Kā Dievs mūs maina caur disciplīnu

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Nu jau vairākas nedēļas mēs runājam par pārmaiņu nozīmi mūsu dzīvē.Mēs zinam, ka Dievs vēlās izmainīt mūs un darīt līdzīgus Sava Dēla Jēzus Kristus tēlam. Ja mēs netiksim izmainīti, tad mēs nespēsim baudīt Dievu un Viņa svētības, mēs nevarēsim staigāt ar Viņu un baudīt debesis, jo tas viss ir sagatavots tikai izmainītiem cilvēkiem. Kamēr mēs dzīvojam uz zemes, mums visu laiku būs nepieciešamas pārmaiņas. Mēs visi gribam redzēt izmaiņas savā ģimenē, darbā, savās finansēs un visās mūsu dzīves sfērās. Taču visas šīs pārmaiņas atnāks mūsu dzīvē tikai tad, kad kaut kas sāks mainīties mūsos pašos. Mums pašiem ir jāiniciē vai jāuzsāk šīs pārmaiņas. Pārmaiņas pieprasa rīcību un šai rīcībai jāsākas no mums. Kad mēs sāksim pieņemt konkrētus rīcības soļus, tad arī atnāks pārmaiņas mūsu dzīvē. Līdz šim mēs runājām par to, ka Dievs maina mūs caur attiecībām. Tad kad mums ir kādas attiecības ar cilvēkiem, tieši šie cilvēki ir pārmaiņu vai izmaiņu kanāli. Šie cilvēki palīdz mums ieraudzīt sevi tādus, kādi mēs patiesībā esam un kas mums ir jāizmaina sevī. Tieši tāpēc, jebkuras attiecības, kurās Dievs mūs iesaista, ir svarīgas un noderīgas priekš mums. Iespējams, Dievs sūtīs tavā dzīvē grūtus cilvēkus, kuri tevi pilnībā nesaprot. Nebēdz no šādiem cilvēkiem, bet atļauj Dievam izmantot viņus, lai izmainītu tevi. Dažreiz mēs cenšamies mainīt apkārtējos cilvēkus, tajā laikā, kad Dievs vēlās caur šiem cilvēkiem izmainīt mūs. Mēs arī runājām, ka Dievs maina mūs caur atskaitīšanos. Dievs vēlās, lai mēs atskaitītos viens otram. Ja mēs atsakāmies to darīt, tad tādējādi mēs atsakāmies arī no pārmaiņām. Atsakoties no atskaitīšanās vai arī izvairoties no nepatīkamām attiecībām ar cilvēkiem, kurus mūsu dzīvē ir sūtījis Dievs, mēs nonicinām izmaiņu procesu, tāpēc mūsu dzīvē viss stāv uz vietas un nekas nemainās. Mēs arī runājām, ka Dievs maina mūs caur kalpošanu. Dievs aicina katru cilvēku uz konkrētu kalpošanu. Caur kalpošanu Dievs iznīcina mūsos egoismu, palīdz attīstīt sevī Dieva līdzcietību un atbrīvo Dieva spēku mūsu dzīvēs. Mēs arī runājām, ka kalpošana ir ceļš uz varenību. Dievs ir sagatavojis katram no mums varenību, bet ieiet šajā varenībā mēs varēsim tikai caur pastāvīgu un centīgu kalpošanu Dievam un cilvēkiem. Šodien es vēlētos iesākt sarunu par to, kā Dievs mūs maina caur disciplīnu. Es ticu, ka disciplīna ir viens no instrumentiem, kurš palīdz mums izmainīties un sasniegt efektivitāti personīgajā dzīvē un kalpošanā. Katram no mums ir sapnis, cerības vai plāni savai dzīvei. Tomēr, lai cik arī labi un grandiozi nebūtu šie plāni un vēlmes, to visu būs iespējams realizēt tikai caur disciplīnu. Daudzas idejas un vēlmes paliek nepiepildītas tikai tāpēc, ka cilvēkiem trūkst disciplīnas. Mums pastāvīgi atnāk idejas, ko mums darīt, vai kā mēs gribētu dzīvot, lai ar savu dzīvi pagodinātu Dievu. Ļoti bieži šīs idejas atnāk pie mums, kad kāds vai kaut kas pozitīvā veidā mūs ietekmē. Piemēram, pastāv zināma ietekme, ko uz mums atstāj Dieva Vārds. Caur Vārda ietekmi mūsos dzimst dažādas vēlmes un idejas – idejas par uzvarošu, auglīgu un laimīgu dzīvi, mūsu nākotnes ainas utt. Analoģiskā veidā mūs ietekmē arī Dieva Vārda svētrunas. Lūk, kāpēc jūs varat klausīties svētrunu un klausīšanās laikā pie jums pēkšņi atnāk domas, plāni par to, kas jums šobrīd būtu jādara. Vai arī piemēram, jūs lasāt grāmatu un caur šo grāmatu jums rodas kādas interesantas idejas, kā labāk veidot savu dzīvi. Idejas jums var rasties arī tad, kad jūs klausaties cilvēkos un viņu dzīvesstāstos, vai arī tad, kad jūs vērojat zināmu cilvēku sasniegumus un klausaties par to, kādā veidā šie cilvēki ir sasnieguši veiksmi. Mēs visi gribam būt veiksmīgi, tāpēc tad, kad mēs redzam veiksmīgu cilvēku un uzzinām viņa veiksmes noslēpumu, – tas vienmēr pozitīvi ietekmē mūsu dzīvi. Taču ja mēs tikai sapņosim vai arī tikai vērosim citu cilvēku veiksmi un tajā pašā laikā neko nedarīsim un nemainīsim savā dzīvē, tad mēs vienkārši veltīgi tērējam savu laiku un savu dzīvi. Rīt mēs apskatīsim, kas mums var palīdzēt īstenot dzīvē savus sapņus un vēlmes.Bagātīgas jums Dieva svētības šajā brīnišķīgajā vasaras dienā!   Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Savu grēku atzīšana Dieva priekšā

    Dievs attīra un dziedina mūs no iekšienes uz ārpusi. Un viens no svarīgākajiem momentiem, kurš ved uz iekšējo dziedināšanu, ir savu grēku atzīšana Dieva priekšā un citu cilvēku grēku piedošana.„Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.”(Mateja 6:12).Lai Dievs mūs attīrītu, ikdienā nākot Dieva priekšā lūgšanā, mums vajag nožēlot savus grēkus. Tāda lūgšana dziedina un attīra cilvēku no iekšienes.
  • Kā mums iemantot lielu ticību?

    Bībelē ir teikts, ka ticība atnāk no Dieva Vārda sludināšanas(dzirdēšanas – tulkojumā krievu valodā),(Rom.10:17). Tālab, ja vēlies, lai tava ticība pieaug, mans padoms tev, – pastāvīgi klausies un piepildi savu sirdi un prātu ar Dieva Vārdu. Tomēr, ticība, kas pieaug no Dieva Vārda, noteikti tiks pārbaudīta. Bez pārbaudījumiem, tu nevarēsi uzzināt, pieaug tava ticība vai nē. Problēmas un pārbaudījumi atklāj stāvokli, kāda ir tava ticība.
  • Dzīvē – tā ir uzticēšanās

    Tev jāsaprot, ka tev nekā sava nav. Pati dzīve – tā nav tava dzīve, tā ir uzticēšanās, kuru tev parādījis Dievs. Ja tu zini un izproti šo patiesību, tad tu uz notiekošo reaģēsi savādāk, tu rīkosies citādāk. Tu nedzīvo sevis paša labad. Tu neparādījies uz šīs zemes pats par sevi un sevis paša labad. Dievs tev uzticēja un dāvāja dzīvi. Pienāks diena, kad tev nāksies atskaitīties Dievam par tev piešķirto dzīvi, par visiem taviem vārdiem un darbiem. Ja tu to sapratīsi, tas darīs tavu dzīvi nozīmīgu. Dievs neeksistē mūsu dēļ, – mēs eksistējam Viņa dēļ. Dievs var dzīvot arī bez manis, bet es nevaru dzīvot bez Viņa. Dievs man ir uzticējis dzīvi, un tālab mana dzīve pieder Dievam.
  • Kas ir pielūgsme?

    Kad mēs runājam par pielūgsmi, mēs runājam par mūsu nodarbinātību, kas saistīta ar Dievu, par intīmām attiecībā ar Dievu, par mīlestības paušanu Dievam no visas savas sirds, no visas dvēseles (t.i. ar savu intelektu, prātu, gribu, emocijām) un visa sava spēka. Bez Dieva atziņas mēs nespēsim tā pa īstam pielūgt Dievu garā un patiesībā. Bez Dieva aiziņas mēs nespēsim mīlēt Dievu no visas savas sirds. Pielūgsmei jāfokusē cilvēka uzmanība uz Dievu.
  • Sava gara stiprināšana

    Kā tad stiprināt savu garu? Dieva Vārds un Dieva apsolījumi stiprina mūsu garu un palīdz mums pārvarēt ciešanas vai nespēku(vājumu). Lai nepadotos, mums ir jāiemācās visā pilnībā paļauties uz Dieva Vārdu un Dieva apsolījumiem. Ir jāiepazīst Dieva uzticamība un jāapzinās tas, ka Dievs nekad mūs nepametīs un neatstās; ja vien mēs paši Viņu neatstāsim.
  • Attaisnošanās vai ziedošanās? II

    Šodien turpināsim sarunu par to, ko mēs izvēlamies – ziedošanos Dievam un Viņa aicinājumam vai attaisnojumu meklēšanu priekš tā, lai nesekotu savam aicinājumam. Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošana cilvēkiem – tas ir ceļš, kurš ved uz svētlaimi (gandarījumu) un paaugstināšanu no Dieva. Bet Jēzus mums māca to, ka, attiecībā pret cilvēkiem, mums nevajag būt aprēķinātājiem. Mums vienmēr ir jābūt motivētiem ar vēlmi svētīt citus, – bez jebkādiem savtīgiem mērķiem vai aprēķina. Kalpojot cilvēkiem, mums ir jāstaigā mīlestībā, gaidot atlīdzību no Dieva, bet ne no cilvēkiem.