Kādēļ ir nepieciešams padarīt slavēšanu par savu dzīvesveidu

Dārgie draugi, es šodien atkal gribu jūs uzmundrināt, vēršot jūsu uzmanību uz slavēšanas spēku.Vakar mēs redzējām, ka slavēšana ir cīņas ierocis, ko Dievs mums ir radījis, lai mēs staigātu uzvarā. Mēs redzējām, kā to lietoja Jūdas ķēniņš, lai gūtu uzvaru pār lielo un spēcīgo pulku, kas nāca pret viņu. Šodien es gribētu, lai mēs saredzam iemeslu, kādēļ ir nepieciešams padarīt slavēšanu par savu dzīvesveidu.Slavēšana ir mūsu ticības uz Dievu izrādīšana. Romiešiem 4: 20, mēs lasām, ka Ābrahāms „Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā”. Viens no veidiem, kā mēs varam gan parādīt, gan celt stipru ticību savā dzīvē, ir iemācīties pagodināt jeb dot slavu. Viens no veidiem, kā mēs pagodinām Dievu, ir Viņam ticēt, Viņu slavēt un turēties pie Viņa vārda par spīti dzīves negatīvajiem apstākļiem. Tikai tie, kas tic, ka Dievs valda pār viņu dzīvi un situāciju, spēj tā dzīvot. Bet patiesība ir tā, ka mēs nevaram izbaudīt dzīvi Dievā, līdz mēs neiemācīsimies Viņu pagodināt, parādot Viņam savu ticību caur ikdienas slavēšanu. Vēl viens iemesls, lai slavētu, ir tāds, ka slavēšana aizvāc noskumušu garu. Bībelē Jesajas grāmatā 61:3 ir teikts, ka noskumušu garu aizdzen svētku (angļu tulkojumā – slavēšanas) drānas. Slavēšana un noskumis gars nevar pastāvēt līdzās. Nomāktība un smagums bēg, līdzko mēs ietērpjamies slavēšanas drānās. Šajā Rakstu vietā mēs arī lasām, ka slavēšana ir drānas, ko var apvilkt. Cita drānu funkcija ir aizsardzība. Tādējādi Dievs vēlas pasargāt jūsu dzīvi no noskumuša gara un ir jums devis slavēšanas drānas, bet tās jums jāapvelk pašiem. Es jums pajautāšu: vai jūs pavadāt ik dienu, tērpušies slavēšanas drānās? Padomājiet, cik tam jūsu dzīvē ir liela nozīme. Nākamais, kas jums jāredz par slavēšanas nozīmību, ir tas, ka slavēšana apklusina ienaidnieka un jūsu dvēseles apsūdzētāja balsi. Psalmos 8:3 Bībele māca Dievs no bērnu un zīdaiņu mutes ir izveidojis Sev pretspēku (angļu tulkojumā – slavēšanu) Saviem pretiniekiem, lai liktu apklust Saviem naidniekiem un atriebējiem. Slavēšana aizdzen sātana klātbūtni, kuru mēs saucam par ienaidnieku, atriebēju un apsūdzētāju. Vai zināt, kāpēc? Tāpēc, ka slavēšana ieved Dieva klātbūtnē. Kad ierodas Dievs, sātanam tur vairs nav vietas. Svēto sapulcēs nebūs nekādas vajadzības sasaistīt sātanu, ja viņi vērsīs visas domas uz Dieva slavēšanu un pielūgšanu. Sātans aizies pats. Tieši tik spēcīga ir slavēšana. Tā apklusinās ienaidnieku un izdzīs viņu no jūsu dzīves, ja no jūsu mutes pastāvīgi plūdīs slavēšana. Daudzi kristieši pievērš pārāk lielu uzmanību sātanam un viņa darbiem, nevis slavē Dievu un paaugstina Viņa spēku savā dzīvē. Draugi, Dievs vēlas, lai tas jūsu dzīvē mainītos, sākot no šīs dienas. Pārtrauciet atkārtot ienaidnieka vārdus, pārtrauciet uzsvērt viņa darbus un rīcību un sāciet paaugstināt Dievu arvien vairāk un vairāk, padarot slavēšanu par savu dzīvesveidu.Pēdējais, ko es par šo vēlos teikt, ir tas, ka slavēšana liek jums vērst savas domas uz Dievu un noliek Viņu par jūsu dzīves vadītāju. Bībelē teikts, ka Dievs mājo Viņa tautas slavas dziesmās. Ja slavēšana nav jūsu dzīvesveids, tad jūs dzīvojat vakuumā. Es lūdzu, lai Dievs jums palīdz saskatīt slavēšanas nozīmīgumu vairāk nekā jebkad iepriekš. Atliciniet šodien kādu laiku un slavējiet Dievu, kā jūs pēdējā laikā to neesat darījuši, un pierādiet, ka Dieva vārds darbojas. Lai Dievs svētī jūsu dienu ar skaidru Dieva klātbūtni! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam II

    Mēs uzsākām sarunu par to, ka kopā ar Dievu mēs varam plānot savu nākotni un mums var būt brīnišķīga nākotne. Mēs runājām par to, ka tas nenotiek automātiski. Tas, ka esam kļuvuši par ticīgajiem, nenozīmē, ka mums nav jāpievērš uzmanība savai nākotnei. Mēs nedrīkstam atstāt rūpes par savu nākotni apstākļu varā. Dievs devis mums saprātu un Viņš vēlas, lai mēs virzītos uz priekšu un celtu, veidotu savu brīnišķo nākotni. Tas, kurš nerūpējas par savu nākotni, parasti paliek par neveiksminieku savā dzīvē. Tālab, tik svarīga ir nopietna attieksme pret savas nākotnes plānošanu.
  • Vai Tas Kungs atbild uz visām lūgšanām?

    „Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks.”(Jāņa 15:7).Šajā rakstu vietā ir apsolījums no Dieva: „…jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks”.Kurš no jums ir lūdzis par kaut ko, bet jums tas netika dots? Es domāju, ka ar to ir saskārušies daudzi no mums. Kur tad ir problēma?
  • Dieva Vārds – tā ir garīgā barība

    Dievs vēlas, lai mēs būtu veseli, stipri ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Mums nevajadzētu garīgi gavēt. Mēs varam gavēt fiziski, lai iegūtu garīgu spēku. Bet, lai mēs būtu garīgi stipri, mums katru dienu garīgi jābarojas. Ja tu to nedari, tad tu kā ticīgais paliksi vājš, būsi vājš savos spriedumos un ticībā. Kad mēs paliekam vāji, mums ir nepieciešams stiprināt sevi garīgi. Tādēļ Dievs mums ir devis Savu Vārdu.„kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti,…”(1.Pētera2:2)
  • Dievam ir savi līdzekļi pārmaiņām

    Viens no līdzekļiem, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs un veidotu mūsu raksturu, ir savstarpējās attiecības ar cilvēkiem. Lai mēs mainītos, mums ir jāiemācās dibināt veselas attiecības pašiem ar sevi, ar cilvēkiem un, protams, ar Dievu. Ja mēs nevēlamies dibināt attiecības ar cilvēkiem vai arī bēgam no grūtībām, kas rodas jebkurās savstarpējās attiecībās, tad mēs nevarēsim mainīties. Acīmredzama pazīme tam, ka cilvēks pieaug Tā Kunga Jēzus Kristus atziņā, – tā ir viņa pareiza attieksme pret Dievu, sevi un cilvēkiem.
  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi?

    Ja tu vēlies iemācīties būt par atbildīgu cilvēku, tad pirmais, ko tev vajag uzvarēt sevī, – tās ir bailes visos līmeņos. Vajag sevī attīstīt drosmes un uzdrīkstēšanās garu. Bībelē ir teikts, ka vienīgajām bailēm, kādām mums jābūt, – bailēm Dieva priekšā. Bailes Dieva priekšā atbrīvo mūs no visām cita veida bailēm, it īpaši no bailēm cilvēku priekšā. Bailes cilvēku priekšā izliek slazdus.„Baidīšanās no ļaudīm noved pie pazušanas, bet, kas paļaujas uz To Kungu, tiek pasargāts.”(Salamana pam. 29:25).
  • Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.