Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 3 minutes

Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es priecājos par iespēju dalīties ar jums Dieva Vārdā.

Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.

Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”

Tomēr, attiecībā uz Jēzu, tautas vidū nebija neviena vienaldzīgā. Jēzus vienmēr bija kā tēma apspriešanai. Tieši tāpat, ja mēs atļausim, lai Jēzus atklāj(parāda) Sevi caur mums, – sāksies kustība, kas nevienu neatstās vienaldzīgu. Tad būs grūti ar mums nerēķināties, tad būs grūti nerunāt par mums un Dievu, Kuru mēs pārstāvam. Tad mēs noteikti kļūsim par cilvēku apspriešanas objektu. Bet, pats galvenais, tādā gadījumā Dievs varēs realizēt Savus plānus caur mums.

Šodien mūsu pilsētā ir cilvēki, kuri domā, ka mūsu draudze – ir no Dieva, un ka mēs darām labus darbus. Bet, ir arī cita cilvēku kategorija, kuri domā, ka mēs esam bīstami, ka mēs esam – sektanti. Un tas ir normāli. Bet tad, kad atnāks reāla kustība no Dieva, tad par mums runās vēl vairāk.

Kad Jēzum vajadzēja iejāt Jeruzālemē, Viņam parādījās vajadzība pēc ēzeļa mātes, uz kuras Viņam, saskaņā ar pravietojumu, vajadzēja iejāt pilsētā. Bet, problēma bija tajā, ka šī ēzeļmāte bija sasieta. Lai atrisinātu šo problēmu, Jēzus sūtīja divus Savus mācekļus, sakot viņiem: “Eita uz ciemu, kas jūsu priekšā, un tūdaļ jūs atradīsit ēzeļa māti piesietu un pie tās kumeļu. Atraisiet tos un vediet pie Manis. (Mateja21:2).

Vai redzat, kādā veidā Jēzus radīja šo kustību pilsētā? Viņš sūtīja turp Savus mācekļus! Šodien Dievam vairs nav fiziskās miesas, šodien Viņa miesa ir Draudze. Mēs esam Viņa rokas, Viņa kājas, Viņa mute un Viņa sirds. Ja mēs nesadarbosimies ar Dievu, tad Viņš nevarēs darboties un darīt Savu gribu mūsu pilsētās un valstīs.

Kā tad mums sadarboties ar Dievu, lai atnāktu Svētais Gars? Ko mums darīt priekš tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas?

Par to mēs parunāsim rīt!

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums III

    AutorsPastor Rufus Ajiboye Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Ja mēs vēlamies efektīvu lūgšanu dzīvi, lūgšanai ir jākļūst par mūsu ieradumu. Lai tā notiktu, mums ir jābūt lūgšanu iemaņām, prasmei. Iemaņas dara mums zināmu to, kā vajag darīt to, kas mums jādara. Ja tu zini, ko vajag darīt, ja zini, kāpēc to vajag darīt, bet nezini, KĀ to vajag darīt, – tu nespēsi to padarīt par ieradumu. Tu nevarēsi uzzināt, kā vajag kaut ko darīt, līdz tam brīdim, kamēr nesāksi to darīt. Es neuzzināšu, kā vajag lūgt, līdz brīdim, kamēr es nesākšu lūgt. Esmu pārliecināts, ka mēs jau vismaz kaut ko zinām par lūgšanu. To, ko tu jau zini, tu vari sākt pielietot praksē. Un tādā veidā, atnāk iemaņas, prasme. Iemaņas atnāk no pastāvīgas zināšanu pielietošanas praksē.

  • Disciplīna – tā ir pastāvība izvēlētās rīcības virzienā

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Kuram no jums ir bijis tā, ka jūs sākāt attīstīt sevī kādus jaunus ieradumus, un tad, pēc neilga laika, jūs no jauna atgriezāties pie vecajiem ieradumiem? Es domāju, ka daudziem. Kālab tā notiek? Es nezinu visus iemeslus, bet es zinu, ka viens no iemesliem ir disciplīnas trūkums. Izmaiņas pieprasa ne tikai rīcību, bet arī pastāvību izvēlētajā rīcībā. Bez pastāvības, mūsu rīcībā nebūs stabilu pārmaiņu uz labo pusi, bet vien īslaicīgs emociju uzliesmojums, kas ātri vien apdzisīs.

  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu!

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Dieva vārds saka: „Dāvanas(talanti vai spējas) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana pamācības 18:16).Ja tu neapraksi savu dāvanu (talantu vai spējas), tā atradīs tev vietu un piešķirs plašumu.Ļoti bieži ticīgie jautā: „Kāda ir mana vieta Kristus Miesā? Uz ko es esmu aicināts?”Dari to, ko tu zini. Šis vienkāršais princips dod atbildi uz šiem jautājumiem.

  • Kādas vēl sekas nes sevī nepiedošana?

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Nepiedošana izārda Dievišķo saikni vai savstarpējās attiecības un atnes šķelšanos Kristus Miesā.Šodien Jēzus Kristus Draudzē ir liels haoss aizvainotu cilvēku dēļ. Daudzi cilvēki nav spējīgi komunicēt un celt savstarpējās attiecības ar citiem cilvēkiem bailēs no atstumtības un aizvainojuma dēļ. Daudzi cilvēki nepiedošanas dēļ uzceļ ap sevi milzīgu sienu. Tādi cilvēki saņem jaunas „atklāsmes”, kuras arvien vairāk un vairāk attālina viņus no citiem cilvēkiem un padara tos pasīvus draudzē.

  • Uzvaras solis

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Uzvaras solis – kad tu paziņo par savu uzvaru pār kārdinājumiem un stājies pretī sātanam, visiem viņa plāniem un nodomiem tavā dzīvē un tavu tuvinieku dzīvēs.„Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums; tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis!”(Jēkaba 4:7-8).

  • Sadraudzības laikā ar Dievu, Jesaja ieraudzīja trīs svarīgas lietas, kas mainīja visu viņa dzīvi

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Un tātad, tas, kurš mīl Dievu, tas noteikti kalpos cilvēkiem. Bet tas, kurš kalpo cilvēkiem, to Dievs paceļ un svētī.Kalpošana – tas ir upuris. Tad, kad tu kalpo, tu kaut ko upurē – laiku, naudu, enerģiju, miegu, ēdienu utt. Dievs mīl sirdis, kas upurējas, un tādiem cilvēkiem Viņš nevar paiet garām.Vai jūs zināt, kāpēc Dievs svētīja Ābrahāmu? Tāpēc, ka Ābrahāms bija cilvēks, kurš upurējās. Viņam nekā nebija žēl Dievam. Paklausot Dievam, Ābrahāms pameta savus radiniekus, viņš piekāpās brāļadēlam, dodot viņam pirmajam tiesības izvēlēties sev vietu dzīvošanai. Ābrahāms deva Dievam desmito tiesu laikā, kad tāds likums vēl nemaz nebija noteikts. Ābrahāms neatteicās pienest kā upuri Dievam savu vienīgo dēlu. Lūk, kāpēc Dievs viņu svētīja.