Kalpošana pārvērš egoistisku cilvēku mīlošā, līdzcietīgā Tā Kunga kalpā

Sveicinu jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošanas galvenais mērķis ir atvest cilvēkus pie spēka un dzīvības Avota – Dieva, un nest viņiem labo vēsti – Valstības Evaņģēliju. Ja tu nekalpo, tad ir zināmas sfēras tavā dzīvē, kurās tu neredzēsi pārmaiņas, jo kalpošana ir viens no instrumentiem, ar kuru palīdzību Dievs mūs maina. Kādā veidā kalpošana ietekmē mūsu dzīvi? Kalpošana pārvērš egoistisku cilvēku mīlošā, līdzcietīgā Tā Kunga kalpā . Nevienam nav noslēpums, ka katrs cilvēks ir dzimis egoists. Kāds teiks, ka uz viņu tas neattiecas, ka viņš nav egoists.Tie ir meli! Mēs visi esam egoisti. Kas ir egoists? Egoists ir cilvēks, kurš dzīvo tikai sev. Egoists uztraucas tikai par savu mieru, tāpēc viņš nepamana to, kas notiek citu cilvēku dzīvēs. Egoists ir koncentrējies tikai lai atrisinātos viņa problēmas, tai pat laikā citu problēmas viņam neeksistē. Egoistam Dievs un cilvēki ir vajadzīgi tikai priekš tā, lai atrisinātu viņa problēmas un piepildītu viņa vajadzības. Bet tas kas skar Paša Dieva problēmas un citu cilvēku problēmas, egoistu neuztrauc un viņam priekš tā nav laika un vēlēšanās. Egoista domāšana ir šāda: „Lai Dievs Pats risina Savas problēmas. Galvenais, lai tiktu atrisinātas manas problēmas”. Egoists riņķo tikai ap sevi un savu komfortu. Iedomājieties, kāda traģēdija būtu, ja visi cilvēki tā arī turpinātu dzīvot savā egoismā. Slava Dievam, ka Jēzū Dievs parādīja mums pilnīgi jaunu dzīvi. Ļoti bieži egoisms tiek pārnests ģimenē un attiecībās ar citiem cilvēkiem. Piemēram, daži cilvēki draudzējas tikai ar tiem cilvēkiem, no kuriem viņi var gūt kādu labumu. Es ceru, ka jūs, kļūdami par Dieva bērniem, jau esat brīvi no tādas pieejas draugu izvēlē. Kad mēs mācamies kalpot citiem, tas atbrīvo mūs no egoisma. Mēs draudzējamies jau balstoties uz mīlestību, un mēs vairs nedomājam par to, ko mēs varam iegūt no cilvēkiem, bet par to, kā mēs varam bagātināt un svētīt citu cilvēku dzīves. Dievs teica Kainam: “Kain, kur ir tavs brālis?” Uz ko Kains atbildēja Dievam: „Vai tad es esmu sava brāļa sargs?” Jūs zināt ko tas nozīmēja? Tas nozīmēja, ka Kainam bija pilnīgi vienalga, kas notika ar viņa brāli. Neskatoties uz to, ka Kains tikko kā bija nogalinājis Ābelu, viņš parādīja pilnīgu vienaldzību pret visu, kas saistīts ar viņa brāli. Kainu interesēja tikai tas, ka viņš bija panācis savu. Egoists nerēķinās ar citu cilvēku jūtām un vajadzībām. Egoists ir gatavs sasniegt savu mērķi par jebkādu cenu, pat par otra cilvēka dzīvības cenu. Egoistam nav nekā vērtīgāka uz zemes, par viņu pašu un visu to, kas saistīts ar viņa vajadzībām. Vai jūs zinat kāpēc Kains nogalināja savu brāli? Tāpēc, ka Kains bija egoists. Egoista sirds ir pilna ļaunuma pret citiem cilvēkiem. Ļaunums, cietsirdība, maldi, skaudība, manipulācija un citas līdzīgas lietas ir egoisma augļi. Egoistam der jebkādi līdzekļi sava mērķa sasniegšanai, lai tikai panāktu savu. Ja sava mērķa sasniegšanai nepieciešams izmantot manipulāciju ar cilvēkiem, egoists to darīs. Ja priekš tā, lai iegūtu kāroto ir jāapmelo kādu cilvēku, – egoists to darīs. Egoistam patīk pazemot citus cilvēkus, lai uz šī fona izskatītos par varoni, tā vietā lai padomātu par to, kā palīdzēt šiem cilvēkiem. Egoistiem ir daudz dažādu paņēmienu. Un mums visiem ir zināmi šie paņēmieni, jo pirms tikšanās ar Dievu, mēs bijām tipiski egoisti. „Es, man, mans! – lūk, svētā egoistu trīsvienība. Egoisti nevar kalpot citiem cilvēkiem, bet, ja arī to dara, tad tikai sava labuma dēļ. Egoists nezin ko nozīmē patiesa kalpošana. Vienīgais veids kā Dievs var mūs izmainīt un izsist no mums egoismu, tas ir tieši caur kalpošanu. Kāpēc? Tāpēc, ka caur kalpošanu Dievs māca man domāt par citiem, tā vietā lai domātu tikai par sevi. Ar kalpošanas palīdzību Dievs māca mani domāt par to, kādā veidā es varu kļūt par svētību priekš citiem. Kalpošana palīdz man kļūt par savu brāļu un māsu sargu, par savu tēvzemiešu sargu. Pateicoties kalpošanai, es vairāk un vairāk kāpju virsū savam egoismam, jo vairāk domāju par citiem un palīdzu citiem viņu problēmu risināšanā un vajadzību piepildīšanā. Tādā veidā caur kalpošanu, Dievs nogalina un kāpj virsū egoismam, kas dzīvo manī. Jo vairāk mēs kalposim Dievam un cilvēkiem, jo ātrāk egoisms pazudīs no mūsu dzīves. Kalpošana palīdz mums attīstīt kalpa sirdi un valdīt pār egoismu. Kalpošana Dievam un citiem cilvēkiem piepildīs tavu dzīvi ar jēgu un laimi! Bagātīgas jums Dieva svētības šajā dienā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Tava attieksme ietekmē tavu virzību uz priekšu

    Cilvēka spriedumi, cilvēka ticība, cilvēka pārliecība ietekmē viņa attieksmi un šī attieksme ietekmē viņa virzību uz priekšu.Cilvēks nevairoja savu talantu tāpēc, ka viņam bija nepareiza attieksme. Šim cilvēkam bija nepareiza attieksme pret savu talantu tāpēc, ka viņam bija nepareiza pārliecība. Šis cilvēks noticēja meliem. Meli, kuriem ir noticējuši daudzi cilvēki, ir kļuvuši par šķērsli viņu pašattīstībai un virzībai uz priekšu. Ja, es noticēšu meliem par to, ka mani nemīl, tad es nepieņemšu nevienu mīlestības soli no cilvēku puses.
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? III

    Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod labu rezultātu, pieprasa no mūsu puses piepūli un disciplīnu. Ja, lūgšana nekļūs par vienu no tādiem ieradumiem, tad mūsu lūgšanu dzīve nekad nekļūs efektīva un produktīva. Es gribu nocitēt sengrieķu filozofa Aristoteļa izteikumu par ieradumu: „Mēs esam tie, ko pastāvīgi un vairākkārtēji darām”. Citiem vārdiem sakot, mūsu būtība ir tas, ko mēs pastāvīgi darām. Tāpēc, ja mēs vēlamies būt pārāki kādā lietā, tad šai lietai ir jākļūst par mūsu ieradumu.
  • Neapglabā savu brīnumu!

    Šodien gribu teikt jums, lai neapglabājat savu sapni pat tad, kad viss liecina par to, ka jūsu sapnis nekad nepiepildīsies. Dieva spēks ir augšāmcelšanās spēks. Tieši ar šo vārdu es gribu vērsties pie jums šodien. Vakar mēs uzsākām sarunu par sievieti, kura, pateicoties savai viesmīlībai, saņēma brīnumu savā dzīvē, proti, viņai piedzima bērns.
  • Disciplīna – tā ir pastāvība izvēlētās rīcības virzienā

    Kuram no jums ir bijis tā, ka jūs sākāt attīstīt sevī kādus jaunus ieradumus, un tad, pēc neilga laika, jūs no jauna atgriezāties pie vecajiem ieradumiem? Es domāju, ka daudziem. Kālab tā notiek? Es nezinu visus iemeslus, bet es zinu, ka viens no iemesliem ir disciplīnas trūkums. Izmaiņas pieprasa ne tikai rīcību, bet arī pastāvību izvēlētajā rīcībā. Bez pastāvības, mūsu rīcībā nebūs stabilu pārmaiņu uz labo pusi, bet vien īslaicīgs emociju uzliesmojums, kas ātri vien apdzisīs.
  • Izmaiņas vienmēr dzimst lūgšanās!

    Mēs ar jums runājām par Annu, kura savas neauglības un pazemojumu dēļ no citu cilvēku puses, nepadevās, bet turpināja uzticēties Dievam tajā, ka Viņš dos brīnumu viņas dzīvē un dāvās viņai bērnu. Viņa nepalika vienatnē ar savu izmisumu un bezizejas sajūtu, bet ar dedzīgām lūgšanām dienu no dienas nesa visas šīs problēmas Dieva priekšā.
  • Sarīkojot brāļiem dažādus pārbaudījumus, Jāzepam bija savs mērķis!

    Vai atceraties, ka mēs līdz šim runājām par to, ka pirmā izmainīta cilvēka pazīme ir viņa izmainītā attieksme pret citiem cilvēkiem. Tas, ka Jāzeps bija mainījies, mēs redzam pēc viņa attieksmes pret brāļiem. Iedomājieties, ka tieši šie cilvēki pārdeva Jāzepu verdzībā, un tieši viņu dēļ Jāzeps izgāja cauri sāpēm, bēdām, zaudējumiem, pārbaudījumiem un nopietnām problēmā. Un tagad, brāļi nāk pie Jāzepa pēc palīdzības, un viņš dod tiem visu nepieciešamo bez maksas, bez vēlēšanās atriebties par sevi. Tas viss notiek tāpēc, ka Jāzeps bija mainījies un bija brīvs no nepiedošanas, rūgtuma un aizvainojuma.