Kalpošana pārvērš egoistisku cilvēku mīlošā, līdzcietīgā Tā Kunga kalpā

Sveicinu jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!

 

Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošanas galvenais mērķis ir atvest cilvēkus pie spēka un dzīvības Avota – Dieva, un nest viņiem labo vēsti – Valstības Evaņģēliju.

 

Ja tu nekalpo, tad ir zināmas sfēras tavā dzīvē, kurās tu neredzēsi pārmaiņas, jo kalpošana ir viens no instrumentiem, ar kuru palīdzību Dievs mūs maina.

 

Kādā veidā kalpošana ietekmē mūsu dzīvi?

 

Kalpošana pārvērš egoistisku cilvēku mīlošā, līdzcietīgā Tā Kunga kalpā .

 

Nevienam nav noslēpums, ka katrs cilvēks ir dzimis egoists. Kāds teiks, ka uz viņu tas neattiecas, ka viņš nav egoists.Tie ir meli! Mēs visi esam egoisti. Kas ir egoists? Egoists ir cilvēks, kurš dzīvo tikai sev. Egoists uztraucas tikai par savu mieru, tāpēc viņš nepamana to, kas notiek citu cilvēku dzīvēs. Egoists ir koncentrējies tikai lai atrisinātos viņa problēmas, tai pat laikā citu problēmas viņam neeksistē. Egoistam Dievs un cilvēki ir vajadzīgi tikai priekš tā, lai atrisinātu viņa problēmas un piepildītu viņa vajadzības. Bet tas kas skar Paša Dieva problēmas un citu cilvēku problēmas, egoistu neuztrauc un viņam priekš tā nav laika un vēlēšanās. Egoista domāšana ir šāda: „Lai Dievs Pats risina Savas problēmas. Galvenais, lai tiktu atrisinātas manas problēmas”. Egoists riņķo tikai ap sevi un savu komfortu.

 

Iedomājieties, kāda traģēdija būtu, ja visi cilvēki tā arī turpinātu dzīvot savā egoismā. Slava Dievam, ka Jēzū Dievs parādīja mums pilnīgi jaunu dzīvi.

 

Ļoti bieži egoisms tiek pārnests ģimenē un attiecībās ar citiem cilvēkiem. Piemēram, daži cilvēki draudzējas tikai ar tiem cilvēkiem, no kuriem viņi var gūt kādu labumu. Es ceru, ka jūs, kļūdami par Dieva bērniem, jau esat brīvi no tādas pieejas draugu izvēlē. Kad mēs mācamies kalpot citiem, tas atbrīvo mūs no egoisma. Mēs draudzējamies jau balstoties uz mīlestību, un mēs vairs nedomājam par to, ko mēs varam iegūt no cilvēkiem, bet par to, kā mēs varam bagātināt un svētīt citu cilvēku dzīves.

 

Dievs teica Kainam: “Kain, kur ir tavs brālis?” Uz ko Kains atbildēja Dievam: „Vai tad es esmu sava brāļa sargs?” Jūs zināt ko tas nozīmēja? Tas nozīmēja, ka Kainam bija pilnīgi vienalga, kas notika ar viņa brāli. Neskatoties uz to, ka Kains tikko kā bija nogalinājis Ābelu, viņš parādīja pilnīgu vienaldzību pret visu, kas saistīts ar viņa brāli. Kainu interesēja tikai tas, ka viņš bija panācis savu. Egoists nerēķinās ar citu cilvēku jūtām un vajadzībām. Egoists ir gatavs sasniegt savu mērķi par jebkādu cenu, pat par otra cilvēka dzīvības cenu. Egoistam nav nekā vērtīgāka uz zemes, par viņu pašu un visu to, kas saistīts ar viņa vajadzībām.

 

Vai jūs zinat kāpēc Kains nogalināja savu brāli? Tāpēc, ka Kains bija egoists. Egoista sirds ir pilna ļaunuma pret citiem cilvēkiem. Ļaunums, cietsirdība, maldi, skaudība, manipulācija un citas līdzīgas lietas ir egoisma augļi. Egoistam der jebkādi līdzekļi sava mērķa sasniegšanai, lai tikai panāktu savu. Ja sava mērķa sasniegšanai nepieciešams izmantot manipulāciju ar cilvēkiem, egoists to darīs. Ja priekš tā, lai iegūtu kāroto ir jāapmelo kādu cilvēku, – egoists to darīs. Egoistam patīk pazemot citus cilvēkus, lai uz šī fona izskatītos par varoni, tā vietā lai padomātu par to, kā palīdzēt šiem cilvēkiem. Egoistiem ir daudz dažādu paņēmienu. Un mums visiem ir zināmi šie paņēmieni, jo pirms tikšanās ar Dievu, mēs bijām tipiski egoisti.

 

„Es, man, mans! – lūk, svētā egoistu trīsvienība.

 

Egoisti nevar kalpot citiem cilvēkiem, bet, ja arī to dara, tad tikai sava labuma dēļ. Egoists nezin ko nozīmē patiesa kalpošana. Vienīgais veids kā Dievs var mūs izmainīt un izsist no mums egoismu, tas ir tieši caur kalpošanu. Kāpēc? Tāpēc, ka caur kalpošanu Dievs māca man domāt par citiem, tā vietā lai domātu tikai par sevi. Ar kalpošanas palīdzību Dievs māca mani domāt par to, kādā veidā es varu kļūt par svētību priekš citiem. Kalpošana palīdz man kļūt par savu brāļu un māsu sargu, par savu tēvzemiešu sargu. Pateicoties kalpošanai, es vairāk un vairāk kāpju virsū savam egoismam, jo vairāk domāju par citiem un palīdzu citiem viņu problēmu risināšanā un vajadzību piepildīšanā.

 

Tādā veidā caur kalpošanu, Dievs nogalina un kāpj virsū egoismam, kas dzīvo manī. Jo vairāk mēs kalposim Dievam un cilvēkiem, jo ātrāk egoisms pazudīs no mūsu dzīves. Kalpošana palīdz mums attīstīt kalpa sirdi un valdīt pār egoismu.

 

Kalpošana Dievam un citiem cilvēkiem piepildīs tavu dzīvi ar jēgu un laimi!

 

Bagātīgas jums Dieva svētības šajā dienā!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Sagatavošanās – tā ir atslēga uz efektīvu dzīvi! II

    Tava rītdiena – tas ir tavs šodienas laika pavadīšanas produkts, tas ir auglis tam, kam tu šodien tērē savu laiku un piepūli. Tava šodiena ietekmēs tavu rītdienu, tāpēc, sāc gatavoties labākai rītdienai, ieguldot savu laiku personīgajā izaugsmē un tava rakstura un iemaņu pilnveidošanā. Ja tu nepaklausīsi Dievam šodien, tad rīt tu nevarēsi ieiet savā apsolītajā zemē, jo tava sirds būs nocietinājusies. Ja tu parūpēsies par šodienu, tad Dievs parūpēsies par tavu rītdienu.

    Tava rītdiena - tas ir tavs šodienas laika pavadīšanas produkts, tas ir auglis tam, kam tu šodien tērē savu laiku...

  • Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē? II

    „Un notika, ka Viņš kādā vietā lūdza Dievu; kad Viņš bija beidzis lūgt, tad kāds no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: “Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus.” (Lūkas 11:1). Mācekļi saprata, ka Dieva klātbūtne Jēzus dzīvē ir cieši saistīta ar Viņa spēju lūgt, un viņi nolēma vairs nevērot viņu. Viņi saprata, ka paši ir spējīgi ieiet šai klātbūtnē, tāpēc arī lūdza par to Jēzu.

    „Un notika, ka Viņš kādā vietā lūdza Dievu; kad Viņš bija beidzis lūgt, tad kāds no Viņa mācekļiem sacīja Viņam...

  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem

    Šodien es vēlētos sākt sarunu par tēmu „ Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem.” Kalpošana – tas ir visai izplatīts jēdziens ticīgu cilvēku vidū. Savā būtībā, kalpošana – tas nozīmē dot no visa: dot savus talantus un spējas, zināšanas un laiku, savu sirdi un savus resursus. Dieva Valstība tiek celta ar līdzīga veida došanu. Tava draudze tiek celta caur tavu došanu un kalpošanu. Bībele saka, ka svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Dievs svētī kalpotājus, tāpēc, ja tu vēlies sasniegt Dieva svētību virsotni, tad iemācies kalpot Dievam un cilvēkiem.

    Šodien es vēlētos sākt sarunu par tēmu „ Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem.” Kalpošana - tas ir visai...

  • Cik svarīgi ir pakļaut sevi Dievam, lai tā vara, kas mums dota no Viņa, varētu būt darbotiesspējīga

    Jēzus pazemojās un bija paklausīgs līdz Savai nāvei. Un tieši tālab, Dievs paaugstināja Jēzu un deva Viņam Vārdu, Kurš augstāks par visiem vārdiem. Jēzus, tapdams cilvēkam līdzīgs, parādīja mums ar Savu dzīvi, kā mums jāuzvedas. Jēzus Kristus atnāca zemes virsū, lai palīdzētu mums ieraudzīt, kādā veidā mēs varam pārvaldīt un parādīt Dieva varu savā dzīvē, lai piepildītu savu uzdevumu un misiju, kuru Dievs devis katram cilvēkam.

    Jēzus pazemojās un bija paklausīgs līdz Savai nāvei. Un tieši tālab, Dievs paaugstināja Jēzu un deva Viņam Vārdu...

  • Kā traģēdiju pārvērst triumfā?

    Pasaule, kurā mēs dzīvojam ir pilna ar traģēdijām, tāpēc, vārds „traģēdija” ir labi zināms katram no mums, – nav svarīgi, vai tu esi ticīgais, vai pagāns. Tomēr, kad pētām Bībeli, mēs saprotam, ka sākotnējais Dieva nodoms uz cilvēku bija pavisam citāds. Bībele apgalvo, ka Dievs svētīja cilvēku. „Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1Mozus 1:28).

    Pasaule, kurā mēs dzīvojam ir pilna ar traģēdijām, tāpēc, vārds „traģēdija” ir labi zināms katram no mums, - nav...

  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu!

    „Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17). Ir lietas, kurām mums jāpievērš sava uzmanība. Svētība nekad nemēdz būt automātiska, arī paaugstināšana tāda nemēdz būt, tās ir jāizpelnās. Ja tu piever savas acis uz šīm lietām, un tu domā, ka šīs svētības tik un tā nokritīs no debesīm pār tevi, tu vienkārši sevi māni. Dievs vēlas izliet pār mums Savu gaismu. Mums nav jāpriecājas, kad krīt mūsu ienaidnieks.

    „Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17)...