Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”. Vakar mēs sākām runāt par to, ka Jēzus studēja Svētos Rakstus ar nolūku, lai izzinātu Dieva gribu Savai dzīvei un to piepildītu. Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba. Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību. Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51). Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam! Pravietis Jesaja par Jēzu sacīja:
„Dievs Tas Kungs man ir devis gudru mēli, ka es ar savu uzrunu protu stiprināt nogurušos; Viņš uzmodina mani ik rītu, Viņš ierosina manas ausis, lai es uzmanīgi klausītos kā māceklis. Tas Kungs atvēra man ausis, un es neatteicos un neatkāpos. Savu muguru es pagriezu tiem, kas mani sita, un savu vaigu tiem, kas raustīja un plēsa manu bārdu. Savu vaigu es neapslēpu paļām un spļāvieniem. Bet Dievs Tas Kungs man palīdz, tādēļ es nenokļuvu kaunā, tādēļ es apcietināju savu seju kā akmeni, jo es zināju, ka nepalikšu kaunā.” (Jesajas 50: 4 -7).
Jēzus mācījās no Debesu Tēva, komunicējot ar Viņu katru rītu. Tas arī bija Viņa gudrības, atklāsmes un Dieva gribas izzināšanas avots. Tāpat tas bija avots arī Viņa spēkam un avots Viņa cilvēciskā gara stiprumam. Mēs lasām par to, ka absolūti visi, pat likuma mācītāji, kuri klausījās bērnā Jēzū, brīnījās par Viņa prātu un Viņa atbildēm.„Un visi, kas Viņu dzirdēja, iztrūkušies brīnījās par Viņa saprašanu un Viņa atbildēm.”(Lūkas 2:47).
Tātad, tai laikā, kad visi Viņa vienaudži un radinieki devās no Jeruzālemes mājup, Jēzus palika Templī. Tikai pēc trim neatlaidīgu meklējumu dienām Jēzus vecāki beidzot atrada Viņu. Un tad, Jēzus sacīja Saviem vecākiem:“Kam jūs esat Mani meklējuši? Vai nezinājāt, ka Man jādarbojas Sava Tēva lietās?”(Lūkas 2:49).
Šis stāsts runā uz mums par to, ka Jēzus jau agrā bērnībā zināja to, ka Viņa nākšana šajā pasaulē nav nejauša. Studējot Svētos Rakstus, Jēzus ne tikai atklāja Dieva aicinājumu Savai dzīvei, bet arī pilnībā ziedoja Sevi šī aicinājuma piepildīšanai, – līdz pat krusta nāvei. Kam tu šodien velti savu laiku un savu dzīvi? Cik svarīga tev ir Dieva griba? Iespējams, tu dzīvo saskaņā ar savu gribu un savām vēlmēm? Atceries, ka tikai piepildot Dieva gribu savai dzīvei tu atradīsi laimi un pilnību. Atrodoties ārpus Dieva gribas, tu jutīsi pastāvīgu tukšumu un neapmierinātību. Izvēle ir tavā ziņā! Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt! Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije
