Jēzus Kristus kundzība III

Labdien, dārgie draugi! Pateicos Dievam par to, ka šodien no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā. Šodien lūdzu par to, lai visās mūsu dzīves sfērās, Tā Kunga uzvara atklājās vēl vairāk, kā jebkad.Mēs turpinām mūsu sarunu par tēmu :”Jēzus Kristus kundzība”. Dievs valda virs zemes un debesīs. Kad mēs runājam par Jēzus kundzību, ar to mēs domājam, ka Viņa vara ir attiecināma uz visu un uz visiem. Mēs jau runājām par to, ka Dievs ir dalījies ar šo kundzību ar cilvēku, uzticot cilvēkam varu un kundzību virs zemes. Ādamam ar Ievu tika dota vara valdīt virs zemes, jo Pats Dievs atļāva viņiem to darīt.Un tomēr, mēs zinām, ka grēka dēļ Ādams pazaudēja šo varu un kundzību virs zemes. No tā brīža, vairs ne Ādams valdīja pār ienaidnieku, bet ienaidnieks – pār Ādamu. Pēc Ādama grēkā krišanas ienaidnieks sāka ne tikai valdīt, bet vēl arī apspiest Ādama dvēseli un miesu. Grēkā krišanas dēļ visas nākamās paaudzes kļuva par ienaidnieka vergiem. Bet, pateicoties Jēzus Kristus grēku izpirkšanas upurim, cilvēkam tika atdots tas, ko Ādams bija pazaudējis. Tagad, katrs no Dieva dzimušais spēj darīt to, ko Ādams nespēja izdarīt. Un tas viss pateicoties tikai tam, ka Jēzus – ir Kungs!Kad mums ir sapratne par to, ko nozīmē Jēzus Kristus kundzība un Viņa valdīšana pār visu, ieskaitot sātanu, tad mēs varam sākt apstiprināt Viņa gribu visās mūsu dzīves sfērās. Mēs varam stāvēt uzvarā, ja identificējam sevi ar Jēzus Kristus uzvaru. Mēs varam pavēlēt sātanam aizvākties no mūsu zemes, no mūsu dārza, un viņš ir spiests mums paklausīt. Tas ir tas, ko neizdarīja Ādams, kad čūska atnāca uz dārzā, kuru Dievs bija atdevis Ādamam. Sātans ar viltu iekļuva Ādama dārzā un atņēma viņam kundzību pār šo dārzu. Ādams pazaudēja to kundzību pār zemi, ko Dievs bija tam devis. Bet, paldies Dievam par Jēzu Kristu! Pateicoties tam, ka Jēzus nomira un augšāmcēlās, pateicoties tam, ka Jēzus pārvērsa visu grēkā krišanas procesu, mēs šodien varam pavēlēt sātanam aizvākties no mūsu dzīves, un viņš aizvāksies.Bībelē ir teikts :
 „Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums.”(Jēkaba 4:7).
Tā pati doma ir pasvītrota vēl vienā rakstu vietā :
 „Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt. Tam turieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē.”(1.Pētera 5:8-9).
Šajās divās rakstu vietās mēs redzam, ka Dievs dod mums konkrētu uzdevumu, – stāties pretī sātanam, un viņš bēgs no mums. Tas viss ir iespējams, pateicoties tam, ka Jēzus ir Kungs!Mums ir jāapbruņojas ar sapratni par Jēzus Kristus kundzības svarīgumu. Sātans spēja piekrāpt pirmo cilvēku – Ādamu, un caur šo krāpšanu sātans atņēma tās svētības, kuras Dievs bija cilvēkam paredzējis. Bet sātans neko nespēja darīt ar Otro Ādamu – Jēzu Kristu. Sātans nevar noliegt faktu, ka Jēzus ir Kungs! Ja mēs sapratīsim un rīkosimies pamatojoties uz Jēzus kundzību, sātans noteikti mums pakļausies.Es vēlos, lai jūs saprastu, – tas, ko Ādams pazaudēja – varu un kundzību – to visu mums atgrieza Jēzus Kristus. Tagad, Jēzus uzvaras dēļ, mēs no jauna varam sākt valdīt Viņa Vārdā. Jēzus vienmēr ir bijis Kungs, bet Viņš nonāca no debesīm uz zemi un atdeva mums tiesības rīkoties Viņa Vārdā, kā visas zemes Kunga un Saimnieka, lai mēs ar jums varētu visu nolikt zem savām kājām un pakļaut Viņa gribai visu, kas šodien saceļas pret to.Lai Dievs jūs šodien svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Koncentrējieties uz balvu, un ne uz sāpēm un diskomfortu

    Lai iegūtu potenciālās priekšrocības, kas apslēptas sāpēs un problēmās, mums jāiemācās ieraudzīt ciešanu garīgo būtību un dabu.Pirmkārt, salīdzinājumā ar mūžīgajām mokām, kuras sagaida katru, kurš iziet uz kompromisu šai dzīvē personīgā labuma dēļ, mūsu šīsdienas sāpes ir īslaicīgas.Otrkārt, mūsu šīsdienas sāpes ir nenozīmīgas salīdzinājumā ar to Dieva godību, kura sagaida katru, kurš cienīgi izturēs šīs sāpes.Ejot caur pagaidu ciešanām, mēs iegūstam mūžīgo godību un prieku. Pagaidu ciešanas vairo mūžīgo godību.
  • AR KĀDU NOLŪKU (MĒRĶI) DIEVS PĀRMĀCA SAVUS BĒRNUS?II

    31 Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti. 32 Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti.(1.Korint.11;31-32).Dievs nesoda Savus bērnus Savas labpatikas pēc, bet mūsu pašu pēc, lai mēs nestu taisnības miera augli un netaptu pazudināti kopā ar pasauli.
  • Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni II

    1.Ieplāno laiku lūgšanām un nododies, veltī sevi tam.2. Ieplāno lūgšanu vietu.Tas nav obligāti jādara mājās, bet nevajag pārvērst lūgšanu reliģiozā rituālā. Lai tev ir radoša pieeja lūgšanu vietas izvēlē. Piemēram, manā dzīvē bija tāds laiks, kad es pastaigu pārvērtu lūgšanā. Es to nosaucu par lūgšanu pastaigu. Es devos ārā ar nolūku, lai lūgtu.
  • Dievs meklē mūsu lūpu augli III

    Es gribu aicināt uz to, lai mēs ziedojamies Dievam. Ja cilvēks nav ziedojies tam, ko viņš dara, tam nebūs nekāda taustāma rezultāta, – un tas attiecas uz jebkuru mūsu dzīves sfēru. Ziedojies Dievam tajā, ka tu liecināsi un lūgsi par konkrētiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama glābšana, un ka tu darīsi to tik ilgi, līdz Dieva spēks satrieks ikvienu augstprātību viņos un atvērs viņu saprātu labajai vēstij par Kristu.
  • Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.
  • Grēku nožēlas gudrība

    Ja mēs nenožēlojam savus grēkus Dieva priekšā, tas ietekmē mūsu svētības. Augstāk minētajā rakstu vietā teikts, ka « Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm ..» Tā Kunga rokas smagums – tā nav svētību zīme, bet gan lāsta pazīme. Nenožēlota dzīve atņem mums iespēju virzīties uz priekšu jebkurā mūsu dzīves sfērā. Nenožēlotā dzīvē aiziet vai iztvaiko svaigums un spēks, un tā vietā atnāk sausums. Svaigums – ir svētību pazīme, bet sausums – lāstu pazīme. Lai uzplauktu un iegūtu bagātības, Bībele apgalvo, ka mums ir vajadzīgs spēks un svaigums. (5 Moz.8: 18). Grēku nožēlas trūkums atņem cilvēkam šo spēku. Karaļa Jēkaba angļu valodas tulkojumā teikts, ka „mans mitrums pārvērtās vasaras sausumā”.