Bez Dieva dzīvē zem debess nav nekādas laimes un apmierinājuma! II

Dārgie draugi, laipni lūgti mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Mēs turpinām studēt grāmatu Salamans Mācītājs, kurā tiek aprakstīti Salamana dzīves jēgas un mērķa meklējumi. Pēc tam, kad Salamans attālinājās no Dieva, viņš mēģināja rast laimi un baudījumu dažādās lietās un nodarbēs. Un mēs redzam, ka Salamans uzsāka virkni mēģinājumu, kas beidzās ar pilnīgu vilšanos. Gudriem cilvēkiem Salamana pieredze var kļūt par mācību un brīdinājumu tam, kādos ceļos nav vērts meklēt laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka Salamans meklēja apmierinājumu izglītībā, zināšanās, līksmībā un baudās, skaistumā, un tajā, ko radījušas cilvēka rokas. Pēc tā visa Salamans izdarīja secinājumu, ka neskatoties uz to, ka visas šīs lietas ir svarīgas un nepieciešamas šajā dzīvē, nekas no tā nevarēs darīt cilvēku laimīgu, ja no kopējās dzīves ainas tiks izslēgts Dievs.

Tāpēc Salamans sacīja, ka viss tas, kas notiek zem debess bez Dieva, – ir niecība un vēja ķeršana.

Šodien mēs turpinām izskatīt citas dzīves sfēras, kurās Salamans mēģināja tomēr rast laimi un apmierinājumu. Tas ir tas, ar ko šodien nodarbojas daudzi cilvēki. Šodien mēs parunāsim par to, kā Salamans mēģināja atrast laimi un apmierinājumu darbā.

„Un tādēļ es ienīdu šo dzīvi un dzīvību, jo es turēju par ļaunu visu to rosmi, kas noris zem saules; jā, viss ir niecība un vēja ķeršana! Tad es ienīdu arī visu savu centību, ko es biju veltījis savam darbam zem saules, jo man viss tas, ko es esmu ar pūlēm ieguvis, būs jāatstāj tam cilvēkam, kas sekos pēc manis.” (Salamans Mācītājs 2:17-18).

Esmu pārliecināts par to, ka katram cilvēkam ir pazīstama līdzīga vilšanās sajūta un neapmierinātība, par kādu runā Salamans. Salamans strādāja un strādāja, bet tā arī neredzēja galu visiem šiem darbiem, kurus vajadzēja veikt ik dienas. Dzīve sastāv no darba vai pūlēm, kas nekad nebeigsies. Taču darbs un sasniegumi par šīm pūlēm neatnesīs mums nekādu laimi un apmierinājumu, ja tajā visā nebūs Dieva. Salamans saprata, ka jebkuri sasniegumi darbā bez Dieva klātbūtnes nesīs vien tukšumu. Mēs zinām, ka ar savu neatlaidīgo darbu Salamanam daudz ko izdevās sasniegt.

„Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū, bet čaklie dabū papilnam.” (Salamana Pamācības 13:4).

Mūsu dvēsele radīs piepildījumu caur mūsu centību tikai tad, ja visā tajā būs Dievs.

Aplūkosim, ko tad Salamanam izdevās sasniegt ar savu uzcītīgo darbu, kura rezultātā viņš teica, ka „Un tādēļ es ienīdu šo dzīvi…………Tad es ienīdu arī visu savu centību, ko es biju veltījis savam darbam zem saules, jo man viss tas, ko es esmu ar pūlēm ieguvis, būs jāatstāj tam cilvēkam, kas sekos pēc manis.”

1.Ķēniņu grāmatas pirmajās vienpadsmit nodaļās ir uzskaitīti visi Salamana sasniegumi. Mēs veiksim šo sasniegumu īsu uzskaitījumu.

* Salamans bija ļoti bagāts (1.Ķēniņu 5:2-8)

* Salamans visai iespaidīgi paplašināja savas robežas (1.Ķēniņu 5:1).

* Salamans bija starptautiski atzīts kā autors un zinātnieks (1.Ķēniņu 5:12-14).

* Salamans uzcēla Dievam brīnišķīgu Templi un Namu (1.Ķēniņu 6.nodaļa). Šis Templis kļuva par pasaules skaistuma centru (1.Ķēniņu 7.nodaļa)

* Daudzi ārvalstu ķēniņi pienesa Salamanam dāvanas un maksāja nodokļus (1.Ķēniņu 5:1).

Neskatoties uz to visu, Salamans par savu un citu cilvēku darbu izdara sekojošu secinājumu:

 „Jo kāds tad labums ir cilvēkam no visām viņa pūlēm un no viņa gara centības, kam viņš veltījis zem saules tik daudz spēka? Visas viņa dienas taču ir ciešanu pilnas, viņa darbs ir pretīguma caurausti sirdēsti, un arī naktī viņa gars neatrod miera. Arī tas ir niecība.” (Salamans Mācītājs 2:22-23).

Daudzi no mums vēlētos, lai mums piederētu kaut daļa no tā, kas piederēja Salamanam, un no tā, ko viņš sasniedza. Bet tad, kad cilvēkam ir nepareiza attieksme pret naudu un īpašumu, tā vietā, lai atnestu laimi un prieku, – tas viss atnes sarūgtinājumu, skumjas un nemieru. Būtībā tikai Dievs var dot mums prieku, apmierinājumu un iespēju rast baudījumu darbā.

„Un, ko es esmu atradis kā labu un skaistu, ir tas, ka cilvēks ēd un dzer un jūtas labi visu to bezgalīgo pūļu jūklī, ar kādām viņš zem saules nomoka sevi savā īsajā mūžā, ko Dievs viņam piešķir; un tas arī ir viņa dzīves uzdevums. Bet, ja Dievs kādam cilvēkam dod bagātību un laicīgu mantu un piešķir viņam to laimīgo stāvokli, ka viņš var to baudīt, var ņemt no tā savu daļu un, pat neraugoties uz visām pūlēm, tomēr priecāties, tad tā ir Dieva žēlastības dāvana.” (Salamans Mācītājs 5:17-18).

Salamans apgalvo, ka iespēja baudīt dzīvi un sava darba augļus, – tā ir dāvana no Dieva. Ja mēs izslēgsim Dievu no savas dzīves, mums nekad nebūs iespējas rast nekādu baudījumu. Pats par sevi darbs nevar dāvāt cilvēkam baudījumu. Ar centīgu darbu cilvēks var pacelties veiksmes virsotnē, bet Salamans saka, ka tā būs īslaicīga parādība, jo, līdzko cilvēka nebūs, – visi par viņu aizmirsīs. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka nav laimes, baudījuma un dzīves jēgas pūliņos (darbā) bez Dieva. Daudzi cilvēki piešķir darbam pārāk daudz laika un pārāk lielu nozīmi. Daudzu cilvēku dzīvēs darbs ir ieņēmis Dieva vietu. Dažiem cilvēkiem darba dēļ nav laika sadraudzībai ar Dievu un nav laika, ko pavadīt Viņa Vārdā.

Dieva skatījums uz darbu un dzīves mērķi skaidri izteikts grāmatas Salamans Mācītājs 2:24-25.

„Vai tad nu nebūtu cilvēkam pats labākais, ka viņš ēstu un dzertu un ļautu savai sirdij baudīt visus labumus par savām pūlēm? Bet es esmu atzinis, ka arī tas ir atkarīgs no Dieva rokas. Tiešām, kas gan var ēst un kas var ko baudīt bez Viņa līdzdalības?”

Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Mums skaidri ir jāsaprot, ka bez Dieva mēs nespēsim rast baudījumu darbā, mēs nevarēsim ne ēst, ne dzert. Tāpēc cilvēks atrodas dziļos maldos, kad aizraujas ar saviem projektiem un savu darbu, darot to visu bez Dieva. Tad, kad mūsu prioritātes ir sajauktas, kad Dievs neatrodas pirmajā vietā mūsu prioritāšu sarakstā – mēs darbojamies pret sevi, strādājam sev par pazudināšanu. Tieši tāpēc Vecajā Derībā Dievs noteica sestdienu – kā atpūtas dienu no visiem darbiem, kā dienu sadraudzībai ar Dievu.

Dārgie draugi, Dievs vēlas, lai mēs saprotam, ka nebūs laimes un apmierinājuma neatlaidīgā darbā un varenos sasniegumos, ja tajā visā nav Dieva, ja nav attiecību ar Viņu, ja mūsu sirdī nav mūžības.

Rīt mēs turpināsim!

Esiet svētīti!

Mācītājs Rufus Adžiboije