Kā ieiet savā kalpošanā?

 Sveicu jūs, dārgie draugi! Miers jums un žēlastība no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Šodien es vēlētos parunāt par tēmu: „Kā ieiet savā kalpošanā?”Aplūkosim, kas ir nepieciešams tam, lai ieietu savā kalpošanā.Jums ir jābūt vēlmei kalpot.
Tas ir patiess vārds: ja kas tiecas pēc bīskapa amata, tas iekāro teicamu darbu. (1.Timotejam 3:1).
Bez vēlēšanās kalpot, cilvēku ir grūti motivēt uz to. Pat tad, kad ir vēlēšanās kalpot, šai vēlmei ir jābūt pietiekoši spēcīgai, lai piespiestu jūs darboties, citādi diez vai kāds jums palīdzēs.Ir viegli iemācīt un virzīt to cilvēku, kuram ir milzīga vēlēšanās un interese par kaut ko. Bet ļoti grūti ir mēģināt pārliecināt un pamudināt uz rīcību vienaldzīgu cilvēku.No kurienes atnāk šī vēlēšanās kalpot?Vēlēšanās kalpot nāk no sapratnes par Dieva gribu un mūsu pestīšanas mērķi.Jums ir jābūt sapratnei par kalpošanas mērķi.Lai ieietu savā kalpošanā, jums vispirms ir jānoskaidro savas kalpošanas mērķis.Kāpēc tu kalpo?Eksistē virkne iemeslu, kāpēc ir jākalpo. Lūk, daži no tiem:
  • Lai realizētu savu potenciālu Dievā.
Dievs katram cilvēkam ir devis dažādus talantus, spējas un milzīgu potenciālu, kurus Viņš vēlas, lai mēs izmantojam Viņa Valstības celtniecībai. Taču bez kalpošanas mēs nekad nevarēsim attīstīt sevī šo potenciālu un novest to līdz maksimumam.Mēs dzirdēsim par to, kā Dievs strādā caur kādu un veido vēsturi caur kādu, bet paši kā skatītāji būsim tikai visa notiekošā vērotāji. Dievs katru no mums ir radījis līdzdalībai, un ne tam, lai mēs būtu vienkārši skatītāji. Dievs ir spējīgs varenā veidā darboties katrā no mums, ja vien mēs dosim Viņam šādu iespēju, – caur savu pašatdevi un savu dāvanu un spēju došanu.Diez vai tu varēsi būt apmierināts kā kristietis, ja tu, saliekot rokas, vienkārši sēdi un skaties uz to, kā citi ceļas un veic lielus varoņdarbus, bet tu tikai sajūsminies par viņiem. Kad tu kalpo, tu attīsties. Pretējā gadījumā, tu aproc savu potenciālu, un tad vispār vari to pazaudēt (skatīt līdzību par talentiem – Mateja Evaņģēlija 25. nod.).
  • Nākamais kalpošanas mērķis – tas ir sava aicinājuma piepildījums, lai nostiprinātu Dieva Valstību un virzītu Viņa darbus uz zemes.
Tu neesi parādījies uz zemes nejauši. Dievam ir mērķis tavai dzīvei. Debesis ir radītas zemei (1.Mozus 1:14-18), zeme ir radīta cilvēkam (Jesajas 45:18), bet cilvēks ir radīts Dievam.Cilvēks ir radīts sadraudzībai ar Dievu un tam, lai nostiprinātu Viņa Debesu Valstību uz zemes, radīts būt par Viņa sūtni vai pārstāvi virs zemes (1.Mozus 1:26-28).
„Tad Dievs sacīja: “Lai top spīdekļi debess velvē, lai šķirtu dienu no nakts, un tie lai ir par zīmēm un laikiem, un dienām, un gadiem, un tie lai ir par spīdekļiem debess velvē gaismot pār zemi.” Un tā tapa. Tad Dievs radīja divus lielus spīdekļus: lielāko spīdekli, lai valdītu dienu, un mazāko spīdekli, lai valdītu nakti, un zvaigznes radīja. Un Dievs tos lika debess velvē, lai tie gaismotu pār zemi un valdītu dienā un naktī un lai šķirtu gaismu no tumsas. Un Dievs redzēja to labu esam.” (1.Mozus 1:14-18).
„Tā saka Tas Kungs, kas radīja debesis, Dievs, kas veidoja zemi, – Viņš to nav radījis kā tukšu vietu, bet lai tā būtu apdzīvota. “Vienīgi Es esmu Tas Kungs, cita nav neviena!” (Jesajas 45:18).
„Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1.Mozus 1:26-28).
Dievs ir noteicis katram no mums veikt konkrētus labos darbus.
„Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.” (Efeziešiem 2:10).
Viņš grib, lai mēs esam auglīgi savā dzīvē un ar to pagodinām mūsu Debesu Tēvu. Tāpēc galvenais kalpošanas mērķis – tas nenozīmē vienkārši realizēt savu potenciālu, bet – paplašināt Dieva Valstību uz zemes, piepildīt zemi ar zināšanām par Viņu, nostiprinot Viņa principus konkrētās sabiedrības sfērās un iemantojot cilvēkus Dievam.Rīt mēs turpināsim izskatīt, kas vēl ir nepieciešams tam, lai ieietu savā kalpošanā.Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Grēks ir ļaunuma sākums

    „Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1Jāņa 3:8).Sātans neieredzēja Dievu un visu to, kas pagodināja Dievu, tāpēc viņš kārdināja Ādamu un Ievu, kuri atspoguļoja Dieva slavu uz zemes. Neskatoties uz to, ka Ādamam un Ievai bija dota griba un izvēles tiesības, viņi izlēma pakļauties ienaidnieka balsij, nevis paklausīt Dievam. Tā rīkojoties, viņi pakļāva sevi un visas nākamās paaudzes grēkam. Viņi pārdeva sevi un visus savus pēcnācējus nāves rokās. No tā brīža, nāve sāka valdīt pār cilvēkiem.
  • Jēzus ir mūsu patiesās kalpošanas piemērs

    Mēs redzam, ka Jēzum bija nopietnas grūtības Viņa dzīves laikā šeit uz zemes, bet Viņš tām nepiegrieza vērību. Jēzus bija aizņemts ar kalpošanu Tēvam un tiem, kam Viņš bija sūtīts. Kalpojot cilvēkiem, Dievs rūpējās par to, lai cilvēki kalpotu Jēzum. Dievs piepildīja Jēzus vajadzības caur kalpošanu citiem.Kad mēs kalpojam cilvēkiem, tad Dievs parūpēsies, lai cilvēki kalpotu mums. To ko mēs sējam, mēs noteikti pļausim. Mēs kalpojam cilvēkiem, ne tāpēc, ka mums nav savu problēmu. Mēs kalpojam cilvēkiem, tāpēc, ka tas ir tīkami Dievam. Un kad mēs kalpojam, neskatoties uz to, ka mums pašiem ir problēmas, vajadzības un rūpes, tad Dievs parūpēsies par to, lai arī citi cilvēki, pat tie par kuriem mēs pat nenojaušam, kalpotu mums, lai piepildītu mūsu vajadzības.
  • Dieva klātbūtne

    „Jo no kā lai varētu zināt, ka es un Tava tauta esam labvēlību atraduši Tavās acīs? Vai ne no tā, ka Tu mūs vadi, tā, ka mēs, es un Tava tauta, atšķiramies no visām citām tautām, kas virs zemes.”(2.Mozus 33:16).Dieva klātbūtne dara mūs stiprākus un Dieva slava mūsu dzīvē izpaužas arvien vairāk un vairāk. Ja Dieva klātbūtne ir tik nepieciešama, tad kādā veidā mēs varam piedzīvot, pieredzēt to savā dzīvē?
  • Grēku nožēlas gudrība

    Ja mēs nenožēlojam savus grēkus Dieva priekšā, tas ietekmē mūsu svētības. Augstāk minētajā rakstu vietā teikts, ka « Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm ..» Tā Kunga rokas smagums – tā nav svētību zīme, bet gan lāsta pazīme. Nenožēlota dzīve atņem mums iespēju virzīties uz priekšu jebkurā mūsu dzīves sfērā. Nenožēlotā dzīvē aiziet vai iztvaiko svaigums un spēks, un tā vietā atnāk sausums. Svaigums – ir svētību pazīme, bet sausums – lāstu pazīme. Lai uzplauktu un iegūtu bagātības, Bībele apgalvo, ka mums ir vajadzīgs spēks un svaigums. (5 Moz.8: 18). Grēku nožēlas trūkums atņem cilvēkam šo spēku. Karaļa Jēkaba angļu valodas tulkojumā teikts, ka „mans mitrums pārvērtās vasaras sausumā”.
  • Dievs runā uz mums, jo mums pastāvīgi ir nepieciešams saņemt virzienu savā dzīvē

    Bībelē ir doti kopējie principi, noteikumi, vispārīgās Dieva domas. Taču, kad mēs saskaramies ar konkrētu problēmu, tad bez Svētā Gara palīdzības, mēs nevaram atrast Bībelē tiešu atbildi. Tālab, mums jāattīsta prasme dzirdēt Dievu, jo katram no mums ir svarīgi zināt, kas mums konkrētajā situācijā jādara, un kā atrisināt konkrēto problēmu.
  • Nepateicība – tas ir grēks, kura dēļ cilvēks var zaudēt Dieva svētības

    Cik reizes tu šīs nedēļas laikā prasīji Dievam palīdzību? Un šai mēnesī, šī gada laikā? Tu sauci uz Dievu, un Viņš tev atbildēja. Neatkārto šo deviņu israēliešu kļūdu, kuri tika dziedināti no spitālības, bet aizmirsa Dievam pateikties par to. Esi pateicīgs Dievam par visu!