Ja gribi būt efektīvs kalpošanā Dievam, ja vēlies redzēt veiksmi savā dzīvē, – lūdz!

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Lai jums žēlastība un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Esmu priecīgs, ka jūs atrodat laiku, lai ieietu mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” un stiprinātos gudrībā, kura ir apslēpta Dieva Vārdā. Dieva Vārds atnes gaismu mūsu dzīvēs. Vienā no Psalmiem Dāvids ir teicis:
„Tiešām, Tu, Kungs, dari gaišu manu spīdekli, mans Dievs dara gaišu manu tumsu.” (Psalms 17:29).
Ļauj Dievam šodien runāt uz tavu sirdi.Šodien ielūkosimies Lūkas Evaņģēlijā un paskatīsimies uz Jēzus dzīvi.
”Kad nu visi ļaudis likās kristīties un arī Jēzus bija kristīts, tad, Viņam Dievu lūdzot, debesis piepeši atvērās, un Svētais Gars redzamā veidā uz Viņu kā balodis nolaidās, un balss atskanēja no debesīm: “Tu esi Mans mīļais Dēls, uz Tevi Man labs prāts.” (Lūkas Ev.3:21-22).
Kad Jēzus lūdza, atvērās debesis un nolaidās Svētais Gars. Kad mēs lūdzam, tad atnāk Svētais Gars. Svētais Gars – tas ir Dieva spēks. Kad mēs strādājam, tad mēs strādājam, bet tad, kad mēs lūdzam, tad atnāk Svētais Gars. Kad atnāk Svētais Gars, tad atnāk Viņa spēks. Šajā rakstu vietā mēs redzam, ka Jēzus Savu kalpošanu sāka ar lūgšanu, pēc kuras atvērās debesis un nolaidās Svētais Gars.Paskatīsimies, kas notika tālāk.
„Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, aizgāja no Jordānas un garā tapa pa tuksnesi vadīts četrdesmit dienas un velna kārdināts. Šinīs dienās Viņš nekā nebija ēdis, un, kad tās bija pagājušas, Viņam gribējās ēst.” (Lūkas Ev.4:1 – 2).
Pēc tam, kad Jēzus bija lūdzis, nolaidās Svētais Gars un Jēzus piepildījās ar Svēto Garu. Mēs jau runājām par to, ka tad, kad mēs lūdzam, mēs piepildāmies ar Svēto Garu, piepildāmies ar Dieva gudrību un spēku. Gribu pieminēt, ka nav svarīgi, kā tu jūties lūgšanas laikā. Mēs nedzīvojam pēc sajūtām, bet ticībā. Pēc tam, kad Jēzus bija piepildījies ar Svēto Garu, Viņš tika Gara vadīts uz tuksnesi, kur Viņš lūdza un gavēja. Mēs redzam, ka Jēzus atkal lūdza.Paskatīsimies, kas notika pēc Jēzus lūgšanas:
„Bet Jēzus Gara spēkā griezās atpakaļ uz Galileju, un Viņa slava izpaudās pa visu apkārtni.” (Lūkas Ev.4:14).
Jēzus lūdza – debesis atvērās – Svētais Gars atnāca – Jēzus piepildījās ar Svēto Garu – Jēzus atkal aizgāja lūgt – Jēzus atgriezās Svētā Gara spēkā.
“Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu.” (Lūkas Ev.4:18 – 19).
Mēs redzam, ka pēc lūgšanas pār Jēzu nonāca svaidījums no Dieva, lai Viņš varētu darīt to, kas Viņam bija jādara. Mēs varam citēt to, kas šeit ir rakstīts, mēs varam teikt, ka esam aicināti sludināt. Tas ir labi, bet tavai svētrunai bez Dieva svaidījuma nebūs nekādu rezultātu. Svētrunu bez svaidījuma cilvēki noklausīsies, bet ātri aizmirsīs, tāpēc ka tā nedarbosies. Varbūt tu domā, ka esi aicināts lūgt par cilvēku dziedināšanu. Tas ir labi! Bet arī šajā kalpošanā, tev ir vajadzīgs svaidījums no Dieva, tāpēc ka nedziedini tu, bet Dievs, Kuram ir spēks priekš tā. Bez svaidījuma tev nebūs nekāds rezultāts. Jēzus ne tikai mācīja, ne tikai sludināja, ne tikai lūdza par slimo dziedināšanu, bet ar Savu piemēru parādīja mums, ka Viņš vienmēr lūdza. Lūdza un gavēja! Var likties, kāpēc Dieva Dēlam, nākušam no debesīm, tas bija jādara? Viņš to darīja, lai būtu efektīvs kalpošanā Dievam. Jēzus mums dod vienkāršu padomu: ja gribi būt efektīvs kalpošanā Dievam, ja vēlies redzēt veiksmi savā dzīvē, – lūdz!Rīt turpināsim sarunu par šo tēmu!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs dod katram pēc viņa spējām III

    Dievs radīja mūs pēc Sava tēla un līdzības, un darīja mūs par Saviem bērniem. Viņš atdalīja mūs priekš Sevis. Dievs ieveda mūs Savā brīnišķīgajā gaismā, Savā Valstībā caur Jēzu Kristu! Viņš darīja mūs par jauniem radījumiem Jēzū Kristū! Ar to jau ir pietiekoši, lai mēs būtu pateicīgi Viņam. Neviens no mums to nav pelnījis, bet Dievs Savā lielajā mīlestībā izdarīja to mūsu labā caur Jēzu Kristu. Un Dievs ir apveltījis katru no mums ar dāvanām un talantiem, lai mēs izplatītu Viņa Valstību un kalpotu Viņam ar saviem talantiem. Dievs saka, ka ja mēs kalposim Viņa Valstībai, Viņš mūs bagātīgi svētīs.
  • Ko mums darīt priekš tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas?

    Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”
  • Kad jūs Dievam sakāt „Jā!”, tad arī apstākļi jums sacīs: „Jā, kungs!” III

    Ziedot sevi Tam Kungam – tas jums ir pa spēkam, jo Dievs gatavojas jūs atbalstīt. Bez šī atbalsta jūs neko nespēsiet izdarīt. Bet ir svarīgi saprast, ka Dievs nevarēs jūs atbalstīt līdz brīdim, kamēr Viņš neieraudzīs, ka jūsu sirds ir pilnīgi uzticīga Dievam. Jūs saprotat, ka runa neiet par jūsu apstākļiem, bet par jūsu sirds attieksmi.Jūsu dzīvē vienmēr būs kādi grūti apstākļi, un tie būs katram cilvēkam. Bet, neskatoties uz visām šīm grūtībām, daudzi cilvēki pieņem pareizos lēmumus, kuri ļauj Dievam nostiprināt un atbalstīt šos cilvēkus.
  • Dievbijība

    Daudzi cilvēki ir iemācījušies piesaukt Dievu, bet viņiem nav ne vismazākās sapratnes par Dievbijību. Ļoti svarīgi ir saprast, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dieva Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Mans dzīvesveids nosaka manas lūgšanas spēku. Ikvienam, kurš piesauc Dievu, ir arī jābīstas Dievs, un tas ir tieši tas, kas nozīmē – piesaukt Dievu patiesībā.„Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā.”(Psalms 145:18).
  • Ticība – tā nav cīņa par Dieva apsolījumiem bez attiecībām ar Viņu

    Ar skaļo gavilēšanu nepaklausīgie izraēlieši tikai pasliktināja savu problēmu. Tas veicināja to, ka viņu ienaidnieki mobilizēja visus savus spēkus cīņai pret israēliešiem. Ticība – tās nav emocijas.Ticība – tā ir paklausība Dieva balsij un vārdam.Ticība – tā ir rīcība, kas balstīta uz paklausību un Dieva pavēlēm.Ticība – tā ir pozitīva atsaucība uz Dieva norādījumiem.Ticība – tā ir staigāšana vienā komandā ar Dievu.
  • Efektīvas lūgšanas priekšnosacījums ir – lūgšanu prakse II

    Lūgšana ir jāpraktizē ikdienas līmenī. Mēs nespēsim kļūt par meistariem un profesionāļiem tajā, ko nepraktizējam katru dienu. Ja mēs nepraktizējam lūgšanu, mēs nekad nezināsim, kā ir pareizi jālūdz. Vēlreiz vēlos pasvītrot kādu patiesību, par kuru runāju pagājušajā reizē. Dzīvē katram no mums reiz pienāk laiks, kad vairāk par visu mums ir nepieciešama lūgšana. Bet, ja mēs nepraktizējam lūgšanu ikdienas līmenī, tad tieši tādā laikā mēs nespēsim lūgt un saņemt vajadzīgo palīdzību no Dieva. Lai tā nenotiek ar mums.Lūgšana maina mūs un to, kas ir mums visapkārt, maina mūsu pasauli. Katrs var pārliecināties par to, ka lūgšana – tas ir spēks, tā, ticīgam cilvēkam, ir privilēģija no Paša Dieva.