Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? IV

Lai miers no Tā Kunga vairojas jums šai brīnišķīgajā dienā!Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par sāpju un ciešanu potenciālajām priekšrocībām.Mēs uzskaitījām sešas šādas priekšrocības.Tomēr, man jums jāsaka, ka visas šīs priekšrocības ir tikai potenciālas, bet ne automātiskas!Pašas par sevi šīs problēmas nepadara mūs nobriedušus. Patiesībā, daudzus cilvēkus problēmas padara vēl sliktākus, ļaunākus un cietsirdīgākus.Tam, lai mūsu problēmas kļūtu par priekšrocībām, ir jāmāk pareizi reaģēt uz tām un jārīkojas pareizi.Šodien vēlos dalīties ar jums dažās patiesībās, kuras palīdzēs jums pieaugt jūsu problēmu laikā.Atklāsme par problēmu neizbēgamību.Lai iemācītos pareizi reaģēt uz sāpēm un problēmām, jāsaņem atklāsme par to, ka dzīvojot uz zemes, sāpes un problēmas mūsu dzīvē nekad nebeigsies. Kamēr virs zemes pastāv grēks, sāpes cilvēku dzīvēs nebeigsies. Mēs ciešam ne tikai savu personīgo grēku un nepareizās rīcības dēļ, bet citu cilvēku grēku un nepareizās rīcības dēļ.Jozua un Kālebs, kā arī visa Izraēla tautas paaudze, kura iegāja apsolītajā zemē, bija spiesti 40 gadus maldīties tuksnesī. Kālab – jo Jozua un Kālebam bija cits gars, viņi ticēja Dievam un staigāja paklausībā Viņam? Taču, citu cilvēku nepareiza lēmuma dēļ ļaudis cieta un maldījās tuksnesī 40 gadus.Arī mums skaidri jāzina, ka mums neizbēgt no grūtībām un sāpēm šai pasaulē. Šādai atklāsmei mūs jāapbruņo tam, lai mēs ne tikai gaidītu šīs problēmas, bet spētu arī pareizi uz tām reaģēt. Lai bēdas un sāpes vairs nekad nekļūst mums par kaut kādu pārsteigumu.
„Jo mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes. Bet ne vien viņa, arī mēs paši, kas jau esam apveltīti ar pirmo debess balvu – Garu, ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, kad saņemsim savu bērnu tiesu, savas miesas pilnīgo atpestīšanu.” (Romiešiem 8:22-23).
Augšminētajā fragmentā mēs redzam, ka ne tikai mēs nopūšamies un ciešam sāpes, bet, ka visa radība nopūšas līdz ar mums.Kādā citā tulkojumā – Labās Vēsts tulkojumā – šī Rakstu vieta skan šādi:„Sev visapkārt mēs redzam radības, kas ir gaidībās. Grūtie sāpju laiki pasaulē – tās vienkārši ir dzemdību sāpes.Tās ir ne tikai mums visapkārt; tās ir arī mūsos. Dieva gars modina mūs no iekšienes. Arī mēs jūtam šīs dzemdību sāpes. Mūsu tukšā un neauglīgā miesa skumst pēc pilnīgas atpestīšanas.”Dārgie draugi, visā pasaulē šobrīd ir grūtie sāpju laiki. Un tas, ka mēs esam ticīgie, tas nepadara mūs par izņēmumiem. Bet, atšķirībā no citiem, mums ir Gara iedīglis, kurš iekšienē māca mūs un apbruņo mūs uzvarai līdz brīdim, kad notiks pilnīga mūsu miesas pestīšana.Ja jūs esat ticīgie, tad nebaidieties no traģēdijām, kuras gāzīsies pār pasauli, jo Dievs jau paredzējis jums izeju no katras situācijas. Viņš jau ielicis jūsos Svēto Garu kā ķīlu, lai jūs zinātu, kā gaidīt savu bērnu tiesu un jūsu miesas izpirkšanu. Citiem vārdiem sakot, jūs varat lūkoties uz visu ar cerību, jo Dievs nekad neatstās savus bērnus nelaimē.Turpināsim rīt!Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dieva Vārds ir labākais līdzeklis, lai attīrītu cilvēka sirdi

    Dievs attīra mani caur Savu Vārdu, tādēļ man jābūt šajā vārdā katru dienu. Tev var likties, ka tu neko nesaņem no Bībeles lasīšanas, bet tas tā nav. Kad mēs lasām Vārdu, mēs iekšēji attīrāmies, tieši tāpat kad cilvēks attīra savu ķermeni, mazgājoties pirtī. Tas ir jādara pēc iespējas biežāk, lai garīgi nesmakotu. Ja tu pamani, ka tevi ir viegli aizkaitināt, tas nozīmē ka tev vajag to nomazgāt nost. Kad tu atklāj, ka tava sirds sāk aizvērties, – tas liecina par to, ka tu nelasi Bībeli un palaid garām iespēju attīrīties. Kad tu sevī pamani to, ka kaut kas tevī neatbilst kā vajadzētu kristīga cilvēka dzīvē būt, piemēram, tu vienmēr izraisi strīdu, tad tas liecina par to, ka sen neesi bijis Vārda klātbūtnē
  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu!

    „Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17).Ir lietas, kurām mums jāpievērš sava uzmanība. Svētība nekad nemēdz būt automātiska, arī paaugstināšana tāda nemēdz būt, tās ir jāizpelnās. Ja tu piever savas acis uz šīm lietām, un tu domā, ka šīs svētības tik un tā nokritīs no debesīm pār tevi, tu vienkārši sevi māni. Dievs vēlas izliet pār mums Savu gaismu. Mums nav jāpriecājas, kad krīt mūsu ienaidnieks.
  • Dievs meklē katra cilvēka dzīvē augļus!

    „ Jēzu, es vēlos nest daudz vairāk augļus savā dzīvē. Lūdzu Tev, attīri mani, lai es būru spējīgs pienest daudz vairāk augļus. Es pieņemu Dievišķo labvēlību, lai turētos pie vīnakoka kā zars. Es nesīšu daudz augļus Dievam, Jēzus Vārdā! ”Bībele atklāj mums, lai mēs turpinām augt līdz tam, kamēr pietuvojamies Kristus līdzībai. (sk.4nod., vēst. Efez.). Tādēļ nav svarīgi cik svaidīti vai auglīgi mēs esam pat reiz. Neskatoties uz visu to ir augstāks līmenis uz ko Dievs mūs aicina tiekties,- daudz augstāks auglības un efektivitātes līmenis.
  • Efektīvas lūgšanas modelis

    Lai mēs varētu lūgt efektīvi, mums ir nepieciešams modelis. Kristīgā dzīve ir garīga, tālab ļoti svarīga ir saikne ar debesīm. Dievs ir Gars, bet mēs ar jums dzīvojam uz zemes, – mums ir nepieciešama pastāvīga saikne ar Dievu.Ir divi cilvēka un Dieva savstarpējās sazināšanās vai sarunas instrumenti – tas ir Dieva Vārds un lūgšana. Dievs ar mums runā caur Viņa Vārdu. Dieva Vārds – tā ir Dieva atklāsme par Sevi Pašu. Tu nevari izdomāt, kāds ir Dievs. Tu nevari iztēloties, kāds ir Dievs, jo tava iztēle var būt kļūdaina. Dievs Vārdā runā par to, kas Viņš ir, uz ko Viņš ir spējīgs un kā Viņš rīkojas. Tieši tālab, Dieva Vārds, ir efektīvs sazināšanās līdzeklis starp cilvēku un Dievu.
  • Attaisnošanās vai ziedošanās? II

    Šodien turpināsim sarunu par to, ko mēs izvēlamies – ziedošanos Dievam un Viņa aicinājumam vai attaisnojumu meklēšanu priekš tā, lai nesekotu savam aicinājumam. Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošana cilvēkiem – tas ir ceļš, kurš ved uz svētlaimi (gandarījumu) un paaugstināšanu no Dieva. Bet Jēzus mums māca to, ka, attiecībā pret cilvēkiem, mums nevajag būt aprēķinātājiem. Mums vienmēr ir jābūt motivētiem ar vēlmi svētīt citus, – bez jebkādiem savtīgiem mērķiem vai aprēķina. Kalpojot cilvēkiem, mums ir jāstaigā mīlestībā, gaidot atlīdzību no Dieva, bet ne no cilvēkiem.