
Līdzīgi raksti
Giganti tavā zemē 2 daļa (Mācītājs Rufus Adžiboije)
AutorsRolands Z Lasīšanas laiks: 25 minutesKatrs no mums ir piedzimis un nācis uz šo zemi ar noteiktu Dieva misiju. Katram no mums ir aicinājums no Dieva, kurš jāpiepilda, kamēr mēs dzīvojam virs zemes. Man ir Dieva dots liktenis, mērķis, uz kuru man jātiecas.Uzvara pār lepnību attīstot pazemīgu sirdi (Mācītājs Rufus Ajiboye)
AutorsRolands Z Lasīšanas laiks: 20 minutesMācītājs svētdienas dievkalpojumu sāka ar lūgšanu par Latviju. 18. novembris – tā ir Latvijas neatkarības diena. Ir svarīgi, lai katra nācija ieiet savā liktenī no Dieva.
Uzticības un vairošanas principi
AutorsRolands Z Lasīšanas laiks: 22 minutesŠajā svētdienā mācītājs Rufus runāja par dažiem Dieva principiem un, konkrēti, – par uzticības un pavairošanas (vairošanas) principiem. Uzticība noved pie pavairošanas, un tas attiecas uz visām mūsu dzīves sfērām. Pavairošana – tā ir balva no Dieva par uzticību. Būt uzticīgam nav viegli un bieži vien nav sevišķi ērti.Ģimene – Dieva pārstāvniecība (Apustulis Uliss Tofs)
AutorsRolands Z Lasīšanas laiks: 13 minutesSākot svētdienas dievkalpojumu mācītājs Rufus uzmundrināja draudzi. Viņš teica, ka Dievs uz zemes vēlas Savu ģimeni. Dievs vēlas, lai mūsu galvenais mērķis būtu – piepildīt Dieva gribu, jo tieši tas mūs padara par Dieva ģimeni.
Uzticības un vairošanas principi – 3. daļa
AutorsRolands Z Lasīšanas laiks: 21 minutesSvētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus turpināja runāt par uzticības būtību un svarīgumu cilvēka dzīvē. Dievs augstu vērtē uzticību, un Viņš gaida, ka Viņa bērni parādīs uzticību visās savas dzīves sfērās – savās mājās, darbā, Dieva Namā, kalpošanā Dievam un savam tuvākajam un sabiedrībā, kurā mēs dzīvojam. Dievs zina, ka uzticības trūkums atnes virs zemes un daudzu cilvēku dzīvē sāpes un ciešanas.Mūsu aicinājums – iet 2 daļa
AutorsRolands Z Lasīšanas laiks: 16 minutesDievkalpojuma sākumā mācītājs Rufus atgādināja iepriekšējā dievkalpojuma galvenās domas. Visos četros evaņģēlijos mēs lasām, ka Jēzus pēdējie vārdi, kurus Viņš atstāja Saviem mācekļiem, bija vārdi par to, lai viņi iet un sludina evaņģēliju.

Esmu ljoti lepns un iedomiigs cilveeks. Par to nepriecaajos. Ar shiim lietaam mokos jau gadiem. Un reizeem atnaak atminjas no beerniibas un saprotu, ka taada seerga bija jau maniem vecaakiem, braalim, maasai, tanteem, onkuljiem.
Shii seerga atnjem dziivesprieku un fizisko speeku, draugus, domu biedrus un veel daudzas citas labas veertiibas.
Cik noprotu lepniiba atnaak arii cilveekiem, kuri savas dziives laikaa ir bijushi ljoti saapinaati, nenoveerteeti, nesaprasti, neuzklausiiti, atgruusti, izsmieti, pazemoti.
Biezhi domaaju vai esmu luugusi Dievu nonjemt man shiis likstas. Un neatceros.
Tagad rakstot nedaudz padomaaju un naak man atminjaa, ka esmu gan luugusi nonjemt man visu to, kas manii nav no Dieva.
Visvairaak saap un rada skumjas bailes tas, ka nepaklausu Dievu, kad esmu lepna. Esiet Dieva sveetiiti! Velga Kopstale