iens no veidiem, kā Dievs mūs garīgi ceļ, ir caur Savu Vārdu. Lasot Veco Derību, mēs redzam, ka tauta ieiet templī pa vienām durvīm, bet iziet pa citām. Tas nozīmē, ka cilvēks nevar ieiet templī, un pēc tam iziet no tā tāds pats, kā iegāja. Mēs nevaram palikt tādi paši, kad esam pavadījuši laiku Dieva pielūgsmes vietā. Mums ir jāaiziet no šīs vietas labākiem, iedvesmotiem, ar jauniem lēmumiem un pārliecībām. Jūs pareizi darāt, ja pieņemat lēmumu būt Dieva namā, klausīties Dieva Vārdu, lūgt, pielūgt Viņu. Bībelē ir teikts, ka visi Raksti ir Dieva iedvesti un noderīgi mums. Lai Dievs pieskaras katram no mums, lai Vārda dzirdēšana un Svētā Gara darbošanās mūs izmaina uz labo pusi.
Esmu ljoti lepns un iedomiigs cilveeks. Par to nepriecaajos. Ar shiim lietaam mokos jau gadiem. Un reizeem atnaak atminjas no beerniibas un saprotu, ka taada seerga bija jau maniem vecaakiem, braalim, maasai, tanteem, onkuljiem.
Shii seerga atnjem dziivesprieku un fizisko speeku, draugus, domu biedrus un veel daudzas citas labas veertiibas.
Cik noprotu lepniiba atnaak arii cilveekiem, kuri savas dziives laikaa ir bijushi ljoti saapinaati, nenoveerteeti, nesaprasti, neuzklausiiti, atgruusti, izsmieti, pazemoti.
Biezhi domaaju vai esmu luugusi Dievu nonjemt man shiis likstas. Un neatceros.
Tagad rakstot nedaudz padomaaju un naak man atminjaa, ka esmu gan luugusi nonjemt man visu to, kas manii nav no Dieva.
Visvairaak saap un rada skumjas bailes tas, ka nepaklausu Dievu, kad esmu lepna. Esiet Dieva sveetiiti! Velga Kopstale