Jēzus Sev atklāja Dieva gribu Savas zemes dzīves laikā

Labdien, dārgie draugi! Paldies Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu! Vakar mēs runājām par to, ka Jēzus jau agrā bērnībā zināja to, ka Viņa atnākšana šai pasaulē nav nejauša. Jēzus atklāja Savu misiju caur Svēto Rakstu studēšanu un ciešu sadraudzību ar Tēvu. Jēzus skaidri zināja un pasludināja visiem par to, ka: „bauslības grāmatā ir rakstīts par Mani: Es esmu nācis piepildīt Tavu gribu Dievs”. Nākamie fragmenti no Rakstiem runā par to, kā Jēzus Sev atklāja Dieva gribu Savas zemes dzīves laikā, un kā Viņš piepildīja Dieva aicinājumu Savai dzīvei.    
„Kaujamie upuri un ēdamais upuris Tev nepatīk, taču ausis Tu man esi devis dzirdēt. Dedzināmos upurus un grēku nožēlas upurus Tu nekāro. Tad es teicu: “Raugi, te es esmu! Grāmatā stāv par mani manis paša vietā rakstīts: man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs, un Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī.”(Psalms 40:7-9).
 
„Jo vēršu un āžu asinīm nav varas atņemt grēkus. Tāpēc, pasaulē ienākdams, Viņš saka: upurus un dāvanas Tu neesi gribējis, bet miesu Tu Man esi radījis. Dedzināmie upuri un grēku upuri Tev nav patikuši. Tad Es sacīju: raugi, Es nāku, grāmatā par Mani ir rakstīts, Tavu prātu darīt, ak, Dievs! – Iepriekš sacījis: upurus un dāvanas un dedzināmos upurus un grēku upurus, kas pēc bauslības tiek upurēti, Tu neesi gribējis, un tie nav Tev patikuši, – tad Viņš sacīja: raugi, Es nāku Tavu prātu darīt. – Viņš atceļ pirmo, lai nodibinātu otru. Pēc šīs gribas mēs esam ar Jēzus Kristus miesas upuri padarīti svēti pavisam.”(Ebrejiem 10:4-10).
  Pateicoties tam, ka Jēzus iepazina Dieva gribu un piepildīja Savu misiju, mēs ar jums šodien varam ieiet Dieva klātbūtnē, saņemt grēku piedošanu un atbildes uz savām lūgšanām. Ļoti svarīgi ir ieraudzīt to, ka cilvēku likteņi ir atkarīgi no tā, vai mēs dzīvē piepildām savu misiju un Dieva gribu vai arī nē. Ja jūs nepiepildīsiet savu misiju, tad daži cilvēki nevarēs ieiet savā liktenī, vai arī jūsu dēļ tiks kavēta dažu cilvēku aicinājuma izpilde. Tieši šī iemesla dēļ, Jēzus ļoti nopietni uztvēra Dieva gribu un tās piepildīšanu. Mūsu Kunga Jēzus galvenā prioritāte bija, – pabeigt Sava Tēva, Kas Viņu sūtījis, darbus . Apustulis Jānis savā Evaņģēlijā lielu uzmanību pievērsa tam, lai aprakstītu Jēzus attieksmi pret Dieva gribu. Lūk, daži fragmenti, kuri palīdzēs mums ieraudzīt to, kāda bija Jēzus attieksme pret to, lai piepildītu Dieva gribu.    
„Jēzus viņiem saka: “Mans ēdiens ir darīt Tā gribu, kas Mani sūtījis, un pabeigt Viņa darbu.”(Jāņa 4:34).
  Ēdiens – tas ir tas, kas dod mums enerģiju un spēku, kas baro mūsu fizisko ķermeni. Jēzum tieši Dieva griba bija šis ēdiens. Dieva griba Jēzum bija tieši tas, bez kā Viņš nevarēja dzīvot. Dieva griba Viņam bija spēka un iedvesmas avots tajos brīžos, kad Viņš pagura. Jēzus augstāk vērtēja Dieva gribu, nekā fizisko ēdienu.    
„Jo Es esmu no debesīm nācis, lai darītu, nevis ko Es gribu, bet ko grib Tas, kas Mani sūtījis.”(Jāņa 6:38).
 
„Un, kas Mani ir sūtījis, ir ar Mani. Viņš Mani nav atstājis vienu, jo, kas Viņam labpatīk, to Es daru vienumēr.”(Jāņa 8:29).
 
„Es no Sevis nespēju darīt nekā. Kā Es dzirdu, tā Es spriežu, un Mans spriedums ir taisns, jo Es nemeklēju Savu gribu, bet Tā gribu, kas Mani ir sūtījis.”(Jāņa 5:30).
    Visi šie Rakstu fragmenti parāda mums to, kādai ir jābūt patiesa kristieša attieksmei pret jautājumu saistībā ar Dieva gribu. Ar Savu dzīvi un attieksmi Jēzus atstāja mums piemēru tam, kā mēs priekš sevis varam atklāt un piepildīt Dieva gribu savā dzīvē. Iesaku tev velti netērēt savu dzīvi. Labāk ziedo sevi Dieva gribas meklējumiem savai dzīvei un tās piepildīšanai, – lai savas dzīves beigās tu varētu sacīt Jēzus vārdiem:  
„Es Tevi esmu paaugstinājis virs zemes, pabeigdams to darbu, ko darīt Tu Man esi uzdevis.”(Jāņa 17:4).
  Tas Kungs lai jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dzīve – tas ir pārbaudījums

    Kad mēs saprotam, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad daudzi jautājumi atkrīt paši par sevi, un tad mēs varam priecāties un baudīt dzīvi. Kad cilvēks saprot, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad ikviena grūta situācija liksies kā iespēja ne viss kā traucēklis.Bībelē bieži tiek runāts par to, ka Dievs pārbauda Savus bērnus. Dievs to nedara tādēļ, ka Viņš neieredz vai vēlētos redzēt mūsu kritienu. Nē! Dievs mūs pārbauda vairāku iemeslu pēc. Dievs svētīja Ābrahāmu, dāvājot viņam dēlu Īzaku, un tad sūtīja pārbaudījumu – Viņš lūdza to ziedot. Dievs pieļāva pārbaudījumus Ījaba dzīvē, un tas izgāja cauri rūgtām un briesmīgām lietām.
  • Ko mums darīt priekš tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas? II

    Mēs runājām par to, ka mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds. Ja mēs nesadarbosimies ar Dievu, tad Viņš nevarēs piepildīt Savu gribu mūsu pilsētās un valstīs. Vakar mēs apstājāmies pie tā, kas tad mums jādara, lai mūsu pilsētās sāktos kustība un sāktos atmoda?Šim nolūkam, mums ir jākļūst par paklausīgiem Viņa mācekļiem.Tieši caur paklausīgiem mācekļiem piepildās pravietojumi un atjaunojas Dieva griba uz zemes.Paklausīgs māceklis – tas it tas, kurš nesēž, bet virzās un strādā Dievam, tālab Dievs var virzīties caur tādu cilvēku.
  • Kad jūs Dievam sakāt „Jā!”, tad arī apstākļi jums sacīs: „Jā, kungs!” III

    Ziedot sevi Tam Kungam – tas jums ir pa spēkam, jo Dievs gatavojas jūs atbalstīt. Bez šī atbalsta jūs neko nespēsiet izdarīt. Bet ir svarīgi saprast, ka Dievs nevarēs jūs atbalstīt līdz brīdim, kamēr Viņš neieraudzīs, ka jūsu sirds ir pilnīgi uzticīga Dievam. Jūs saprotat, ka runa neiet par jūsu apstākļiem, bet par jūsu sirds attieksmi.Jūsu dzīvē vienmēr būs kādi grūti apstākļi, un tie būs katram cilvēkam. Bet, neskatoties uz visām šīm grūtībām, daudzi cilvēki pieņem pareizos lēmumus, kuri ļauj Dievam nostiprināt un atbalstīt šos cilvēkus.
  • Grēks ir ļaunuma sākums

    „Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1Jāņa 3:8).Sātans neieredzēja Dievu un visu to, kas pagodināja Dievu, tāpēc viņš kārdināja Ādamu un Ievu, kuri atspoguļoja Dieva slavu uz zemes. Neskatoties uz to, ka Ādamam un Ievai bija dota griba un izvēles tiesības, viņi izlēma pakļauties ienaidnieka balsij, nevis paklausīt Dievam. Tā rīkojoties, viņi pakļāva sevi un visas nākamās paaudzes grēkam. Viņi pārdeva sevi un visus savus pēcnācējus nāves rokās. No tā brīža, nāve sāka valdīt pār cilvēkiem.
  • Ticība – tā nav cīņa par Dieva apsolījumiem bez attiecībām ar Viņu

    Ar skaļo gavilēšanu nepaklausīgie izraēlieši tikai pasliktināja savu problēmu. Tas veicināja to, ka viņu ienaidnieki mobilizēja visus savus spēkus cīņai pret israēliešiem. Ticība – tās nav emocijas.Ticība – tā ir paklausība Dieva balsij un vārdam.Ticība – tā ir rīcība, kas balstīta uz paklausību un Dieva pavēlēm.Ticība – tā ir pozitīva atsaucība uz Dieva norādījumiem.Ticība – tā ir staigāšana vienā komandā ar Dievu.
  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? II

    Apskatīsim to, kas vēl notika pēc mācekļu lūgšanas.3.„….drošu sirdi runāja Dieva vārdus”. Mācekļi drosmīgi un ar uzdrīkstēšanos sāka runāt Dieva Vārdu.Arī līdz tam viņi bija runājuši Dieva Vārdus, bet, pateicoties tam, ka lūgšana bija kļuvusi par viņu dzīves prioritāti, Jēzus mācekļi sāka to darīt ar lielāku drosmi, uzdrīkstēšanos. Tad, kad lūgšana kļūs par mūsu dzīves prioritāti, Dievs piepildīs mūsu sirdi ar uzdrīkstēšanos un drosmi.