Izmanto savus talantus kalpošanai Dieva Namā (Mācītājs Rufus Adžiboije)
[dropcap]M[/dropcap]ācītājs Rufus svētdienas dievkalpojumu sāka ar atgādinājumu par to, cik svarīgi ir sagatavot savu sirdi pirms nākšanas uz Dieva Namu. Ir svarīgi noskaņot sevi vairāk uz klausīšanos Dievā, nekā uz ziedošanos. Par to ir teikts grāmatā Salamans mācītāja: 
lai šīs zināšanas varētu mainīt mūs, tad šīs zināšanas mums nepalīdzēs. Dievs saka, ka vairāk mums nepieciešamas nevis papildus zināšanas, bet gan nāve, – mums jānomirst sev un saviem miesas darbiem. Nepielietojot esošās zināšanas cilvēki kļūst uzpūtīgi un lepni. Tieši zināšanu dēļ cilvēku starpā notiek strīdi, konflikti, naids. Tāpēc, atnākot uz Dieva Namu, mums jāmeklē nevis jaunas zināšanas, bet gan Dieva Vārds, kurš palīdzēs mums mainīties un atlikt malā visus miesas darbus. Zināšanas, kas netiek pielietotas, nenes nekādu labumu, bet tikai kaitē mums.Tālāk, mācītājs pārgāja pie savas svētrunas tēmas: „Izmanto savus talantus kalpošanai Dieva Namā”. Dievs ceļ Savu Namu, bet šī celtniecība vēl nav pabeigta. Dieva Nama celtniecībai vajadzīgi celtnieki. Dievam ir mērķis uz zemes un zemei – atrast Sev mājvietu. Un tas arī ir iemesls tam, kāpēc mēs ar jums atrodamies uz zemes. Pagājušajā svētdienā pravietis Dāvids runāja par to, kā Israēla tauta cēla Dievam Namu (skat.konspektu no 02.02.2014.). Tā Dieva godība, kuru mēs ar jums esam skatījuši līdz šim, nespēs līdzināties tam, ko Dievs priekš mums ir sagatavojis. Un tas notiek pakāpeniski, līdz atnāks pilnība – kad tiks uzcelts Dieva Nams.Pagājušo svētdien mēs runājām par laiku, kad valdīja Persijas ķēniņš Kīrs, kuram Dievs deva pavēli atbrīvot Dieva tautu pēc 70-it verdzības gadiem. Mācītājs Rufus turpināja runāt par šo pašu tēmu, vēršoties pie Hagaja grāmatas. Arī šajā grāmatā tiek runāts par laiku, kad Israēla tauta atgriezās no Bābeles verdzības un sāka celt Dieva Namu. Šajā laikā dzīvoja divi Dieva pravieši – Hagajs un Caharija, kuri uzmundrināja tos, kas cēla Dieva Templi. Kā jau dzirdējām pagājušo svētdien, celtniecības laikā Israēla bērni laiku pa laikam panīka un pārstāja celtniecību. Šī iemesla dēļ, Dievs sūtīja Savus praviešus, lai uzmundrinātu celtniekus ar Dieva vārdu, – lai tie turpinātu iesākto darbu.
„Uzmani savu kāju, kad tu ej Dieva namā, jo nākt un klausīties ir patiešām kaut kas labāks, nekā kad neprašas nes savus upurus; viņi jau patiesībā nezina neko citu kā vienīgi ļaunu darīt.” (Salam. mācītājs 4:17).Mums garīgi jāsagatavo sevi tam, lai varētu sadzirdēt, ko Dievs mums ikvienā sapulcē vēlas pateikt. Daudziem no mums ir liela garīgo zināšanu bagāža, bet mēs nepielietojam šīs zināšanas savā dzīvē. Ja mēs iegūtās zināšanas nepielietosim, ja nestrādāsim pie tā,
lai šīs zināšanas varētu mainīt mūs, tad šīs zināšanas mums nepalīdzēs. Dievs saka, ka vairāk mums nepieciešamas nevis papildus zināšanas, bet gan nāve, – mums jānomirst sev un saviem miesas darbiem. Nepielietojot esošās zināšanas cilvēki kļūst uzpūtīgi un lepni. Tieši zināšanu dēļ cilvēku starpā notiek strīdi, konflikti, naids. Tāpēc, atnākot uz Dieva Namu, mums jāmeklē nevis jaunas zināšanas, bet gan Dieva Vārds, kurš palīdzēs mums mainīties un atlikt malā visus miesas darbus. Zināšanas, kas netiek pielietotas, nenes nekādu labumu, bet tikai kaitē mums.Tālāk, mācītājs pārgāja pie savas svētrunas tēmas: „Izmanto savus talantus kalpošanai Dieva Namā”. Dievs ceļ Savu Namu, bet šī celtniecība vēl nav pabeigta. Dieva Nama celtniecībai vajadzīgi celtnieki. Dievam ir mērķis uz zemes un zemei – atrast Sev mājvietu. Un tas arī ir iemesls tam, kāpēc mēs ar jums atrodamies uz zemes. Pagājušajā svētdienā pravietis Dāvids runāja par to, kā Israēla tauta cēla Dievam Namu (skat.konspektu no 02.02.2014.). Tā Dieva godība, kuru mēs ar jums esam skatījuši līdz šim, nespēs līdzināties tam, ko Dievs priekš mums ir sagatavojis. Un tas notiek pakāpeniski, līdz atnāks pilnība – kad tiks uzcelts Dieva Nams.Pagājušo svētdien mēs runājām par laiku, kad valdīja Persijas ķēniņš Kīrs, kuram Dievs deva pavēli atbrīvot Dieva tautu pēc 70-it verdzības gadiem. Mācītājs Rufus turpināja runāt par šo pašu tēmu, vēršoties pie Hagaja grāmatas. Arī šajā grāmatā tiek runāts par laiku, kad Israēla tauta atgriezās no Bābeles verdzības un sāka celt Dieva Namu. Šajā laikā dzīvoja divi Dieva pravieši – Hagajs un Caharija, kuri uzmundrināja tos, kas cēla Dieva Templi. Kā jau dzirdējām pagājušo svētdien, celtniecības laikā Israēla bērni laiku pa laikam panīka un pārstāja celtniecību. Šī iemesla dēļ, Dievs sūtīja Savus praviešus, lai uzmundrinātu celtniekus ar Dieva vārdu, – lai tie turpinātu iesākto darbu. „Ķēniņa Dārija otrā valdīšanas gada sestajā mēnesī, pirmā mēneša dienā, caur pravieti Hagaju atklājās Tā Kunga vārds Zerubābelam, Šealtiēla dēlam, Jūdas pārvaldniekam, un Jozuam, Jocadaka dēlam, augstajam priesterim, un tas skanēja tā:” (Hagaja 1:1).Pravietis Hagajs caur jautājumiem, kurus uzdeva Dieva tautai, atklāja tos iemeslus, kuru pēc tika pārtraukta Dieva Nama celtniecība.
„Tā saka Tas Kungs Cebaots: šī tauta runā: vēl nav pienācis laiks no jauna celt Tā Kunga namu!” Un tad atklājās Tā Kunga vārds caur pravieti Hagaju: “Vai tad jums ir pienācis laiks, lai jūs dzīvotu ar ciedru koku plāksnēm grezni izrotātos namos, bet šim namam ir jāstāv drupās pamestam?”(Hagaja 1:2-4).Tauta attaisnoja celtniecības pārtraukšanu ar to, ka VĒL NAV PIENĀCIS LAIKS. Viņi uzskatīja, ka tie vēl paspēs uzcelt, un tāpēc var atlikt celtniecību uz vēlāku laiku, un var nodarboties ar citām lietām, kuras tie uzskatīja par svarīgākām.
