Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? III
Labdien, dārgie draugi!
Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo Vārdu!
Vakar mēs runājām par to, ka vēlēšanās iepazīt Dievu un Viņa gribu mūsu dzīvei pamudina mūs lūgt. Un ka tieši šī vēlēšanās iepazīt Dievu un Viņa gribu ir tā degviela, kura uzkurina efektīvu lūgšanu dzīvi. Šī vēlēšanās mums sevī ir jāuztur.
Vēl bez tā – mums lūgšana ir jāpārvērš ieradumā.
Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod labu rezultātu, pieprasa no mūsu puses piepūli un disciplīnu. Ja lūgšana nekļūs par vienu no tādiem ieradumiem, tad mūsu lūgšanu dzīve nekad nekļūs efektīva un produktīva. Es gribu nocitēt sengrieķu filozofa Aristoteļa izteikumu par ieradumu: „Mēs esam tie, ko pastāvīgi un vairākkārtēji darām”. Citiem vārdiem sakot, mūsu būtība ir tas, ko mēs pastāvīgi darām. Tāpēc, ja mēs vēlamies būt pārāki kādā lietā, tad šai lietai ir jākļūst par mūsu ieradumu. Mūs pārākus padara nevis tas, ko mēs esam izdarījuši vienu reizi, bet gan tas, ar ko nodarbojamies pastāvīgi. No tā, ja es vienu reizi uzsitu pa bungām, pat ja tajā brīdī pār mani nonāk Svētais Gars, es nekļūstu profesionāls bundzinieks. Ir gadījumi, kad pār muzikantiem nonāk Svētais Gars, kad šķiet, ka nespēlē vairs cilvēks. Bet vai var paļauties uz to, ka cilvēks kļūs eksperts vai profesionālis tikai tāpēc, ka vienreiz pār viņu nonāca Svētais Gars un viņš tajā brīdī lieliski spēlēja?
Pārākums ir saistīts nevis ar kādu vienu aktu, bet ar ieradumu. Kurš no jums vēlās būt pārāks lūgšanās? Tad lūgšana nevar būt vienreizējs akts, tas nevar būt tas, ko tu dari tikai pēc Svētā Gara pamudinājuma, kad tu saki: „Svētais Gars šodien pamudināja mani uz lūgšanu! Es tā lūdzu, ka ar to pietiks diviem gadiem!” Tāda attieksme neder. Mūsu dzīve attēlo mūsu ieradumu apkopojumu. Un dotajā brīdī tev var būt ieradumi, kuri traucē tev kļūt par to, par ko tev ir jākļūst. Ieradums līdzinās spēkam. Piemēram, ir zemes pievilkšanās spēks, gravitācijas spēks. Tas ir spēks, kas var radīt, vai arī sagraut. Ja mēs saprotīsim šī spēka darbības principu un ja mēs pielietosim šo principu un sadarbosimies ar to, tad šis likums un spēks palīdzēs mums aiziet līdz tai vietai, kur mums ir jānokļūst. Kāpēc lidmašīna nekrīt? Vai tad zemes pievilkšanās spēks nedarbojās? Cilvēki, kuri izgudroja lidmašīnu, pētīja šo likumu, pētīja tā darbību un pielietoja šo spēku tam, lai palīdzētu cilvēkiem virzīties vajadzīgajā virzienā. Bet ja šis princips tiek pārkāpts, tad notiek katastrofa. Kāpēc es par to runāju? Ir ieradumi, kuri sagrauj mūsu dzīvi un traucē mūsu virzībai uz priekšu. Ir laiks aizdomāties par to, lai attīstītu sevī tos ieradumus, kuri nesagraus tavu dzīvi, bet cels un stimulēs tavu virzību uz priekšu. Un viens no vajadzīgajiem ieradumiem ir – lūgšana. Lūgšanai ir jākļūst par ieradumu!
Dāvids bija cilvēks, kurš līdzinājās mums. Viņš bija ķēniņš. Dāvids bija aizņemts cilvēks. Viņam bija daudz bērnu. Bet, neskatoties uz visu to, viņš katru dienu atrada laiku lūgšanai tāpēc, ka viņš mīlēja Dievu. Dāvids apzinājās, ka bez Dieva palīdzības viņš nespēs tikt galā ar visiem saviem pienākumiem. Dāvids apzinājās, ka viņam katru dienu ir vajadzīga gudrība un vadība no Dieva. Dāvidam bija labs ieradums trīs reizes dienā lūgt Dievu – vakarā, no rīta un pusdienlaikā.
„Vakaros, rītos un dienvidū es nopūtīšos un žēlošos, un Viņš uzklausīs manu balsi.” (Psalms 55:18).
Lūgšana neatbrīvo tevi no atbildības darīt to, kas tev ir jādara, bet tieši lūgšana palīdzēs tev būt efektīvākam.
Vai tev ir katru dienu vajadzīga gudrība no Dieva, Viņa spēks un vadība? Tad lai lūgšana kļūst par tavu ieradumu.
Līdz rītdienai!
Dieva svētības jums!
Mācītājs Rufus Adžiboije
