Katrs no mums nes atbildību par to, par ko viņš dzīvē kļūst

Dārgie draugi, es jūs sveicinu šajā dienā, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” . Šodien es gribu īpaši atzīmēt to, ka katrs no mums nes atbildību par to, par ko viņš dzīvē kļūst.Es reiz lasīju stāstu par cilvēku, kurš no advokāta nolaidās līdz bezpajumtniekam. Vienā, no Londonas pazīstamām krastmalām, kalpotājs satikās ar netīru klaidoni ar kuru viņam izveidojās saruna. Sarunas laikā, šis cilvēks izņēma no savas kabatas nobružātu fotogrāfiju uz kuras bija viņš – skaists advokāts. Šis bezpajumtnieks parādīja kalpotājam fotogrāfiju un teica: „Tas esmu es, līdz brīdim, kad konstatēju, ka mans partneris ir piesavinājies sev mūsu finansu resursus”. Pēc tam viņš izstāstīja par to, ka šāda atklājuma trieciens piespieda viņu sākt dzert. Gala rezultātā, tāds dzīvesveids noveda advokātu pie nožēlojama Londonas klaidoņa stāvokļa.Šī cilvēka dzīve, diemžēl izmainījās dēl viņa personīgā lēmuma. Dzīves trieciens izraisīja ķēdes reakciju nepareizai rīcībai, kas rezultātā noveda viņu līdz nožēlojamam stāvoklim. Ja, šis advokāts pareizi reaģētu uz šo triecienu, tad iespējams viņš savus šķēršļus pārvērstu  katalizatorā vai iespējā, bet nepareiza reakcija ielaida viņa dzīvē iznīcības un sabrukšanas spēku, iegremdējot viņu neveiksmju aizā.Katrs no mums ir pakļauts nepārtrauktam pārveidošanās un izmaiņu procesam no tā brīža, kad mēs piedzimstam un līdz tam brīdim, kad mēs nomirstam. Jautājums nav tajā, vēlamies mēs to, vai nevēlamies, tāpēc, ka zināmā mērā šis process ir neizbēgams.  Stundu pēc stundas, dienu pēc dienas, gadu pēc gada mēs maināmies – vai nu uz labāko pusi, vai nu uz sliktāko pusi. Dažādi spēki un dzīves spiedieni dzīvē, kuri ir mums apkārt, pārveido mūs noteiktā veidā. Mēs, stāvam dzīvē pa vidu šiem spēkiem, kā neatkarīgi cilvēki un ar savu izvēles varu mēs izlemjam, kādā veidolā mēs pārveidosimies. Pat, jā mēs nepieņemam  nekādus lēmumus, bet ļaujam mūsu dzīvei plūst pa straumi, vienalga, mūsu neizlemšana jau pati par sevi ir lēmums. Tāds cilvēks ir izlēmis neko neizlemt.Uzņemties atbildību par lēmumiem, kurus mēs pieņemam dzīvē, neatkarīgi no apstākļiem, kuri mūs ir atveduši līdz šiem lēmumiem, ir viena no svarīgākajām mācībām, kuru mēs varam apgūt šajā dzīvē.Cilvēku izpēte parāda, ka vīrieši un sievietes dažādu iemeslu dēļ cenšas izvairīties no atbildības par to, kas viņi ir, un viņi vaino citus cilvēkus savās neveiksmēs.Tādi spriedumi aizved cilvēku prom no nepieciešamības atklāt savu bēdu un neveiksmju patiesos iemeslus. Es bieži saku, ka citi cilvēki var būt vainīgi pie tā, ka tu atrodies lejā, bet neviens nav vainīgs pie tā, ka tu tā arī esi palicis lejā. Paņem savās rokās atbildību par savu dzīvi un ej tālāk pa dzīvi.Šodienas cilvēku civilizācija izvairās no atbildības un tas tiek darīts izmantojot dažādus radošus aizbildināšanās veidus.
  • Daudzi vaino zvaigznes. It kā ķermeņi, kuri grozās kosmosā varētu noteikt brīvo morāles aģentu likteni!
  • Citi vaino savu zemapziņu un apgalvo, ka viss, kas ar viņiem notiek, lielākā mērā nav pakļauts mūsu kontrolei.
  • Daži vaino apkārtējo vidi un apgalvo, ka cilvēks ir līdzīgs dzīvniekam krātiņā un visas viņa darbības izriet no viņa mēģinājuma pielāgoties savai apkārtējai videi.
  • Ir arī tāda cilvēku kategorija, kuri mēģina attaisnot savas darbības un izvairoties no atbildības apgalvo, ka viņi dara tikai to, ko apkārtējie cilvēki dara. Viņi pārliek vainu par savu uzvedību uz citiem.
Kāds absurds!Ir tikai viena izeja – uzņemties atbildību par visu, kas notiek tavā dzīvē, tieši uz sevi. Atceries, ka ne tam, kas notiek ar tevi ir nozīme, bet tam, kā tu reaģē uz notiekošo. Tas nosaka tavu laimi un veiksmi, un tas vienmēr būs tavas izvēles jautājums. Tas Kungs, lai pasargā jūs no bezatbildīgas dzīves! Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Savu grēku atzīšana Dieva priekšā

    Dievs attīra un dziedina mūs no iekšienes uz ārpusi. Un viens no svarīgākajiem momentiem, kurš ved uz iekšējo dziedināšanu, ir savu grēku atzīšana Dieva priekšā un citu cilvēku grēku piedošana.„Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.”(Mateja 6:12).Lai Dievs mūs attīrītu, ikdienā nākot Dieva priekšā lūgšanā, mums vajag nožēlot savus grēkus. Tāda lūgšana dziedina un attīra cilvēku no iekšienes.
  • Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību

    Lieta tajā, ka labvēlība jāsēj ne tikai attiecība uz citiem cilvēkiem, bet arī attiecībā uz Dievu un Viņa darbiem virs zemes. Valstības svētību līmenis, kurš darbosies tavā dzīvē, būs atkarīgs no tā, kāda būs tava attieksme pret Valstības lietām.„Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi, jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos, lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,”(Psalms 102 :14-16).
  • Kalpošanas mērķis ir tajā, lai atvestu cilvēku pie Dieva

    Kad mēs kalpojam cilvēkiem, mums ir jāpārliecinās par to, ka visi mūsu labie darbi, rūpes par cilvēkiem, uzmundrinājuma vārdi, žesti un mīlestības darbi ir vērsti uz to, lai tuvinātu šos cilvēkus Jēzum un savienotu viņus ar Jēzu, un nevis uz to, lai pagodinātu paši sevi. Jums ir jāsaprot, ka tikai tad, kad cilvēki savienojas ar Dievu, viņu problēmas atrisinās. Ja mēs patiesi vēlamies palīdzēt cilvēkiem, tad mums ir jāsaprot, ka neviens labāk par mūsu Radītāju to nespēs izdarīt.
  • Kālab ir tik svarīgi turēties pie mūžīgās dzīvības? II

    Dieva svaidījums mājo katrā ticīgajā, un mēs varam uzticēties šim svaidījumam. Mēs varam smelties šo spēku no savas iekšienes, – lai saņemtu palīdzību un stātos pretī jebkurai opozīcijai, pārbaudījumam vai vajāšanām. Daudzi ticīgie meklē palīdzību no ārpuses, meklē atbildes uz saviem jautājumiem pie cilvēkiem. Jā, mēs varam meklēt palīdzību arī pie cilvēkiem. Bet lai mēs varētu uzvarēt, mums vispirms ir jāiemācās smelties to palīdzību, kuru mūsos ir ielicis Dievs.
  • Tikai Dievs var noteikt to, kā mums Viņam ir jākalpo

    Vai mēs varam kalpot Dievam pēc Viņa nosacījumiem, un ne pēc saviem nosacījumiem? Vai mums kaut ko maksā mūsu kalpošana Dievam? Vai arī mēs vienkārši dodam Dievam, mūsu laika pārpalikumu, kurš jau tāpat nav, vai arī mēs dodam Viņam no saviem pirmatņiem? Vai mēs kalpojam Dievam tikai tad, kad mums tas ir ērti un izdevīgi, vai arī mēs esam gatavi ziedot savas ērtības dēļ Dieva Valstības interesēm?
  • Mācība parāda mums, pa kādu ceļu mums jāiet

    Kad mēs lasam Bībeli, mēs saņemam mācību, tātad ieraugām ceļu, pa kuru mums jāiet. Lasot Bībeli, mēs saņemam virzienu domām, vārdiem un visām citām mūsu dzīves sfērām. Tā arī ir mācība vai pamācība.Taču vēl bez tam, Bībele ir noderīga vainas pierādīšanai. Ļoti bieži mēs ejam pa ceļu, kuru Bībele mums ir parādījusi caur mācību. Bet uzsākuši iet pa šo ceļu – kaut kādu iemeslu dēļ un kaut kādā veidā mēs sākam novirzīties no pareizā ceļa un nogriežamies no tā.