Svētdienas dievkalpojuma iesākumā mācītājs dalījās ar virkni domu, kuras Dievs deva viņam slavēšanas laikā. Dievam ir svarīgi kādā stāvoklī atrodas mūsu sirds. Zinot to, mums laiku pa laikam jāapstājas savā ceļā un jāizanalizē tas, ko mēs darām, ar kādu nolūku to darām un vai tas ir saistīts ar Dieva mērķa piepildīšanu. Lūdzot par neglābtajiem cilvēkiem, mēs nedrīkstam to darīt aiz ieraduma, neieguldot tajā savu sirdi un mīlestību uz cilvēkiem. Daudzi cilvēki ir atsaluši savās lūgšanās, un dara to vien ķeksīša dēļ. Vai tava sirds pārdzīvo par neglābtajiem cilvēkiem? Vai ir kādi cilvēki, kurus tu nes savā sirdī un lūdz Dievam par viņu glābšanu? Dievs vēlas glābt cilvēkus un šim nolūkam Viņš sūta Savus bērnus.
Esmu ljoti lepns un iedomiigs cilveeks. Par to nepriecaajos. Ar shiim lietaam mokos jau gadiem. Un reizeem atnaak atminjas no beerniibas un saprotu, ka taada seerga bija jau maniem vecaakiem, braalim, maasai, tanteem, onkuljiem.
Shii seerga atnjem dziivesprieku un fizisko speeku, draugus, domu biedrus un veel daudzas citas labas veertiibas.
Cik noprotu lepniiba atnaak arii cilveekiem, kuri savas dziives laikaa ir bijushi ljoti saapinaati, nenoveerteeti, nesaprasti, neuzklausiiti, atgruusti, izsmieti, pazemoti.
Biezhi domaaju vai esmu luugusi Dievu nonjemt man shiis likstas. Un neatceros.
Tagad rakstot nedaudz padomaaju un naak man atminjaa, ka esmu gan luugusi nonjemt man visu to, kas manii nav no Dieva.
Visvairaak saap un rada skumjas bailes tas, ka nepaklausu Dievu, kad esmu lepna. Esiet Dieva sveetiiti! Velga Kopstale