Sveicinu jūs, dārgie draugi! Lai jums žēlastība un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Esmu priecīgs, ka jūs atrodat laiku, lai ieietu mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” un stiprinātos gudrībā, kura ir apslēpta Dieva Vārdā. Dieva Vārds atnes gaismu mūsu dzīvēs. Vienā no Psalmiem Dāvids ir teicis:
„Tiešām, Tu, Kungs, dari gaišu manu spīdekli, mans Dievs dara gaišu manu tumsu.” (Psalms 17:29).
Ļauj Dievam šodien runāt uz tavu sirdi.Šodien ielūkosimies Lūkas Evaņģēlijā un paskatīsimies uz Jēzus dzīvi.”Kad nu visi ļaudis likās kristīties un arī Jēzus bija kristīts, tad, Viņam Dievu lūdzot, debesis piepeši atvērās, un Svētais Gars redzamā veidā uz Viņu kā balodis nolaidās, un balss atskanēja no debesīm: “Tu esi Mans mīļais Dēls, uz Tevi Man labs prāts.” (Lūkas Ev.3:21-22).
Kad Jēzus lūdza, atvērās debesis un nolaidās Svētais Gars. Kad mēs lūdzam, tad atnāk Svētais Gars. Svētais Gars – tas ir Dieva spēks. Kad mēs strādājam, tad mēs strādājam, bet tad, kad mēs lūdzam, tad atnāk Svētais Gars. Kad atnāk Svētais Gars, tad atnāk Viņa spēks. Šajā rakstu vietā mēs redzam, ka Jēzus Savu kalpošanu sāka ar lūgšanu, pēc kuras atvērās debesis un nolaidās Svētais Gars.Paskatīsimies, kas notika tālāk.„Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, aizgāja no Jordānas un garā tapa pa tuksnesi vadīts četrdesmit dienas un velna kārdināts. Šinīs dienās Viņš nekā nebija ēdis, un, kad tās bija pagājušas, Viņam gribējās ēst.” (Lūkas Ev.4:1 – 2).
Pēc tam, kad Jēzus bija lūdzis, nolaidās Svētais Gars un Jēzus piepildījās ar Svēto Garu. Mēs jau runājām par to, ka tad, kad mēs lūdzam, mēs piepildāmies ar Svēto Garu, piepildāmies ar Dieva gudrību un spēku. Gribu pieminēt, ka nav svarīgi, kā tu jūties lūgšanas laikā. Mēs nedzīvojam pēc sajūtām, bet ticībā. Pēc tam, kad Jēzus bija piepildījies ar Svēto Garu, Viņš tika Gara vadīts uz tuksnesi, kur Viņš lūdza un gavēja. Mēs redzam, ka Jēzus atkal lūdza.Paskatīsimies, kas notika pēc Jēzus lūgšanas:„Bet Jēzus Gara spēkā griezās atpakaļ uz Galileju, un Viņa slava izpaudās pa visu apkārtni.” (Lūkas Ev.4:14).
Jēzus lūdza – debesis atvērās – Svētais Gars atnāca – Jēzus piepildījās ar Svēto Garu – Jēzus atkal aizgāja lūgt – Jēzus atgriezās Svētā Gara spēkā.“Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu.” (Lūkas Ev.4:18 – 19).
Mēs redzam, ka pēc lūgšanas pār Jēzu nonāca svaidījums no Dieva, lai Viņš varētu darīt to, kas Viņam bija jādara. Mēs varam citēt to, kas šeit ir rakstīts, mēs varam teikt, ka esam aicināti sludināt. Tas ir labi, bet tavai svētrunai bez Dieva svaidījuma nebūs nekādu rezultātu. Svētrunu bez svaidījuma cilvēki noklausīsies, bet ātri aizmirsīs, tāpēc ka tā nedarbosies. Varbūt tu domā, ka esi aicināts lūgt par cilvēku dziedināšanu. Tas ir labi! Bet arī šajā kalpošanā, tev ir vajadzīgs svaidījums no Dieva, tāpēc ka nedziedini tu, bet Dievs, Kuram ir spēks priekš tā. Bez svaidījuma tev nebūs nekāds rezultāts. Jēzus ne tikai mācīja, ne tikai sludināja, ne tikai lūdza par slimo dziedināšanu, bet ar Savu piemēru parādīja mums, ka Viņš vienmēr lūdza. Lūdza un gavēja! Var likties, kāpēc Dieva Dēlam, nākušam no debesīm, tas bija jādara? Viņš to darīja, lai būtu efektīvs kalpošanā Dievam. Jēzus mums dod vienkāršu padomu: ja gribi būt efektīvs kalpošanā Dievam, ja vēlies redzēt veiksmi savā dzīvē, – lūdz!Rīt turpināsim sarunu par šo tēmu!Mācītājs Rufus Adžiboije
