Ticīga cilvēka efektīva lūgšana ir nopietns drauds sātana plāniem un darbiem

Es pateicos Dievam par jums, un ticu, ka šī diena nesīs jums svētības tādā mērā, kā jūs pārdomāsiet un pielietosiet to vārdu, kuru Dievs mums šodien dod.

Mēs turpinām runāt par to, cik svarīga ir lūgšana, un par efektīvas lūgšanas īpatnībām.

Vakar mēs runājām par to, ka sātans baidās no tiem ticīgajiem, kuri lūdz, tāpēc viņš dara visu iespējamo, lai Dieva bērni nelūgtu. Ticīga cilvēka efektīva lūgšana ir nopietns drauds sātana plāniem un darbiem.

Kāpēc sātans tā neieredz un baidās no Dieva bērnu lūgšanām? Tas notiek tāpēc, ka lūgšanā mēs ar Dievu kļūstam par vienu komandu – neuzvaramu komandu. Daniēla grāmatā ir aprakstīts notikums, kad noteikta cilvēku grupa pamudināja ķēniņu izdot likumu, kurš aizliedza griezties ar lūgšanu pie dzīvā Dieva. Izņemot dzīvo Dievu, drīkstēja lūgt jebkurus citus dievus. Drīkstēja lūgt palīdzību cilvēkiem, bet tikai ne dzīvajam Dievam. Un tas bija sātana plāns. Kāpēc sātans lika šādus šķēršļus? Tāpēc, ka viņš saprata, ka lūgšana –tas ir spēks. Bet Daniēls tik un tā turpināja lūgt. Lūgšana – tā ir cīņa. Mēs dzīvojam kaujas laukā, mēs karojam. Un lūgšana ir pats efektīvākais ierocis šai karā. Labā cīņā ar ļauno pats efektīvākais līdzeklis ir lūgšana. Ļoti bieži, lai mainītu nāciju vai gāztu veco varu un nodibinātu jaunu, cilvēki izvēlas revolūciju, apvērsumu, domājot, ka tagad viss būs labi. Tā ir krāpšana! Kurš no jums ir vērojis, kā viena valdība nomaina otru, bet viss tik un tā paliek pa vecam. Vai zināt kāpēc? Tāpēc, ka labā cīņā ar ļauno politisks apvērsums nav efektīvs ierocis. Pats spēcīgākais instruments šai cīņā ir lūgšana.

Bībelē ir teikts:

„Tad nu es pamācu tevi vispirms turēt lūgšanas, pielūgšanas, aizlūgšanas, pateicības lūgšanas par visiem cilvēkiem, par valdniekiem un visiem, kas ir augstā amatā, lai mēs dzīvotu mierīgu un klusu dzīvi visā dievbijībā un cienībā. Tas ir labi un patīkami Dieva, mūsu Pestītāja, priekšā.”(1.Timotejam 2:1-3).

Kāpēc Bībelē ir teikts, lai mēs lūdzam par valsti un valdniekiem? Tāpēc, ka, ja mēs lūdzam par valsti, Dievs strādā cilvēku sirdīs un apziņā, tad cilvēki mainās, un tikai tad notiek izmaiņas.

Un tātad lūgšana – tā ir cīņa.

Lūgšana – tā ir iespēja nākt pie Dieva žēlastības troņa. Un tā ir mūsu privilēģija – nākt pie troņa, uz kura svinīgi sēž Dievs.

Vēstulē Ebrejiem 4:16 ir rakstīts:

„Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā.”

Vai zināt, ka ne visi var nākt pie ķēniņiem? Vecajā Derībā mēs lasām stāstu par Esteri. Neskatoties uz to, ka Estere bija ķēniņiene, viņa nedrīkstēja, ja ķēniņš to nebija aicinājis, jebkurā laikā, kad viņa to vēlējās, nākt pie ķēniņa. Bet vēstulē Ebrejiem 4:16 ir teikts, ka caur lūgšanu mums ir privilēģija nākt Kungu Kunga klātbūtnē jebkurā laikā un jebkurā vietā. Caur lūgšanu mums ir pieeja Dievam. Tieši lūgšana palīdz mums ieiet Dieva klātbūtnē.

Ja tu vēlies just reālu Dieva klātbūtni, tad sāc lūgt. Tieši lūgšana aizvedīs tevi Dieva klātbūtnē. Bet tad, kad tu atrodies Viņa klātbūtnē, tad viss mainās.

Vai tagad jūs redzat, kāpēc lūgšana ir tik svarīga, un kāpēc Jēzus sacīja, ka mums aizvien būs lūgt? Mums aizvien ir jālūdz, jo lūgšana – tā ir mūsu dzīve ar Dievu, tā ir mūsu sadarbība ar Dievu, tā ir mūsu elpa.

Lai Dievs jūs svētī šai brīnišķīgajā dienā!

Līdz rītam!

Mācītājs Rufus Adžiboije