Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? III

Labdien, dārgie draugi!

Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo Vārdu!

Vakar mēs runājām par to, ka vēlēšanās iepazīt Dievu un Viņa gribu mūsu dzīvei pamudina mūs lūgt. Un ka tieši šī vēlēšanās iepazīt Dievu un Viņa gribu ir tā degviela, kura uzkurina efektīvu lūgšanu dzīvi. Šī vēlēšanās mums sevī ir jāuztur.

Vēl bez tā – mums lūgšana ir jāpārvērš ieradumā.

Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod labu rezultātu, pieprasa no mūsu puses piepūli un disciplīnu. Ja lūgšana nekļūs par vienu no tādiem ieradumiem, tad mūsu lūgšanu dzīve nekad nekļūs efektīva un produktīva. Es gribu nocitēt sengrieķu filozofa Aristoteļa izteikumu par ieradumu: „Mēs esam tie, ko pastāvīgi un vairākkārtēji darām”. Citiem vārdiem sakot, mūsu būtība ir tas, ko mēs pastāvīgi darām. Tāpēc, ja mēs vēlamies būt pārāki kādā lietā, tad šai lietai ir jākļūst par mūsu ieradumu. Mūs pārākus padara nevis tas, ko mēs esam izdarījuši vienu reizi, bet gan tas, ar ko nodarbojamies pastāvīgi. No tā, ja es vienu reizi uzsitu pa bungām, pat ja tajā brīdī pār mani nonāk Svētais Gars, es nekļūstu profesionāls bundzinieks. Ir gadījumi, kad pār muzikantiem nonāk Svētais Gars, kad šķiet, ka nespēlē vairs cilvēks. Bet vai var paļauties uz to, ka cilvēks kļūs eksperts vai profesionālis tikai tāpēc, ka vienreiz pār viņu nonāca Svētais Gars un viņš tajā brīdī lieliski spēlēja?

Pārākums ir saistīts nevis ar kādu vienu aktu, bet ar ieradumu. Kurš no jums vēlās būt pārāks lūgšanās? Tad lūgšana nevar būt vienreizējs akts, tas nevar būt tas, ko tu dari tikai pēc Svētā Gara pamudinājuma, kad tu saki: „Svētais Gars šodien pamudināja mani uz lūgšanu! Es tā lūdzu, ka ar to pietiks diviem gadiem!” Tāda attieksme neder. Mūsu dzīve attēlo mūsu ieradumu apkopojumu. Un dotajā brīdī tev var būt ieradumi, kuri traucē tev kļūt par to, par ko tev ir jākļūst. Ieradums līdzinās spēkam. Piemēram, ir zemes pievilkšanās spēks, gravitācijas spēks. Tas ir spēks, kas var radīt, vai arī sagraut. Ja mēs saprotīsim šī spēka darbības principu un ja mēs pielietosim šo principu un sadarbosimies ar to, tad šis likums un spēks palīdzēs mums aiziet līdz tai vietai, kur mums ir jānokļūst. Kāpēc lidmašīna nekrīt? Vai tad zemes pievilkšanās spēks nedarbojās? Cilvēki, kuri izgudroja lidmašīnu, pētīja šo likumu, pētīja tā darbību un pielietoja šo spēku tam, lai palīdzētu cilvēkiem virzīties vajadzīgajā virzienā. Bet ja šis princips tiek pārkāpts, tad notiek katastrofa. Kāpēc es par to runāju? Ir ieradumi, kuri sagrauj mūsu dzīvi un traucē mūsu virzībai uz priekšu. Ir laiks aizdomāties par to, lai attīstītu sevī tos ieradumus, kuri nesagraus tavu dzīvi, bet cels un stimulēs tavu virzību uz priekšu. Un viens no vajadzīgajiem ieradumiem ir – lūgšana. Lūgšanai ir jākļūst par ieradumu!

Dāvids bija cilvēks, kurš līdzinājās mums. Viņš bija ķēniņš. Dāvids bija aizņemts cilvēks. Viņam bija daudz bērnu. Bet, neskatoties uz visu to, viņš katru dienu atrada laiku lūgšanai tāpēc, ka viņš mīlēja Dievu. Dāvids apzinājās, ka bez Dieva palīdzības viņš nespēs tikt galā ar visiem saviem pienākumiem. Dāvids apzinājās, ka viņam katru dienu ir vajadzīga gudrība un vadība no Dieva. Dāvidam bija labs ieradums trīs reizes dienā lūgt Dievu – vakarā, no rīta un pusdienlaikā.

„Vakaros, rītos un dienvidū es nopūtīšos un žēlošos, un Viņš uzklausīs manu balsi.” (Psalms 55:18).

Lūgšana neatbrīvo tevi no atbildības darīt to, kas tev ir jādara, bet tieši lūgšana palīdzēs tev būt efektīvākam.

Vai tev ir katru dienu vajadzīga gudrība no Dieva, Viņa spēks un vadība? Tad lai lūgšana kļūst par tavu ieradumu.

Līdz rītdienai!

Dieva svētības jums!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā dažu cilvēku grēki kļuva par ciešanu iemeslu un avotu citu cilvēku dzīvēs

    „Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem” (Mateja 5:43-45). Ja visi cilvēki dzīvotu pēc mīlestības baušļiem, tad uz mūsu zemes būtu mazāk bēdu un traģēdiju. Ja cilvēki viens par otru rūpētos, nevis meklētu tikai savu labumu, tad uz zemes būtu daudz mazāk asaras.

    „Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet Es jums saku...

  • Kas ir līdzcietība?

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem. Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem...

  • Mācība parāda mums, pa kādu ceļu mums jāiet

    Kad mēs lasam Bībeli, mēs saņemam mācību, tātad ieraugām ceļu, pa kuru mums jāiet. Lasot Bībeli, mēs saņemam virzienu domām, vārdiem un visām citām mūsu dzīves sfērām. Tā arī ir mācība vai pamācība. Taču vēl bez tam, Bībele ir noderīga vainas pierādīšanai. Ļoti bieži mēs ejam pa ceļu, kuru Bībele mums ir parādījusi caur mācību. Bet uzsākuši iet pa šo ceļu – kaut kādu iemeslu dēļ un kaut kādā veidā mēs sākam novirzīties no pareizā ceļa un nogriežamies no tā.

    Kad mēs lasam Bībeli, mēs saņemam mācību, tātad ieraugām ceļu, pa kuru mums jāiet. Lasot Bībeli, mēs saņemam...

  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds III

    Savu attieksmi pret Dievu mēs paužam caur mīlestību, prieku un mieru. Savu attieksmi pret citiem cilvēkiem mēs paužam caur pacietību, laipnību, labprātību vai žēlsirdību. Savu attieksmi pret sevi mēs paužam caur ticību, lēnprātību un atturību.

    Savu attieksmi pret Dievu mēs paužam caur mīlestību, prieku un mieru. Savu attieksmi pret citiem cilvēkiem mēs...

  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

    „ No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt .” (Mateja 17:16-20).

    „ No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs...

  • Kā mēs varam efektīvāk izpētīt Bībeli II

    Dažreiz kāds atsevišķs vārds Bībelē ir kā pavediens, kas vijas cauri visām Bībeles lappusēm. Reiz es apsēdos rakstīt vēstuli brālim, un pirms tam palūdzu, lai Dievs palīdz man uzrakstīt nevis kaut kādus sausus vārdus, bet lai šī vēstule kļūst par svētību šim cilvēkam. Kad es sāku rakstīt, es atklāju, ka esmu sācis savā vēstulē viņam sludināt. Tad es atliku vēstuli malā, jo kāds vārds pievērsa manu uzmanību un es sāku pētīt šo vārdu Bībelē. Es sāku izpētīt Bībelē tādus izteicienus kā „Dievs var”, „Dievs ir spējīgs”. Es sāku lasīt visas Rakstu vietas, kurās ir minēta šī frāze. Tas priekš manis bija tik interesanti, ka es pat aizmirsu par savu vēstuli. Atsevišķu vārdu izpēte ir ļoti interesanta un noderīga nodarbe.

    Dažreiz kāds atsevišķs vārds Bībelē ir kā pavediens, kas vijas cauri visām Bībeles lappusēm. Reiz es apsēdos...