Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi II

Labdien, dārgie draugi! Es sveicinu jūs, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es lūdzu, lai šajā dienā, Dieva spēks jūs pavadītu un dāvātu uzvaru visā, ko esat uzsākuši.Mēs runājām par to, ka Dievs nav ļaunuma un traģēdiju autors mūsu dzīvēs, bet, ka Viņš ir atbilde un atrisinājums mūsu problēmām. Kā arī par to, ka ciešanas, traģēdijas, bēdas, slimības, apbēdinājums un citas līdzīgas parādības pakāpeniski ved uz nāvi. Bībele saka, ka: 
„…Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi…”(Jēkaba 1:15).
 Vēl mēs vakar sākām izskatīt, kas tad ir kārība un kāpēc tā atnes cilvēka dzīvē ciešanas. Mēs noskaidrojām, ka kārība – tā ir spēcīga vēlēšanās, kaisle uz aizliegto vai nelikumīgo, kā arī kārība ir tad, kad cilvēks vēlās to, kas neatbilst Dieva gribai un tādā veidā noraida Dieva varu pār savu dzīvi.Vēl bez tā,Kārība – tā ir nedabiska apetīte uz kaut ko. Piemēram, ja netiek kontrolēts seksuāls uzbudinājums, tas var novest līdz izvarošanai, netiklībai, laulības pārkāpšanai un dažāda veida seksuāliem izkropļojumiem. Savukārt, tas viss, bieži ir avots dažādām saslimšanām, tajā skaitā arī neārstējamām slimībām. Tālāk seko – spēcīga vainas sajūta, depresija, pašnāvība, ģimenes iziršana, bērnu ciešanas, vardarbība, naids un citas līdzīgas parādības, tās visas lietas ir seksuālās kārības auglis un rezultāts. Cita veida kārība šajā kategorijā ir neveselīga apetīte uz ēdienu, alkohola lietošanu, naudu. Tas viss mūsu sabiedrībā atnes nepanesamas sāpēs un ciešanas caur alkoholismu, narkomāniju, azartspēlēm, zādzībām, nodevību, slepkavībām un citām lietām.Vēl bez tā,Kārība – tā ir acumirklīga bauda, kas cilvēkam atņem nākotni un viņa Dievišķo likteni apglabā vēl dzīvu esot.  
„…bet, kas dzīvo izlaidīgu dzīvi, tā, dzīva būdama, ir mirusi” (1 Tim.5:6).
 Šeit tiek runāts, par it kā dzīvu, bet pēc būtības mirušu cilvēku. Nav pārsteigums, ka esot tādā stāvoklī, daudzi cilvēki izdara pašnāvību tāpēc, ka vairs neredz dzīvei jēgu. Lūk, pie kā noved kārība!  
„Ticībā Mozus, liels izaudzis, liedzās saukties par faraona meitas dēlu, labāk gribēdams kopā ar Dieva tautu ciest ļaunumu nekā īsu laiku baudīt grēcīgu laimi, par lielāku bagātību turēdams Kristus negodu nekā Ēģiptes mantas, jo viņš raudzījās uz atmaksu.” (Ebrejiem 11: 24-26).
 Mozus pareizo izvēli izdarīja pateicoties tam, ka nedzīvoja dēļ acumirklīgas baudas. Viņš ieraudzīja, ka grēka bauda, laime saglabājās tikai īsu brīdi, bet pēc tam – tā kož kā čūska. Mozus pareizā izvēle izglāba divus miljonus ebreju. Traģēdijas, kuras ir uz mūsu planētas, tiks samazinātas līdz minimumam, kad katrs no mums iemācīsies pieņemt lēmumus, apbruņojoties ar Dieva Vārdu, nevis ar kārību.Tas, kādu izvēli tu šodien izdarīsi – ir atkarīgs tikai no tevis. Bet tev ir jāzina, ka kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi, bet sekošana Dieva Vārdam un Dieva svētumam – cilvēka dzīvē atnes dzīvību un svētības.Esiet svētīti! Rīt mēs turpināsim! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Viss lielais, varenais sākas ar mazumu!

    Sāc pielietot to mazumu, kas tev ir, esi tajā pastāvīgs un uzticams, un tu būsi pārsteigts, par ko tas var izaugt. Varenības sēkla jau šodien ir katrā cilvēkā. Bet šī sēkla izaugs un spēs nest augļus, ja tā tiks iedēstīta, ja tu laidīsi šo sēklu apgrozībā.„Mazākais kļūs par tūkstoti, un sīkākais par varenu tautu. Es, Tas Kungs, to esmu solījis un savā laikā to steidzīgi izpildīšu.”(Jesajas 60:22).
  • Ja cilvēks nekalpo Dievam, tad agrāk vai vēlāk tāds cilvēks atdzisīs savā mīlestībā uz Dievu, un aizies no Viņa!

    Kalpošana Dievam – tas ir viens no veidiem, kā es varu uzturēt normā savu garīgo stāvokli. Viens no garīgās izaugsmes veidiem – tā ir kalpošana Dievam. Ja cilvēks visu laiku tikai saņem un saņem, bet no sevis neko neatdod, tāds cilvēks nomirs. Tāpēc, ir tik svarīgi kalpot Dievam.
  • Izmaiņām ir jāsākas ar mums

    „Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”
  • Pārmaiņas caur kalpošanu

    Daudzi cilvēki bieži vien nesaprot pašu ticības būtību. Ticība atnes cilvēka dzīvē progresu. Cilvēks, kurš tic Dievam un dzīvo ticībā, nekad nedegradēsies, bet taisni otrādi, viņš progresēs un ies dzīvē uz priekšu. Jebkura dzīves progresa pamatā ir ticība, jo tieši ticība paceļ un maina cilvēku uz labo pusi. Vai jūs savā dzīvē pamanat acīmredzamas pārmaiņas no tā brīža, kad jūs noticējāt Dievam? Ja nē, tad tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar jūsu ticību.
  • Bībele aicina mūs VIENMĒR LŪGT UN NEPAGURT

    Visa pasaule grimst tumsā un ļaunumā, bet, skatoties uz cilvēkiem, kuri padarījuši lūgšanu par savu prioritāti, jūs saprotat, ka viņi ir it kā no citas planētas, ka viņi itin kā nedzīvo šai tumšajā pasaulē, jo viņi mirdz, spīd. Viņiem ir problēmas, un viņu dzīves neatšķiras no mūsējās, un tai pat laikā, viņi dzīvo savādāk, viņi uz problēmām skatās savādāk, viņi uz nākotni skatās savādāk. Lūgšana tā maina viņu dzīvi un domāšanu, tā nostiprina viņu attiecības ar Dievu, ka viņi nepamana to, ko pamana citi.
  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē V

    Priecājos, ka varam turpināt tēmu, kura pēc manām domām ir viena no vissvarīgākajām patiesībām ar ko varu dalīties. Mēs esam apsprieduši tēmu par to, ka vienīgais veids kā ar lieliskiem rezultātiem kalpot un iepriecināt Dievu ir nostādīt attiecības ar Viņu kā prioritāras. Mēs redzējām piemēru ko Jēzus mums atstāja ar savu dzīvi, kā arī mēs apskatījām trīs mācības no Jesajas dzīves.