Kalpošana ir ceļš uz varenību

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Mēs ar jums runājām, ka kalpošana dara mūs mundrus, laimīgus un apmierinātus šajā dzīvē. Kad mūsos ieplūst Dieva dzīvība, bet pēc tam mēs ļaujam šai dzīvībai plūst pie citiem cilvēkiem, tad mēs uzplauksim, būsim auglīgi un priecīgi cilvēki. Līdzīgu kārtību Dievs ir iedibinājis arī dabā. Cilvēks ieelpo gaisu, ieelpo skābekli, bez kura nav dzīvības, bet tai pat laikā viņam ir jāizelpo ogļskābā gāze atdodot to augiem. Cilvēks ne tikai ņem, bet viņam ir jāatdod kaut kas no sevis. Augi izmanto (ieelpo) ogļskābo gāzi, bet tai pat laikā atdod (izelpo) skābekli. Augiem ogļskābā gāze ir avots, bez kura viņi nevar eksistēt. Ja mēs paturēsim sevī ogļskābo gāzi, (to, kas mums ir jāatdod), tad mēs nomirsim. Bet ja koki paturēs sevī skābekli (to, kas viņiem ir jāatdod), tad viņi nomirs. Sanāk, ka viss dzīvē un dabā ir iekārtots tā, lai ne tikai ņemtu, bet arī atdotu no sevis to, kas vajadzīgs kādam citam. Koki saņem no dzīvnieku pasaules un no cilvēkiem, bet viņi atdod arī kaut ko pretī. Ja mēs tikai ņemamm no dzīves un neko neatgriežam atpakaļ, tad notiek līdzsvara izjaukšana un iestājas nāve. Tādā pašā veidā, kalpošana citiem – tā ir iespēja atdot kaut ko no sevis. Caur ticību mūsos rodās Dieva dzīvības avots. Šis avots ir skābekļa līdzība, bez kura es garīgi mirstu. Tomēr, man ir jāizelpo un jāļauj, lai dzīvā ūdens straumes plūst no manis. Tu nevari tikai saņemt, tev ir arī kaut kas jādod no sevis. Tur kur cilvēki tikai saņem, bet neko neatdod, tur iestājas nāve. Daudziem kristiešiem ir vērojama pastāvīga garīga apātija, garlaicība un neapmierinātība dzīvē. Iemels tam visbiežāk slēpjas tajā apstāklī, ka šie cilvēki nekalpo un nepielieto savā dzīvē Dieva Vārdu, kuru viņi dzird. Kalpošana piepilda mūsu dzīvi ar svaigumu un prieku. Kā darbojas šis princips, mēs varam redzēt apskatot Galilejas un Nāves jūras piemēru. Praktiski visi tūriti, kuri apmeklē Izraēlu, noteikti vēlas apskatīt Galilejas jūru un Nāves jūru. Kāda ir Nāves jūra? Šai jūrai nav nekādu dzīvības pazīmju. Kāpēc? Šajā jūrā nav dzīvības, jo tajā ieplūst virkne upju, bet nekas no tās neizplūst. No Nāves jūras neizplūst dzīvā ūdesns straumes. Ja mēs aplūkojam Galilejas jūru, tad varam redzēt, ka šīs jūra taini otrādi ir dzīvības pilna. Kāpēc tāda atšķirība starp šīm divām jūrām? Galilejas jūrā ne tikai ietek citas upes, bet no šīs jūras arī izplūst upes. Dievs tātad maina mūs caur kalpošanu. Kalpošana pārvērš ticīgu cilvēku no egoista par mīlošu, līdzcietīgu un žēlastīgu Tā Kunga kalpu. Kalpošana vairo mūsos Dieva spēku un svaidījumu mūsu dzīvē. Kalpošana dara mūs svaigus, auglīgus, apmierinātu un laimīgus Dievā. Bez visa tā, kalpošana ir ceļš uz varenību. Kā mēs jau iepriekš runājām, Dievs ir progresa Dievs, tāpēc Viņš vēlās, lai mēs paceļamies un progresējam dzīvē. Dievs to dara tieši caur kalpošanu. Tieši caur kalpošanu atnāk varenība. Bībelē ir teikts: 
„Bet Jēzus pieaicināja tos un sacīja : “Jūs zināt , ka valdnieki ir kungi pār tautām un lielie kungi tās apspiež. Bet pie jums tā nebūs būt; bet, kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis. Un, ja kas jūsu starpā grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps; tā kā Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet ka Viņš kalpotu un atdotu Savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem.” ”. (Mat.20:25-28).
 Katram, kurš vēlās īstenoties Dieva Valstībā, ir jāatliek malā savs svarīgums un jāsāk kalpot. Piemērs tam, kā Dievs aizveda cilvēku līdz varenībai caur kalpošanu ir Jāzeps. Viņš kalpoja no visas savas sirds katrā vietā – sava tēva mājās, kā vergs Patifara mājā, cietumā, pārvaldot Ēģipti, kalpojot saviem brāļiem. Pateicoties tieši Jāzepa centīgajai kalpošanai, Dievs darīja viņu varenu. Dievs arī jums ir sagatavojis varenību, bet jūs varat ieiet tur tikai caur pastāvīgu un centīgu kalpošanu Dievam un cilvēkiem. Ļaujiet Dievam izmainīt jūs caur kalpošanu! Uzdodiet šodien sev dažus jautājumus: „Vai patiešām es kalpoju? Vai patiešām es ļauju, lai Dievs izmaina mani caur kalpošanu? Kas man traucē kalpot labāk? Kā es varu praktiski kalpot cilvēkiem? Kādā veidā es atvedu cilvēkus pie Dieva caur manu kalpošanu? Kādā veidā es pagodinu Dievu caur manu kalpošanu?” Ja jūs godīgi atbildēsiet uz visiem šiem jautājumiem un sāksiet kalpot, tad jūsu dzīvē atnāks neticamas pārmaiņas un jūsu dzīve būs pilna prieka, apmierinājuma un varenības no Dieva.   Lai Dievs bagātīgi jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs vēlās, lai lūgšana kļūst prioritāti Viņa bērnu dzīvēs!

    Viss, ko sātans ir paņēmis no tavas dzīves, – tavs brīnums, tavi apsolījumi, – tas viss, pārdabiskā Dieva spēkā, var tikt atbrīvots. Bet tas pieprasa, lai lūgšana kļūtu par prioritāti tavā un manā dzīvē. Paņemiet jebkuru Bībeles notikumu, un jūs ieraudzīsiet, uz ko ir spējīga ticīgo cilvēku lūgšana. Piemēram, ko darīja Daniēls, kad nokļuva lauvu bedrē? Lūdza? Nē, tur jau bija par vēlu lūgt. Viņš pastāvīgi lūdza, jau pirms nokļūšanas lauvu bedrē.Kad tu jau atrodies lauvu bedrē, ir par vēlu lūgt. Lūgt ir jāsāk, jau labu laiku pirms tam. Daniēls lūdza katru dienu un trīs reizes dienā!
  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).
  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? III

    5. Mācekļu dzīvēs atnāca gudrība Dieva resursu pārvaldīšanai. Viņi kļuva par gudriem Dieva resursu pārvaldītājiem. Mācekļi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam un, lai varētu palīdzēt viens otram, to visu vajag izmantot pareizi. Viss, kas man ir, – tas nav mans, bet Dieva, un tālab es to izmantošu tā, kā to vēlas Dievs. Mācekļi bija Svētā Gara pilni, un viss, ko viņi darīja, notika Svētā Gara vadībā. Viņi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam, un ja Dievs viņiem sacīja: „Atnes to!”, viņi to darīja.
  • Dievišķā disciplīna II

    1. Izmantojiet visus garīgos ieročus, kurus jums devis Dievs:„ Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.” (Efeziešiem 6:10-17).
  • Mācība parāda mums, pa kādu ceļu mums jāiet

    Kad mēs lasam Bībeli, mēs saņemam mācību, tātad ieraugām ceļu, pa kuru mums jāiet. Lasot Bībeli, mēs saņemam virzienu domām, vārdiem un visām citām mūsu dzīves sfērām. Tā arī ir mācība vai pamācība.Taču vēl bez tam, Bībele ir noderīga vainas pierādīšanai. Ļoti bieži mēs ejam pa ceļu, kuru Bībele mums ir parādījusi caur mācību. Bet uzsākuši iet pa šo ceļu – kaut kādu iemeslu dēļ un kaut kādā veidā mēs sākam novirzīties no pareizā ceļa un nogriežamies no tā.
  • Iedēstītais Dieva Vārds maina cilvēku – viņa reakciju, emocijas, uzvedību! III

    „Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.”(Jeremijas 29:11).Vēlos teikt kādu vārdu, kas attieksies varbūt uz vienu, diviem vai trīs cilvēkiem : ja tu jau ilgstoši piepildi savu sirdi ar Dieva Vārdu un sargā savu sirdi, bet vēl neredzi kaut kādus ārējus rezultātus vai augļus, tas nozīmē, ka Dievs tevī liek ļoti dziļus un noturīgus pamatus, jo viņš gatavojas celt nopietnu un svarīgu celtni.