Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Vakar mēs sākām izskatīt Jēzus līdzību, ar kuras palīdzību Dievs vēlas atklāt mums piedošanas būtību un svarīgumu. Dievs ir piedevis mums visus mūsu grēkus, un Viņš vēlas, lai mēs izrādām tādu pat žēlastību attiecībā pret citiem cilvēkiem. No Jēzus līdzības mēs redzam, ka ļoti bieži cilvēks ir akls attiecībā pret savām kļūdām vai arī attaisno tās, bet, tai pat laikā, viņš nosoda citus cilvēkus par kļūdām, kuras izdara pats un ir bargs pret citu kļūdām. Kādas vēl mācības mēs varam smelties no šīs līdzības? *Ja cilvēks pārspīlē citu cilvēku grēkus, tas ir pierādījums tam, ka viņš mazina savus grēkus.       * Piedošana – tā nav savu sāpju noklusēšana vai apspiešana.             Piedošana notiek tikai pēc savu sāpju, dusmu vai naida atzīšanas. * Piedošana – tas nenozīmē dot cilvēkam iespēju turpināt grēkot. Attiecībā pret grēku mums ir jāpieņem aktīvi mēri. Ja tas ir ticīgs cilvēks, tad mēs piedodam viņam saskaņā ar to, kas teiktsMateja 18:15-17: 
„ Bet, ja tavs brālis grēko, tad noej un pamāci viņu zem četrām acīm; kad viņš tev klausa, tad tu savu brāli esi mantojis. Un, ja viņš neklausa, tad pieaicini vēl vienu vai divus, lai no divu vai triju liecinieku mutes katrs vārds tiek apstiprināts. Bet, ja viņš tiem neklausa, tad saki to draudzei; bet, ja viņš neklausa arī draudzei, tad turi viņu par pagānu un muitnieku.”
             Ja cilvēks pārkāpj likumu, tad mēs varam vērsties pēc palīdzības pie tiesībsargājošajiem orgāniem. Ja cilvēks cenšas mums nodarīt fizisku, seksuālu vai emocionālu traumu, mums vajag doties uz kādu drošu vietu, lai tur saņemtu nepieciešamo palīdzību. Jebkurā gadījumā, mums vajag konfrontēt, un nevis noklusēt vai aizvērt acis uz grēku. Neskatoties uz mūsu pāridarītāja reakciju, mums viņam ir jāpiedod. Nedaudz vēlāk mēs vēl atgriezīsimies pie šīs domas, jo tā ir ļoti svarīga lai mēs varētu izprast grēka būtību. Neatkarīgi no tā, ka mums pašiem ir vajadzīga piedošana, pastāv arī citi iemesli, kuru dēļ mums ir cilvēkiem jāpiedod. Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas? 
  1. Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus.
Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis. Ja mēs nepiedodam kā mums to liek darīt Bībele, – tad mēs vairāk sasaistām sevi, nekā to, kurš mums nodarījis pāri. Ja mēs zinātu, kādu postu mums atnes nepiedošana, mēs turētos tālāk no tā visa. Jēzus, runājot par piedošanu, atklāja mums svarīgus principus: 
„ Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka pretinieks tevi nenodod soģim un soģis tevi nenodod sulainim, un tevi neiemet cietumā. Patiesi Es tev saku: tu no turienes neiziesi, kamēr nenomaksāsi pēdējo artavu.”( Mateja 5:25-26).
             Kas ir pretinieks? Tas ir tas, kurš ir aizvainojis tevi, vai arī tas, kuru esi aizvainojis tu. Tas ir cilvēks, kuru tu neieredzi tev nodarīto sāpju dēļ. Tas ir cilvēks, kurš nodevis vai nomelnojis tevi, un tāpēc, viņš ir kļuvis par tavu pretinieku vai apsūdzētāju. Kā ir jāizturas pret pretinieku?             Ar viņu vajag izlīgt. Tas nozīmē, ka vajag atrisināt strīdu, izlīgt, atrisināt konflikta situāciju. Tas var nozīmēt – lūgt viņam piedošanu, atvainoties, mainīties vai arī mainīt savu attieksmi vienam pret otru. Tas nozīmē, darīt visu, kas ir atkarīgs no tevis, lai izlīgtu, vai arī iniciēt izlīgšanas procesu, – pat tad, ja pretinieks par to pat nedomā. Kad to vajag darīt?             To vajag darīt pēc iespējas „ātrāk”. Vārds „ātrāk” norāda uz neatliekamības pakāpi. Izlīgt vajag pēc iespējas ātrāk, un kamēr ir tāda izdevība. Jo citādi, tavs pretinieks var nodot tevi soģim.  Rīt mēs turpināsim runāt par to, kas ir soģis, un ko viņš var izdarīt ar to cilvēku, kurš nepiedod.  Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko mums dod izrāviens?

    Izrāviens pārceļ mūs no vājības spēkā. Šī vīrā, kas bija tizls no mātes miesām, pēdas un krumšļi bija nespēcīgi, tāpēc viņš nevarēja staigāt. Kad Dievs viņam deva izrāvienu, pēdas un krumšļi momentā kļuva stingri. «…un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri» (Ap.d.3:7). Vājās vietas jūsu dzīvēs kļūs stipras no šīs dienas Jēzus Kristus Vārdā. Pēc izrāviena vājais patiešām varēs teikt : «Es esmu spēcīgs!»
  • Kā sagatavot ceļu Tam Kungam

    Šodien es vēlētos parunāt par tēmu, kā sagatavot ceļu Tam Kungam. Ceļa sagatavošanai jānotiek pirms Dieva apmeklējuma. Mūsu gatavība tikties ar Dievu noteiks mūsu pārdzīvojumus ar Dievu. Ja mēs neesam gatavi, tad atradīsimies ārpus tā ko Dievs dara. Ja mēs būsim sagatavoti atbilstošā līmenī, mēs būsim kvalificēti tam, lai piedzīvotu Tā Kunga apciemojumu. Vērsīsimies pie Svētajiem Rakstiem.
  • Dievs, es vēlos visu to, kas bija Jēzum!

    Tavs Vārds saka, ka tā, kā Tēvs sūtīja Jēzu, tā Tu sūti mani. Es gribu savā dzīvē redzēt Tavu spēku. Es gribu redzēt savā dzīvē visu to, ko es redzu Sava Kunga dzīvē. Es gribu visu to, kas bija Jēzum, lai es varētu būt veiksmīgs visā, kā Jēzus. Es vēlos spēku, gudrību un Svētā Gara svaidījumu, lai varētu izpildīt manu kalpošanu un uzdevumus no Tevis. Tāpēc, Kungs, māci mani lūgt tā, kā lūdza Jēzus.”„Un jūs esat liecinieki tam visam. Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.” (Lūkas 24:48-49).
  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans, ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans.Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību.„ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.”(Salamans Mācītājs 1:16-18).
  • Nebaidies strādāt, nebaidies svīst, strādājot Dieva labā!

    „Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu.”(Mateja 25:18).Šis cilvēks saņēma, bet pēc tam paslēpa sava kunga naudu. Pievērsiet savu uzmanību tieši šiem vārdiem – sava kunga naudu. Šis cilvēks zināja, ka tas, ko viņš saņēma, nepieder viņam, bet viņa kungam. Un šis cilvēks apzināti pieņēma lēmumu paslēpt no sava kunga saņemto naudu.
  • Ar nepiedošanu mēs laupām sev gan ticību, gan arī tīru sirdsapziņu

    Mēs varam piedzīvot savas ticības sakāvi un nokļūt cietumā līdz ar garīgajiem tirāniem.Savukārt piedošana pielīdzina mūs mūsu Kungam un Glābējam Jēzum Kristum, Kurš ir piedevis mums visus mūsu grēkus.„ Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas.” (Psalms 103:2-3).