To, ko mēs sēsim, mēs arī pļausim

Labdien, dārgie draugi! Es sveicinu jūs rubrikā ”Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”. Es priecājos par iespēju no jauna dalīties ar jums Vārdā no Dieva.
Jau ilgu laiku mēs runājam ar jums par to potenciālu, kurš apslēpts sēklā. Mēs izskatījām divas Jēzus Kristus līdzības, aprakstītas Marka evaņģēlija 4. nodaļā – par sējēju un augošo sēklu.
Šodien es vēlētos izskatīt trešo līdzību no šīs sērijas – līdzību par sinepju graudiņu.

„Un Viņš sacīja: “Kam mēs Dieva valstību pielīdzināsim? Jeb kādā līdzībā mēs to tēlosim? Kā sinepju graudiņš, kas zemē sēts, ir mazākais no visām sēklām virs zemes, un, kad tas ir sēts, tad tas augtin aug un top lielāks par visiem dārza augiem un dabū lielus zarus, tā ka putni apakš debess viņa pavēnī var ligzdas taisīt”(Marka. 4:30 – 32).

Caur šo līdzību Jēzus atklāj mums mazā sinepju graudiņa potenciālu, kurš ”ir mazākais no visām sēklām virs zemes”. Ne sēklas izmēri nosaka tās ietekmi un varenību. Ja, neskatoties uz sēklas izmēru, iesēsi šo sēklu, tā noteikti izdīgs un kļūs par „lielāko no visiem augiem…”
Katrā sēklā ir apslēpts milzīgs potenciāls. Mums jāiemācās šo potenciālu atbrīvot. Varenības potenciāls ir ieslēgts katrā no sēklām, un mums tas jāpalaiž laukā.
Viens no veidiem, ka varam to izdarīt, – caur sēšanu. Dieva princips vēstī, ka to, ko mēs sēsim, mēs arī pļausim. Ir svarīgi atzīmēt, ka mēs pļaujam daudz vairāk, nekā sējam. Taču, ja mēs neko neiesēsim, mēs neko nenopļausim. Ja vēlies būt varens un auglīgs Dieva Valstībā, ja vēlies, lai tavai dzīvei ir cildena ietekme, tad tev jāsēj sava dzīve. Nav cita īsāka ceļa uz varenību un ietekmīgu dzīvi. Ir muļķīgi gaidīt varenību, gaidīt pieaugumu un auglību bez sēšanas. Tie ir maldi un pašapmāns!
Jēzus teica, ka tas, kurš vēlas tapt liels, lai kļūst par kalpu.

„Bet tā lai nav jūsu starpā; bet, ja kas no jums grib tapt liels, tas lai ir jūsu sulainis. Un, ja kas starp jums grib būt pirmais, tas lai ir visu kalps.
Jo arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un Savu dzīvību atdotu par atpirkšanas maksu par daudziem”(Marka, 10:43-45).

Jēzus Pats dzīvoja pēc šī principa, – Viņš atdeva savu dvēseli par daudzu atpirkšanu, Viņš „iesēja” Sevi citu labā un tādēļ kļuva varens. Jēzus nepalika viens, – Viņš iesēja Sevi citos. Jēzus nedzīvoja Sev, – Viņš dzīvoja citiem. Visu, kas viņam piederēja, viņš atdeva citu glābšanai, citu labumam.
Dārgie draugi, ja vēlamies, lai mūsu dzīve būtu auglīga un ietekmētu apkārtējos cilvēkus, tad mums jāatdarina Jēzus. Neizturies nevērīgi pret to mazo sēkliņu, kura tev ir, to mazumiņu, ko vari paveikt šodien.

„Patiesi, patiesi Es jums saku: ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu”(Jāņa, 12:24).

„Nomirt” – tas nozīmē sēt sevi, nomirt sev, savām interesēm un savam egoismam, sēt savu dzīvi, savu laiku, savas dāvanas un resursus, lai palīdzētu citiem un celtu viņus. Tā rīkojoties, mēs varēsim nest bagātīgus augļus. Tieši šādu dzīvesveidu Dievs mums paredzējis. Mūsos ir sēkla, kuru nepieciešams atbrīvot, vērst uz ārieni. Ir svarīgi, lai mums piešķirtā sēkla neaizietu bojā. Mums jāatraisa viss tas potenciāls, kurš tajā apslēpts.
Lai Dievs mums palīdz dzīvot tādu dzīvi, ar kuru spējam pagodināt Dievu un pozitīvi ietekmēt mums apkārtesošos ļaudis.
Dieva mierā!
Mācītājs Rufus Adžiboije