Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par tēmu: „Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā.”
„ Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu. Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu.” (Jāņa 1:17-18)
Bauslība nekad nevar izglābt cilvēku, jo bauslība atklāj vai parāda cilvēka grēcīgo dabu. Bauslība tika dota tālab, lai cilvēki apzinātos savu nepieciešamību pēc Dieva, pēc Viņa palīdzības. Caur Jēzu atnāca patiesība un žēlastība, kas atnes garīgo spēku, lai mēs varētu dzīvot saskaņā ar Dieva gribu. Ikvienam, kurš pieņem patiesību un žēlastību, būs spēks dzīvot svētu dzīvi un kļūt par tādu cilvēku, kurš varēs parādīt(demonstrēt) Dievišķo patiesību un žēlastību citiem cilvēkiem. „ Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma….. Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku.” (Jāņa 1:4;9)
Jēzus kļuva par Dieva iemiesojumu miesā tālab, lai apgaismotu ikvienu cilvēku, kas ienāk pasaulē. Dievu neviens un nekad nav redzējis, bet Jēzus atnāca šai pasaulē tālab, lai parādītu Dievu cilvēkiem. Jēzus dzīve miesā – tā ir gaisma, kas palīdz cilvēkiem ieraudzīt Dievu. Cilvēki skatījās uz Jēzus dzīvi un redzēja Dievu, jo Jēzus parādīja Dievu Sevī. Šīs pašas misijas piepildīšanu Jēzus atstāja arī Saviem mācekļiem. Jēzus dzīvībai mūsos ir jākļūst par gaismu priekš citiem cilvēkiem. „Jēzus viņam saka: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani. Ja jūs Mani būtu pazinuši, jūs būtu pazinuši arī Manu Tēvu. Jau tagad jūs Viņu pazīstat un esat Viņu redzējuši.” Filips Viņam saka: “Kungs, rādi mums Tēvu, tad mums pietiek.” Jēzus viņam saka: “Tik ilgi Es jau esmu pie jums, un tu vēl neesi Mani sapratis, Filip? Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu. Kā tu vari sacīt: rādi mums Tēvu? Vai tu netici, ka Es esmu Tēvā un Tēvs ir Manī? Vārdus, ko Es jums saku, Es nerunāju no Sevis; bet Tēvs, kas pastāvīgi ir Manī, dara Savus darbus. Ticiet Man, ka Es esmu Tēvā un Tēvs ir Manī; bet, ja ne, tad vismaz šo darbu dēļ ticiet!” (Jāņa 14:6-11).
Jēzus teica, ka Viņš ir ceļš pie Tēva. Visi tie, kuri redzēja un dzirdēja Jēzu vai arī sekoja līdz Viņa darbiem, redzēja Tēvu, jo Jēzus itin visā demonstrēja Tēvu. Tieši šī iemesla dēļ Jēzus arī atnāca uz šo pasauli, lai caur Viņu cilvēki varētu atnākt pie Dieva. Vērojot mūsu dzīvi, cilvēki vai nu tuvosies Dievam, vai arī attālināsies no Viņa. Mums ir jātiecas uz to, lai tie, kuri redz mūs, varētu ieraudzīt Viņu. Man nav jārada iespaids citiem cilvēkiem par sevi, bet man ar savu dzīvi ir jāparāda Dievs. „….Vārdus, ko Es jums saku, Es nerunāju no Sevis; bet Tēvs, kas pastāvīgi ir Manī, dara Savus darbus. “ (Jāņa 14:10)
Cilvēki ieklausās vārdos, kurus mēs sakām. Ja mēs runājam Dieva vārdus, – tādā veidā mēs parādām Dievu. Mūsu vārdi atspoguļo to, kas atrodas mūsos. Mūsu vārdi un darbi – tas ir tas, caur ko mēs varam parādīt vai demonstrēt Dievu. Miesa nevar demonstrēt Dievu, to var izdarīt tikai dzīve saskaņā ar Garu. Mums vajag iegremdēt sevi Dievā, lai Viņš varētu demonstrēt Sevi caur mums. Ne katrs, kurš vienkārši apmeklē draudzi, var parādīt Dievu, bet tikai dēls, kurš ir Viņā. Un tātad, Jēzus atnāca uz šo pasauli tālab, lai cilvēkiem parādītu Dievu, un tagad šo misiju Viņš ir uzticējis mums – Viņa mācekļiem. „Tāpat kā Tu Mani esi sūtījis pasaulē, arī Es viņus esmu sūtījis pasaulē.” (Jāņa 17:18).
Ja tu uzskati sevi par Jēzus mācekli, tad tā ir Dieva pavēle arī tev, – ikvienā vietā demonstrēt Dievu un Viņa neierobežoto mīlestību uz cilvēkiem. Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums šajā brīnišķīgajā dienā! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije
