Kalpošana pārvērš egoistisku cilvēku mīlošā, līdzcietīgā Tā Kunga kalpā

Sveicinu jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!

 

Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošanas galvenais mērķis ir atvest cilvēkus pie spēka un dzīvības Avota – Dieva, un nest viņiem labo vēsti – Valstības Evaņģēliju.

 

Ja tu nekalpo, tad ir zināmas sfēras tavā dzīvē, kurās tu neredzēsi pārmaiņas, jo kalpošana ir viens no instrumentiem, ar kuru palīdzību Dievs mūs maina.

 

Kādā veidā kalpošana ietekmē mūsu dzīvi?

 

Kalpošana pārvērš egoistisku cilvēku mīlošā, līdzcietīgā Tā Kunga kalpā .

 

Nevienam nav noslēpums, ka katrs cilvēks ir dzimis egoists. Kāds teiks, ka uz viņu tas neattiecas, ka viņš nav egoists.Tie ir meli! Mēs visi esam egoisti. Kas ir egoists? Egoists ir cilvēks, kurš dzīvo tikai sev. Egoists uztraucas tikai par savu mieru, tāpēc viņš nepamana to, kas notiek citu cilvēku dzīvēs. Egoists ir koncentrējies tikai lai atrisinātos viņa problēmas, tai pat laikā citu problēmas viņam neeksistē. Egoistam Dievs un cilvēki ir vajadzīgi tikai priekš tā, lai atrisinātu viņa problēmas un piepildītu viņa vajadzības. Bet tas kas skar Paša Dieva problēmas un citu cilvēku problēmas, egoistu neuztrauc un viņam priekš tā nav laika un vēlēšanās. Egoista domāšana ir šāda: „Lai Dievs Pats risina Savas problēmas. Galvenais, lai tiktu atrisinātas manas problēmas”. Egoists riņķo tikai ap sevi un savu komfortu.

 

Iedomājieties, kāda traģēdija būtu, ja visi cilvēki tā arī turpinātu dzīvot savā egoismā. Slava Dievam, ka Jēzū Dievs parādīja mums pilnīgi jaunu dzīvi.

 

Ļoti bieži egoisms tiek pārnests ģimenē un attiecībās ar citiem cilvēkiem. Piemēram, daži cilvēki draudzējas tikai ar tiem cilvēkiem, no kuriem viņi var gūt kādu labumu. Es ceru, ka jūs, kļūdami par Dieva bērniem, jau esat brīvi no tādas pieejas draugu izvēlē. Kad mēs mācamies kalpot citiem, tas atbrīvo mūs no egoisma. Mēs draudzējamies jau balstoties uz mīlestību, un mēs vairs nedomājam par to, ko mēs varam iegūt no cilvēkiem, bet par to, kā mēs varam bagātināt un svētīt citu cilvēku dzīves.

 

Dievs teica Kainam: “Kain, kur ir tavs brālis?” Uz ko Kains atbildēja Dievam: „Vai tad es esmu sava brāļa sargs?” Jūs zināt ko tas nozīmēja? Tas nozīmēja, ka Kainam bija pilnīgi vienalga, kas notika ar viņa brāli. Neskatoties uz to, ka Kains tikko kā bija nogalinājis Ābelu, viņš parādīja pilnīgu vienaldzību pret visu, kas saistīts ar viņa brāli. Kainu interesēja tikai tas, ka viņš bija panācis savu. Egoists nerēķinās ar citu cilvēku jūtām un vajadzībām. Egoists ir gatavs sasniegt savu mērķi par jebkādu cenu, pat par otra cilvēka dzīvības cenu. Egoistam nav nekā vērtīgāka uz zemes, par viņu pašu un visu to, kas saistīts ar viņa vajadzībām.

 

Vai jūs zinat kāpēc Kains nogalināja savu brāli? Tāpēc, ka Kains bija egoists. Egoista sirds ir pilna ļaunuma pret citiem cilvēkiem. Ļaunums, cietsirdība, maldi, skaudība, manipulācija un citas līdzīgas lietas ir egoisma augļi. Egoistam der jebkādi līdzekļi sava mērķa sasniegšanai, lai tikai panāktu savu. Ja sava mērķa sasniegšanai nepieciešams izmantot manipulāciju ar cilvēkiem, egoists to darīs. Ja priekš tā, lai iegūtu kāroto ir jāapmelo kādu cilvēku, – egoists to darīs. Egoistam patīk pazemot citus cilvēkus, lai uz šī fona izskatītos par varoni, tā vietā lai padomātu par to, kā palīdzēt šiem cilvēkiem. Egoistiem ir daudz dažādu paņēmienu. Un mums visiem ir zināmi šie paņēmieni, jo pirms tikšanās ar Dievu, mēs bijām tipiski egoisti.

 

„Es, man, mans! – lūk, svētā egoistu trīsvienība.

 

Egoisti nevar kalpot citiem cilvēkiem, bet, ja arī to dara, tad tikai sava labuma dēļ. Egoists nezin ko nozīmē patiesa kalpošana. Vienīgais veids kā Dievs var mūs izmainīt un izsist no mums egoismu, tas ir tieši caur kalpošanu. Kāpēc? Tāpēc, ka caur kalpošanu Dievs māca man domāt par citiem, tā vietā lai domātu tikai par sevi. Ar kalpošanas palīdzību Dievs māca mani domāt par to, kādā veidā es varu kļūt par svētību priekš citiem. Kalpošana palīdz man kļūt par savu brāļu un māsu sargu, par savu tēvzemiešu sargu. Pateicoties kalpošanai, es vairāk un vairāk kāpju virsū savam egoismam, jo vairāk domāju par citiem un palīdzu citiem viņu problēmu risināšanā un vajadzību piepildīšanā.

 

Tādā veidā caur kalpošanu, Dievs nogalina un kāpj virsū egoismam, kas dzīvo manī. Jo vairāk mēs kalposim Dievam un cilvēkiem, jo ātrāk egoisms pazudīs no mūsu dzīves. Kalpošana palīdz mums attīstīt kalpa sirdi un valdīt pār egoismu.

 

Kalpošana Dievam un citiem cilvēkiem piepildīs tavu dzīvi ar jēgu un laimi!

 

Bagātīgas jums Dieva svētības šajā dienā!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ticība – tā nav cīņa par Dieva apsolījumiem bez attiecībām ar Viņu

    Ar skaļo gavilēšanu nepaklausīgie izraēlieši tikai pasliktināja savu problēmu. Tas veicināja to, ka viņu ienaidnieki mobilizēja visus savus spēkus cīņai pret israēliešiem. Ticība – tās nav emocijas.Ticība – tā ir paklausība Dieva balsij un vārdam.Ticība – tā ir rīcība, kas balstīta uz paklausību un Dieva pavēlēm.Ticība – tā ir pozitīva atsaucība uz Dieva norādījumiem.Ticība – tā ir staigāšana vienā komandā ar Dievu.

    Ar skaļo gavilēšanu nepaklausīgie izraēlieši tikai pasliktināja savu problēmu. Tas veicināja to, ka viņu...

  • Cik svarīgi ir izmantot mūsu namus, mūsu svētkus garīgam mērķim

    Dārgie draugi, vēlos jūs aicināt uz to, lai, plānojot dažādus pasākumus un svētkus, kuri saistīti ar nozīmīgiem datumiem jūsu dzīvē, jūs domātu par to, kā izmantot šīs tikšanās, šos svētkus evaņģelizācijai, caur to sasniedzot savus draugus, radus un paziņas.Bībele aicina mūs uz to, lai, visu ko darām, darām par godu Tam Kungam.„Tāpēc, vai ēdat vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu.”(1.Kor.10:31).

    Dārgie draugi, vēlos jūs aicināt uz to, lai, plānojot dažādus pasākumus un svētkus, kuri saistīti ar nozīmīgiem...

  • Dieva gribas svarīgums!

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par tēmu: „Dieva gribas svarīgums!”Svētajos Rakstos ir teikts:„Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.”(Mateja 7:21).Bībele katru no mums aicina uz saprātīgumu, it īpaši tajā, lai izzinātu Dieva gribu savai dzīvei.„Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.”(Efeziešiem 5:15-17).

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par tēmu: „Dieva gribas svarīgums!” Svētajos Rakstos ir teikts: „Ne ikkatrs, kas...

  • Viss apslēptais noteikti taps zināms II

    «Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!» (Ps.32:1-2). Dāvids saka, ka pēc gēku nožēlas cilvēka dzīvē ienāk Dieva piedošana, viņa grēki ir nolīdzināti un pārkāpumi piedoti. Dāvids nosauc tādu cilvēku par svētīgu. Cilvēks, kurš neslēpj savā sirdī viltības, ir atvērts Dieva priekšā. Nav piedošanas tam, kas nenožēlo un neatklāj savus grēkus Dieva priekšā.

    «Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa...

  • Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj

    Mēs turpinām sarunu par nepieciešamību laist apgrozībā savu dāvanu(talantu vai spējas), kuru tev devis Tas Kungs. Jēzus grib, lai katrs cilvēks būtu uzticams mazumā, un tad Dievs iecels tādu cilvēku pār ko lielu. Dievs katram no mums dod vienādas iespējas tam, lai mēs sāktu kalpot Viņam un pienest augļus Dieva Valstībai. Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj.Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.

    Mēs turpinām sarunu par nepieciešamību laist apgrozībā savu dāvanu(talantu vai spējas), kuru tev devis Tas Kungs...

  • Piedošana nav balstīta uz kalpa paveikto, bet uz Dieva žēlastību

    Apbrīnojami, cik briesmīgs izskatās mans grēks, kad to izdara citi cilvēki. Mēs projicējam savu grēku uz citiem, un tad dusmojamies uz viņiem. Cilvēks ir akls attiecībā pret saviem grēkiem, viņš tos attaisno, un, tai pat laikā, citus cilvēkus viņš par to pašu nosoda.Šī līdzība atver mums acis uz to, cik milzīgi ir mūsu grēki salīdzinājumā ar tiem grēkiem, kurus izdara pret mums citi cilvēki.

    Apbrīnojami, cik briesmīgs izskatās mans grēks, kad to izdara citi cilvēki. Mēs projicējam savu grēku uz citiem...