Kas ir Girgazieši? 2 daļa

Girgaziešu gars ir ieinteresēts atgriezt cilvēku tajā vietā, no kuras to aizveda Tas Kungs. Girgaziešu gars ir ieinteresēts tajā, lai cilvēks zaudētu savu mantojumu Dievā, lai viņš atgrieztos garīgā remdenuma stāvoklī un Ēģiptes garīgajā netīrībā, – vietā, no kurienes mūs izveda Dievs.

Dievs mums saka, lai neaizmirstam šīs 7-ņas tautas, par kurām Viņš brīdināja Jozuu. Šīs tautas ir stiprākas un viltīgākas par mums, un Dievs to zina. Tāpēc, mums ir svarīgi klausīties Dievā, uzticēties Viņam, piepildīties ar Viņa spēku un gudrību, – lai mēs būtu spējīgi uzvarēt visus gigantus ne savā spēkā, bet Dieva spēkā. Ēģipte – tas ir verdzības nams, kurā Dieva bērni tika nogalināti, tika nogalināti jaundzimušie zēni. Ēģiptē nebija nekā laba Dieva bērniem. Dievs Saviem bērniem speciāli sagatavoja Kānaānu – Apsolīto zemi. Dievs sagatavoja šo zemi, bet Viņa bērniem vajadzēja iekarot šo zemi. Pētot Israēla tautas dzīvi pēc viņu iziešanas no Ēģiptes, no verdzības nama, mēs redzam, ka laiku pa laikam Israēla bērni runāja par to, ka no jauna vēlas atgriezties Ēģiptē. Laiku pa laikam Israēla bērni teica, ka Ēģiptē viņiem dzīvojās labāk, ka tur viņus labāk baroja un dzirdināja. Viņi pastāvīgi atcerējās par to, kā tie dzīvoja Ēģiptē, gribēdami tur atgriezties.

Tā darbojas girgaziešu gars, izmantojot mūsu pārdzīvojumus un atmiņas par pagājušajām lietām, – lai atgādinātu par to, kas mūsu dzīvē bijis. Atmiņas par pagātni var būt saistītas gan ar kaut ko labu, gan sliktu. Tās var būt atmiņas par lieliem sasniegumiem vai briesmīgu rīcību.

Girgaziešu gars ir ieinteresēts tajā, lai tu dzīvotu pagātnē, lai tavā prātā vienmēr būtu svaigas atmiņas par šo pagātni. Bet, ir svarīgi atcerēties, ka cilvēks, kurš pastāvīgi ceļ augšā savu pagātni, liedz sev nākotni. Dzīvot pagātnē ir bīstami, lai cik laba vai slikta tā arī nebija. Pagātne tik un tā paliek pagātnē, to vairs nevar atgriezt. Bībelē ir teikts:

 

Bet, kas man bija ieguvums, to es Kristus dēļ esmu uzskatījis par zaudējumu. Bet arī tagad es visu to uzskatu par zaudējumu, salīdzinot ar mana Kunga Kristus Jēzus atziņas nesalīdzināmo pārākumu, kura dēļ es visu to esmu zaudējis un uzskatu to par mēsliem, lai Kristu iegūtu un atrastos Viņā; negūdams savu taisnību no bauslības, bet no Kristus ticības, taisnību no Dieva uz ticības pamata, lai atzītu Viņu un Viņa augšāmcelšanās spēku un Viņa ciešanu sadraudzību; tā es pielīdzinos Viņa nāvei cerībā sasniegt augšāmcelšanos no miroņiem. Nevis, ka es to jau būtu saņēmis vai jau būtu pilnīgs, bet es dzenos, lai to satvertu, tāpat, kā arī mani satvēris Kristus Jēzus. Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan – aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim, goda balvaiDieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 3:7-14).

Līdzīgi raksti

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.