Ja tu nesāksi laist apgrozībā to, kas tev jau šobrīd ir, – tev nebūs kalpošanas

Miers jums, dārgie, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji!

Mēs turpinām sarunu par tēmu „Tava dāvana (talants vai spējas) atradīs tev vietu.”

Mēs ar jums runājām par to, ka viss lielais vai varenais sākas ar mazumu, – liela(diža) personība, liela kalpošana, vareni sasniegumi, liela vai plaša ietekme.

Viss sākas ar to, ka cilvēks sāk darīt to, ko viņš var vai spēj, un viņš dara to no visas savas dvēseles, kā Tam Kungam, ticībā un ar pastāvību.

Rezultāts tādai attieksmei pret dzīvi vienmēr būs balva no Dieva. Tāds cilvēks noteikti būs Tā Kunga svētīts un paaugstināts. Tāda cilvēkadāvana(talants vai spējas) noteikti atradīs viņam vietu kopējā Dieva ainā, Kristus Miesā.

Cilvēka dāvana(talants vai spējas) piešķirs viņam plašumu un pietuvinās augstmaņiem, – tas ir princips, kurš parādīts Bībelē, gan caur Bībeles mācību, gan arī balstoties uz Bībeles varoņu dzīvēm.

Acīmredzams ir fakts, ka, ja tu nesāksi laist apgrozībā to, kas tev jau šobrīd ir, – tev nebūs kalpošanas. Par to liecina nākamās Rakstu vietas:

Jo, kam ir, tam dos; un, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.”(Marka 4:25).

Tāpēc pielūkojiet, kā jūs klausāties! Jo, kam ir, tam dos, un, kam nav, tam atņems arī to, ko tas tur par savu.”(Lūkas 8:18).

Izteiciens „kam ir” runā par to, ka katram no mums jau kaut kas ir dots. Un tieši ar to mēs varam sākt, lai arī cik mazs un nenozīmīgs tas izskatītos mūsu acīs. Tikai tad, kad mēs sāksim izmantot to, kas mums jau ir un novedīsim to līdz maksimumam, Dievs varēs dot mums ko vairāk.

Izteiciens „kam nav” liecina par to, ka, ja mēs ilgstoši nerīkosimies, mēs varam pazaudēt to, kas mums ir. Tad, kad tu velti tērē daudz laika, esi pasīvs, – tavas iespējas, tavas spējas, tavas zināšanas un tava gudrība pamazām sāk tevi nogalināt. Var iestāties tāds mirklis, kad tu atklāsi, ka tavas rokas jau vairs ne uz ko nav spējīgas. To ko tu neizmanto, to tu pazaudēsi. Bet tas, ko tu laid apgrozībā, noteikti pavairosies. Lūk, kālab pamats pieaugumam visās dzīvēs sfērās ir sēšanas un pļaušanas likums. Līdz brīdim, kamēr tu nepārvērtīsi sēklā to, kas tev šobrīd ir rokās, – raža vai pavairošanās nav iespējama.

Jēzus līdzība par talentiem pamato šo domu.

Viņiem klausoties, Tas stāstīja vēl vienu līdzību, tamdēļ, ka viņi, Jēzum tuvu pie Jeruzālemes esot, domāja, ka tūliņ vajag parādīties Dieva valstībai. Viņš teica: “Kāds augstas kārtas cilvēks devās ceļā uz tālu zemi, lai saņemtu valstību un pēc tam pārnāktu mājās. Un, ataicinājis desmit no saviem kalpiem, viņš tiem iedeva desmit minas un sacīja tiem: pelnaities ar to, iekāms es pārnākšu. Bet viņa tautieši, viņu ienīzdami, viņam aiz muguras nosūtīja vēstnešus un lika pateikt: mēs negribam, ka šis pār mums valda. Bet viņš pārnāca, kad bija valdību saņēmis, un nu lika atsaukt kalpus, kuriem viņš bija iedevis naudu, lai pārliecinātos, ko katrs ar to ir darījis. Tad ieradās pirmais un sacīja: kungs, tava mina piepelnīja desmit minas. Tad viņš tam teica: labi, tu godīgais kalps, tāpēc, ka tu mazā lietā esi bijis uzticams, es tev dodu varu pār desmit pilsētām. Pēc tam nāca otrs un sacīja: tava mina, kungs, piepelnījusi piecas minas. Arī šim viņš sacīja: arī tevi es iecelšu pār piecām pilsētām. Pēc tam trešais nāca un sacīja: kungs, še ir tava mina, es to biju noglabājis sviedrautā. Jo es baidījos no tevis, tāpēc, ka tu esi bargs cilvēks un ņem, ko tu neesi nolicis, kā arī pļauj, ko neesi sējis. Tad viņš sacīja: no tavas mutes es tevi tiesāšu, tu nekrietnais kalps! Ja tu zināji, ka es esmu bargs cilvēks, kas ņem, kur viņš nav licis, un pļauj, ko viņš nav sējis, kāpēc tad tu manu naudu neesi nodevis naudas mijējiem? Tad es pārnācis to ar augļiem būtu saņēmis atpakaļ. Un uz klātesošiem viņš teica: atņemiet tam viņa minu un dodiet tam, kam ir desmit minas. Tad tie sacīja viņam: kungs, viņam jau ir desmit minas. Bet viņš atbildēja: es jums saku: katram, kam ir, dos, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.”(Lūkas 19:11-26).

Šajā līdzībā mēs varam ieraudzīt to, kā spriež Jēzus, un ko Viņš gaida no katra kristieša.Jēzus vēlas, lai katrs cilvēks ir uzticams mazumā, un tad Viņš tādu cilvēku iecels pār ko lielu. Lai mēs sāktu kalpot Dievam un nest augļus Dieva Valstībai, Viņš katram no mums dod vienādas iespējas. Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj.Kungs sacīja saviem kalpiem: „Atņemiet tam viņa minu un dodiet tam, kam ir desmit minas.” Tā nav diskriminācija vai neobjektivitāte, tas ir princips, kurš darbojas līdz pat šim brīdim. Turpināsim rīt!Ar Dievu!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs „visu” dara mūsu pašu labā

    Ko ietver sevī šis vārds „viss”? Absolūti visu, kas šobrīd notiek tavā dzīvē!Dievs dzenas pēc noteikta mērķa, tālab, lai sasniegtu šo mērķi, Viņš izmanto pat mūsu dzīves apstākļus. Dievs pieļauj mūsu dzīvē noteiktas lietas, situācijas tālab, lai mainītu un pārveidotu mūs un mūsu raksturu, lai mēs kļūtu līdzīgi Jēzum Kristum.
  • Ticība – tā ir paklausība Dievam! II

    „Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.”(Ebrejiem 11:6).Mēs runājām par to, ka ticība – tā ir darbība(rīcība) saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt neiespējamo, tas nozīmē – to, kas iespējams tikai Dievam. Dievs neaicina mūs, lai mēs demonstrētu to, uz ko mēs esam spējīgi, bet lai mēs demonstrējam to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc bieži vien Dievs dod mums uzdevumus, kuru izpildīšana bez Viņa būs neiespējama.
  • Mums ir jāstaigā ne tikai Dieva priekšā, bet arī to cilvēku priekšā, kurus Dievs ir nozīmējis mums par sargiem

    Jāatzīmē, ka grupa, kurai mēs atskaitāmies(nelielā grupa) – tā nav tikai vieta, kurā mēs atklājam citu priekšā savas problēmas vai vājības. Protams, atskaitīšanās ietver sevī arī to. Bet, ja mēs aprobežosimies tikai ar to, tad mums nepaliks laiks instrukciju saņemšanai vai atgriezeniskai saiknei, un tādā gadījumā tāda grupa vienkārši pārvērtīsies par vietu tenkām.Grupa, kurā atskaitāmies citu priekšā vai kristīgā sadraudzība – tā ir vieta, kur mēs mācāmies to, kā mums pielīdzināties Kristum. Šo mērķi mēs sasniedzam ar jautājumu palīdzību, studējot Bībeli, lūdzoties, uzklausot cits citu un atbalstot cits citu.
  • Bez Dieva dzīvē zem debess nav nekādas laimes un apmierinājuma! III

    Mēs turpinām izskatīt Salamana ceļojumu, meklējot savai dzīvei mērķi, laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka sava ceļa sākumā Salamans meklēja Dievu un mīlēja Dievu, un Dievs dāvāja viņam gudrību un bagātību, laimi un apmierinājumu dzīvē. Tomēr, Salamans sāka aizrauties ar šīs pasaules virspusējām lietām un sāka sekot citiem dieviem. Salamans sāka meklēt laimi un apmierinājumu dažādās lietās un darbos. Viļoties tajā visā, Salamans atgriezās pie saviem pirmsākumiem. Tādā veidā, Salamans katram cilvēkam mēģina atklāt to, ka savas dzīves mērķi, laimi un apmierinājumu nav iespējams rast ārpus attiecībām ar Dievu. Tālab, mums ir nepieciešams attīstīt un nostiprināt savas personīgās attiecības ar Dievu.
  • Uzvaras solis

    Uzvaras solis – kad tu paziņo par savu uzvaru pār kārdinājumiem un stājies pretī sātanam, visiem viņa plāniem un nodomiem tavā dzīvē un tavu tuvinieku dzīvēs.„Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums; tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis!”(Jēkaba 4:7-8).