Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi II

Labdien, dārgie draugi! Es sveicinu jūs, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es lūdzu, lai šajā dienā, Dieva spēks jūs pavadītu un dāvātu uzvaru visā, ko esat uzsākuši.Mēs runājām par to, ka Dievs nav ļaunuma un traģēdiju autors mūsu dzīvēs, bet, ka Viņš ir atbilde un atrisinājums mūsu problēmām. Kā arī par to, ka ciešanas, traģēdijas, bēdas, slimības, apbēdinājums un citas līdzīgas parādības pakāpeniski ved uz nāvi. Bībele saka, ka: 
„…Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi…”(Jēkaba 1:15).
 Vēl mēs vakar sākām izskatīt, kas tad ir kārība un kāpēc tā atnes cilvēka dzīvē ciešanas. Mēs noskaidrojām, ka kārība – tā ir spēcīga vēlēšanās, kaisle uz aizliegto vai nelikumīgo, kā arī kārība ir tad, kad cilvēks vēlās to, kas neatbilst Dieva gribai un tādā veidā noraida Dieva varu pār savu dzīvi.Vēl bez tā,Kārība – tā ir nedabiska apetīte uz kaut ko. Piemēram, ja netiek kontrolēts seksuāls uzbudinājums, tas var novest līdz izvarošanai, netiklībai, laulības pārkāpšanai un dažāda veida seksuāliem izkropļojumiem. Savukārt, tas viss, bieži ir avots dažādām saslimšanām, tajā skaitā arī neārstējamām slimībām. Tālāk seko – spēcīga vainas sajūta, depresija, pašnāvība, ģimenes iziršana, bērnu ciešanas, vardarbība, naids un citas līdzīgas parādības, tās visas lietas ir seksuālās kārības auglis un rezultāts. Cita veida kārība šajā kategorijā ir neveselīga apetīte uz ēdienu, alkohola lietošanu, naudu. Tas viss mūsu sabiedrībā atnes nepanesamas sāpēs un ciešanas caur alkoholismu, narkomāniju, azartspēlēm, zādzībām, nodevību, slepkavībām un citām lietām.Vēl bez tā,Kārība – tā ir acumirklīga bauda, kas cilvēkam atņem nākotni un viņa Dievišķo likteni apglabā vēl dzīvu esot.  
„…bet, kas dzīvo izlaidīgu dzīvi, tā, dzīva būdama, ir mirusi” (1 Tim.5:6).
 Šeit tiek runāts, par it kā dzīvu, bet pēc būtības mirušu cilvēku. Nav pārsteigums, ka esot tādā stāvoklī, daudzi cilvēki izdara pašnāvību tāpēc, ka vairs neredz dzīvei jēgu. Lūk, pie kā noved kārība!  
„Ticībā Mozus, liels izaudzis, liedzās saukties par faraona meitas dēlu, labāk gribēdams kopā ar Dieva tautu ciest ļaunumu nekā īsu laiku baudīt grēcīgu laimi, par lielāku bagātību turēdams Kristus negodu nekā Ēģiptes mantas, jo viņš raudzījās uz atmaksu.” (Ebrejiem 11: 24-26).
 Mozus pareizo izvēli izdarīja pateicoties tam, ka nedzīvoja dēļ acumirklīgas baudas. Viņš ieraudzīja, ka grēka bauda, laime saglabājās tikai īsu brīdi, bet pēc tam – tā kož kā čūska. Mozus pareizā izvēle izglāba divus miljonus ebreju. Traģēdijas, kuras ir uz mūsu planētas, tiks samazinātas līdz minimumam, kad katrs no mums iemācīsies pieņemt lēmumus, apbruņojoties ar Dieva Vārdu, nevis ar kārību.Tas, kādu izvēli tu šodien izdarīsi – ir atkarīgs tikai no tevis. Bet tev ir jāzina, ka kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi, bet sekošana Dieva Vārdam un Dieva svētumam – cilvēka dzīvē atnes dzīvību un svētības.Esiet svētīti! Rīt mēs turpināsim! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Vai Jūs atrodaties verdzībā, tuksnesī vai jūsu apsolītajā zemē?

    Pastāv attiecības, kuras tur cilvēkus verdzībā un veicina viņu klaiņošanu pa tuksnesi, kamēr apsolītā zeme, kur piens un medus tek, gaida viņus.Bībele norāda uz grēkiem, kas saista Izraēla bērnus un par kuriem mums šodien vajadzētu zināt, lai izvairītos no šīm kļūdām. „Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī. Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši. Netopiet arī par elku kalpiem kā daži no tiem, kā ir rakstīts: tauta apsēdās ēst un dzert un tad piecēlās un sāka diet. – Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši.Nekārdināsim To Kungu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām. Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti. Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām.”(1.Korintiešiem 10:5-11)
  • Dievs vēlas, lai mūsu gudrība netiek balstīta uz cilvēcisko gudrību, šīs pasaules gudrību, bet uz Dieva gudrību!

    Tikai Dieva gudrība paredzēta mūsu slavai. Dieva gudrība sagādā slavu un paaugstina cilvēka dzīvi. Ļoti svarīgi ir atvērt savu sirdi un pieņemt Dieva gudrību. Šodien dzirdam, ka ir ķīniešu gudrība, krievu gudrība, bābeles gudrība utt. Tas ir tik brīnišķīgi, ka mums dāvāta Dieva gudrība. Dieva gudrība – tā ir pati augstākā gudrība no visām, kas eksistē. Tikai tā ir spējīga pārveidot cilvēka dzīvi un mainīt viņu no iekšienes.Lūk, tāpēc Dievs vēlas, lai mūsu ticība tiktu balstīta uz Dieva gudrību, un ne uz cilvēcisko gudrību.
  • Ticības apliecinājuma princips

    Dievs palīdzēja Ābrahāmam noticēt Dievam, Kurš neesošu sauc par esošu. Tas arī ir ticības apliecinājuma princips. Dievs sauc to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu. Kad Dievs nosauca Ābrāmu par Ābrahāmu, viņam tajā laikā vēl nebija mantinieka. Bet, neskatoties uz to, pateicoties jaunajam vārdam, Ābrahāms sāka pats sevi saukt par „tēvu daudzām tautām”. Un katru reizi, kad viņš pats sāka sevi tā saukt vai arī kad viņu sauca kāds cits, skanēja apliecinājums tam, ko Dievs bija ieplānojis – Ābrahāms kļūs par tēvu daudzām tautām. Mēs redzam, ka Ābrahāms „pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām…”
  • Pateicība – pielūgsmes pamats II

    Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja viņam dzīvību. Kad Jāzeps tika pārdots verdzībā, Dievs viņam izrādīja labvēlību. Dievs tik ļoti svētīja Jāzepa roku darbu, ka kungs iecēla viņu par pārvaldnieku saviem īpašumiem. Jāzeps nekad neaizmirsa šīs Dieva svētības. Apjausma par Dieva žēlastību piepildīja Jāzepa sirdi ar pateicību Dievam un savam kungam. Tieši pateicīga sirds neļāva Jāzepam ievainot vai apbēdināt Dievu.
  • Tiecaties uz to, lai katrā jūsu lēmumā būtu Dieva griba

    Ja jūs baidāties no Dieva tad pirmā lieta ko apdomājat pie katra lēmuma izdarīšanas ir: ”Kāda ir Dieva vēlēšanās šinī gadījumā? Ko Dievs teiktu par šo lietu?”Pirmajam jautājumam ko jautājat smagos brīžos nekad nevajadzētu būt ”Cik grūti man būs darīt to kas man ir jādara” BET DRĪZĀK kāda ir Dieva vēlēšanās šinī lietā?
  • Atskaitīšanās pieprasa pastāvību un sistemātiskumu

    Ko es ar to domāju, runājot par pastāvību un sistemātiskumu? Piemēram, es atskaitos reizi pusgadā un tas ir ļoti ilgs laika posms, kurā es varu sadarīt daudz dažādas lietas. Tāpēc man ir vajadzīga tāda struktūra vai sistēma, kurā es varu regulāri un sistemātiski atskaitīties, kā minimums reizi nedēļā.