Kas tevi vada šodien – bailes vai ticība?

Labdien, dārgie draugi!Mūsu Dievs ir labs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi! Es priecājos par iespēju dalīties ar jums Dieva vārda atklāsmēs, kuras Dievs man ir devis.Vakar mēs runājām par to, ka bailes nes sev līdzi graujošu spēku. Bailes paralizē cilvēku. Bailes ved pie muļķīgiem lēmumiem un rīcības. Bailes traucē cilvēkam ieiet Dieva apsolījumā. Mēs nedrīkstam koķetēt ar bailēm, bet uzvarēt tās ticībā. Dievs ir sagatavojis Saviem bērniem daudz svētību, daudz virsotņu un uzvaru, bet tieši bailes var mūs no visa tā atturēt.Dievs izveda Izraēļus no Ēģiptes, un viņi nonāca līdz sava mantojuma robežai, bet tieši bailes neļāva viņiem ieiet šajā apsolījumā. Jūs tāpat atceraties stāstu par Izraēļu tautu un Goliātu. Vesela armija nespēja stāties pretī Goliātam, tāpēc ka tika baiļu paralizēta. Un tikai Dāvids, kurš bija pilns ticības un Dieva spēka, spēja pieveikt Goliātu.Jēzus vien reiz stāstīja līdzību par talantiem, kuri bija izdalīti starp trīs cilvēkiem. Starp šiem cilvēkiem bija viens, kurš apraka savu talantu. Kad saimnieks atgriezās, lai redzētu darba rezultātu, šis cilvēks teica: „ Es nobijos…” Tieši bailes attur cilvēku no pareizas rīcības veida.Kas tevi vada šodien – bailes vai ticība?Dāvids teica:
Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties? Tas Kungs ir manas dzīves patvērums, no kā man baiļoties?(Ps.27:1)
Arī tad ja tev kaut kas neizdosies, vai arī pieļausi kādu kļūdu, darot to ko tev ir uzticējis Dievs, – tā nav problēma. Tik un tā turpini darīt to, ko no tevis sagaida Dievs. Nebaidies! Dievs ir tavs spēks un Palīgs. Viņš piecels un palīdzēs tev.Bez visiem iepriekš pieminētajiem nepareizajiem motīviem, kuri ved projām cilvēkus no Dieva plāniem un nolūkiem, – materiālisms, mantkārība, sacensības gars, vēlēšanās būt pieņemtam, bailes – es gribēti izdalīt vēl vienu nepareizu motīvu.
  1. Vadīties no savas pagātnes un pagātnes pārdzīvojumiem.
Pāvils runā, ka viņš aizmirst to, kas bija pagātnē, un iet uz priekšu. Daudzi cilvēki savas pagātnes kļūdu dēļ iestrēguši uz sava ceļa, tā vietā lai dzīvotu pareizi un darītu pareizas lietas tagad – šobrīd – un koncentrētos uz mērķi. Kas bijis ir pagājis un tu nevari izmainīt savu pagātni. Savu pagātni tu vari uzticēt tikai Dievam. Dažreiz cilvēka pagātne ir briesmīga, un cilvēks pārdzīvo sāpes savas pagātnes dēļ. Bet cilvēki, kas pastāvīgi fokusē savu uzmanību tikai uz to, kas ir bijis viņu pagātnē, – nespēs virzīties uz priekšu.Dažreiz tas, kas ir bijis, – ir slikti, dažreiz – labi, bet tik un tā tev ir jāaizmirst un jāatstāj tas, kas bijis un jāvirzās uz priekšu. Vakardiena jau ir pagājusi, un tā ir vēsture. Šodiena tev ir priekš tā, lai dzīvotu pareizi. Tev ir jābūt pareizam motīvam, lai virzītos uz priekšu. Skaties uz mērķi uz savu nozīmējumu un finišu, uz kuru tu virzies, un aizmirsti par savām sakāvēm. Cilvēks nevar vienlaicīgi skatīties atpakaļ un tajā pašā laikā virzīties uz priekšu.Šajā jautājumā es aicinu jūs sekot apustuļa Pāvila piemēram, kurš ir teicis:
„Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan – aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, 14 es dzenos pretim mērķim, goda balvai – Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū.”(Filip.3:13-14)
Vēlot jums lielas Dieva uzvaras un svētības!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • No kā ir atkarīgs izrāviens cilvēka dzīvē?

    Pierašana pie savas situācijas. Ļoti bieži cilvēki pierod pie savām situācijām un nedara neko, lai izmainītu lietu kārtību. Šis vīrs, kas bija tizls no mātes miesām, bija pieradis sēdēt vienā un tajā pašā vietā jau 40 gadus. Viņš jau vairs neticēja nekādām pārmaiņām. Es lasīju stāstu par suni, kurš bija piesiets pie staba. Katru reizi, kad suns mēģināja bēgt, viņš juta savu ierobežojumu. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem bēgt, suns pierada pie sava stāvokļa. Pēc tam, kad viņu atsēja, viņš tā arī turpināja staigāt ierastajā rādiusā.
  • Dievs nevēlas, lai jūs padodaties!

    Šodien, līdzko viss nenotiek tā, kā cilvēki to ir gaidījuši vai arī problēmu nastas kļūst pārāk smagas,- daudzi padodas. Teikšu godīgi, ka iet caur pārbaudījumiem ar cieņu nav viegli, – tas ir jāmācās, un pie tā ir jānonāk. Lai ar cieņu ietu cauri pārbaudījumiem ir jāzina, ka tas nenotiek automātiski, ka sevi tam ir jāsagatavo.Ja mēs jau laicīgi nesāksim strādāt pie sevis šajā virzienā, tad, laiku pa laikam, mēs zaudēsim un padosimies. Tāds dzīvesveids mums traucēs būt stabiliem un virzīties šajā dzīvē uz priekšu.
  • Bez Dieva es nespēju, bet ar Viņu es spēju visu ! II

    Dievs ir labs vienmēr, un Viņš vēl Saviem bērniem tikai labu. Tuvas attiecības ar Dievu atnes mūsu dzīvē svaigumu un spēku. Tieši lūgšana palīdz mums izveidot šīs labās attiecības ar Dievu. Un tāpēc, lūgšanai ir jākļūst par vienu no galvenajām mūsu dzīves prioritātēm. Vakar mēs runājām par to, ka mums jāpārstāj darīt Dieva darbi savā spēkā. Lasot Apustuļu Darbu grāmatu, mēs ieraugām to, kas notika to cilvēku dzīvēs, kuriem lūgšana bija viņu dzīves galvenā prioritāte. Es iesaku jums uzmanīgi izlasīt visu Apustuļu Darbu grāmatu.
  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana

    Lūgšana – tā ir ļoti svarīga un nepieciešama mūsu garīgās dzīvības sastāvdaļa, tāpat, kā elpošana ir svarīga mūsu fiziskajai dzīvībai. Citiem vārdiem sakot, lūgšana – tā ir mūsu garīgā elpa. Tas, kurš neelpo, ir miris. Tieši tādā pat veidā, lūgšana – tas ir tas, kas dod mums dzīvību garīgā plānā. Tātad, bez lūgšanas mēs garīgi esam miruši. Šī gada laikā mēs daudz esam runājuši par kalpošanu Dievam, un arī tas ir ļoti svarīgi.Vajag kalpot Dievam! Vajag kalpot cilvēkiem! Bet bez efektīvas lūgšanas mēs nekad nespēsim būt efektīvi kalpošanā Dievam un cilvēkiem. Atcerieties to!
  • Kas ir patiesa kalpošana, un kā kalpošana maina cilvēka dzīvi

    Jēzus piemērā mēs redzējām, ka iesākumā Jēzus kalpoja cilvēkiem un pielika piepūli, lai palīdzētu viņiem un tikai pēc tam Viņš vērsa viņu skatus un uzmanību uz to, kas ir mūžīgs – uz Debesu Tēvu. Mums pastāvīgi ir jāatcerās, ka kalpošanas mērķis ir palīdzēt cilvēkiem savienoties ar Dievu caur mūsu labajiem darbiem.Katra patiesa kalpošana prasīs no mums zināmus upurus. Bet mums ir jāziedo Tā Kunga un Evaņģēlija vārdā.