Jēzus Kristus kundzība III

Labdien, dārgie draugi! Pateicos Dievam par to, ka šodien no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā. Šodien lūdzu par to, lai visās mūsu dzīves sfērās, Tā Kunga uzvara atklājās vēl vairāk, kā jebkad.Mēs turpinām mūsu sarunu par tēmu :”Jēzus Kristus kundzība”. Dievs valda virs zemes un debesīs. Kad mēs runājam par Jēzus kundzību, ar to mēs domājam, ka Viņa vara ir attiecināma uz visu un uz visiem. Mēs jau runājām par to, ka Dievs ir dalījies ar šo kundzību ar cilvēku, uzticot cilvēkam varu un kundzību virs zemes. Ādamam ar Ievu tika dota vara valdīt virs zemes, jo Pats Dievs atļāva viņiem to darīt.Un tomēr, mēs zinām, ka grēka dēļ Ādams pazaudēja šo varu un kundzību virs zemes. No tā brīža, vairs ne Ādams valdīja pār ienaidnieku, bet ienaidnieks – pār Ādamu. Pēc Ādama grēkā krišanas ienaidnieks sāka ne tikai valdīt, bet vēl arī apspiest Ādama dvēseli un miesu. Grēkā krišanas dēļ visas nākamās paaudzes kļuva par ienaidnieka vergiem. Bet, pateicoties Jēzus Kristus grēku izpirkšanas upurim, cilvēkam tika atdots tas, ko Ādams bija pazaudējis. Tagad, katrs no Dieva dzimušais spēj darīt to, ko Ādams nespēja izdarīt. Un tas viss pateicoties tikai tam, ka Jēzus – ir Kungs!Kad mums ir sapratne par to, ko nozīmē Jēzus Kristus kundzība un Viņa valdīšana pār visu, ieskaitot sātanu, tad mēs varam sākt apstiprināt Viņa gribu visās mūsu dzīves sfērās. Mēs varam stāvēt uzvarā, ja identificējam sevi ar Jēzus Kristus uzvaru. Mēs varam pavēlēt sātanam aizvākties no mūsu zemes, no mūsu dārza, un viņš ir spiests mums paklausīt. Tas ir tas, ko neizdarīja Ādams, kad čūska atnāca uz dārzā, kuru Dievs bija atdevis Ādamam. Sātans ar viltu iekļuva Ādama dārzā un atņēma viņam kundzību pār šo dārzu. Ādams pazaudēja to kundzību pār zemi, ko Dievs bija tam devis. Bet, paldies Dievam par Jēzu Kristu! Pateicoties tam, ka Jēzus nomira un augšāmcēlās, pateicoties tam, ka Jēzus pārvērsa visu grēkā krišanas procesu, mēs šodien varam pavēlēt sātanam aizvākties no mūsu dzīves, un viņš aizvāksies.Bībelē ir teikts :
 „Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums.”(Jēkaba 4:7).
Tā pati doma ir pasvītrota vēl vienā rakstu vietā :
 „Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt. Tam turieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē.”(1.Pētera 5:8-9).
Šajās divās rakstu vietās mēs redzam, ka Dievs dod mums konkrētu uzdevumu, – stāties pretī sātanam, un viņš bēgs no mums. Tas viss ir iespējams, pateicoties tam, ka Jēzus ir Kungs!Mums ir jāapbruņojas ar sapratni par Jēzus Kristus kundzības svarīgumu. Sātans spēja piekrāpt pirmo cilvēku – Ādamu, un caur šo krāpšanu sātans atņēma tās svētības, kuras Dievs bija cilvēkam paredzējis. Bet sātans neko nespēja darīt ar Otro Ādamu – Jēzu Kristu. Sātans nevar noliegt faktu, ka Jēzus ir Kungs! Ja mēs sapratīsim un rīkosimies pamatojoties uz Jēzus kundzību, sātans noteikti mums pakļausies.Es vēlos, lai jūs saprastu, – tas, ko Ādams pazaudēja – varu un kundzību – to visu mums atgrieza Jēzus Kristus. Tagad, Jēzus uzvaras dēļ, mēs no jauna varam sākt valdīt Viņa Vārdā. Jēzus vienmēr ir bijis Kungs, bet Viņš nonāca no debesīm uz zemi un atdeva mums tiesības rīkoties Viņa Vārdā, kā visas zemes Kunga un Saimnieka, lai mēs ar jums varētu visu nolikt zem savām kājām un pakļaut Viņa gribai visu, kas šodien saceļas pret to.Lai Dievs jūs šodien svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Vai jūs atrodat laiku nošķirtībai ar Dievu?

    Dievs būs sadraudzībā ar jums un atklās Savu sirdi jums tad, ja jūs savu sirdi sagatavosiet Viņam.Pieņemiet tieši šobrīd žēlastību no Dieva tam, lai rastu spēku atdalīt sevi Dievam, lai paceltos augstāk un lai saņemtu pieeju Dievišķajām instrukcijām, kuras sagatavos jūs lieliem varoņdarbiem Dievā.
  • Dieva Valstība III

    Jēzus atnesa uz šo zemi Debesu Valstību, un viņš vēlas, lai mēs ar jums iesaistītos Viņa Valstības paplašināšanas procesā uz šīs zemes. Dievs vēlas, lai Viņa Valstība iekarotu visu zemi. Un ir bezjēdzīgi spriedelēt par to, notiks tas vai nē – šis jautājums jau ir atrisināts, tas noteikti notiks. Jautājums ir šāds – vai Dieva Valstības paplašināšana notiks ar tavu līdzdalību vai nē.Esmu pārliecināts, ka katrs ticīgais, kurš patiesi mīl Dievu, vēlas būt par šī procesa sastāvdaļu, vēlas Debesu valstību ne tikai sevī, bet vēlas To izplatīt sev visapkārt.
  • Ticības bruņas, mīlestība un pestīšanas cerības bruņu cepure

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri!”(1.Tesaloniķiešiem 5:8).Ticības bruņas, mīlestība un pestīšanas cerības bruņu cepure – tās ir tās vērtīgās lietas, kas spēj mums palīdzēt pēdējās dienās. Tāpēc, mūsu piepūlei ir jābūt vērstai uz to, lai celtu ticību, pieaugtu mīlestībā un pestīšanas cerībā. Kādā veidā mēs varam celt un attīstīt ticību, cerību un mīlestību mūsu dzīvē? Tas būs iespējams atbilstoši tam, kā mēs barosim tās ar nepieciešamo barību, tas ir – Dieva Vārdu, un kā mēs praktiski vingrināsimies Vārdā.
  • Vienotības svarīgums II

    Es pateicos Dievam par šo dienu un ticu, ka šī diena būs piepildīta ar svētībām no Tā Kunga. Šodien es gribu turpināt sarunu, kuru iesāku vakar, t.i., par vienotības svarīgumu. Vakar mēs redzējām, ka, komandai darbojoties saliedēti, jebkurš nams tiks uzcelts un jebkurš projekts īstenosies, un ka tāda komanda vienmēr gūs uzvaras. Bībelē mēs redzam, ka arī Jēzus mācīja par vienotības svarīgumu.
  • Pestīšanas cerība II

    Ābrahāma piemērs mums šodien ir kā modelis tam, kā mums jādzīvo šajā pasaulē, un vēl – tas palīdz mums izprast pestīšanas cerības lomu pēdējo laiku kaujā.Tālab, ka Ābrahāmam bija pestīšanas cerība, viņš ne pie kā neturējās šajā pasaulē un neļāva bagātības valdzinājumam traucēt viņa attiecībām ar Dievu.Ja tev ir pestīšanas cerība, tad dotajā brīdī tev ir viegli staigāt ticībā, un neatkarīgi no tā, kas tev ir vai kā tev nav, – tev ir viegli priecāties jau šobrīd.
  • Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir! II

    Dievs dod mums tik, cik mums ir pa spēkam, tāpēc Viņš neaicina mūs darīt to, ko mēs nespējam izdarīt. Ja Dievs tev uzdod vai uztic kaut ko izdarīt, tas nozīmē tikai to, ka tu spēj to izdarīt. Dievs tev nedos vairāk, kā tu spēj panest. Vienkārši izmanto to, kas tev ir.Es izlasīju kādu stāstu par sievieti, kura uzcēla skolu nabadzīgiem cilvēkiem. Kad vēl nekā nebija, šīs sievietes sirdī dzima vēlēšanās uzcelt skolu nabadzīgajiem. Tas kļuva par viņas sapni, par kuru tā pastāvīgi domāja. Bet uz to brīdi viņai nekā nebija – ne mācību grāmatu, ne skolotāju, ne ēkas, ne naudas. Bet viņai bija milzīga vēlēšanās to sasniegt.