Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 3 minutes

Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es priecājos par iespēju dalīties ar jums Dieva Vārdā.

Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.

Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”

Tomēr, attiecībā uz Jēzu, tautas vidū nebija neviena vienaldzīgā. Jēzus vienmēr bija kā tēma apspriešanai. Tieši tāpat, ja mēs atļausim, lai Jēzus atklāj(parāda) Sevi caur mums, – sāksies kustība, kas nevienu neatstās vienaldzīgu. Tad būs grūti ar mums nerēķināties, tad būs grūti nerunāt par mums un Dievu, Kuru mēs pārstāvam. Tad mēs noteikti kļūsim par cilvēku apspriešanas objektu. Bet, pats galvenais, tādā gadījumā Dievs varēs realizēt Savus plānus caur mums.

Šodien mūsu pilsētā ir cilvēki, kuri domā, ka mūsu draudze – ir no Dieva, un ka mēs darām labus darbus. Bet, ir arī cita cilvēku kategorija, kuri domā, ka mēs esam bīstami, ka mēs esam – sektanti. Un tas ir normāli. Bet tad, kad atnāks reāla kustība no Dieva, tad par mums runās vēl vairāk.

Kad Jēzum vajadzēja iejāt Jeruzālemē, Viņam parādījās vajadzība pēc ēzeļa mātes, uz kuras Viņam, saskaņā ar pravietojumu, vajadzēja iejāt pilsētā. Bet, problēma bija tajā, ka šī ēzeļmāte bija sasieta. Lai atrisinātu šo problēmu, Jēzus sūtīja divus Savus mācekļus, sakot viņiem: “Eita uz ciemu, kas jūsu priekšā, un tūdaļ jūs atradīsit ēzeļa māti piesietu un pie tās kumeļu. Atraisiet tos un vediet pie Manis. (Mateja21:2).

Vai redzat, kādā veidā Jēzus radīja šo kustību pilsētā? Viņš sūtīja turp Savus mācekļus! Šodien Dievam vairs nav fiziskās miesas, šodien Viņa miesa ir Draudze. Mēs esam Viņa rokas, Viņa kājas, Viņa mute un Viņa sirds. Ja mēs nesadarbosimies ar Dievu, tad Viņš nevarēs darboties un darīt Savu gribu mūsu pilsētās un valstīs.

Kā tad mums sadarboties ar Dievu, lai atnāktu Svētais Gars? Ko mums darīt priekš tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas?

Par to mēs parunāsim rīt!

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dieva Valstība II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Bez noteiktas piepūles, nav iespējams nostiprināt Dieva Valstību mūsu sirdī, mūsu dzīvē, mūsu ģimenē un visās mūsu ietekmes sfērās. Lai paplašinātu Dieva Valstību ir jākaro un jācīnās. Tālab, ja esam pieņēmuši lēmumu būt par tiem, kuri paplašina Viņa Valstību virs zemes, mēs nedrīkstam būt pasīvi vērotāji. Tikai aktīvi cilvēki, kuri ieņēmuši uzvarētāju pozīciju Kristū, ir spējīgi nostiprināt šo Valstību savā dzīvē un sev visapkārt.

  • Jo vairāk mēs sadarbosimies ar Dievu, jo vairāk mēs redzēsim piepildāmies pravietojumus!

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Kas ir kustība? Tā ir tad, kad cilvēki, acīmredzamo pārmaiņu dēļ, kas sākušas notikt ar viņiem un caur viņiem, vairs nevar palikt vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Šodien cilvēki dzīvo iegrimuši savās problēmās un savā pasaulē, tā, it kā Dievs vispār neeksistētu. Viņi turpina izmantot savā vārdu krājumā reliģiozas dežūrfrāzes – „nedod Dievs”, „paldies Dievam”, bet sirdī – Dievs viņiem ir ļoti tālu. Tas viss ir tikai tāpēc, ka viņi vēl nav pieskārušies patiesajam Dievam, Kurš ir gādīgs Tēvs. Viņi vēl nav piedzīvojuši Viņa spēku un Dievu – kā Visuvareno brīnumu Radītāju.

  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! IV

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Šodien vēlos turpināt runāt par Dieva Vārda svarīgumu.Mēs lasījām, ka Dievs runāja caur Mozu par to, ka Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība. Tāpat mēs runājām par to, ka mūsu attieksme pret Dieva Vārdu var vai nu pagarināt, vai arī saīsināt mūsu dzīvi. Lasot Jēzus Kristus stāstītās līdzības, mēs redzējām, ka mūsu attieksme pret Dieva Vārdu nosaka mūsu pamatu izturību, mūsu dzīves un visa, ko mēs savā dzīvē ceļam, noturību. Vakar mēs runājām arī par to, ka Dieva Vārds ir spējīgs mūsu vilšanās pārvērst priekā, bankrotu – pārpilnībā. Visu to mēs redzējām, apskatot Pētera dzīves piemēru.

  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība? II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 2 minutes
    „Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus.”(2.Mozus 12:36). Kad Dievs bija labvēlīgs Israēla bērniem, viņi vienā dienā paņēma milzīgu daudzumu ēģiptiešu zelta un sudraba. 400 gadus Israēla bērni strādāja Ēģiptē par grašiem, viņus apspieda, par viņiem ņirgājās, viņus izsmēja. Tomēr, vienā mirklī Dieva labvēlība atgrieza viņiem visu to, ko ēģiptieši bija ieturējuši no viņiem. Tā visa rezultātā, viņi acumirklī kļuva bagāti.

  • Neskumsti, ja tev šķiet, ka Dievs neatbild uz tavām lūgšanām, bet turpini lūgt!

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Varbūt arī tu šodien lūdz Dievam palīdzību, tu aizlūdz Dieva priekšā un lūdz par savu bērnu glābšanu, vai arī vēlies, lai tavi bērni mainītu savu attieksmi pret kaut ko, – nav svarīgi par ko konkrēti tu lūdz Dievam. Varbūt tu lūdz Dievam, bet atbildes it kā nav, un tu esi pieņēmis lēmumu vairs nelūgt, jo tev liekas, ka lūgšana nedarbojas. Es pats esmu runājis ar dažiem cilvēkiem, kuri ir vīlušies lūgšanu spēkā, jo viņi ir lūguši, bet ilgstoši tā arī nav saņēmuši atbildi. Savukārt šis notikums ar kānaāniešu sievieti pierāda mums, ka nevajag domāt par to, ka lūgšana nedarbojas vai arī tai nav nozīmes. Vēlos tev teikt, ka arī šodien lūgšana darbojas! Vēl joprojām lūgšanā ir apslēpts milzīgs spēks!

  • AR KĀDU NOLŪKU (MĒRĶI) DIEVS PĀRMĀCA SAVUS BĒRNUS?II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    31 Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti. 32 Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti.(1.Korint.11;31-32).Dievs nesoda Savus bērnus Savas labpatikas pēc, bet mūsu pašu pēc, lai mēs nestu taisnības miera augli un netaptu pazudināti kopā ar pasauli.