Kā mums atpazīt lepnību un tās izpausmes

 

11.  Lepns cilvēks ir atkarīgs no citu cilvēku viedokļa un dara visu, lai izpatiktu cilvēkiem.

Lepns cilvēks dara visu, lai neviens par viņu nedomātu un nerunātu sliktu. Un tas viss ir dēļ vēlēšanās izpatikt cilvēkiem. Ķēniņš Sauls rīkojās līdzīgā veidā. Pirmajā Samuēla grāmatā (trīspadsmitajā un piecpadsmitajā nodaļā) mēs lasām par to, ka veiksme Saula dzīvē tik ļoti sagrozīja viņa galvu, ka viņš kļuva lepns un sāka darīt to, ko Dievs viņam nebija pavēlējis. Sauls sāka upurēšanu, kura skaitījās tikai priesteru pienākums. Šī rīcība bija acīmredzama lepnības un pašpaļāvības izpausme. Vēl bez tā, Dievs deva Saulam noteiktu uzdevumu pēc uzvaras pār Amaleku, bet dēļ bailēm tautas priekšā un vēlmes izpatikt cilvēkiem, Sauls neizpildīja to, ko Dievs viņam teica. 

12.  Lepns cilvēks ir nepaklausīgs Dieva Vārdam (nepieņem un nepilda to, ko Dievs saka).

Lepns cilvēks rīkojas tā, kā viņam ir ērti un tā, kā viņš ir pieradis rīkoties. Bībelē mēs lasām: 
Jēkaba 1:22 „Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami.”
 

13.  Lepns cilvēks ātri zaudē mieru, ja kāds viņu labo vai izsaka piezīmi.

Lepns cilvēks gaida tikai uzslavas. Bet, ja tas nenotiek, tad viņš uzreiz apbēdinās.Svarīgi zināt, ka Dieva Valstība, kurā Dievs mūs ir aicinājis, – ir taisnība, miers un prieks Svētajā Garā. Turpretim, ja mēs zaudējam mieru, mēs izejam no Dieva Valstības.

Līdzīgi raksti

  • Kristīgās dzīves skrējiens. 1.daļa.

    Katram cilvēkam ir konkrēta kalpošana un sūtība, kura ir jāīsteno. Pagājušajā dievkalpojumā mēs runājām par Pāvilu, kurš deva norādījumus par kalpošanu Dievam savam garīgajam dēlam Timotejam. Pāvils parādīja Timotejam sevi kā piemēru. Pāvils teica, ka ir saglabājis ticību un paveicis Dieva doto uzdevumu. Tieši to Dievs gaida no katra sava bērna,- lai mēs aizietu līdz galam un paveiktu savu uzdevumu. Pastāv noteikti faktori, kuri mums jāņem vērā, aizvedot sava dzīves uzdevuma izpildi līdz finiša līnijai.
  • Kristīgās dzīves skrējiens. 2.daļa.

    Dievs grib, lai mēs pienesam Viņam tīkamus augļus. Mēs jau pagājušajā dievkalpojumā runājām, ka ne visi augļi ir Dievam patīkami. Kad jūs skatāties uz savu dzīvi, ir ļoti svarīgi izanalizēt to, uz ko tiek tērēts jūsu laiks, kur un kam jūs esat veltījuši savas dzīves gadus. Laiks paskrien ļoti ātri. Bērnībā likās, ka laiks virzās ļoti lēni, bet ar gadiem jūs saprotat, ka laiks lido ar milzīgu ātrumu. Un mums ir jāķer mirkļi, iespējas, lai darītu to, kas ir pareizi, to, dēļ kā jūs Dievs radīja. Lai Dievs palīdz katram no mums neatlikt uz vēlāku laiku to, kas ir jāizdara tagad. Kamēr jūs domājat, ka kaut ko izdarīsiet vēlāk, pēkšņi jūs apzināsieties, ka laiks un dotā iespēja ir pagājuši, un vairs neatgriezīsies. Dievs saka, ka Viņš mums ir devis laiku tam, lai mēs darītu to, kam Viņš mūs ir radījis. Dievs katram no mums ir devis kalpošanu, kura mums ir jāpiepilda.
  • Laba pārvaldnieka privilēģijas un atbildība. 5.daļa

    Mācītājs Rufus turpināja sludināt par pārvaldīšanas tēmu. Sīkāk tika runāts par pārvaldīšanu finansu un materiālo resursu sfērā, kādus Dievs devis cilvēkam. Pārvaldīšanas tēma ir ļoti plaša un skar visas sfēras, un ir mūsu dzīves pamats. Bieži vien cilvēki, kad runa iet tieši par finansēm, piedauzās savā kalpošanā Dievam. Daudziem ticīgajiem ir nepareizs priekšstats par finansu sfēru. Bieži vien cilvēki domā, ka, runājot par kalpošanu Dievam, jautājums par finansēm nebūt nav tik svarīgs.
  • Dieva žēlastības atbrīvošana 2.daļa

    Caharija bija viens no Dieva praviešiem, kurš dzīvoja laikā, kad Israēla tauta atbrīvojās no verdzības. Tas bija laiks, kad Dievs atjaunoja Savu tautu un Templi. Tas bija laiks, kad Dieva tautai vajadzēja daudz un smagi strādāt. Tas bija arī nopietnas opozīcijas vai pretestības laiks.

One Comment

  1. Esmu ljoti lepns un iedomiigs cilveeks. Par to nepriecaajos. Ar shiim lietaam mokos jau gadiem. Un reizeem atnaak atminjas no beerniibas un saprotu, ka taada seerga bija jau maniem vecaakiem, braalim, maasai, tanteem, onkuljiem.
    Shii seerga atnjem dziivesprieku un fizisko speeku, draugus, domu biedrus un veel daudzas citas labas veertiibas.
    Cik noprotu lepniiba atnaak arii cilveekiem, kuri savas dziives laikaa ir bijushi ljoti saapinaati, nenoveerteeti, nesaprasti, neuzklausiiti, atgruusti, izsmieti, pazemoti.
    Biezhi domaaju vai esmu luugusi Dievu nonjemt man shiis likstas. Un neatceros.
    Tagad rakstot nedaudz padomaaju un naak man atminjaa, ka esmu gan luugusi nonjemt man visu to, kas manii nav no Dieva.
    Visvairaak saap un rada skumjas bailes tas, ka nepaklausu Dievu, kad esmu lepna. Esiet Dieva sveetiiti! Velga Kopstale

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *