintiešiem 3:18).
  Jebkuras mūsu dzīves pārmaiņas un izmaiņas notiek no Dieva Gara, Kurš izmaina mūs un ved no godības uz godību. Vai tad tu esi spējīgs izdarīt to, ko var izdarīt tikai Svētais Gars? Nē! Taču, ja mēs pastāvīgi, ar atsegtām sejām lūkosimies uz Tā Kunga godību, tadSvētais Gars varēs pārvērst mūs Viņa līdzībā no godības uz godību. Esmu pamanījis, ka problēma nav tajā, ka mēs nenākam pie Dieva, bet tajā, ka mēs neesam pastāvīgi savā sadraudzībā ar Viņu. Iespējams, tev mēdz būt laiks, kad tevi apmeklē iedvesma, un tev gribas tuvoties un būt sadraudzībā ar Dievu. Taču, šī vienreizējā vai arī ļoti retā cēlā rīcība, būtībā, neko nemaina. Mums visiem ir vajadzīga pastāvība! Svētais Gars, tavas sadraudzības laikā ar Dievu, strādās pie tevis, pie tavas sirds, pie tava rakstura, pie tavām attiecībām, pie tavas domāšanas, un, galu galā, tu izmainīsies un pārveidosies. Ko tas nozīmē – izmainīties? Tas nozīmē izmainīt savu skatījumu uz notiekošo, un attiecībā uz it visu saņemt Dieva skatījumu. Izmainīties, – tas nozīmē kļūt brīvam sevī, kļūt par to, par ko Dievs tevi vēlas redzēt, kļūt spējīgam darīt to, ko Dievs vēlas. Pretējā gadījumā, mūsu vecais dzīvesveids traucēs mums realizēt Dieva nodomus. Jo vairāk tu klausīsies svētrunas, un, tai pat laikā, mazāk laika pavadīsi sadraudzībā ar Dievu, – jo vairāk tava sirds nocietināsies. Lūk, kāpēc daudzi ticīgie, neskatoties uz to, ka viņi jau ir noklausījušies visas iespējamās svētrunas, gadiem nemainās. Tad, kad Dievs mūs aicina uz sadraudzību ar Viņu, – tas nav sods priekš mums. Dievs nevēlas liegt mums brīvo laiku, un Viņš nemēģina apgrūtināt mūs. Tieši otrādi, sadraudzība ar Viņu – tā ir mūsu privilēģija, tā ir iespēja izmainīties, un tas ir laiks izzināt pašam sevi. Sadraudzība ar Dievu izmaina mūs no iekšienes! Pārmaiņas, kuras vispirms nenotiek tavā sirdī, nevarēs atnest globālas pārmaiņas tavā dzīvē.    
„Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas.”(Kolosiešiem 3:1).
    Vienmēr un it visā meklējiet to, kas ir augšā! Meklējiet Kristu, Kurš sēž pie Dieva labās rokas, un jūs balvā saņemsiet izmainītu un pārveidotu dzīvi, un Tā Kunga godība apklās jūs! Sarunu turpināsim rīt! Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dieva gribas svarīgums!

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par tēmu: „Dieva gribas svarīgums!”Svētajos Rakstos ir teikts:„Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.”(Mateja 7:21).Bībele katru no mums aicina uz saprātīgumu, it īpaši tajā, lai izzinātu Dieva gribu savai dzīvei.„Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.”(Efeziešiem 5:15-17).
  • Dieva pielūgsme

    Dievs vēlas, lai mēs vēršamies pie Viņa, kā pie Tēva. „Tēvreizē” Jēzus saka: „Svētīts lai top Tavs Vārds!”. Vārds „svētīts” pauž pielūgsmi un cieņu pret Dievu. Pielūgsme noskaņo mūsu garu uz satikšanos ar Dievu. Pielūgsme ieslēdz mūsu garu. Tas līdzinās tam, kā tad, ja tu vēlies paklausīties radio, – tev tas ir jāieslēdz un jānoskaņo uz vajadzīgo vilni. Pielūgsme palīdz ieslēgt mūsu garu un noskaņot to uz Dieva vilni. Jēzus teica:„….tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.”
  • Ar nepiedošanu mēs laupām sev gan ticību, gan arī tīru sirdsapziņu

    Mēs varam piedzīvot savas ticības sakāvi un nokļūt cietumā līdz ar garīgajiem tirāniem.Savukārt piedošana pielīdzina mūs mūsu Kungam un Glābējam Jēzum Kristum, Kurš ir piedevis mums visus mūsu grēkus.„ Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas.” (Psalms 103:2-3).
  • Ja tu neierosināsi pārmaiņas, tad viņas tavā dzīvē nekad nesāksies

    Šodien Dievs vēlas mūs pārliecināt par to, ka pārmaiņas dzīvē nenotiek vienkārši tāpat, tās ir jāiniciē. Pārmaiņas cilvēka dzīvē sākās tikai tāpēc, ka kāds tās ir ierosinājis.«Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. Un Dievs sacīja: «Lai top gaisma.» Un gaisma tapa». (1. Mozus 1:1—3).
  • Kālab ir tik svarīgi turēties pie mūžīgās dzīvības? II

    Dieva svaidījums mājo katrā ticīgajā, un mēs varam uzticēties šim svaidījumam. Mēs varam smelties šo spēku no savas iekšienes, – lai saņemtu palīdzību un stātos pretī jebkurai opozīcijai, pārbaudījumam vai vajāšanām. Daudzi ticīgie meklē palīdzību no ārpuses, meklē atbildes uz saviem jautājumiem pie cilvēkiem. Jā, mēs varam meklēt palīdzību arī pie cilvēkiem. Bet lai mēs varētu uzvarēt, mums vispirms ir jāiemācās smelties to palīdzību, kuru mūsos ir ielicis Dievs.
  • Ja tu domā, ka jau esi uzvarējis un izrāvies lūgšanā, tad sāc lūgt par saviem brāļiem un māsām!

    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir jāmainās! Pirmkārt, mums vajag sākt lūgt Dievam, lai Viņš mums palīdz pastāvīgi lūgt. Otrkārt, tu vari prasīt citiem cilvēkiem, kurus uzskati par nopietniem lūdzējiem, lai viņi lūdz par tevi, lai tu varētu ieviest kārtību lūgšanās. Prasīt, lai citi par to lūdz – nav pazemojums.Es atceros, kad arī manā dzīvē pienāca tāds brīdis, kad man pārgāja vēlēšanās lūgt, man kļuva garlaicīgi lūgt, mana lūgšana kļuva nedzīva. Un man neizdevās neko izmainīt šajā jautājumā. Es sapratu, ka manā lūgšanu dzīvē ir pienākusi krīze. Es piezvanīju savam vecākajam brālim un izstāstīju viņam, ka man nekas nesanāk, ka es lasu Bībeli, bet viss ir sausi, es lūdzu – sausi un, ka man to vispār negribas darīt.