Kā ticīgajiem, mums jāiemācās skatīties uz sevi tā, kā Dievs uz mums skatās!

Dārgie draugi, es priecājos sveikt jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam!”Mēs joprojām turpinām runāt par pestīšanas bruņu cepuri un par to, kā mēs varam bruņoties ar to šajās pēdējās dienās. Zinot to, ka pēdējās dienās iestāsies grūti laiki (2.Timotejam 3:1), un to, ka krēsla pārklās šo zemi (Jesajas 60:1-2), Dievs tam, lai mēs varētu staigāt uzvarā, ir sagatavojis priekš mums brīnišķīgus un neuzveicamus ieročus. Ticība, cerība un mīlestība – tie ir spēcīgi ieroči, kas domāti uzvarai pēdējo dienu cīņās.Vakar mēs runājām par to, ko nozīmē šajā pasaulē būt par svešinieku un piedzīvotāju (ceļinieku). Ir svarīgi to zināt, jo, ja mums nebūs sapratnes par to, tas traucēs mums staigāt pestīšanas cerībā un padarīs mūs par šīs pasaules gūstekņiem.Apustulis Pēteris sīkāk atbild uz jautājumu par to, kāpēc mums ir tik svarīgi uzskatīt sevi par svešiniekiem un piedzīvotājiem šajā pasaulē.„Mīļotie, es jūs pamācu kā piedzīvotājus un svešiniekus atturēties no miesas kārībām, kas karo pret dvēseli, dzīvojiet krietni (godīgi) pagānu starpā, lai tie, kas jūs aprunā kā ļaundarus, redzētu jūsu labos darbus un pagodinātu Dievu piemeklēšanas dienā.” (1.Pētera 2:11-12).Pēteris lūdz mūs atturēties no „miesas kārībām, kas karo pret dvēseli”.Kā kristiešiem mums ir jāatzīst tas, ka mūsu atbildība ir, – lai mēs pasargājam sevi „..no pasaules….neapgānītu” (Jēkaba 1:27). Mums ir jāfokusē savas domas un vēlmes uz Dievu un Viņa baušļiem. Mums jāapgāž prātojumi, kas saceļas pret Dieva gribu (2.Korintiešiem 10:5). Mums „līdz ar agrākās dzīves veidu … jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā, un jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.”(Efeziešiem 4:22-24). Mums nevajag vēlēties palikt šajā grēcīgajā pasaulē un „īsu laiku baudīt grēcīgu laimi” (Ebrejiem 11:24-26).Brāļi, ja mēs neuzlūkosim sevi kā svešiniekus un piedzīvotājus (ceļiniekus) šajā pasaulē, tad mēs sāksim tiekties uz ērtu dzīvi pasaulē un sāksim sliekties uz miesīgu domāšanu, kas savā būtībā ir ienaids pret Dievu.
„Miesas tieksme ved nāvē, bet Gara tieksme – uz dzīvību un mieru. Jo miesas tieksme ir naidā ar Dievu: tā neklausa Dieva bauslībai, jo tā to nespēj.” (Romiešiem 8:6-7).
Kā ticīgajiem mums jāiemācās skatīties uz sevi tā, kā Dievs uz mums skatās. Dievs Savā vārdā saka, ka mēs esam svešinieki un piedzīvotāji (ceļinieki), tāpēc pieliksim visu savu piepūli, lai mēs redzētu sevi tā. Tad mēs līdzināsimies tiem, kuri meklē debesu tēviju un nevēlas atgriezties turp, no kurienes viņi aizgājuši, tiem, kuri tiecas uz labāko, tas ir – uz debesu tēviju. Dievs nekaunas par tiem cilvēkiem, kuri ir pestīšanas cerības pilni. Viņš ar sajūsmu sauc Sevi par viņu Dievu, un tiem Viņš ir sagatavojis pilsētu – patvērumu, kurā viņi varēs atrasties drošībā vētras laikā, plūdos vai bada laikā. Dievs viņu dvēselēm ir sagatavojis mūžīgo mieru un acīmredzamu uzvaru.Tieši par to ir teikts nākamajā rakstu vietā:
„Šie visi ir miruši ticībā, apsolītās lietas nesaņēmuši, bet no tālienes tās redzēdami un sveikdami, un apliecinājuši, ka viņi ir svešinieki un piemājotāji virs zemes. Jo tie, kas tādas lietas runā, rāda, ka viņi meklē tēviju. Un, ja viņi būtu domājuši par to zemi, no kuras bija izgājuši, tad viņiem būtu bijis laiks atgriezties. Bet nu tie tiecas pēc labākas, tas ir, debesu tēvijas. Tāpēc arī Dievs netur par kaunu, ka tie Viņu sauc par savu Dievu, jo Viņš tiem sagatavojis pilsētu.” (Ebrejiem 11:13-16).
Man patīk šis teiciens: „Klaidonis – tas, kuram nav māju; noziedznieks – tas, kurš bēg no mājām; svešinieks – tas, kurš ir tālu no mājām, bet ceļinieks – tas, kurš dodas mājup.”Mēs neesam ne klaidoņi, ne noziedznieki, bet ceļinieki, kuri pagaidām vēl ir tālu no mājām, bet pārliecinoši dodas mājup.Tas Kungs lai jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē?

    Kad mēs studējam Bībeli, mēs redzam daudzus cilvēkus, caur kuriem Dievs veicis lielus varoņdarbus. Dievs varēja īstenot Savus nodomus caur viņiem, pateicoties viņu atklāsmei vai sapratnei par noteicošajiem Dieva principiem. Lai arī šie cilvēki dzīvoja dažādās kultūrās, dažādos gadsimtos un laikos, tiem bija dažāds izglītības līmenis, pamatā, visiem šiem varoņiem ir daudz kas kopējs.Mēs varam ieraudzīt šo Bībeles varoņu veiksmes un varoņdarbu noslēpumu, – viņi pazina Dievu un sadarbojās ar Viņu. Viņi piedzīvoja Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē. Kā viņiem tas izdevās? Tas kļuva iespējams pateicoties tam, ka viņi nodeva sevi Dievam.
  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta III

    „Jēzus viņiem sacīja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: nevis Mozus jums ir devis maizi no debesīm, bet Mans Tēvs jums dod īsto maizi no debesīm: jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību.” Tie Viņam sacīja: “Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!” Jēzus sacīja viņiem: “ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.” (Jāņa 6:32-35).
  • Kā sagatavot ceļu Tam Kungam

    Šodien es vēlētos parunāt par tēmu, kā sagatavot ceļu Tam Kungam. Ceļa sagatavošanai jānotiek pirms Dieva apmeklējuma. Mūsu gatavība tikties ar Dievu noteiks mūsu pārdzīvojumus ar Dievu. Ja mēs neesam gatavi, tad atradīsimies ārpus tā ko Dievs dara. Ja mēs būsim sagatavoti atbilstošā līmenī, mēs būsim kvalificēti tam, lai piedzīvotu Tā Kunga apciemojumu. Vērsīsimies pie Svētajiem Rakstiem.
  • Ko vēl cilvēka dzīvē atnes piedošana

    2.Piedošana dod mums spēku iet savu dzīves ceļu (piepildīt savu aicinājumu).„ Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.”(Ebrejiem 12:1-2).
  • Lai rīkotos gudri, nav vērts salīdzināt sevi un savus rezultātus ar citiem

    Mēs turpinām sarunu par tēmu: „Tava dāvana(talants vai spējas) atradīs tev vietu.” Mēs runājām par to, ka dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā, atnesīs augļus un aizvedīs mūs uz vajadzīgo vietu, kuru Dievs mums ir sagatavojis Kristus Miesā. Vēl mēs runājām par to, ka cilvēki bieži vien salīdzina rezultātus un vērtē cits citu pēc paveiktā daudzumu, bet Jēzus vērtē pēc mūsu sirds attieksmes un pēc tā, kā mēs izdarījām to, kas mums bija jāizdara.Lai rīkotos gudri, nav vērts salīdzināt sevi un savus rezultātus ar citiem. Tā vietā, labāk ir koncentrēt savu uzmanību uz to, kā mēs savā kalpošanā Tam Kungam varam izkopt vai attīstīt pareizu attieksmi un uzticību. Daudzi cilvēki tā arī nesāk kalpot, jo viņi nav pārliecināti, ka spēs to paveikt tā, kā to spēj citi, vai arī nesasniegs tādu rezultātu, kāds tas ir citiem. Ja tev ir līdzīga problēma, tad tev ir jāsaprot, ka Jēzu, vairāk par visu, interesē tava paklausība un uzticība, un ne padarītā daudzums salīdzinājumā ar kādu citu.
  • Tas, ko esi gatavs ziedot jeb atdot, noteiks to, kas vēlāk ienāks tavā dzīvē

    Tas, no kā esi gatavs šķirties, noteiks to, kas nākotnē ienāks tavā dzīvē. Vakar mēs lasījām, ka Dievs aicināja Ābrahāmu atstāt savu zemi, sava tēva mājas un savus radiniekus, lai dotos uz to zemi, kuru Dievs viņam parādīs.„Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu” (1. Mozus, 12:1).