Kalpošana pārvērš egoistisku cilvēku mīlošā, līdzcietīgā Tā Kunga kalpā

Sveicinu jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošanas galvenais mērķis ir atvest cilvēkus pie spēka un dzīvības Avota – Dieva, un nest viņiem labo vēsti – Valstības Evaņģēliju. Ja tu nekalpo, tad ir zināmas sfēras tavā dzīvē, kurās tu neredzēsi pārmaiņas, jo kalpošana ir viens no instrumentiem, ar kuru palīdzību Dievs mūs maina. Kādā veidā kalpošana ietekmē mūsu dzīvi? Kalpošana pārvērš egoistisku cilvēku mīlošā, līdzcietīgā Tā Kunga kalpā . Nevienam nav noslēpums, ka katrs cilvēks ir dzimis egoists. Kāds teiks, ka uz viņu tas neattiecas, ka viņš nav egoists.Tie ir meli! Mēs visi esam egoisti. Kas ir egoists? Egoists ir cilvēks, kurš dzīvo tikai sev. Egoists uztraucas tikai par savu mieru, tāpēc viņš nepamana to, kas notiek citu cilvēku dzīvēs. Egoists ir koncentrējies tikai lai atrisinātos viņa problēmas, tai pat laikā citu problēmas viņam neeksistē. Egoistam Dievs un cilvēki ir vajadzīgi tikai priekš tā, lai atrisinātu viņa problēmas un piepildītu viņa vajadzības. Bet tas kas skar Paša Dieva problēmas un citu cilvēku problēmas, egoistu neuztrauc un viņam priekš tā nav laika un vēlēšanās. Egoista domāšana ir šāda: „Lai Dievs Pats risina Savas problēmas. Galvenais, lai tiktu atrisinātas manas problēmas”. Egoists riņķo tikai ap sevi un savu komfortu. Iedomājieties, kāda traģēdija būtu, ja visi cilvēki tā arī turpinātu dzīvot savā egoismā. Slava Dievam, ka Jēzū Dievs parādīja mums pilnīgi jaunu dzīvi. Ļoti bieži egoisms tiek pārnests ģimenē un attiecībās ar citiem cilvēkiem. Piemēram, daži cilvēki draudzējas tikai ar tiem cilvēkiem, no kuriem viņi var gūt kādu labumu. Es ceru, ka jūs, kļūdami par Dieva bērniem, jau esat brīvi no tādas pieejas draugu izvēlē. Kad mēs mācamies kalpot citiem, tas atbrīvo mūs no egoisma. Mēs draudzējamies jau balstoties uz mīlestību, un mēs vairs nedomājam par to, ko mēs varam iegūt no cilvēkiem, bet par to, kā mēs varam bagātināt un svētīt citu cilvēku dzīves. Dievs teica Kainam: “Kain, kur ir tavs brālis?” Uz ko Kains atbildēja Dievam: „Vai tad es esmu sava brāļa sargs?” Jūs zināt ko tas nozīmēja? Tas nozīmēja, ka Kainam bija pilnīgi vienalga, kas notika ar viņa brāli. Neskatoties uz to, ka Kains tikko kā bija nogalinājis Ābelu, viņš parādīja pilnīgu vienaldzību pret visu, kas saistīts ar viņa brāli. Kainu interesēja tikai tas, ka viņš bija panācis savu. Egoists nerēķinās ar citu cilvēku jūtām un vajadzībām. Egoists ir gatavs sasniegt savu mērķi par jebkādu cenu, pat par otra cilvēka dzīvības cenu. Egoistam nav nekā vērtīgāka uz zemes, par viņu pašu un visu to, kas saistīts ar viņa vajadzībām. Vai jūs zinat kāpēc Kains nogalināja savu brāli? Tāpēc, ka Kains bija egoists. Egoista sirds ir pilna ļaunuma pret citiem cilvēkiem. Ļaunums, cietsirdība, maldi, skaudība, manipulācija un citas līdzīgas lietas ir egoisma augļi. Egoistam der jebkādi līdzekļi sava mērķa sasniegšanai, lai tikai panāktu savu. Ja sava mērķa sasniegšanai nepieciešams izmantot manipulāciju ar cilvēkiem, egoists to darīs. Ja priekš tā, lai iegūtu kāroto ir jāapmelo kādu cilvēku, – egoists to darīs. Egoistam patīk pazemot citus cilvēkus, lai uz šī fona izskatītos par varoni, tā vietā lai padomātu par to, kā palīdzēt šiem cilvēkiem. Egoistiem ir daudz dažādu paņēmienu. Un mums visiem ir zināmi šie paņēmieni, jo pirms tikšanās ar Dievu, mēs bijām tipiski egoisti. „Es, man, mans! – lūk, svētā egoistu trīsvienība. Egoisti nevar kalpot citiem cilvēkiem, bet, ja arī to dara, tad tikai sava labuma dēļ. Egoists nezin ko nozīmē patiesa kalpošana. Vienīgais veids kā Dievs var mūs izmainīt un izsist no mums egoismu, tas ir tieši caur kalpošanu. Kāpēc? Tāpēc, ka caur kalpošanu Dievs māca man domāt par citiem, tā vietā lai domātu tikai par sevi. Ar kalpošanas palīdzību Dievs māca mani domāt par to, kādā veidā es varu kļūt par svētību priekš citiem. Kalpošana palīdz man kļūt par savu brāļu un māsu sargu, par savu tēvzemiešu sargu. Pateicoties kalpošanai, es vairāk un vairāk kāpju virsū savam egoismam, jo vairāk domāju par citiem un palīdzu citiem viņu problēmu risināšanā un vajadzību piepildīšanā. Tādā veidā caur kalpošanu, Dievs nogalina un kāpj virsū egoismam, kas dzīvo manī. Jo vairāk mēs kalposim Dievam un cilvēkiem, jo ātrāk egoisms pazudīs no mūsu dzīves. Kalpošana palīdz mums attīstīt kalpa sirdi un valdīt pār egoismu. Kalpošana Dievam un citiem cilvēkiem piepildīs tavu dzīvi ar jēgu un laimi! Bagātīgas jums Dieva svētības šajā dienā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki! II

    Ja mēs iemācīsimies novērtēt un turēt dārgu visu to, ko Dievs dara mūsu dzīvē, tad par dabīgu lietu mums kļūs upurēt vai celt altāri Dievam.Zini, ka tad, kad runa iet par uzupurēšanos, Dievs nekad – nekad nelūgs tev to, kā tev nav! Viņa mīlestība to nepieprasa, Dieva mīlestība – nav vardarbīga. Ja tu pa īstam mīli cilvēku, tu nekad nelūgsi viņam to, kā viņam nav.Aizmirsti par to, kā tev nav, un koncentrējies uz to, kas tev ir. Esi pārliecināts, ka tev pieder daudz!
  • Ja mēs nekalposim, mēs nevarēsim pieaugt garīgi

    Lūk, viens no iemesliem, kālab es saku, ka tad, ja mēs nekalposim, mēs nevarēsim pieaugt garīgi. Ja mēs nekalpojam, tad mēs līdzināmies cilvēkam, kurš tikai saņem, bet neatdod. Agrāk vai vēlāk tāds cilvēks sāks garīgi smirdēt. Aplūkojiet jebkuru upi, ezeru, kuros ūdens ietek, bet no tiem nekas neizplūst. Pēc kāda laika ūdens šādās vietās kļūs sāļš, miris un bez dzīvības pazīmēm.
  • Dzīvē – tā ir uzticēšanās

    Tev jāsaprot, ka tev nekā sava nav. Pati dzīve – tā nav tava dzīve, tā ir uzticēšanās, kuru tev parādījis Dievs. Ja tu zini un izproti šo patiesību, tad tu uz notiekošo reaģēsi savādāk, tu rīkosies citādāk. Tu nedzīvo sevis paša labad. Tu neparādījies uz šīs zemes pats par sevi un sevis paša labad. Dievs tev uzticēja un dāvāja dzīvi. Pienāks diena, kad tev nāksies atskaitīties Dievam par tev piešķirto dzīvi, par visiem taviem vārdiem un darbiem. Ja tu to sapratīsi, tas darīs tavu dzīvi nozīmīgu. Dievs neeksistē mūsu dēļ, – mēs eksistējam Viņa dēļ. Dievs var dzīvot arī bez manis, bet es nevaru dzīvot bez Viņa. Dievs man ir uzticējis dzīvi, un tālab mana dzīve pieder Dievam.
  • Mums ir jāsagatavo ceļš tam, lai Tas Kungs varētu atnākt slavā un visā Savā pilnībā! II

    Vakar mēs uzsākām sarunu par to, ka Dievs mūsu dzīvē vēlas parādīt Savu slavu un Savu pilnību, bet lai tas notiktu, mums ir jāsagatavo savas sirdis, mums ir jāsagatavo Viņam ceļš. Mums ir jāattīra savas sirdis no tām lietām, kuras Dievs neieredz vai kuras nevar uzlūkot.Nākamās Rakstu vietas atklāj principus, kā sagatavot ceļu Tam Kungam.„Tanīs dienās nāca Jānis Kristītājs un sludināja Jūdejas tuksnesī: “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Jo šis ir tas, par kuru pravietis Jesaja runājis, sacīdams: saucēja balss tuksnesī: sataisiet Tā Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas.”(Mateja 3:1-3).
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem

    Šodien es vēlētos sākt sarunu par tēmu „ Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem.”Kalpošana – tas ir visai izplatīts jēdziens ticīgu cilvēku vidū. Savā būtībā, kalpošana – tas nozīmē dot no visa: dot savus talantus un spējas, zināšanas un laiku, savu sirdi un savus resursus. Dieva Valstība tiek celta ar līdzīga veida došanu. Tava draudze tiek celta caur tavu došanu un kalpošanu. Bībele saka, ka svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Dievs svētī kalpotājus, tāpēc, ja tu vēlies sasniegt Dieva svētību virsotni, tad iemācies kalpot Dievam un cilvēkiem.
  • Kā atrast (izzināt) un piepildīt Dieva gribu? II

    Lai izzinātu Viņa gribu, mums ir jādzird Viņa balss. Dievs runā uz mums, taču, mums ir jāiemācās atšķirt un dzirdēt Viņa balsi.Mēs runājām, ka Bībelē tiek izmantoti divi grieķu vārdi – „LOGOS” un „REMA”, – kuri ir tulkoti kā „vārds”.