Kā mēs varam izpelnīties iemantot paaugstināšanu?

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un par to, ka Dievs izlej pār mums Savu žēlastību. Šodien mums ir dota liela privilēģija – brīvi runāt un studēt Dieva Vārdu, iedziļināties Dieva gudrībā. Šis ir Dieva labvēlības laiks priekš mums. Dievs vēlas, lai Viņa bērni ir piepildīti ar Dieva patiesību, jo tikai patiesība var atbrīvot cilvēku un darīt viņu stipru.Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par to, kā mēs varam izpelnīties, iemantot paaugstināšanu no Dieva.Katrs no mums vēlas redzēt Dievu savā dzīvē – stipru un varenu Dievu.Katram no mums ir svarīgi, kā Dievs skatās uz mums, ko Viņš redz mūsos, mūsu sirdī. Es esmu radīts tam, lai risinātu un apmierinātu citu vajadzības.Dievs ir labs vienmēr! Šai sakarā Viņš nemainās! Tavas problēmas, tavas slimības nespēj mainīt Dieva labvēlību pret tevi. Dievs ir labs vienmēr! Un tādam Dievam mēs kalpojam. Neļauj sātanam tevi apmānīt. Zini to, ka Dievs ir labs vienmēr!Dievs vēlas mūs paaugstināt, un tālab Viņš meklē cilvēku. Dievs meklē konkrētu cilvēku, kurš ir pelnījis paaugstināšanu.
„..jo Tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas….”(2.Laiku 16:9).
Dievs neatbalsta un nepaaugstina visus pēc kārtas, jo Viņš nevar pārkāpt Savus principus. Jēzus mūsu labā paveica visu, – Viņš samaksāja par mūsu glābšanu. Mums nenācās nopelnīt savu glābšanu. Glābšana – tas nav mūsu nopelns, tas ir Jēzus nopelns Golgātas krustā. Bet, kad mēs pieņēmām glābšanu, nākotnē mums pašiem ir jāgādā par savu glābšanu caur paklausību un staigāšanu gaismā.
„Tātad, mani mīļie, tā kā jūs vienumēr esat paklausījuši, nevis manā klātbūtnē vien, bet tagad daudz vairāk manā prombūtnē, gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti.”(Filipiešiem 2:12).
Pāvils mums saka, lai mēs gādājam par savu glābšanu, par kuru Jēzus samaksājis pilnu cenu. Kā mēs varam izpelnīties, iemantot paaugstināšanu? Tikai caur paklausību Dievam.Mēs visi meklējam paaugstināšanu. Visas mūsu lūgšanas var aizstāt ar vienu vārdu – paaugstināšana. Ja mums nav naudas, mēs lūdzam Dievam, lai Viņš mums to dod; ja nav veselības, – lūdzam Dievu mūs dziedināt; ja mums nav darba, – lūdzam, lai Dievs atver mums durvis uz jaunām iespējām; ja mums jau ir darbs, – mēs lūdzam, lai Dievs mūs svētī vēl vairāk un paaugstina. Tātad, mēs pastāvīgi lūdzam Dievam paaugstināšanu.Tas, ka mēs raidām(paceļam) savas lūgšanas uz Dievu, – tas ir ļoti labi, bet brīnums atnāk ne kā rezultāts lūgšanai, bet kā rezultāts tavai paklausībai Dievam.Es nenoliedzu lūgšanas spēku, bet apstiprinu to, ka mēs izpelnāmies paaugstināšanu caur paklausību Dievam un staigāšanu Viņa Vārda gaismā.Sarunu par šo tēmu mēs turpināsim rīt.Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pateicība par itin visu – tā ir dievbijība

    Iespējams, ka arī tev mājās šobrīd nekā nav, kā tikai sāls un cukurs. Pateicies par to, kas tev ir, un tad tu ieraudzīsi, ko Dievs ar šo mazumiņu izdarīs. Vienmēr atrodi iemeslu, par ko pateikties Dievam.Pāvils teica: „Patiesi, lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību.” (1.Timotejam 6:6).
  • Tava attieksme ietekmē tavu virzību uz priekšu

    Cilvēka spriedumi, cilvēka ticība, cilvēka pārliecība ietekmē viņa attieksmi un šī attieksme ietekmē viņa virzību uz priekšu.Cilvēks nevairoja savu talantu tāpēc, ka viņam bija nepareiza attieksme. Šim cilvēkam bija nepareiza attieksme pret savu talantu tāpēc, ka viņam bija nepareiza pārliecība. Šis cilvēks noticēja meliem. Meli, kuriem ir noticējuši daudzi cilvēki, ir kļuvuši par šķērsli viņu pašattīstībai un virzībai uz priekšu. Ja, es noticēšu meliem par to, ka mani nemīl, tad es nepieņemšu nevienu mīlestības soli no cilvēku puses.
  • Kālab ir tik svarīgi turēties pie mūžīgās dzīvības?

    Ja tu nesaglabāsi modrību ( nebūsi nomodā) un nelūgsi, tad tu vari pat nepamanīt to, kā mūžīgā dzīvība izslīdēs tev no rokām. Vai esi kādreiz mēģinājis noturēt rokās dzīvu upes zivi? Pat ja tev izdevās paņemt to rokās, tev pilnīgi nemanot, šī zivs ļoti ātri izslīdēja tev no rokām. Tieši tāpat, pilnīgi nemanot, arī mūžīgā dzīvība var izslīdēt tev no rokām. Tu vari pat nepamanīt, kurā brīdī tas notiks. Tu vari turpināt savas reliģiozās darbības, apmeklēt draudzi, lūgt, lasīt Bībeli, un tai pat laikā, vairs neatrasties uz mūžīgās dzīvības ceļa. Neviena no šīm lietām negarantē tev to, ka tu noteikti noturēsi mūžīgo dzīvību. Zināt, daudzi neticīgie cilvēki dara šīs lietas, – nāk uz draudzi, lasa Bībeli, lūdz. Visās reliģijās cilvēki lūdz, bet tas nenozīmē, ka visi šie cilvēki iemantos mūžīgo dzīvību.
  • Grēks ir ļaunuma sākums

    „Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1Jāņa 3:8).Sātans neieredzēja Dievu un visu to, kas pagodināja Dievu, tāpēc viņš kārdināja Ādamu un Ievu, kuri atspoguļoja Dieva slavu uz zemes. Neskatoties uz to, ka Ādamam un Ievai bija dota griba un izvēles tiesības, viņi izlēma pakļauties ienaidnieka balsij, nevis paklausīt Dievam. Tā rīkojoties, viņi pakļāva sevi un visas nākamās paaudzes grēkam. Viņi pārdeva sevi un visus savus pēcnācējus nāves rokās. No tā brīža, nāve sāka valdīt pār cilvēkiem.
  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? III

    Bailes paralizē un ierobežo cilvēku, atņem viņam spēku un uzdrīkstēšanos virzīties uz priekšu, neļauj izpausties tiem talantiem un dāvanām, kas cilvēkam dotas. Bailes laupa cilvēkam ticību Dievam. Viltīga sirds dara cilvēku par egoistu, bet viņa motīvus – netīrus. Tādam cilvēkam ir sveša atbildības sajūta par savu rīcību un vārdiem. Viņš dzīvo pēc principa: „ Es nevienam neko neesmu parādā, bet man ir parādā – visi.”
  • Disciplīna ir viens no veidiem, kā Dievs izmaina Savus bērnus Jēzus Kristus līdzībā

    Ticīgajiem ir tendence nonicināt Debesu Tēva disciplīnu. Tomēr vēstule Ebrejiem aicina mūs stāties pretī ticīgo nepareizai attieksmei pret Dieva disciplīnu savā dzīvē. Bībelē ir teikts: „mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! ” . (Ebr.12:5).Ticīgie kas ir orientēti uz komfortu, parasti izturas vienaldzīgi pret patiesību par to, ka Dievs var viņus disciplinēt. Daži pat neuztraucās par saviem grēkiem vai bezatbildību. Tādi cilvēki vēlās saņemt svētības no Dieva, bet tajā pašā laikā nicina Dieva labošanu. Bībele mums saka, ka sods atnes labumu mums pašiem, un nevis Dievam.