Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”. Vakar mēs sākām runāt par to, ka Jēzus studēja Svētos Rakstus ar nolūku, lai izzinātu Dieva gribu Savai dzīvei un to piepildītu. Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba. Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību. Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51). Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam! Pravietis Jesaja par Jēzu sacīja:

 „Dievs Tas Kungs man ir devis gudru mēli, ka es ar savu uzrunu protu stiprināt nogurušos; Viņš uzmodina mani ik rītu, Viņš ierosina manas ausis, lai es uzmanīgi klausītos kā māceklis. Tas Kungs atvēra man ausis, un es neatteicos un neatkāpos. Savu muguru es pagriezu tiem, kas mani sita, un savu vaigu tiem, kas raustīja un plēsa manu bārdu. Savu vaigu es neapslēpu paļām un spļāvieniem. Bet Dievs Tas Kungs man palīdz, tādēļ es nenokļuvu kaunā, tādēļ es apcietināju savu seju kā akmeni, jo es zināju, ka nepalikšu kaunā.” (Jesajas 50: 4 -7).

Jēzus mācījās no Debesu Tēva, komunicējot ar Viņu katru rītu. Tas arī bija Viņa gudrības, atklāsmes un Dieva gribas izzināšanas avots. Tāpat tas bija avots arī Viņa spēkam un avots Viņa cilvēciskā gara stiprumam. Mēs lasām par to, ka absolūti visi, pat likuma mācītāji, kuri klausījās bērnā Jēzū, brīnījās par Viņa prātu un Viņa atbildēm.

„Un visi, kas Viņu dzirdēja, iztrūkušies brīnījās par Viņa saprašanu un Viņa atbildēm.”(Lūkas 2:47).

Tātad, tai laikā, kad visi Viņa vienaudži un radinieki devās no Jeruzālemes mājup, Jēzus palika Templī. Tikai pēc trim neatlaidīgu meklējumu dienām Jēzus vecāki beidzot atrada Viņu. Un tad, Jēzus sacīja Saviem vecākiem:

“Kam jūs esat Mani meklējuši? Vai nezinājāt, ka Man jādarbojas Sava Tēva lietās?”(Lūkas 2:49).

Šis stāsts runā uz mums par to, ka Jēzus jau agrā bērnībā zināja to, ka Viņa nākšana šajā pasaulē nav nejauša. Studējot Svētos Rakstus, Jēzus ne tikai atklāja Dieva aicinājumu Savai dzīvei, bet arī pilnībā ziedoja Sevi šī aicinājuma piepildīšanai, – līdz pat krusta nāvei. Kam tu šodien velti savu laiku un savu dzīvi? Cik svarīga tev ir Dieva griba? Iespējams, tu dzīvo saskaņā ar savu gribu un savām vēlmēm? Atceries, ka tikai piepildot Dieva gribu savai dzīvei tu atradīsi laimi un pilnību. Atrodoties ārpus Dieva gribas, tu jutīsi pastāvīgu tukšumu un neapmierinātību. Izvēle ir tavā ziņā! Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt! Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāpēc Dievs runā uz mums, un kālab mums ir tik svarīgi dzirdēt Viņa balsi

    1. Atklāsme no Dieva (par Sevi Pašu). Dievs runās uz mums ar nolūku, lai, pirmkārt, atklātu mums patiesību par Sevi Pašu. Ja mēs neiemācīsimies dzirdēt Dieva balsi, tad mēs nevarēsim iepazīt Viņu tik labi, lai kļūtu par Viņa draugiem.

    1. Atklāsme no Dieva (par Sevi Pašu). Dievs runās uz mums ar nolūku, lai, pirmkārt, atklātu mums patiesību par...

  • Pateicība – tas ir pareizais veids, lai tuvotos Dievam

    Tuvojoties Dievam, mums ir jāsaprot, ka Dievs ir labs un žēlsirdīgs, un ka Viņa žēlsirdība paliek mūžīgi. Izskatīsim vairākas lūgšanas Bībelē, kurās mēs varēsim ieraudzīt, cik būtiska ir pateicība. 23 Atbrīvoti tie nāca pie savējiem un stāstīja, ko augstie priesteri un vecaji tiem bija sacījuši. 24 To dzirdējuši, viņi vienprātīgi lūdza Dievu, sacīdami: “Kungs, Tu, kas esi radījis debesis un zemi un jūru un visu, kas tanī, 25 kas ar Sava kalpa, mūsu tēva Dāvida, muti caur Svēto Garu esi sacījis: kāpēc tautas trako un ļaudis izdomā nelietības?

    Tuvojoties Dievam, mums ir jāsaprot, ka Dievs ir labs un žēlsirdīgs, un ka Viņa žēlsirdība paliek mūžīgi...

  • Ikdienas paklausība Dievam dažādos dzīves jautājumos aizvedīs tevi pie tava aicinājuma IV

    „Redzi, Tā Kunga roka nebūt nav par īsu, lai tā nevarētu palīdzēt, un Viņa auss nav tā aizkritusi, ka tā nevarētu dzirdēt.”(Jesajas 59:1). Dievs mīl katru cilvēku. Viņam priekš katra cilvēka ir sagatavots brīnišķīgs liktenis. Katrs cilvēks ir piedzimis noteiktam mērķim. Katram cilvēkam ir aicinājums, bet tikai Kungs zina, ko sevī ietver šis aicinājums. Ja cilvēks pilnībā pakļausies Kungam, tad Viņš atklās šim cilvēkam visu, kas saistīts ar viņa aicinājumu.

    „Redzi, Tā Kunga roka nebūt nav par īsu, lai tā nevarētu palīdzēt, un Viņa auss nav tā aizkritusi, ka tā nevarētu...

  • Kā ieiet savā kalpošanā? II

    Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs runājām par to, ka mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot. Bet vēlēšanās kalpot ir saistīta ar mūsu sapratni par Dieva gribu un mūsu pestīšanas mērķi. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt mūsu potenciālu. Kalpošana palīdz mums izzināt sevi, savu aicinājumu, lai mēs nostiprinātu Dieva Valstību uz zemes un darītu darbus, kas tīkami Dievam. Dievs ir noteicis katram no mums darīt konkrētus labos darbus. Dievs vēlas, lai mēs esam auglīgi savā dzīvē, un ar to pagodinām Viņu uz zemes. Dievs caur mums un mūsu kalpošanu vēlas piepildīt zemi ar zināšanām par Viņu un Dieva Valstību. Dievs vēlas, lai caur kalpošanu mēs nostiprinām Viņa principus katrā dzīves sfērā un iekarojam cilvēkus Viņam.

    Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs runājām par to, ka mums ir jābūt stiprai...

  • Pārmaiņas – tas ir neatlaidīgs darbs II

    Atkarībā no tā, cik lielā mērā mēs pieaugsim un mainīsimies, mēs redzēsim, ka mēs kļūstam arvien pacietīgāki. Pacietība – tas ir Gara auglis, un Dievs grib redzēt šo augli mūsu dzīvē. Tālab, Dievs dažkārt pieļauj mūsu dzīvē kādas konfliktsituācijas, ar nolūku, lai palīdzētu mums attīstīt sevī pacietības augli. Dievs vēlas samīt mūsu lepnību un mainīt mūs mīlošā un ilgpacietīgā Kristus tēlā. Ja jūs ļaujat sev apvainoties par ikvienu sīkumu, tad jūs vēl aizvien esat lepns cilvēks. Dievs vēlas palīdzēt jums atbrīvoties no šīs lepnības. Tieši šī iemesla dēļ, Dievs pieļaus to, ka cilvēki dažkārt aizvaino jūs. Dievs vēlas, lai jūs iemācāties tikt galā ar to, un lai esat spējīgi celt savstarpējās attiecības ar cilvēkiem kā Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Viss tas, ko Dievs pieļauj mūsu dzīvē, nāks mums par labu, ja vien mēs ļausimies Dieva pārveidei.

    Atkarībā no tā, cik lielā mērā mēs pieaugsim un mainīsimies, mēs redzēsim, ka mēs kļūstam arvien pacietīgāki...

  • Kādi bija Jēzus garīgie ieradumi

    Gavēnis „Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst.” (Mateja 4:2). Vientulība „Un, no rīta gaiļos cēlies, Viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.” (Marka 1:35).

    Gavēnis „Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst.” (Mateja 4:2)...