Dārgie draugi, es sveicinu jūs šajā dienā mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Šodien mēs no jauna parunāsim par to, cik svarīgi ir dzirdēt Svētā Gara balsi. Spēja dzirdēt Dieva balsi ir Dieva apsolījums Viņa bērniem . Mēs jau runājām par to, ka ir iemesli, kāpēc Dievs runā uz mums un kāpēc Viņš vēlās, lai mēs iemācītos atpazīt Viņa balsi. Pirmkārt, Dievs vēlās dāvāt mums atklāsmi par sevi Pašu. Otrkārt, tādā veidā mēs varēsim atklāt priekš sevis un ieiet tajā liktenī, ko dievs ir paredzējis priekš mums. Treškārt, Dievs runā uz mums, lai sagatavotu mūs grūtām situācijām. Ceturtkārt, Dievs vēlās runāt uz mums, lai caur to mēs nostiprinātos un justu Viņa pastāvīgo klātbūtni. Piektkārt, Dievs vēlās runāt uz mums, lai dotu virzienu kritiskās situācijās. Bet šodien mēs parunāsim par to, kā Svētā Gara balss var stiprināt mūsu ticību . Dievs bieži runās, lai stiprinātu mūsu ticību. Bieži Dievs dod mums Savus apsolījumus, bet mēs kavējamies to piepildīšanā. Patiesība slēpjas tajā, ka visi Dieva apsolījumi – ir „Jā!” un „Āmen!” mūsu Kungā Jēzū Kristū. Aplūkosim dažas Rakstu vietas no Svētajiem rakstiem.
„ Jo, cik ir Dieva apsolīšanu, tās ir Viņā jā, tāpēc caur Viņu mūsu āmen Dievam par godu. „ . (2 Kor.1: 20);
„ Dievs nav cilvēks, kas melotu, nedz cilvēka bērns, ka Viņam kaut kas būtu jānožēlo. Vai Viņš ko teiktu un nedarītu, vai Viņš ko sacītu un tas nekļūtu īstenība? „ (4 Moz. 23:19).
Dievs ir nomodā pār savu Vārdu, lai piepildītu to. „Tad Tas Kungs sacīja uz mani: “Tu redzēji pareizi: Es esmu nomodā par Savu vārdu, lai tas piepildītos!” „ .(Jer.1:12).
Dievs vienmēr runā mums par konkrētu laiku, kad piepildīsies Viņa konkrētie apsolījumi priekš mums. Tāpēc bieži vien mēs pie šiem apsolījumiem turamies tikai pirmajā laikā, bet pēc tam mūsu ticība sāk svārstīties. „Cerība, kas mazinās, grauž sirdi, bet, ja piepildās, ko sirds kāro, tad tas tiešām ir dzīvības koks. „ (Sāl. pam. 13:12).
Mūsu dzīves grūtos brīžos Dievs runā uz mums, lai atklātu mums Viņa plāna detaļas mūsu dzīvei. Piemērs tam ir Ābrahāms, kurš būtu pieļāvis daudz kļūdu, ja Dievs Savā žēlastībā nebūtu atklājis detaļas par bērna piedzimšanu, kuru Viņš bija apsolījis Ābrahāmam. „Un Ābrāmam bija deviņdesmit deviņi gadi, kad Tas Kungs atklājās Ābrāmam un sacīja uz viņu: “Es esmu tas visuvarenais Dievs, staigā sava Dieva priekšā, tad tu būsi taisns.
Un Es celšu derību starp Sevi un tevi, un Es tevi vairodams vairošu.”
Tad Ābrāms nometās uz sava vaiga, un Dievs sacīja uz viņu:
“Mana derība ar tevi ir šī: tu būsi par tēvu daudzām tautām.
Un tavu vārdu turpmāk nebūs saukt: Ābrāms, bet tavam vārdam būs būt: Ābrahāms, jo par daudzu tautu tēvu Es tevi esmu nolicis.
Un Es tevi darīšu ļoti auglīgu, un daudzām tautām un ķēniņiem būs nākt no tevis.
Un Es uzcelšu Savu derību starp Sevi un starp tevi un taviem pēcnācējiem pēc tevis, uz cilšu ciltīm par mūžīgu derību un būšu par Dievu tev un taviem pēcnācējiem pēc tevis.
Un Es tev un taviem pēcnācējiem došu šo zemi, kurā tu miti kā svešinieks, visu Kānaāna zemi par mūžīgu īpašumu; un Es tiem būšu par Dievu.”
Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: “Bet tu sargā Manu derību, tāpat tavi pēcnācēji uz cilšu ciltīm pēc tevis.
Bet tā ir Mana derība starp Mani un tevi un taviem pēcnācējiem pēc tevis, ka jātop apgraizītam ikvienam vīram.
Un apgraizītai jātop jūsu miesas priekšādai, un tā lai ir derības zīme starp Mani un starp jums.
Astoņu dienu vecumā ikviens no vīriešu kārtas jūsu vidū lai top apgraizīts uz cilšu ciltīm; ikviens, kas mājās dzimis, un ikviens, ko tu par savu naudu esi pircis no visiem tiem svešinieku bērniem, kas nav no taviem pēcnācējiem.
Patiesi, apgraizītiem jātiek visiem, kas tavā namā dzimuši un kas par naudu ir pirkti; lai Mana derība pie jūsu miesām ir mūžīga derība.
Bet neapgraizītais no vīriešu kārtas, kam miesas priekšāda nav apgraizīta, tā dzīvība ir izdzēsta no viņa tautas, Manu derību tas ir lauzis.”
Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: “Tavas sievas vārds turpmāk lai nav Sāraja, bet Sāra lai ir viņas vārds.
Jo Es to svētīšu un no viņas tev došu dēlu; Es viņu tā svētīšu, ka viņa kļūs par tautām un tautu ķēniņi celsies no tās.”
Un Ābrahāms nometās uz sava vaiga, pasmējās un domāja savā sirdī: kā tad simts gadus vecam vēl var bērni būt, un kā Sāra, kurai ir deviņdesmit gadu, varētu vēl dzemdēt?
Un Ābrahāms sacīja uz Dievu: “Ka tik Ismaēls Tavā priekšā paliktu pie dzīvības.”
Un Dievs sacīja: “Nē, Sāra, tava sieva, dzemdēs dēlu, un tu sauksi viņa vārdu: Īzāks, un Es celšu Savu derību ar viņu par mūžīgu derību ar viņa pēcnācējiem pēc viņa.
Bet par Ismaēlu Es tevi esmu uzklausījis; Es svētīšu arī viņu; Es likšu tam būt auglīgam un viņu ļoti, ļoti vairošu; divpadsmit valdnieki viņam tiks dzemdēti; un Es viņu darīšu par lielu tautu.
Bet Savu derību Es celšu ar Īzāku, ko tev dzemdēs Sāra šinī laikā nākamajā gadā.” (1Moz.17:1-21).
Visas augstāk minētās Rakstu Vietas vēlreiz norāda uz to, cik svarīgi ir pazīt Dieva balsi. Tas atbrīvos mūs no tik daudz problēmām! Tas palīdzēs mums ieiet savā aicinājumā un iemantot to zemi-tās svētības, kuras Dievs mums ir sagatavojis. Ar Dieva mieru!Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije
