Kā mēs varam izpelnīties iemantot paaugstināšanu?

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un par to, ka Dievs izlej pār mums Savu žēlastību. Šodien mums ir dota liela privilēģija – brīvi runāt un studēt Dieva Vārdu, iedziļināties Dieva gudrībā. Šis ir Dieva labvēlības laiks priekš mums. Dievs vēlas, lai Viņa bērni ir piepildīti ar Dieva patiesību, jo tikai patiesība var atbrīvot cilvēku un darīt viņu stipru.Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par to, kā mēs varam izpelnīties, iemantot paaugstināšanu no Dieva.Katrs no mums vēlas redzēt Dievu savā dzīvē – stipru un varenu Dievu.Katram no mums ir svarīgi, kā Dievs skatās uz mums, ko Viņš redz mūsos, mūsu sirdī. Es esmu radīts tam, lai risinātu un apmierinātu citu vajadzības.Dievs ir labs vienmēr! Šai sakarā Viņš nemainās! Tavas problēmas, tavas slimības nespēj mainīt Dieva labvēlību pret tevi. Dievs ir labs vienmēr! Un tādam Dievam mēs kalpojam. Neļauj sātanam tevi apmānīt. Zini to, ka Dievs ir labs vienmēr!Dievs vēlas mūs paaugstināt, un tālab Viņš meklē cilvēku. Dievs meklē konkrētu cilvēku, kurš ir pelnījis paaugstināšanu.
„..jo Tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas….”(2.Laiku 16:9).
Dievs neatbalsta un nepaaugstina visus pēc kārtas, jo Viņš nevar pārkāpt Savus principus. Jēzus mūsu labā paveica visu, – Viņš samaksāja par mūsu glābšanu. Mums nenācās nopelnīt savu glābšanu. Glābšana – tas nav mūsu nopelns, tas ir Jēzus nopelns Golgātas krustā. Bet, kad mēs pieņēmām glābšanu, nākotnē mums pašiem ir jāgādā par savu glābšanu caur paklausību un staigāšanu gaismā.
„Tātad, mani mīļie, tā kā jūs vienumēr esat paklausījuši, nevis manā klātbūtnē vien, bet tagad daudz vairāk manā prombūtnē, gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti.”(Filipiešiem 2:12).
Pāvils mums saka, lai mēs gādājam par savu glābšanu, par kuru Jēzus samaksājis pilnu cenu. Kā mēs varam izpelnīties, iemantot paaugstināšanu? Tikai caur paklausību Dievam.Mēs visi meklējam paaugstināšanu. Visas mūsu lūgšanas var aizstāt ar vienu vārdu – paaugstināšana. Ja mums nav naudas, mēs lūdzam Dievam, lai Viņš mums to dod; ja nav veselības, – lūdzam Dievu mūs dziedināt; ja mums nav darba, – lūdzam, lai Dievs atver mums durvis uz jaunām iespējām; ja mums jau ir darbs, – mēs lūdzam, lai Dievs mūs svētī vēl vairāk un paaugstina. Tātad, mēs pastāvīgi lūdzam Dievam paaugstināšanu.Tas, ka mēs raidām(paceļam) savas lūgšanas uz Dievu, – tas ir ļoti labi, bet brīnums atnāk ne kā rezultāts lūgšanai, bet kā rezultāts tavai paklausībai Dievam.Es nenoliedzu lūgšanas spēku, bet apstiprinu to, ka mēs izpelnāmies paaugstināšanu caur paklausību Dievam un staigāšanu Viņa Vārda gaismā.Sarunu par šo tēmu mēs turpināsim rīt.Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Nepateicība – tas ir grēks, kura dēļ cilvēks var zaudēt Dieva svētības

    Cik reizes tu šīs nedēļas laikā prasīji Dievam palīdzību? Un šai mēnesī, šī gada laikā? Tu sauci uz Dievu, un Viņš tev atbildēja. Neatkārto šo deviņu israēliešu kļūdu, kuri tika dziedināti no spitālības, bet aizmirsa Dievam pateikties par to. Esi pateicīgs Dievam par visu!
  • Piedošana

    Par visu, kas tevi uztrauc, tu vari lūgt Dievam lūgšanā.„Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.”(Filipiešiem 4:6-7).
  • Bez noteiktām pārmaiņām mēs nevarēsim saņemt dievišķo redzējumu

    Pirmais, ko Dievs izdarīja ar Ābramu, – Viņš izveda viņu no telts jeb no viņa komforta zonas. Kamēr mēs atrodamies komforta zonā, kur mums ir ērti, kur no mums netiek prasīta īpaša piepūle, kur viss notiek pēc ierastā scenārija, tikmēr mēs arī nebūsim spējīgi ieraudzīt to, ko Dievs vēlas mums parādīt. Tāpēc ļoti bieži Dievs mudina mūs iziet no komforta zonas, no sava pierastā, ērtā dzīvesveida un pieliekam pūliņus, lai paplašinātu savas zināšanas par Dieva gribu mūsu dzīvei.
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība II

    Tu nekad nedrīksti aizmirst to, ka esi Dieva sūtnis uz šīs zemes. Kad tu sastopies ar kādu problēmu vai sarežģītu situāciju, domā par to, kā tavā vietā rīkotos Kristus, ko Viņš darītu līdzīgā situācijā. Tas tev palīdzēs. Kristus ir Tas, kuru mēs pārstāvam uz šīs zemes. Domā par to, kā Viņš rīkotos, ko Viņš teiktu, kā Viņš risinātu šo problēmu, kā Viņš pārvarētu tās grūtības, caur kurām tu šobrīd ej. Ja tu domāsi par to, un ja tu attīstīsi sevī šo Dieva dabu, tad būsi stiprs un ietekmīgs Dieva vēstnesis, būsi par derīgu sāli šai zemei un spilgtu gaismu šai pasaulei. Mūsu, kā Dieva bērnu, liktenis ir – būt par gaismu šai pasaulei un sāli šai zemei. Un, kā gaisma mēs varam spīdēt tikai tad, ja ļausim Dieva Vārdam vadīt mūsu dzīvi. Bībele saka, ka tad, kad Dieva Vārds ienāk mūsu sirdī, līdz ar to ienāk arī Dieva gaisma.
  • Izmaiņām ir jāsākas ar mums

    „Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”
  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! II

    „Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints. Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels.” (Mateja, 7:24-27).