Kas ir Girgazieši? 2 daļa
Mēs runājām, ka girgazieši dzīvoja Geraziešu zemē. Par to mēs lasām Marka Evaņģēlijā:
„Un tie nonāca viņpus jūras, geraziešu zemē. Un, Viņam no laivas izkāpjot, tūdaļ nāca pretim no kapiem cilvēks ar nešķīstu garu, kam bija sava mītne kapos un ko neviens nevarēja ne ķēdēm saistīt. Jo tas pinekļiem un ķēdēm daudzkārt bija saistīts; bet viņš salauza ķēdes un sarāva pinekļus, un neviens to nespēja savaldīt. Un tas bija vienmēr naktīm un dienām kapos un kalnos, brēca un sita sevi ar akmeņiem. Bet, Jēzu no tālienes ieraudzījis, tas skrēja un metās Viņa priekšā zemē un brēca ar stipru balsi un sacīja: “Kas man ar Tevi, Jēzu, Tu Dieva, Visuaugstākā, Dēls? No Dieva puses, lūdzu, nemoki mani!”(Marka 5:1-7).
Šī zeme Bībelē tiek saukta arī par Gadariešu zemi.
„Un otrā krastā, gadariešu tiesā pienākot, Viņam nāca pretim no kapiem izgājuši divi ļaunu garu apsēsti; tie bija tik briesmīgi, ka neviens nedrīkstēja pa to ceļu staigāt. Un redzi, tie brēca un sacīja: “Kas mums ar Tevi, Tu Dieva Dēls! Vai Tu esi nācis priekšlaikus mūs mocīt?” Bet tālu no viņiem ganījās liels cūku pulks. Un ļaunie gari Viņam lūdza, sacīdami: “Ja Tu mūs izdzen, tad atļauj mums ieiet cūku pulkā.” Un Viņš tiem sacīja: “Eita!” Un tie izgāja un ieskrēja cūku pulkā, un redzi, viss cūku pulks iegāzās no kraujas jūrā un noslīka ūdenī. (Mateja 8:28-32).
Tā ir viena un tā pati zeme, kurā dzīvoja girgazieši. Galvenā šīs tautas nodarbošanās bija cūku audzēšana. Girgazieši dzīvoja mālainā zemē, netīrās vietās. Arī cūkām patīk atrasties netīrumos. Garīgi šis gars simbolizē koncentrēšanos uz zemes lietām, un redzamo. Cūkas nevar pacelt savu galvu uz augšu. Cilvēki, kuri atrodas girgaziešu gara ietekmē, arī nav spējīgi pacelt savu galvu uz augšu, uz debesīm, uz Dievu. Bet Bībele aicina mūs domāt par to, kas augšā, par garīgām lietām un ne zemes lietām. Šis gars pakāpeniski nogalina pašu cilvēku, un tad arī viņam apkārt esošos cilvēkus. Lasot augšminētās Rakstu vietas, mēs redzam, ka ļaunais gars, kas izgāja no apsēstajiem cilvēkiem, iegāja cūkās, kuras tas pēc tam arī nogalināja. Girgaziešu gars padara cilvēku nelīdzsvarotu, impulsīvu, it īpaši lēmumu pieņemšanā. Cilvēki, kuri atrodas girgaziešu gara ietekmē, nekad neprasa padomu Dievam, bet pieņem savu lēmumu, balstoties uz redzamo. Tādi cilvēki nepavada laiku sadraudzībā ar Dievu, viņiem tam nav laika. Tādi cilvēki necenšas izzināt Dieva sirdi un to, ko Viņš par doto situāciju domā. Šie cilvēki pieņem un seko visām tām domām, kas ienākušas viņu galvā. Girgaziešu gars aizved cilvēku no Dieva klātbūtnes un ieved garīgi netīrās vietās. Šis ļaunais gars darbojas nemanāmā veidā un tik viltīgi, ka cilvēks to pat nepamana. Par to var izlasīt Asafa 73-jā Psalmā.
„Tiešām, Tu viņus nostati uz slidena ceļa un liec viņiem gāzties, ka viņi iet postā.”(Psalms 73:18).
Asafs praktiski sāka apskaust bezdievjus, kuri bija viņam līdzās, un gandrīz pakrita. Bet no krišanas viņu pasargāja tikai tas, ka viņš iegāja svētnīcā un pavadīja laiku ar Dievu, Kurš tam parādīja, ka slidenais ceļš bez Viņa vienmēr beidzas ar nāvi. Pieņemot jebkuru lēmumu, ir svarīgi vadīties ne no redzamajiem labumiem, bet itin visā prasīt padomu Dievam. Tas, kas ārēji izskatās labi, var kļūt tev par slazdu un slidenu ceļu, – un tu atdzisīsi mīlestībā uz Dievu un tas novedīs tevi pie nāves. Girgaziešu gars ir ieinteresēts aizvest cilvēku no Dieva un Viņa ceļiem. Atkrišana sākas ar pakāpenisku atsalšanu, bet beidzas ar garīgo nāvi.