Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!

 

Vakar mēs sākām izskatīt Jēzus līdzību, ar kuras palīdzību Dievs vēlas atklāt mums piedošanas būtību un svarīgumu. Dievs ir piedevis mums visus mūsu grēkus, un Viņš vēlas, lai mēs izrādām tādu pat žēlastību attiecībā pret citiem cilvēkiem.

 

No Jēzus līdzības mēs redzam, ka ļoti bieži cilvēks ir akls attiecībā pret savām kļūdām vai arī attaisno tās, bet, tai pat laikā, viņš nosoda citus cilvēkus par kļūdām, kuras izdara pats un ir bargs pret citu kļūdām.

 

Kādas vēl mācības mēs varam smelties no šīs līdzības?

 

*Ja cilvēks pārspīlē citu cilvēku grēkus, tas ir pierādījums tam, ka viņš mazina savus grēkus.

 

      * Piedošana – tā nav savu sāpju noklusēšana vai apspiešana.

 

            Piedošana notiek tikai pēc savu sāpju, dusmu vai naida atzīšanas.

 

Piedošana – tas nenozīmē dot cilvēkam iespēju turpināt grēkot.

 

Attiecībā pret grēku mums ir jāpieņem aktīvi mēri. Ja tas ir ticīgs cilvēks, tad mēs piedodam viņam saskaņā ar to, kas teiktsMateja 18:15-17:

 

„ Bet, ja tavs brālis grēko, tad noej un pamāci viņu zem četrām acīm; kad viņš tev klausa, tad tu savu brāli esi mantojis. Un, ja viņš neklausa, tad pieaicini vēl vienu vai divus, lai no divu vai triju liecinieku mutes katrs vārds tiek apstiprināts. Bet, ja viņš tiem neklausa, tad saki to draudzei; bet, ja viņš neklausa arī draudzei, tad turi viņu par pagānu un muitnieku.”

 

            Ja cilvēks pārkāpj likumu, tad mēs varam vērsties pēc palīdzības pie tiesībsargājošajiem orgāniem. Ja cilvēks cenšas mums nodarīt fizisku, seksuālu vai emocionālu traumu, mums vajag doties uz kādu drošu vietu, lai tur saņemtu nepieciešamo palīdzību.

 

Jebkurā gadījumā, mums vajag konfrontēt, un nevis noklusēt vai aizvērt acis uz grēku. Neskatoties uz mūsu pāridarītāja reakciju, mums viņam ir jāpiedod. Nedaudz vēlāk mēs vēl atgriezīsimies pie šīs domas, jo tā ir ļoti svarīga lai mēs varētu izprast grēka būtību.

 

Neatkarīgi no tā, ka mums pašiem ir vajadzīga piedošana, pastāv arī citi iemesli, kuru dēļ mums ir cilvēkiem jāpiedod.

 

Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

 

  1. Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus.

Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.

 

Ja mēs nepiedodam kā mums to liek darīt Bībele, – tad mēs vairāk sasaistām sevi, nekā to, kurš mums nodarījis pāri. Ja mēs zinātu, kādu postu mums atnes nepiedošana, mēs turētos tālāk no tā visa.

 

Jēzus, runājot par piedošanu, atklāja mums svarīgus principus:

 

„ Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka pretinieks tevi nenodod soģim un soģis tevi nenodod sulainim, un tevi neiemet cietumā. Patiesi Es tev saku: tu no turienes neiziesi, kamēr nenomaksāsi pēdējo artavu.”( Mateja 5:25-26).

 

            Kas ir pretinieks?

 

Tas ir tas, kurš ir aizvainojis tevi, vai arī tas, kuru esi aizvainojis tu. Tas ir cilvēks, kuru tu neieredzi tev nodarīto sāpju dēļ. Tas ir cilvēks, kurš nodevis vai nomelnojis tevi, un tāpēc, viņš ir kļuvis par tavu pretinieku vai apsūdzētāju.

 

Kā ir jāizturas pret pretinieku?

 

            Ar viņu vajag izlīgt. Tas nozīmē, ka vajag atrisināt strīdu, izlīgt, atrisināt konflikta situāciju. Tas var nozīmēt – lūgt viņam piedošanu, atvainoties, mainīties vai arī mainīt savu attieksmi vienam pret otru. Tas nozīmē, darīt visu, kas ir atkarīgs no tevis, lai izlīgtu, vai arī iniciēt izlīgšanas procesu, – pat tad, ja pretinieks par to pat nedomā.

 

Kad to vajag darīt?

 

            To vajag darīt pēc iespējas „ātrāk”. Vārds „ātrāk” norāda uz neatliekamības pakāpi. Izlīgt vajag pēc iespējas ātrāk, un kamēr ir tāda izdevība. Jo citādi, tavs pretinieks var nodot tevi soģim.

 

 

Rīt mēs turpināsim runāt par to, kas ir soģis, un ko viņš var izdarīt ar to cilvēku, kurš nepiedod.

 

 

Dieva mierā!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Grēkam ir savas sekas!

    Cik gan šodien pasaulē ir daudz ciešanu pateicoties tēvu un māšu bezatbildībai. Cik daudz bērnu šodien cieš no viņu vecāku alkohola vai narkotiku atkarības, kuri savas personīgās labsajūta dēļ pamet savas ģimenes un bērnus.Grēks – lūk kas šodien ir galvenais ciešanu, traģēdiju un slimību cēlonis uz zemes.

    Cik gan šodien pasaulē ir daudz ciešanu pateicoties tēvu un māšu bezatbildībai. Cik daudz bērnu šodien cieš no...

  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds II

    Tikai Dievs zina patieso mūsu sirds stāvokli (sirds saturu), un Viņš vēlas palīdzēt mums ielūkoties savā sirdī ar to savstarpējo attiecību palīdzību, kurās mēs esam iesaistīti. Mūsu uzvedība, uzskati, darbība un bezdarbība, vārdi – tas viss izsauc dabīgu reakciju, kura tad arī nosaka mūsu garīgā brieduma līmeni.

    Tikai Dievs zina patieso mūsu sirds stāvokli (sirds saturu), un Viņš vēlas palīdzēt mums ielūkoties savā sirdī ar...

  • Dievs gaida, lai Viņa bērni nestu augļus

    „… Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus …” (Jāņa 15:16).Teiciens „lai jūs ejat” norāda mums uz to, ka Dievs vēlas redzēt augļus mūsu dzīvē – caur mūsu darbībām un aktivitāti, caur mūsu esību šai pasaulē.

    „... Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus ...” (Jāņa 15:16). Teiciens „lai jūs...

  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

    Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums.Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī.Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tālab, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.

    Mīlestība - tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās - tas ir lēmums. Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet...

  • Mēs esam radīti tam, lai pagodinātu Dievu!

    Kā jūs justos, ja jums mugurā būtu netīras drēbes, pat ja tās būtu jaunas? Es domāju, ka jūs jutīsieties slikti. Tieši šādas izjūtas būs tiem, kuri vēlas izpatikt Dievam caur saviem labajiem darbiem, bet bez Kristus. Nav svarīgi, cik daudz labu darbu jūs darāt, – Dievs tik un tā nepieņems jūs līdz brīdim, kamēr jūs nenoticēsiet Jēzum.Dieva miers atnāk sirdī tāpēc, ka mēs iepazinām Jēzu un izzinājām to, ka Kristū mēs esam attaisnoti un Dieva pieņemti.

    Kā jūs justos, ja jums mugurā būtu netīras drēbes, pat ja tās būtu jaunas? Es domāju, ka jūs jutīsieties slikti...

  • Atbilstoši tam, kā jūs atvērsieties vai atklāsieties citu priekšā, tā arī citi cilvēki atvērsies, lai palīdzētu jums

    Jēzus Kristus draudze – tā ir vieta, kurā mēs atskaitāmies cits cita priekšā, nevis vieta, kur katrs dara to, ko viņš grib. Jaunajā Derībā ir ierakstīti daudzi Dieva baušļi, kuros bieži vien ir sastopams vārdu savienojums „cits citu”. Tas liecina par to, ka mēs staigājam ne tikai Dieva priekšā, bet esam atbildīgi arī cits cita priekšā.Piemēram, virknē Rakstu vietu ir teikts, lai mēs mīlam viens otru.

    Jēzus Kristus draudze - tā ir vieta, kurā mēs atskaitāmies cits cita priekšā, nevis vieta, kur katrs dara to, ko...