Kad mēs darām savu daļu, tad Dievs noteikti piepildīs Savu daļu

Labdien, dārgie draugi!

 

Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru mums dāvājis Dievs! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!

 

Šodien mēs turpinām runāt par Eliju un Elīsu. Mēs runājām par to, ka galvenais Elīsas dzīves mērķis bija sekošana savam garīgajam tēvam Elijam un dubulta svaidījuma saņemšana no Dieva. Visa Elīsas dzīve tika celta un pakārtota šim mērķim. Un vēl, balstoties uz Elīsas piemēru, mēs ieraudzījām, ka viss tas labais, ko mēs vēlamies saņemt no šīs dzīves, nenākas viegli. Taču, ticīgam cilvēkam viss ir iespējams, vajag tikai ievērot zināmums noteikumus. Arī Elīsam tika uzstādīti zināmi noteikumi:

 

„……ja tu mani redzēsi, kad es no tevis tikšu aizrauts, tad lai tev tā notiek, bet, ja ne, tad tas nenotiks.”

 

Ko šis nosacījums nozīmēja priekš Elīsas? Un kā tas šodien attiecas uz mums?

 

Lieta tajā, ka šie notikumi norisinājās negaidīti. Elija un Elīsa gāja kopā, un, pēkšņi, Dievs paņēma Eliju. No Elīsas tika prasīta modrība, vērīgums un fokusēšanās. Elīsam vajadzēja palikt modram un cītīgi vērot Eliju, citādi, visi viņa upuri sava mērķa sasniegšanai būtu veltīgi, un tad viņa atgriešanos mājās pavadītu kauns un izsmiekls no pravieša dēlu puses. Bet, slava Dievam, ka Elīsa bija disciplinēts cilvēks. Jo disciplinētam cilvēkam, lai pabeigtu savu lietu un sasniegtu sev nosprausto mērķi, ir raksturīgi pārvarēt jebkādus šķēršļus un maksāt jebkuru cenu. Disciplinētu cilvēku nevar apturēt nekādas grūtības un neviena problēma, jo viņš ir sava mērķa mudināts.

 

Iespējams, ka tas, ko tu pašlaik dari, ir kas ļoti smags. Iespējams, ka tā tavas dzīves sfēra, kurā tev tik ļoti ir vajadzīgas pārmaiņas, ir ļoti sarežģīta. Nesamulsti! Ja tu nepadosies, tev viss izdosies! Jā, no cilvēciskā viedokļa tas var būt smagi, bet tas ir iespējams. Ar Dievu viss ir iespējams, un arī ticīgam cilvēkam viss ir iespējams!

 

Elīsa redzēja to mirkli, kad Elija vētrā tika aizrauts debesīs. Un, Bībelē ir teikts, ka tad, kad viņš to ieraudzīja, Dieva spēks nonāca pār Elīsu.

 

„Un, kamēr viņi iedami tā sarunājās, redzi, piepeši nāca ugunīgi rati un ugunīgi zirgi, kas tos abus vienu no otra atšķīra; tā Elija vētrā aizbrauca uz debesīm. Kad Elīsa to redzēja, tad viņš skaļi kliedza: “Mans tēvs, mans tēvs! Israēla rati un viņa jātnieki!” Kad viņš to vairs neredzēja, tad viņš sagrāba savas drēbes un saplēsa tās divos gabalos. Un viņš pacēla Elijas apmetni, kas tam bija nokritis, griezās atpakaļ un nostājās Jordānas malā.” (2.Ķēniņu 2:11-13).

 

Elīsa ņēma Elijas apmetni un atgriezās mājās pa to pašu ceļu – šķērsojot Jordānas upi, kuru viņš bija šķērsojis kopā ar Eliju. Kad viņš nonāca Jordānas krastā, Elīsa atcerējās to, kā Elija vienkārši sita ar savu apmetni upi, un upe pašķīrās. Tālab, Elīsa izdarīja to pašu, ko Elija.

 

„ Un viņš ņēma Elijas apmetni, kas tam bija nokritis, un sita ūdeni un sacīja: “Kur ir Tas Kungs, Elijas Dievs?” Un viņš sita ūdeni, un tas pašķīrās uz abām pusēm, un Elīsa pārgāja pāri. Kad praviešu mācekļi, kas bija Jērikā, viņu iztālēm ieraudzīja, tad tie sacīja: “Elijas gars dus uz Elīsas.” Un viņi devās tam pretī un noliecās viņa priekšā līdz zemei.” (2.Ķēniņu 2:14-15).

 

Vai jūs pamanījāt, ka Elīsa neprasīja to, kur ir Elija, bet gan kur ir Tas Kungs, Elijas Dievs! Elīsa saprata, ka mūs svaida nevis cilvēks, bet Dievs. Elīsa saprata, ka tad, ja Tas Kungs nebūtu ar Eliju, viņš nebūtu varējis darīt visu to, ko tas darīja. Lūk, kāpēc Elīsa tagad ticībā piesauc Elijas Dievu un lūdz, lai Viņš rāda Savus brīnumus caur viņu, tā kā Elīsa ir izpildījis visu, kas tam tika teikts.

 

Un, protams, Dievs parādīja vai atklāja Savu spēku, un upe pašķīrās!

 

Kad mēs darām savu daļu, tad Dievs noteikti piepildīs Savu daļu. Elīsa gāja līdz galam, un, lai sasniegtu savu mērķi, viņš samaksāja to cenu, kāda bija jāmaksā, un Dievs atalgoja viņu ar divkāršu Elijas svaidījumu.

 

Dievs nav mainījies! Viņš ir Tas pats vakar, šodien un mūžīgi mūžos! Dievs vēlas piepildīt ar brīnumiem un zīmēm arī tavu dzīvi! Bet, ir tava daļa, ir zināmi noteikumi, kuri tev jāpilda un jāveic, un tad Dievs pagodināsies tavā dzīvē un paaugstinās tevi. Un šai lietā tev palīdzēs disciplinētība un fokusēšanās uz Dieva mērķi tavai dzīvei!

 

 

Dieva mierā!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība IV

    Mūsu kalpošana mērķis ir, – būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau tāpēc, ka mēs būtu kādi īpaši vai pārāki par citiem. Dievs mums uzticēja šo kalpošanu tāpēc, ka Viņš ir apžēlojis mūs. Un tagad, mums, kas esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva nav tiesību apsūdzēt tos, kuri vēl nav iepazinuši Dievu un dzīvo zem tumsības valdnieka varas. Dievs sūta mūs – Savus bērnus – nest šai pasaulē gaismu un salīdzināšanu. Kalpojot, mēs nedrīkstam pagurt, nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas varētu apstādināt mūs šai kalpošanā. Mums jābūt drosmīgiem un, paciešot bēdas, jāiet šai pasaulē kā labajiem Jēzus Kristus kareivjiem.

    Mūsu kalpošana mērķis ir, - būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau...

  • Bez ticības nav iespējams izpatikt Dievam

    Ticība, bet tieši bibliskā ticība — tā ir sadarbība ar Dievu. Dievs nedarīs visu tavā vietā. Viņš nedarīs tev to, ko pats nevēlies priekš sevis darīt. Nevajag sēdēt, pasīvi saliekot rokas, cerībā, ka Dievs uzliks maizi uz tava galda.Pierādījums tam, ka tev ir ticība Dievam, parādās tad, kad tu pildi tās instrukcijas, kuras jau zini. Tieši tajā ir visa jēga lūgšanām un Bībeles lasīšanai, — lai iepazītu Viņa gribu un izprastu Viņa domas, saprastu, ko Dievs vēlas un pielietot to visās savās dzīves situācijās.

    Ticība, bet tieši bibliskā ticība - tā ir sadarbība ar Dievu. Dievs nedarīs visu tavā vietā. Viņš nedarīs tev to...

  • Ko mums dod izrāviens?

    Izrāviens pārceļ mūs no vājības spēkā. Šī vīrā, kas bija tizls no mātes miesām, pēdas un krumšļi bija nespēcīgi, tāpēc viņš nevarēja staigāt. Kad Dievs viņam deva izrāvienu, pēdas un krumšļi momentā kļuva stingri. «…un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri» (Ap.d.3:7). Vājās vietas jūsu dzīvēs kļūs stipras no šīs dienas Jēzus Kristus Vārdā. Pēc izrāviena vājais patiešām varēs teikt : «Es esmu spēcīgs!»

    Izrāviens pārceļ mūs no vājības spēkā. Šī vīrā, kas bija tizls no mātes miesām, pēdas un krumšļi bija nespēcīgi...

  • Dievam ir savi līdzekļi pārmaiņām

    Viens no līdzekļiem, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs un veidotu mūsu raksturu, ir savstarpējās attiecības ar cilvēkiem. Lai mēs mainītos, mums ir jāiemācās dibināt veselas attiecības pašiem ar sevi, ar cilvēkiem un, protams, ar Dievu. Ja mēs nevēlamies dibināt attiecības ar cilvēkiem vai arī bēgam no grūtībām, kas rodas jebkurās savstarpējās attiecībās, tad mēs nevarēsim mainīties. Acīmredzama pazīme tam, ka cilvēks pieaug Tā Kunga Jēzus Kristus atziņā, – tā ir viņa pareiza attieksme pret Dievu, sevi un cilvēkiem.

    Viens no līdzekļiem, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs un veidotu mūsu raksturu, ir savstarpējās attiecības...

  • Dzīve – tas ir pārbaudījums

    Kad mēs saprotam, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad daudzi jautājumi atkrīt paši par sevi, un tad mēs varam priecāties un baudīt dzīvi. Kad cilvēks saprot, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad ikviena grūta situācija liksies kā iespēja ne viss kā traucēklis.Bībelē bieži tiek runāts par to, ka Dievs pārbauda Savus bērnus. Dievs to nedara tādēļ, ka Viņš neieredz vai vēlētos redzēt mūsu kritienu. Nē! Dievs mūs pārbauda vairāku iemeslu pēc. Dievs svētīja Ābrahāmu, dāvājot viņam dēlu Īzaku, un tad sūtīja pārbaudījumu – Viņš lūdza to ziedot. Dievs pieļāva pārbaudījumus Ījaba dzīvē, un tas izgāja cauri rūgtām un briesmīgām lietām.

    Kad mēs saprotam, ka dzīve - tas ir pārbaudījums, tad daudzi jautājumi atkrīt paši par sevi, un tad mēs varam...

  • Esi labs piemērs saviem bērniem, jaunākajiem brāļiem un māsām!

    Bērni skatās un mācās no mums, un savās dzīvēs viņi atkārtos to, ko redzējuši savu vecāku dzīvē. Tālab, tas ir tik svarīgs Dieva aicinājums un uzdevums vecākiem – pareizi veidot savu dzīvi un rādīt piemēru ar savu dzīvi. Griežoties pēc palīdzības pie Jēzus sev grūtajā brīdī, šī Kānaāniete pat nedomāja, ka veido savas meitas priekšstatu par to, kā jārīkojas grūtās dzīves situācijās. Mūsu bērniem ir nepieciešams, lai mēs ne tikai sakām viņiem, kā pareizi jādzīvo, bet parādām to ar personīgo piemēru.

    Bērni skatās un mācās no mums, un savās dzīvēs viņi atkārtos to, ko redzējuši savu vecāku dzīvē. Tālab, tas ir...