Kāda ir mūsu loma un funkcijas kā Kristus vēstnešiem šai pasaulē

Lai vairojas jūsu dzīvē žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es ticu, ka vārds, kurā es dalos ar jums šai rubrikā, stiprina jūs un palīdz jums turpināt jūsu ceļojumu uz mūžīgo dzīvību. Šodien es gribētu pabeigt izskatīt tēmu par to, kāda ir mūsu loma un funkcijas kā Kristus vēstnešiem šai pasaulē. Jau vairākas dienas mēs apgalvojām, ka esam Kristus vēstneši uz zemes, caur kuriem Dievs šo pasauli salīdzina ar Sevi. Mēs runājām arī par to, ka mēs esam tie, kuri pārstāv uz zemes Debesu Valstību un nostiprina Dieva gribu un Viņa Valstības vērtības. Lai mēs būtu veiksmīgi savā aicinājumā, mums jāsaprot, ka Dieva dabai un Kristus dzīvībai ir jāatspoguļojas mūsos un caur mums. Tas ir tas, kas dara stipru mūsu, kā Kristus vēstnešu, liecību. Bībelē ir teikts: 
„ Celies, topi apgaismota! Jo tava gaisma nāk, un Tā Kunga godība uzlec pār tevi. Tik tiešām, tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas, bet pār tevi uzlec kā saule Tas Kungs, un Viņa godība parādās pār tevi. Tautas staigās tavā gaismā un ķēniņi tai spožumā, kas uzlēcis pār tevi.” (Jesajas 60:1-3).
 Tā ir ļoti spēcīga Rakstu vieta, kurā tiek runāts arī par mūsu, kā Kristus vēstnešu, lomu. Dievs vēlas glābt cilvēkus un ievest tos Savā Valstībā, un Viņš to dara caur Saviem bērniem. Dievs mums saka, ka vispirms mums pašiem ir jārāda gaisma. Dievs saka, ka mūsu gaisma jau ir atnākusi, un mēs vairs nedzīvojam kā tie cilvēki, kuriem nav zināšanu un izpratnes par Dieva ceļiem, par Dieva mērķiem un par to, kas ir īstā dzīve. Kad mēs ar jums piecelsimies un sāksim izstarot gaismu caur Dieva atziņas izpausmi, caur Viņa spēka izpausmi, Viņa ceļu, kad mēs sāksim demonstrēt savu paklausību Dievam un Viņa Vārdam, – un mēs to darīsim ne tikai tad, kad viss norit labi, bet arī pārbaudījumu un grūtību laikā, – tad cilvēki, redzot mūsu dzīvi, spēs ieraudzīt Dieva godību pār mums. Pateicoties šai Dieva godībai, cilvēki ieraudzīs atšķirīgo mūsos. Mēs varēsim pārvarēt grūtības, pateicoties tam, ka sapratīsim kas ir Dievs un kas mēs esam Viņā. Mēs varēsim pārvarēt grūtības, pateicoties izpratnei par Dieva mērķi mūsu dzīvei. Izpratne par to, ka mūsos ir Dieva daba un Viņa gaisma, palīdz mums ar cieņu iziet cauri visiem pārbaudījumiem un pārvarēt visas grūtības mūsu dzīvē. Kad cilvēki to visu ieraudzīs, viņi sāks uzklausīt mūs un ieklausīties tajā, ko mēs sakām, jo tie redzēs Dieva godību, kas atspīdēs mūsu dzīvē. Un kad tas notiek – tumsība un krēsla atkāpjas. Krēsla – tās ir problēmas, tas ir zināšanu trūkums. Tumsība apklāj zemi, un dziļa krēsla – tautas, bet pār mums atspīdēs Tas Kungs, atspīdēs Viņa atklāsmes, Viņa Vārds, Viņa ceļi. Kad mēs zināsim un staigāsim Dieva ceļus, tad pār mums parādīsies Tā Kunga godība, un tad cilvēki nāks pie šīs godības un pie šīs gaismas. 
„Tautas staigās tavā gaismā un ķēniņi tai spožumā, kas uzlēcis pār tevi.” (Jesajas 60:3).
 Dievs vēlas, lai mēs apzinātos savu unikālo lomu un aicinājumu priekš šīs pasaules. Mēs neesam izglābti tikai tāpēc, lai izvairītos no elles un dotos uz debesīm. Mēs esam izglābti tāpēc, lai būtu par atbildi šai pasaulei, lai būtu par Dieva balsi uz zemes. Mēs esam izglābti tāpēc, lai Dievam būtu mītnes vieta uz zemes. Mēs ar jums esam izglābti tālab, lai cilvēki caur mums varētu atrast Dievu un iepazīt Viņu personīgi, iepazīt Viņa gribu un Viņa ceļus. Esiet svētīti! Lai Dievs palīdz mums mūsu darbā un mūsu aicinājumā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).
  • Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki! II

    Ja mēs iemācīsimies novērtēt un turēt dārgu visu to, ko Dievs dara mūsu dzīvē, tad par dabīgu lietu mums kļūs upurēt vai celt altāri Dievam.Zini, ka tad, kad runa iet par uzupurēšanos, Dievs nekad – nekad nelūgs tev to, kā tev nav! Viņa mīlestība to nepieprasa, Dieva mīlestība – nav vardarbīga. Ja tu pa īstam mīli cilvēku, tu nekad nelūgsi viņam to, kā viņam nav.Aizmirsti par to, kā tev nav, un koncentrējies uz to, kas tev ir. Esi pārliecināts, ka tev pieder daudz!
  • Esi uzticīgs mazumā un laid apgrozībā to, ko Tas Kungs tev ir piešķīris!

    Lai rīkotos gudri, nav vērts salīdzināt sevi un savus rezultātus ar citiem. Tā vietā, labāk ir koncentrēt savu uzmanību uz to, kā mēs savā kalpošanā Tam Kungam varam izkopt vai attīstīt pareizu attieksmi un uzticību. Daudzi cilvēki tā arī nesāk kalpot, jo viņi nav pārliecināti, ka spēs to paveikt tā, kā to spēj citi, vai arī nesasniegs tādu rezultātu, kāds tas ir citiem. Ja tev ir līdzīga problēma, tad tev ir jāsaprot, ka Jēzu, vairāk par visu, interesē tava paklausība un uzticība, un ne padarītā daudzums salīdzinājumā ar kādu citu.
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība

    „Mēs visur nesam Jēzus miršanu savā miesā, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā.” (2.Korintiešiem 4:10).Šīs Rakstu vietas mums parāda, ka mūsu sālījums kā zemes sālim un mūsu spēks Dievā izriet no Dieva dabas, kas plūst no mums uz citu cilvēku dzīvēm. Ja mūsos neatspoguļojas Kristus dzīvība un Viņa daba, tad kā gan varēs mainīties mūsu sabiedrība un citu cilvēku dzīves? Ja mēs grēkojam, ja dzīvojam bezdievīgu dzīvi, tad kā gan mēs citiem cilvēkiem varēsim liecināt par to, ka Kristus viņus var izglābt. Mums jāsaprot, ka tikai tā žēlastība, kas glābj mūs pašu, caur mums var izglābt arī citus cilvēkus.
  • Dievs dod katram pēc viņa spējām

    Mēs visi gribam vairāk. Mēs vēlamies, lai mūsu draudzē būtu vairāk cilvēku, bet Dievs dos mums tikai pēc mūsu spējām, dos mums to ar ko mēs tiekam galā. Cik tu esi atbildīgs, tik Dievs tev arī varēs uzticēt. Piemēram, tev dzīvē ir atnācis smags pārbaudījums, un tu domā: „Kāpēc un par ko man tas viss?” Bet Dievs zin, ka tu ar to vari tikt galā. Mēs bieži vien nezinam savas spējas, bet Dievs zina visu. Dievs zina to nastu, kuru tu esi spējīgs nest. Tu vari domāt un teikt par sevi: „Nē, es to nespēšu panest! Es neesmu spējīgs!”Līdz tam laikam, kamēr tu neiziesi cauri šiem pārbaudījumiem, tu nespēsi pat iedomāties uz ko tu esi spējīgs.
  • Cilvēki izmanto dažādus attaisnojumus kā iemeslu tam, lai nepiedotu

    1. Es nevaru viņam piedot.· Tu to nevari, bet Dievs var to izdarīt caur tevi.2. Ja es viņam piedošu, tad viņš mani izmantos vai arī domās, ka es atbalstu viņa grēku.· Piedošana nav atkarīga no tā, vai šis cilvēks ir piedošanas cienīgs vai nē. Piedošana nav atkarīga arī no tava pāridarītāja grēku nožēlas vai viņa izmainītās sirds. Mēs piedodam tikai tālab, ka mums pašiem ir piedots pēc Dieva varenās žēlastības.