Kā mums atpazīt lepnību un tās izpausmes

 

11.  Lepns cilvēks ir atkarīgs no citu cilvēku viedokļa un dara visu, lai izpatiktu cilvēkiem.

Lepns cilvēks dara visu, lai neviens par viņu nedomātu un nerunātu sliktu. Un tas viss ir dēļ vēlēšanās izpatikt cilvēkiem. Ķēniņš Sauls rīkojās līdzīgā veidā. Pirmajā Samuēla grāmatā (trīspadsmitajā un piecpadsmitajā nodaļā) mēs lasām par to, ka veiksme Saula dzīvē tik ļoti sagrozīja viņa galvu, ka viņš kļuva lepns un sāka darīt to, ko Dievs viņam nebija pavēlējis. Sauls sāka upurēšanu, kura skaitījās tikai priesteru pienākums. Šī rīcība bija acīmredzama lepnības un pašpaļāvības izpausme. Vēl bez tā, Dievs deva Saulam noteiktu uzdevumu pēc uzvaras pār Amaleku, bet dēļ bailēm tautas priekšā un vēlmes izpatikt cilvēkiem, Sauls neizpildīja to, ko Dievs viņam teica. 

12.  Lepns cilvēks ir nepaklausīgs Dieva Vārdam (nepieņem un nepilda to, ko Dievs saka).

Lepns cilvēks rīkojas tā, kā viņam ir ērti un tā, kā viņš ir pieradis rīkoties. Bībelē mēs lasām: 
Jēkaba 1:22 „Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami.”
 

13.  Lepns cilvēks ātri zaudē mieru, ja kāds viņu labo vai izsaka piezīmi.

Lepns cilvēks gaida tikai uzslavas. Bet, ja tas nenotiek, tad viņš uzreiz apbēdinās.Svarīgi zināt, ka Dieva Valstība, kurā Dievs mūs ir aicinājis, – ir taisnība, miers un prieks Svētajā Garā. Turpretim, ja mēs zaudējam mieru, mēs izejam no Dieva Valstības.

Līdzīgi raksti

  • Atslēgas pilnvērtīgai dzīvei

    Svētdienas dievkalpojums bija veltīts sociālās palīdzības centra „Mīlestības roka” jubilejai. Cilvēki liecināja par to, kā pēc tikšanās ar Dievu izmainījās viņu dzīve. Jaunieši parādīja skečus par piedošanas spēku un par to, ka kristiešiem nevajadzētu kaunēties stāstīt neticīgajiem cilvēkiem par Jēzu. Turpinājumā mācītājs Rufuss runāja par tēmu „Atslēgas pilnvērtīgai dzīvei”.
  • Gudrība ražai – 1/2 daļa

    Mums visiem vajadzīga Dieva pļauja un Viņa vadība. Bet tā atnāks vien tad, kad mēs visi kopā kā draudze meklēsim Dieva klātbūtni un Viņa gudrību dzīvei. Pļauja pagodina To Kungu. Bet, lai atnāktu pļauja (raža), ir jāsagrauj garīgie šķēršļi, tiem mūsu prātā, mūsu namos ir jāsabrūk, lai Dievs tiktu pagodināts.
  • Uzvara pār bailēm caur bailēm

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus runāja par tēmu: „Uzvara pār bailēm caur bailēm.” Bībelē tiek runāts par bailēm, kuras mums būs jāuzvar. Bet Bībelē tiek runāts arī par vēl vienu baiļu veidu – bailēm Dieva priekšā, kuras mums sevī jāattīsta. Tieši staigāšana bijībā Dieva priekšā (dievbijībā) palīdz uzvarēt jebkuras citas bailes mūsu dzīvē.
  • Dieva gudrība tava sapņa piepildīšanai (Mācītājs Rufus Adžiboije)

    Svētdienas dievkalpojuma iesākumā mācītājs dalījās ar virkni domu, kuras Dievs deva viņam slavēšanas laikā. Dievam ir svarīgi kādā stāvoklī atrodas mūsu sirds. Zinot to, mums laiku pa laikam jāapstājas savā ceļā un jāizanalizē tas, ko mēs darām, ar kādu nolūku to darām un vai tas ir saistīts ar Dieva mērķa piepildīšanu. Lūdzot par neglābtajiem cilvēkiem, mēs nedrīkstam to darīt aiz ieraduma, neieguldot tajā savu sirdi un mīlestību uz cilvēkiem. Daudzi cilvēki ir atsaluši savās lūgšanās, un dara to vien ķeksīša dēļ. Vai tava sirds pārdzīvo par neglābtajiem cilvēkiem? Vai ir kādi cilvēki, kurus tu nes savā sirdī un lūdz Dievam par viņu glābšanu? Dievs vēlas glābt cilvēkus un šim nolūkam Viņš sūta Savus bērnus.
  • Kristīgās dzīves skrējiens. 1.daļa.

    Katram cilvēkam ir konkrēta kalpošana un sūtība, kura ir jāīsteno. Pagājušajā dievkalpojumā mēs runājām par Pāvilu, kurš deva norādījumus par kalpošanu Dievam savam garīgajam dēlam Timotejam. Pāvils parādīja Timotejam sevi kā piemēru. Pāvils teica, ka ir saglabājis ticību un paveicis Dieva doto uzdevumu. Tieši to Dievs gaida no katra sava bērna,- lai mēs aizietu līdz galam un paveiktu savu uzdevumu. Pastāv noteikti faktori, kuri mums jāņem vērā, aizvedot sava dzīves uzdevuma izpildi līdz finiša līnijai.

One Comment

  1. Esmu ljoti lepns un iedomiigs cilveeks. Par to nepriecaajos. Ar shiim lietaam mokos jau gadiem. Un reizeem atnaak atminjas no beerniibas un saprotu, ka taada seerga bija jau maniem vecaakiem, braalim, maasai, tanteem, onkuljiem.
    Shii seerga atnjem dziivesprieku un fizisko speeku, draugus, domu biedrus un veel daudzas citas labas veertiibas.
    Cik noprotu lepniiba atnaak arii cilveekiem, kuri savas dziives laikaa ir bijushi ljoti saapinaati, nenoveerteeti, nesaprasti, neuzklausiiti, atgruusti, izsmieti, pazemoti.
    Biezhi domaaju vai esmu luugusi Dievu nonjemt man shiis likstas. Un neatceros.
    Tagad rakstot nedaudz padomaaju un naak man atminjaa, ka esmu gan luugusi nonjemt man visu to, kas manii nav no Dieva.
    Visvairaak saap un rada skumjas bailes tas, ka nepaklausu Dievu, kad esmu lepna. Esiet Dieva sveetiiti! Velga Kopstale

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *