Kalpošana pārvērš egoistisku cilvēku mīlošā, līdzcietīgā Tā Kunga kalpā

Sveicinu jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošanas galvenais mērķis ir atvest cilvēkus pie spēka un dzīvības Avota – Dieva, un nest viņiem labo vēsti – Valstības Evaņģēliju. Ja tu nekalpo, tad ir zināmas sfēras tavā dzīvē, kurās tu neredzēsi pārmaiņas, jo kalpošana ir viens no instrumentiem, ar kuru palīdzību Dievs mūs maina. Kādā veidā kalpošana ietekmē mūsu dzīvi? Kalpošana pārvērš egoistisku cilvēku mīlošā, līdzcietīgā Tā Kunga kalpā . Nevienam nav noslēpums, ka katrs cilvēks ir dzimis egoists. Kāds teiks, ka uz viņu tas neattiecas, ka viņš nav egoists.Tie ir meli! Mēs visi esam egoisti. Kas ir egoists? Egoists ir cilvēks, kurš dzīvo tikai sev. Egoists uztraucas tikai par savu mieru, tāpēc viņš nepamana to, kas notiek citu cilvēku dzīvēs. Egoists ir koncentrējies tikai lai atrisinātos viņa problēmas, tai pat laikā citu problēmas viņam neeksistē. Egoistam Dievs un cilvēki ir vajadzīgi tikai priekš tā, lai atrisinātu viņa problēmas un piepildītu viņa vajadzības. Bet tas kas skar Paša Dieva problēmas un citu cilvēku problēmas, egoistu neuztrauc un viņam priekš tā nav laika un vēlēšanās. Egoista domāšana ir šāda: „Lai Dievs Pats risina Savas problēmas. Galvenais, lai tiktu atrisinātas manas problēmas”. Egoists riņķo tikai ap sevi un savu komfortu. Iedomājieties, kāda traģēdija būtu, ja visi cilvēki tā arī turpinātu dzīvot savā egoismā. Slava Dievam, ka Jēzū Dievs parādīja mums pilnīgi jaunu dzīvi. Ļoti bieži egoisms tiek pārnests ģimenē un attiecībās ar citiem cilvēkiem. Piemēram, daži cilvēki draudzējas tikai ar tiem cilvēkiem, no kuriem viņi var gūt kādu labumu. Es ceru, ka jūs, kļūdami par Dieva bērniem, jau esat brīvi no tādas pieejas draugu izvēlē. Kad mēs mācamies kalpot citiem, tas atbrīvo mūs no egoisma. Mēs draudzējamies jau balstoties uz mīlestību, un mēs vairs nedomājam par to, ko mēs varam iegūt no cilvēkiem, bet par to, kā mēs varam bagātināt un svētīt citu cilvēku dzīves. Dievs teica Kainam: “Kain, kur ir tavs brālis?” Uz ko Kains atbildēja Dievam: „Vai tad es esmu sava brāļa sargs?” Jūs zināt ko tas nozīmēja? Tas nozīmēja, ka Kainam bija pilnīgi vienalga, kas notika ar viņa brāli. Neskatoties uz to, ka Kains tikko kā bija nogalinājis Ābelu, viņš parādīja pilnīgu vienaldzību pret visu, kas saistīts ar viņa brāli. Kainu interesēja tikai tas, ka viņš bija panācis savu. Egoists nerēķinās ar citu cilvēku jūtām un vajadzībām. Egoists ir gatavs sasniegt savu mērķi par jebkādu cenu, pat par otra cilvēka dzīvības cenu. Egoistam nav nekā vērtīgāka uz zemes, par viņu pašu un visu to, kas saistīts ar viņa vajadzībām. Vai jūs zinat kāpēc Kains nogalināja savu brāli? Tāpēc, ka Kains bija egoists. Egoista sirds ir pilna ļaunuma pret citiem cilvēkiem. Ļaunums, cietsirdība, maldi, skaudība, manipulācija un citas līdzīgas lietas ir egoisma augļi. Egoistam der jebkādi līdzekļi sava mērķa sasniegšanai, lai tikai panāktu savu. Ja sava mērķa sasniegšanai nepieciešams izmantot manipulāciju ar cilvēkiem, egoists to darīs. Ja priekš tā, lai iegūtu kāroto ir jāapmelo kādu cilvēku, – egoists to darīs. Egoistam patīk pazemot citus cilvēkus, lai uz šī fona izskatītos par varoni, tā vietā lai padomātu par to, kā palīdzēt šiem cilvēkiem. Egoistiem ir daudz dažādu paņēmienu. Un mums visiem ir zināmi šie paņēmieni, jo pirms tikšanās ar Dievu, mēs bijām tipiski egoisti. „Es, man, mans! – lūk, svētā egoistu trīsvienība. Egoisti nevar kalpot citiem cilvēkiem, bet, ja arī to dara, tad tikai sava labuma dēļ. Egoists nezin ko nozīmē patiesa kalpošana. Vienīgais veids kā Dievs var mūs izmainīt un izsist no mums egoismu, tas ir tieši caur kalpošanu. Kāpēc? Tāpēc, ka caur kalpošanu Dievs māca man domāt par citiem, tā vietā lai domātu tikai par sevi. Ar kalpošanas palīdzību Dievs māca mani domāt par to, kādā veidā es varu kļūt par svētību priekš citiem. Kalpošana palīdz man kļūt par savu brāļu un māsu sargu, par savu tēvzemiešu sargu. Pateicoties kalpošanai, es vairāk un vairāk kāpju virsū savam egoismam, jo vairāk domāju par citiem un palīdzu citiem viņu problēmu risināšanā un vajadzību piepildīšanā. Tādā veidā caur kalpošanu, Dievs nogalina un kāpj virsū egoismam, kas dzīvo manī. Jo vairāk mēs kalposim Dievam un cilvēkiem, jo ātrāk egoisms pazudīs no mūsu dzīves. Kalpošana palīdz mums attīstīt kalpa sirdi un valdīt pār egoismu. Kalpošana Dievam un citiem cilvēkiem piepildīs tavu dzīvi ar jēgu un laimi! Bagātīgas jums Dieva svētības šajā dienā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība IV

    Mūsu kalpošana mērķis ir, – būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau tāpēc, ka mēs būtu kādi īpaši vai pārāki par citiem. Dievs mums uzticēja šo kalpošanu tāpēc, ka Viņš ir apžēlojis mūs. Un tagad, mums, kas esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva nav tiesību apsūdzēt tos, kuri vēl nav iepazinuši Dievu un dzīvo zem tumsības valdnieka varas. Dievs sūta mūs – Savus bērnus – nest šai pasaulē gaismu un salīdzināšanu. Kalpojot, mēs nedrīkstam pagurt, nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas varētu apstādināt mūs šai kalpošanā. Mums jābūt drosmīgiem un, paciešot bēdas, jāiet šai pasaulē kā labajiem Jēzus Kristus kareivjiem.
  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam III

    Mums arvien kā mērķi savā priekšā ir jāpatur Dieva aicinājumu uz pārmaiņām. Līdzko mēs nācām pie Dieva un iegājām Viņa Valstībā, par mūsu dienišķo maizi ir jākļūst vēlēšanās mainīties un pielīdzināties Kristum. Un tad, kad mēs sāksim mainīties, arī viss mums apkārt sāks mainīties saskaņā ar mūsu iekšējām izmaiņām. Tad pašas briesmīgākās situācijas sāks mainīties uz labo pusi, smagās problēmas sāks atrisināties. Un viss tas notiks vienlaicīgi ar mūsu rakstura un garīgās izaugsmes pārveidošanos.
  • Grēku nožēlas gudrība

    Ja mēs nenožēlojam savus grēkus Dieva priekšā, tas ietekmē mūsu svētības. Augstāk minētajā rakstu vietā teikts, ka « Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm ..» Tā Kunga rokas smagums – tā nav svētību zīme, bet gan lāsta pazīme. Nenožēlota dzīve atņem mums iespēju virzīties uz priekšu jebkurā mūsu dzīves sfērā. Nenožēlotā dzīvē aiziet vai iztvaiko svaigums un spēks, un tā vietā atnāk sausums. Svaigums – ir svētību pazīme, bet sausums – lāstu pazīme. Lai uzplauktu un iegūtu bagātības, Bībele apgalvo, ka mums ir vajadzīgs spēks un svaigums. (5 Moz.8: 18). Grēku nožēlas trūkums atņem cilvēkam šo spēku. Karaļa Jēkaba angļu valodas tulkojumā teikts, ka „mans mitrums pārvērtās vasaras sausumā”.
  • Dievs meklē mūsu lūpu augli

    Lai pienestu lūpu augli, kas patīkams Dievam, ļoti svarīgi ir sekot līdzi tam, kā mēs izmantojam savu muti. Kad mēs iemācīsimies runāt tieši to pašu ko Dievs runā, tad tas būs Dievam patīkams auglis. Kad mēs iemācīsimies pastāvīgi slavēt Dievu un pateikties Viņam par visu, bet ne zūdīties un žēloties, tad mēs varēsim pienest patīkamu lūpu augli Dievam. Kad mēs iemācīsimies runāt vārdus, kas nes mieru, prieku un mīlestību, bet ne naidu un šķelšanos, tad Dievs būs pagodināts caur mūsu muti.
  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? II

    Apskatīsim to, kas vēl notika pēc mācekļu lūgšanas.3.„….drošu sirdi runāja Dieva vārdus”. Mācekļi drosmīgi un ar uzdrīkstēšanos sāka runāt Dieva Vārdu.Arī līdz tam viņi bija runājuši Dieva Vārdus, bet, pateicoties tam, ka lūgšana bija kļuvusi par viņu dzīves prioritāti, Jēzus mācekļi sāka to darīt ar lielāku drosmi, uzdrīkstēšanos. Tad, kad lūgšana kļūs par mūsu dzīves prioritāti, Dievs piepildīs mūsu sirdi ar uzdrīkstēšanos un drosmi.