Kā mums iemantot lielu ticību?

Dārgie Dieva bērni, es pateicos Dievam par iespēju ik dienas dalīties ar jums brīnišķīgā Dieva vēstī! Šodien vēlos pabeigt pamācību ciklu par balvu, kura tiek saņemta par pastāvību un neatlaidību ticībā. Šis vārds priekš manis bija ļoti iedvesmojošs, un es ceru, ka tāds tas bija arī priekš visiem tiem, kas lasa šo rubriku. Vēlreiz pārlasīsim šo stāstu:
„Un no turienes Jēzus aizgāja un atkāpās Tiras un Sidonas robežās. Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.”  Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.”  Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm.” Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, palīdzi man!” Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Neklājas bērniem maizi atņemt un to nomest suņiem priekšā.”  Bet viņa sacīja: “Tā gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd no druskām, kas nokrīt no viņu kungu galda.” Tad Jēzus atbildēja un tai sacīja: “Ak, sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi.” Un viņas meita kļuva vesela tai pašā stundā.”(Mateja 15:21-28).
Tātad, Jēzus teica Kānaāniešu sievietei, ka tās ticība ir liela. Interesanti, kā mums iemantot lielu ticību? Pamēģināsim šodien rast atbildi uz šo jautājumu. Bībelē ir teikts, ka ticība atnāk no Dieva Vārda sludināšanas(dzirdēšanas – tulkojumā krievu valodā),(Rom.10:17). Tālab, ja vēlies, lai tava ticība pieaug, mans padoms tev, – pastāvīgi klausies un piepildi savu sirdi un prātu ar Dieva Vārdu. Tomēr, ticība, kas pieaug no Dieva Vārda, noteikti tiks pārbaudīta. Bez pārbaudījumiem, tu nevarēsi uzzināt, pieaug tava ticība vai nē. Problēmas un pārbaudījumi atklāj stāvokli, kāda ir tava ticība. Tieši šie ticības pārbaudījumi, kuriem cauri izgāja šī sieviete, nostiprināja viņas ticību tā, ka tās ticība kļuva liela. Ja esi atklājis, ka tava ticība ir vāja, atgriezies pie savas ticības avota – sāc no jauna piepildīties ar Dieva Vārdu. Mums visiem ir viens ticības avots un vienādas iespējas ticības attīstīšanai. Ar Dieva Vārda starpniecību ticības dāvana ir pieejama visiem. Mums vajag ne tikai iemantot ticību, bet arī to nostiprināt, lietojot ticību grūtību pārvarēšanai. Mēs nespēsim dot citiem to, kā nav mums pašiem. Mūsu dzīve ietekmē tos cilvēkus, kas ir mums līdzās. Cilvēki mūs vēro, un viņi redz to, kā mēs reaģējam vienās vai otrās situācijās. Mūsu reakcija, mūsu rīcība kļūst par piemēru tiem cilvēkiem, kas ir mums līdzās. Mūsu bērni mācās no mums. Mēs varam iedvesmot cilvēkus, ja dzīvosim savu dzīvi ticībā. Pateicies Dievam par to, ka Viņš ir – Gudrs Dievs, kurš, attiecībā uz mums, jau visu paredzējis. Dievam nav vienaldzīgs mans un tavs liktenis, Viņš zina visu, kas notiek tavā un manā dzīvē, Dievs ir lietas kursā par visu. Dievs nāks mums palīgā, lai gan mēs to varam ari neredzēt. Pateicies Dievam par dzīvību, kuru Viņš tev devis, pateicies Dievam par Viņa  līdzdalību tavā dzīvē. Pateicies Dievam par to, ka tu esi dārgums Viņa acīs. Dievs zina visas mūsu grūtības un problēmas, un Viņš nāk, lai palīdzētu mums. Pateicies Dievam par ticību, par Viņa Vārdu, kurš ir ticības avots. Pateicies Dievam par brīvu pieeju Viņa Vārdam, par Dieva Vārda atklāsmēm, par to sapratni un iedvesmu, kura atnāk no Dieva Vārda. Lūdz, lai Dievs dod tev atklāsmes un gudrības garu, lai Viņa Vārds arvien vairāk un vairāk iesakņotos tevī, un lai caur Vārdu tava ticība pieaugtu un nostiprinātos. Dieva Vārds – tas ir dzīvs Vārds, kurš izaudzē mūsos ticību, iedvesmo mūs. Staigāšana Dieva Vārdā atnes gaismu mūsu dzīvēs. Lūdz Dievam piedošanu par to, ka, tā vietā, lai mācītos konkrētās situācijās, tu kurnēji. Lūdz Dievam piedošanu, ja esi šaubījies par to, ka Dievs tev atbildēs, ja izmisumā un bezcerībā esi runājis nepareizos vārdus. Lūdz Dievam piedošanu par to, ja esi bijis nevērīgs pret ticības principiem un neesi redzējis iespēju tur, kur to redzējis Dievs. Lūdz Dievam piedošanu par to, ka esi dažkārt kurnējis, tā vietā, lai pielūgtu Dievu. „Palīdzi mums, Kungs, pieņemt katru situāciju, kā iespēju mācīties un stiprināt savu ticību, lai paceltos jaunā līmenī.” Lai mūsu dzīvē ir arvien vairāk un vairāk pateicības un Dieva pielūgsmes, un arvien mazāk un mazāk neticības un kurnēšanas. Lai Dievs palīdz mums ieraudzīt to, ka pielūgsme atver mums debesis, atnes risinājumu. Sāc savā dzīvē praktizēt visus tos principus, kurus iemācījāmies no šīs Kānaāniešu sievietes dzīves. Dievs vēlas, lai mēs un mūsu bērni realizētos savās dzīvēs, bet šajā pasaulē ir sātans, kuram ir pilnīgi pretējs plāns, attiecībā uz mums un mūsu bērniem.Bet, paldies Dievam par ticību uz Dievu, kurā mēs spējam uzvarēt. Veiksmīgu jums dienu! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mēs esam Dieva vēstneši III

    Pēc tam, kad Jēzus pameta šo zemi un tika uzņemts debesīs, mūs Viņš atstāja uz zemes kā Savus vēstnešus vai sūtņus. Tālab, mums ir jāsaprot un ir jābūt dziļai atklāsmei par to garīgo varu un spēku, kas mums dota Kristū. Bībelē ir teikts, ka Kristus mūs darījis par ķēniņiem un priesteriem ar nolūku, lai mēs varētu valdīt uz zemes Viņa labad. Dievs vēlas, lai mēs ejam un nodarbojamies ar sava Debesu Tēva lietām vai biznesu. Mūsu Tēva bizness ir – caur mums atgriezt cilvēkus pie Viņa, salīdzināt cilvēkus ar Dievu. Dievs caur mums vēlas salīdzināt cilvēkus ar Sevi –„Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!” Dievs vēlas, lai mēs sludinātu salīdzināšanas vārdu. „Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu”. (2.Korintiešiem 5:19).
  • Dzīves īslaicīgums

    Viss, par ko mēs līdz šim runājām ir savā starpā saistīts. Dzīve – tas ir laiks. Dzīve – tas ir mērķis. Dzīve – tas ir pārbaudījums. Dzīve – tā ir uzticēšanās. Dzīve ir – īslaicīga.Šī pasaule nav tavas mājas. Tu uz zemes nedzīvosi mūžīgi. Bībele saka, ka mūsu pilsonība ir debesīs, no kurienes mēs gaidām mūsu Kungu Jēzu Kristu. Tas nozīmē, ka tev nemaz nav tik daudz laika. Bībele saka, ka dzīve līdzinās tvaikam.
  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! II

    „Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints. Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels.” (Mateja, 7:24-27).
  • Lai kļūtu pastāvīgs savā dzīvē, tev jāuzvar cilvēciskais faktors!

    „Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.” Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.” (Mateja 15:22-23).Tad, kad kānaāniešu sieviete sekoja Jēzum un lūdza palīdzību, Jēzus mācekļi sacīja viņai, lai tā iet projām. Tas ir tas, ko es saucu par cilvēcisko faktoru.
  • Garīgo likumu nezināšana – ir viens no pasaules ciešanu avotiem

    „Brāļi, mana sirds vēlēšanās un mans Dieva lūgums par viņiem ir, lai viņi tiktu izglābti. Jo es dodu viņiem liecību, ka viņi deg par Dievu, bet bez izpratnes. Jo, aplam saprazdami Dieva taisnību, viņi centušies celt savējo un Dieva taisnībai nav pakļāvušies. Jo bauslības gals ir Kristus; Viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic.„ (Romiešiem10:1-4).Daudzi cilvēki šodien saka, ka mīl Dievu un tic Viņam, bet tajā pašā laikā neizprot un nepakļaujas Dieva taisnībai, dzīvojot paštaisnībā. Pēc tam, kad viņu dzīvē atnāk problēmas un bēdas, viņi vaino Dievu netaisnībā.
  • Lūgšana – tā ir dvēseles izkratīšana Dieva priekšā

    Lūgšanas laikā es atveru savu dvāseli Dieva priekšā. Es ilgi neaizkavēšos pie šī jautājuma, jo mēs visi protam to darīt. Mēs protam atvērt savu dvēseli. Līdzko mēs atrodam kādas ausis, kas spējīgas uzklausīt, un līdzko mēs atrodam cilvēku, kuram uzticamies, mēs tūlīt pat atveram(izkratām) savu dvēseli. Mēs zinām, ka Dievs vienmēr ir priecīgs un gatavs mūs uzklausīt. Bez tam, Dievam it visā var uzticēties.