Kas tevi vada šodien – bailes vai ticība?

Labdien, dārgie draugi!Mūsu Dievs ir labs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi! Es priecājos par iespēju dalīties ar jums Dieva vārda atklāsmēs, kuras Dievs man ir devis.Vakar mēs runājām par to, ka bailes nes sev līdzi graujošu spēku. Bailes paralizē cilvēku. Bailes ved pie muļķīgiem lēmumiem un rīcības. Bailes traucē cilvēkam ieiet Dieva apsolījumā. Mēs nedrīkstam koķetēt ar bailēm, bet uzvarēt tās ticībā. Dievs ir sagatavojis Saviem bērniem daudz svētību, daudz virsotņu un uzvaru, bet tieši bailes var mūs no visa tā atturēt.Dievs izveda Izraēļus no Ēģiptes, un viņi nonāca līdz sava mantojuma robežai, bet tieši bailes neļāva viņiem ieiet šajā apsolījumā. Jūs tāpat atceraties stāstu par Izraēļu tautu un Goliātu. Vesela armija nespēja stāties pretī Goliātam, tāpēc ka tika baiļu paralizēta. Un tikai Dāvids, kurš bija pilns ticības un Dieva spēka, spēja pieveikt Goliātu.Jēzus vien reiz stāstīja līdzību par talantiem, kuri bija izdalīti starp trīs cilvēkiem. Starp šiem cilvēkiem bija viens, kurš apraka savu talantu. Kad saimnieks atgriezās, lai redzētu darba rezultātu, šis cilvēks teica: „ Es nobijos…” Tieši bailes attur cilvēku no pareizas rīcības veida.Kas tevi vada šodien – bailes vai ticība?Dāvids teica:
Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties? Tas Kungs ir manas dzīves patvērums, no kā man baiļoties?(Ps.27:1)
Arī tad ja tev kaut kas neizdosies, vai arī pieļausi kādu kļūdu, darot to ko tev ir uzticējis Dievs, – tā nav problēma. Tik un tā turpini darīt to, ko no tevis sagaida Dievs. Nebaidies! Dievs ir tavs spēks un Palīgs. Viņš piecels un palīdzēs tev.Bez visiem iepriekš pieminētajiem nepareizajiem motīviem, kuri ved projām cilvēkus no Dieva plāniem un nolūkiem, – materiālisms, mantkārība, sacensības gars, vēlēšanās būt pieņemtam, bailes – es gribēti izdalīt vēl vienu nepareizu motīvu.
  1. Vadīties no savas pagātnes un pagātnes pārdzīvojumiem.
Pāvils runā, ka viņš aizmirst to, kas bija pagātnē, un iet uz priekšu. Daudzi cilvēki savas pagātnes kļūdu dēļ iestrēguši uz sava ceļa, tā vietā lai dzīvotu pareizi un darītu pareizas lietas tagad – šobrīd – un koncentrētos uz mērķi. Kas bijis ir pagājis un tu nevari izmainīt savu pagātni. Savu pagātni tu vari uzticēt tikai Dievam. Dažreiz cilvēka pagātne ir briesmīga, un cilvēks pārdzīvo sāpes savas pagātnes dēļ. Bet cilvēki, kas pastāvīgi fokusē savu uzmanību tikai uz to, kas ir bijis viņu pagātnē, – nespēs virzīties uz priekšu.Dažreiz tas, kas ir bijis, – ir slikti, dažreiz – labi, bet tik un tā tev ir jāaizmirst un jāatstāj tas, kas bijis un jāvirzās uz priekšu. Vakardiena jau ir pagājusi, un tā ir vēsture. Šodiena tev ir priekš tā, lai dzīvotu pareizi. Tev ir jābūt pareizam motīvam, lai virzītos uz priekšu. Skaties uz mērķi uz savu nozīmējumu un finišu, uz kuru tu virzies, un aizmirsti par savām sakāvēm. Cilvēks nevar vienlaicīgi skatīties atpakaļ un tajā pašā laikā virzīties uz priekšu.Šajā jautājumā es aicinu jūs sekot apustuļa Pāvila piemēram, kurš ir teicis:
„Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan – aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, 14 es dzenos pretim mērķim, goda balvai – Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū.”(Filip.3:13-14)
Vēlot jums lielas Dieva uzvaras un svētības!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus!

    Ja, lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad tavā dzīvē būs acīmredzama labvēlība no Dieva un cilvēku puses. Bet, tas ir jābauda katram cilvēkam personīgi, nevis tikai jāklausās par to. Tieši caur lūgšanu, mēs varam baudīt Tā Kunga labvēlību. Tas stiprina mūsu savstarpējās attiecības ar Dievu. Tas palīdzēs tev, nekad nešaubīties par to, ka Dievs ir, lai arī, kas nenotiktu tavā dzīvē. Es skaidri zinu, ka mans Dievs ir labs, tāpēc, ka es to esmu baudījis un piedzīvojis personīgi. Es to esmu baudījis caur lūgšanu.
  • Jēzus un Dieva griba

    Jēzus ir kā modelis vai piemērs mums it visā. Viņš ir mūsu ticības Autors, Iesācējs un Piepildītājs. Tālab, Jēzus ir atstājis mums piemēru, – lai mēs varētu sekot Viņa pēdās.„Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām.”(1.Pētera 2:21).Jau pašā savas zemes dzīves sākumā Jēzus Savā sirdī skaidri apjauta un saprata Savu mērķi. Savā Garā Jēzus kvēloja neparastā dedzībā darboties Sava Debesu Tēva biznesā( darbā).
  • Vienotības svarīgums II

    Es pateicos Dievam par šo dienu un ticu, ka šī diena būs piepildīta ar svētībām no Tā Kunga. Šodien es gribu turpināt sarunu, kuru iesāku vakar, t.i., par vienotības svarīgumu. Vakar mēs redzējām, ka, komandai darbojoties saliedēti, jebkurš nams tiks uzcelts un jebkurš projekts īstenosies, un ka tāda komanda vienmēr gūs uzvaras. Bībelē mēs redzam, ka arī Jēzus mācīja par vienotības svarīgumu.
  • Ko tu dari ar savu talantu? II

    Pasaule ļoti ātri mainās. Esmu pārliecināts, ka jaunas un jaunas pārmaiņas notiks vēl ātrāk kā līdz šim. Ja es jums pastāstītu par tiem minējumiem, prognozēm, kuras izsaka speciālisti par nākotni, tad daudzu cilvēku sirdis piepildītu bailes. Kāds mācītājs runāja ar mani par šo tēmu, un es redzēju, ka arī viņa sirds ir baiļu pilna par tām nākotnes prognozēm, kuras viņš ir dzirdējis. Viņš jautāja man par to, ko darīt ar visu to, vai ir vērts veidot kādus plānus, ja pār zemi nāks visi šie briesmīgie notikumi. Es viņam teicu, ka paldies Dievam, mums ir Bībele, kurā viss ir pateikts.
  • Garīgā disciplīna

    Paradokss ir tajā, ka vairums kristiešu, kuri disciplinē sevi citās savas dzīves sfērās lai sasniegtu panākumus – darbā vai savā karjerā – tai pat laikā, neuzskata par vajadzīgu disciplinēt sevi ar mērķi, lai sasniegtu dievbijību. Runa iet par labiem kristiešiem, kuri ir uzticīgi Dzīvā Dieva draudzes locekļi. Tie ir cilvēki, kuri mīl Dieva vārdu un bieži demonstrē patiesu entuziasmu attiecībā uz Dieva darbiem. Tomēr, neesot pietiekamai garīgajai disciplīnai, viņi samazina savu efektivitāti Dieva Valstībā.
  • Katrs cilvēks ir kādam vai kaut kam ziedojies, jautājums ir vienīgi – kam?

    Kam jūs esat ziedojušies savā dzīvē? Kam jūs sekojat savā dzīvē? Kas virza jūsu dzīvi? Kas nosaka jūsu draudzību ar cilvēkiem? Kas jums sagādā milzīgu prieku šai dzīvē? Vai jūsu ziedošanās ir saistīta ar Dieva mūžīgo mērķi un Viņa gribu jūsu dzīvei?