Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? III

Labdien, dārgie draugi!Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo Vārdu!Vakar mēs runājām par to, ka vēlēšanās iepazīt Dievu un Viņa gribu mūsu dzīvei pamudina mūs lūgt. Un ka tieši šī vēlēšanās iepazīt Dievu un Viņa gribu ir tā degviela, kura uzkurina efektīvu lūgšanu dzīvi. Šī vēlēšanās mums sevī ir jāuztur.Vēl bez tā – mums lūgšana ir jāpārvērš ieradumā.Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod labu rezultātu, pieprasa no mūsu puses piepūli un disciplīnu. Ja lūgšana nekļūs par vienu no tādiem ieradumiem, tad mūsu lūgšanu dzīve nekad nekļūs efektīva un produktīva. Es gribu nocitēt sengrieķu filozofa Aristoteļa izteikumu par ieradumu: „Mēs esam tie, ko pastāvīgi un vairākkārtēji darām”. Citiem vārdiem sakot, mūsu būtība ir tas, ko mēs pastāvīgi darām. Tāpēc, ja mēs vēlamies būt pārāki kādā lietā, tad šai lietai ir jākļūst par mūsu ieradumu. Mūs pārākus padara nevis tas, ko mēs esam izdarījuši vienu reizi, bet gan tas, ar ko nodarbojamies pastāvīgi. No tā, ja es vienu reizi uzsitu pa bungām, pat ja tajā brīdī pār mani nonāk Svētais Gars, es nekļūstu profesionāls bundzinieks. Ir gadījumi, kad pār muzikantiem nonāk Svētais Gars, kad šķiet, ka nespēlē vairs cilvēks. Bet vai var paļauties uz to, ka cilvēks kļūs eksperts vai profesionālis tikai tāpēc, ka vienreiz pār viņu nonāca Svētais Gars un viņš tajā brīdī lieliski spēlēja?Pārākums ir saistīts nevis ar kādu vienu aktu, bet ar ieradumu. Kurš no jums vēlās būt pārāks lūgšanās? Tad lūgšana nevar būt vienreizējs akts, tas nevar būt tas, ko tu dari tikai pēc Svētā Gara pamudinājuma, kad tu saki: „Svētais Gars šodien pamudināja mani uz lūgšanu! Es tā lūdzu, ka ar to pietiks diviem gadiem!” Tāda attieksme neder. Mūsu dzīve attēlo mūsu ieradumu apkopojumu. Un dotajā brīdī tev var būt ieradumi, kuri traucē tev kļūt par to, par ko tev ir jākļūst. Ieradums līdzinās spēkam. Piemēram, ir zemes pievilkšanās spēks, gravitācijas spēks. Tas ir spēks, kas var radīt, vai arī sagraut. Ja mēs saprotīsim šī spēka darbības principu un ja mēs pielietosim šo principu un sadarbosimies ar to, tad šis likums un spēks palīdzēs mums aiziet līdz tai vietai, kur mums ir jānokļūst. Kāpēc lidmašīna nekrīt? Vai tad zemes pievilkšanās spēks nedarbojās? Cilvēki, kuri izgudroja lidmašīnu, pētīja šo likumu, pētīja tā darbību un pielietoja šo spēku tam, lai palīdzētu cilvēkiem virzīties vajadzīgajā virzienā. Bet ja šis princips tiek pārkāpts, tad notiek katastrofa. Kāpēc es par to runāju? Ir ieradumi, kuri sagrauj mūsu dzīvi un traucē mūsu virzībai uz priekšu. Ir laiks aizdomāties par to, lai attīstītu sevī tos ieradumus, kuri nesagraus tavu dzīvi, bet cels un stimulēs tavu virzību uz priekšu. Un viens no vajadzīgajiem ieradumiem ir – lūgšana. Lūgšanai ir jākļūst par ieradumu!Dāvids bija cilvēks, kurš līdzinājās mums. Viņš bija ķēniņš. Dāvids bija aizņemts cilvēks. Viņam bija daudz bērnu. Bet, neskatoties uz visu to, viņš katru dienu atrada laiku lūgšanai tāpēc, ka viņš mīlēja Dievu. Dāvids apzinājās, ka bez Dieva palīdzības viņš nespēs tikt galā ar visiem saviem pienākumiem. Dāvids apzinājās, ka viņam katru dienu ir vajadzīga gudrība un vadība no Dieva. Dāvidam bija labs ieradums trīs reizes dienā lūgt Dievu – vakarā, no rīta un pusdienlaikā.
„Vakaros, rītos un dienvidū es nopūtīšos un žēlošos, un Viņš uzklausīs manu balsi.” (Psalms 55:18).
Lūgšana neatbrīvo tevi no atbildības darīt to, kas tev ir jādara, bet tieši lūgšana palīdzēs tev būt efektīvākam.Vai tev ir katru dienu vajadzīga gudrība no Dieva, Viņa spēks un vadība? Tad lai lūgšana kļūst par tavu ieradumu.Līdz rītdienai!Dieva svētības jums!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? III

    Vēl viena balss, kuru mēs bieži dzirdam, -tā ir citu cilvēku balss vai cilvēciskā viedokļa balss. Šeit ietilpst ekspertu balss, piemēram, ārstu, kuri pasludina to, ko rāda medicīniskā aparatūra. Ārsts var teikt pacientam, ka tas nomirs pēc trīs dienām, jo par to liecina aparatūra, analīžu rezultāti un viņa medicīniskā pieredze. Slava Dievam par ārstiem, bet mums jāzina, ka pēdējais vārds vienmēr pieder Dievam. Dievs bieži vien saka ko pilnīgi pretēju tam, ko saka eksperti. Tādos gadījumos, ar cieņu izturoties pret dažādiem speciālistiem, vajag atlikt malā ekspertu slēdzienus un uzticēties Dievam, un ne cilvēkam. Ja tu vairāk uzticēsies ekspertu slēdzienam, bet ne Dieva Vārdam, Dievs nespēs tev dot dzīvību.
  • Pestīšanas cerība

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.”Mēs jau daudz esam runājuši par ticības lomu un staigāšanu mīlestībā šajās pēdējās dienās. Šodien mēs uzsāksim sarunu par pestīšanas cerības lomu. Ticība ir vajadzīga tagadnei, pašreizējam brīdim. Ticībā, neatkarīgi no tā, kas notiek mums visapkārt, mums jau šobrīd ir dots miers. Ticībā mēs jau šobrīd ieejam Dieva mierā.
  • Cilvēkam, kurš pastāvīgi piepilda savu sirdi ar Dieva Vārdu, ir vairākas priekšrocības

    Dievs dara stipras kājas cilvēkam, kā alnim.Cilvēks var skriet un nepagurt. Kad tāds cilvēks saskaras ar grūtībām vai šķēršļiem, tad viņam ir spēks tikt tiem pāri. Šeit ir ietverta dziļa garīga jēga. Cilvēks, kurš piepildīts ar Dieva gaismu ir pilns spēka, lai tiktu pāri dzīves grūtībām. Šādam cilvēkam vairs neeksistē nepārvaramu šķēršļu. Kad cilvēka dzīvē ienāk Dieva gaisma, līdz ar to ienāk arī Viņa gudrība, lai tiktu pāri šķēršļiem.
  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).
  • Dievs nevēlas, lai jūs padodaties! II

    Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kā nepadoties laikā, kad visapkārt ir tik daudz problēmu un pārbaudījumu. Šodien, turpinot šo tēmu, es vēlos jums parādīt, kā mēs varam smelties spēku tam, lai nepadotos.Lai nepadotos pārbaudījumu un dzīves problēmu laikā, jums ir jāzina, ka problēmas – tā ir katra cilvēka dzīves daļa.Lai cik stipri jūs arī mīlētu Dievu, neviens nav pasargāts no problēmām. Ja jūs domājat, ka problēmas ir tikai jums, bet visiem pārējiem viss ir kārtībā, – jūs tādā veidā noskaņojat sevi uz sakāvi.
  • Kāpēc cilvēka dzīvē rodas traģēdijas?

    Daudzi cilvēki jautā: „Ja, Dievs ir tik labs, kāpēc tad Viņš pieļauj tik daudz asaras, traģēdijas un bēdas šajā pasaulē? Ja, tas nav Dieva roku darbs, tad no kurienes rodas viss šis ļaunums? No kurienes rodas traģēdijas? Kur ir traģēdiju iesākums?Godīgi un ārēji nevainīgi cilvēki, kuri cieš, grib zināt, kāpēc un par ko, viņi cieš? Ticīgie, kuri ziedojušies un patiesi ar visu savu sirdi paļaujas uz Dievu, bet pie tā visa cieš un mokās, arī grib zināt, kāpēc tas viss notiek viņu dzīvēs.