Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds? III

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicinu jūs rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs runājām par to, ka mums nepieciešams klausīties Dieva Vārdu, lai pieaugtu mūsu ticība. Mums ir jālasa Dieva Vārds, lai mēs varētu kontaktēties ar Jēzu. Es runāju uz Dievu lūgšanās un Viņš runā uz mani caur Savu Vārdu. Bez tam, man Dieva Vārds ir jāizpēta, lai man būtu zināšanas. Reiz es biju kāda sludinātāja Dievkalpojumā. Mani pārsteidza tas, ko es tur redzēju. Savas svētrunas laikā šis sludinātājs citēja no galvas milzum daudz Rakstu Vietas. Es šo cilvēku nosaucu par „staigājošu Bībeli”. Nesen man kāds pajautāja: „Kādā Nigērijas štatā tu esi dzimis?” (Šis sludinātājs bija no tā paša štata, kur es.) Es nosaucu šo štatu un pēc tam uzreiz viņš teica, ka šajā štatā dzīvo un kalpo kalpotājs, kuru visi sauc par „staigājošo Bībeli”. Šo cilvēku zina visi. Viņš nolika savā priekšā mērķi – pastāvīgi mācīties no galvas Rakstu Vietas. Šis cilvēks ir ļoti gudrs, jo Raksti dara gudru. Tas, ka šis cilvēks zina no galvas daudz Rakstu Vietas, padara viņu efektīvu visās dzīves sfērās. Ja mēs mācīsimies no galvas Rakstu vietas, tas padarīs mūs efektīvus – kā biznesmeņus, kā mātes, tēvus, sievas, vīrus, bērnus, studentus utt. Mēs jau runājām, ka īpaši svarīgi ir pārdomāt par Svētajiem Rakstiem. Pārdomāšana ir nepieciešama, lai mēs saprastu to, par ko mēs lasam. Es varu lasīt Vārdu un nesaprast, es varu mācīties no galvas un nesaprast. Bet tad, kas es pārdomāju, pie tam ar konkrētu mērķi – lai saņemtu dziļu Svēto Rakstu izpratni, es sāku izprast Rakstus. Reiz pie Filipa pienāca einuhs, kurš pirms tam bija lasījis Bībeli. Šis einuhs lasīja, bet nesaprata, to ko viņš lasīja. Einuhs teica Filipam, ka viņam vajadzīgs cilvēks, kurš varētu viņam izskaidrot Rakstus. Un Filips viņam tajā palīdzēja. Pēc tam šī einuha dzīvē atnāca reāls garīgs izrāviens. Svētais Gars ir personība, Kura izskaidro mums Rakstus. Svētais Gars mūs pavada visur, lai kur mēs arī ietu. Un tad, kad mēs pārdomājam Vārdu, mēs dodam Svētajam Garam iespēju izskaidrot mums to, ko mēs nesaprotam. Mēs uzdodam sev jautājumus: „Ko tas nozīmē?”, „Kā es to varu pielietot savā dzīvē?” Tātad es pārdomāju, es domāju par lasīto, par dzirdēto un es saku to pats sev. Sākumā es varu klausīties Vārdu, bet pēc tam pārdomāt to, ko es dzirdēju. Un laikā, kad es pārdomāju par Vārdu es saņemu vēl lielāku izpratni par to. Tādā veidā, caur pārdomāšanu es varu vēl dziļāk izprast Dieva Vārdu. Dieva Vārda klausīšanās ir nepieciešama manai ticībai, lasīšana – sadraudzībai ar Dievu, izpētīšana – zināšanām, iegaumēšana – efektivitātei, pārdomāšana – izprašanai. Tajos brīžos, kad tev negribās lasīt Vārdu, tu vari vienkārši pārdomāt par to, ko tu dzirdēji vai lasīji Vārdā pirms tam. Un tad kad tu pārdomā par Vārdu, tev noteikti radīsies stimuls atkal lasīt un piepildīties ar Vārdu. Tas notiek tāpēc, ka Vārda pārdomāšanas laikā tev rodas dažādi jautājumi, kā arī vēlēšanās saņemt atbildes un izpratni. Dārglieta, kuru mums ir devis Dievs – ir Bībele. Tā ir arī mana dārglieta. Ir kaut kas interesants jebkurā dārglietā. Dārglietas cena padara to vērtīgu. Ja priekš tevis kaut kam nav vērtības, tad tā nav dārglieta. Ja Bībelei tavās acīs nav nekādas vērtības, tad tā nav tava dārglieta. Rīt es padalīšos ar dažiem praktiskiem padomiem, kuri palīdzēs jums pieiet radoši Bībeles izpētei un baudīt to. 
„Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos: pamācait un paskubinait cits citu visā gudrībā…” (Kol.3:16).
 
„ Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi …” . (2. Tim.3:16).
 Lai Dievs bagātīgi jūs svētī! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mēs varam saprast Dievu un garīgas lietas tikai ar garu

    „ Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.”(Ps.118:105)Dieva vārds – tā ir gaisma priekš manis. Lasot Vārdu, es tuvojos gaismai, es apgaismoju savu ceļu, es saņemu sapratni no Dieva. Dieva Vārds apgaismo mūsu ceļu un atnes skaidrību un virzienu mūsu dzīvei. Kad mēs lasām Dieva Vārdu, tad mūsu dzīvē ienāk skaidrība.
  • Kā ieiet savā kalpošanā? II

    Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs runājām par to, ka mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot. Bet vēlēšanās kalpot ir saistīta ar mūsu sapratni par Dieva gribu un mūsu pestīšanas mērķi. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt mūsu potenciālu. Kalpošana palīdz mums izzināt sevi, savu aicinājumu, lai mēs nostiprinātu Dieva Valstību uz zemes un darītu darbus, kas tīkami Dievam. Dievs ir noteicis katram no mums darīt konkrētus labos darbus. Dievs vēlas, lai mēs esam auglīgi savā dzīvē, un ar to pagodinām Viņu uz zemes. Dievs caur mums un mūsu kalpošanu vēlas piepildīt zemi ar zināšanām par Viņu un Dieva Valstību. Dievs vēlas, lai caur kalpošanu mēs nostiprinām Viņa principus katrā dzīves sfērā un iekarojam cilvēkus Viņam.
  • Cik svarīgi ir pakļaut sevi Dievam, lai tā vara, kas mums dota no Viņa, varētu būt darbotiesspējīga

    Jēzus pazemojās un bija paklausīgs līdz Savai nāvei. Un tieši tālab, Dievs paaugstināja Jēzu un deva Viņam Vārdu, Kurš augstāks par visiem vārdiem. Jēzus, tapdams cilvēkam līdzīgs, parādīja mums ar Savu dzīvi, kā mums jāuzvedas. Jēzus Kristus atnāca zemes virsū, lai palīdzētu mums ieraudzīt, kādā veidā mēs varam pārvaldīt un parādīt Dieva varu savā dzīvē, lai piepildītu savu uzdevumu un misiju, kuru Dievs devis katram cilvēkam.
  • Dzīves mērķa meklēšana VII

    Šodien es vēlētos noslēgt mūsu sarunu par cilvēka mērķa meklēšanu savai dzīvei un par to, kā mēs varam atrast patiesu laimi, dzīvojot zem šīs saules. Mēs redzējām, ka Sālamans, laimes un apmierinājuma meklējumos, nogāja garu un smagu ceļu. Slava Dievam, ka tas ir pierakstīts priekš mums, lai mēs spētu izvairīties no tām kļūdām, par kurām Sālamans runā Sālamana mācītāja grāmatā. Sālamans saprata, ka dzīve bez Dieva ir pilnīga ilūzija, laime bez Dieva ir mirāža. Sālamana mācītāja grāmatas noslēgumā Sālamans raksta: „ Gala iznākums no visa ir šāds: bīsties Dieva un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam! Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns. „ (Sālam. mācītājs 12:13-14).
  • Mīlestība – tas nav fizisks, bet garīgs spēks

    Staigāšana mīlestībā darīs stipru un veselu mūsu garu. Stiprs, spēcīgs gars palīdzēs cilvēkam pārvarēt visas viņa slimības un kaites.Bet, ja mēs savā sirdī ielaižam naidu, rūgtumu, atriebību, nepiedošanu, – tas viss salauž, satriec mūsu garu. Bet tad, kad mūsu gars ir salauzts, mēs nespējam pārvarēt grūtas situācijas un mēs zaudējam spēku un stiprumu. Tāpēc ir teikts: satriekts gars – kurš spēj to stiprināt? Neviens!Ja tu nestaigāsi mīlestībā, tu kļūsi slims, aizkaitināts un tava sirds piepildīsies ar rūgtumu.
  • Ciešanas kā disciplīnas mērs

    Viens no iemesliem kāpēc Dievs pieļauj ciešanas Savu bērnu dzīvēs ir, lai pievērstu mūsu uzmanību Sev, lai mainītu un disciplinētu mūs. Mēs zinām, ka Dievs būtībā maina mūs pēc Sava vārda . „ Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam. ”(2.Timot.3;16-17).