Katrs no mums nes atbildību par to, par ko viņš dzīvē kļūst

Dārgie draugi, es jūs sveicinu šajā dienā, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” . Šodien es gribu īpaši atzīmēt to, ka katrs no mums nes atbildību par to, par ko viņš dzīvē kļūst.Es reiz lasīju stāstu par cilvēku, kurš no advokāta nolaidās līdz bezpajumtniekam. Vienā, no Londonas pazīstamām krastmalām, kalpotājs satikās ar netīru klaidoni ar kuru viņam izveidojās saruna. Sarunas laikā, šis cilvēks izņēma no savas kabatas nobružātu fotogrāfiju uz kuras bija viņš – skaists advokāts. Šis bezpajumtnieks parādīja kalpotājam fotogrāfiju un teica: „Tas esmu es, līdz brīdim, kad konstatēju, ka mans partneris ir piesavinājies sev mūsu finansu resursus”. Pēc tam viņš izstāstīja par to, ka šāda atklājuma trieciens piespieda viņu sākt dzert. Gala rezultātā, tāds dzīvesveids noveda advokātu pie nožēlojama Londonas klaidoņa stāvokļa.Šī cilvēka dzīve, diemžēl izmainījās dēl viņa personīgā lēmuma. Dzīves trieciens izraisīja ķēdes reakciju nepareizai rīcībai, kas rezultātā noveda viņu līdz nožēlojamam stāvoklim. Ja, šis advokāts pareizi reaģētu uz šo triecienu, tad iespējams viņš savus šķēršļus pārvērstu  katalizatorā vai iespējā, bet nepareiza reakcija ielaida viņa dzīvē iznīcības un sabrukšanas spēku, iegremdējot viņu neveiksmju aizā.Katrs no mums ir pakļauts nepārtrauktam pārveidošanās un izmaiņu procesam no tā brīža, kad mēs piedzimstam un līdz tam brīdim, kad mēs nomirstam. Jautājums nav tajā, vēlamies mēs to, vai nevēlamies, tāpēc, ka zināmā mērā šis process ir neizbēgams.  Stundu pēc stundas, dienu pēc dienas, gadu pēc gada mēs maināmies – vai nu uz labāko pusi, vai nu uz sliktāko pusi. Dažādi spēki un dzīves spiedieni dzīvē, kuri ir mums apkārt, pārveido mūs noteiktā veidā. Mēs, stāvam dzīvē pa vidu šiem spēkiem, kā neatkarīgi cilvēki un ar savu izvēles varu mēs izlemjam, kādā veidolā mēs pārveidosimies. Pat, jā mēs nepieņemam  nekādus lēmumus, bet ļaujam mūsu dzīvei plūst pa straumi, vienalga, mūsu neizlemšana jau pati par sevi ir lēmums. Tāds cilvēks ir izlēmis neko neizlemt.Uzņemties atbildību par lēmumiem, kurus mēs pieņemam dzīvē, neatkarīgi no apstākļiem, kuri mūs ir atveduši līdz šiem lēmumiem, ir viena no svarīgākajām mācībām, kuru mēs varam apgūt šajā dzīvē.Cilvēku izpēte parāda, ka vīrieši un sievietes dažādu iemeslu dēļ cenšas izvairīties no atbildības par to, kas viņi ir, un viņi vaino citus cilvēkus savās neveiksmēs.Tādi spriedumi aizved cilvēku prom no nepieciešamības atklāt savu bēdu un neveiksmju patiesos iemeslus. Es bieži saku, ka citi cilvēki var būt vainīgi pie tā, ka tu atrodies lejā, bet neviens nav vainīgs pie tā, ka tu tā arī esi palicis lejā. Paņem savās rokās atbildību par savu dzīvi un ej tālāk pa dzīvi.Šodienas cilvēku civilizācija izvairās no atbildības un tas tiek darīts izmantojot dažādus radošus aizbildināšanās veidus.
  • Daudzi vaino zvaigznes. It kā ķermeņi, kuri grozās kosmosā varētu noteikt brīvo morāles aģentu likteni!
  • Citi vaino savu zemapziņu un apgalvo, ka viss, kas ar viņiem notiek, lielākā mērā nav pakļauts mūsu kontrolei.
  • Daži vaino apkārtējo vidi un apgalvo, ka cilvēks ir līdzīgs dzīvniekam krātiņā un visas viņa darbības izriet no viņa mēģinājuma pielāgoties savai apkārtējai videi.
  • Ir arī tāda cilvēku kategorija, kuri mēģina attaisnot savas darbības un izvairoties no atbildības apgalvo, ka viņi dara tikai to, ko apkārtējie cilvēki dara. Viņi pārliek vainu par savu uzvedību uz citiem.
Kāds absurds!Ir tikai viena izeja – uzņemties atbildību par visu, kas notiek tavā dzīvē, tieši uz sevi. Atceries, ka ne tam, kas notiek ar tevi ir nozīme, bet tam, kā tu reaģē uz notiekošo. Tas nosaka tavu laimi un veiksmi, un tas vienmēr būs tavas izvēles jautājums. Tas Kungs, lai pasargā jūs no bezatbildīgas dzīves! Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā atskaitīšanās kāda priekšā palīdz cilvēkam mainīties un pieaugt garīgi?

    Atskaitīšanās – tā ir sirsnīga atzīšanās vai sava kristīgā ceļa noslēpumu atklāšana citu cilvēku priekšā pastāvot uzticēšanās atmosfērai. Tādejādi, mēs būsim gatavi sniegt atskaiti par to, ko mēs reāli darām ar savu dzīvi, ko mēs saprotam vai nesaprotam, kādās mūsu dzīves sfērās mēs joprojām esam vāji un kur mums ir vajadzīga palīdzība. Atskaitoties citu priekšā, mēs varēsim atbildēt par to, pieaugam mēs vai arī nē. Pastāvot atskaitīšanās sistēmai, mēs varēsim atskaitīties par to, ko mēs mācāmies, – ar mērķi saņemt piekrišanu(atzinību) atbalstu vai pamācību.
  • Jēzus Kristus kundzība V

    “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, …”(Mateja 28:18-19).Jēzus mums saka, lai mēs ejam pa dzīvi, bruņojušies ar sapratni par to, ka visa Dieva vara stāv mūsu pusē. Dieva griba ir tajā, lai mēs uzplaukstam, lai mēs esam veseli, lai ne tikai mēs izglābtos, bet arī mūsu mājinieki, lai mums ir miers un harmonija, lai izglābtos visi cilvēki un iepazītu patiesību. Bet ļoti bieži mēs varam redzēt, kā daudzās mūsu dzīves sfērās tiek pārkāpta Dieva griba.
  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam III

    Mums arvien kā mērķi savā priekšā ir jāpatur Dieva aicinājumu uz pārmaiņām. Līdzko mēs nācām pie Dieva un iegājām Viņa Valstībā, par mūsu dienišķo maizi ir jākļūst vēlēšanās mainīties un pielīdzināties Kristum. Un tad, kad mēs sāksim mainīties, arī viss mums apkārt sāks mainīties saskaņā ar mūsu iekšējām izmaiņām. Tad pašas briesmīgākās situācijas sāks mainīties uz labo pusi, smagās problēmas sāks atrisināties. Un viss tas notiks vienlaicīgi ar mūsu rakstura un garīgās izaugsmes pārveidošanos.
  • Kas ir garīgā disciplīna?

    Garīgā disciplīna – tie ir ieradumi(individuālie vai vispārējie), kas sekmē vai veicina mūsu garīgo izaugsmi. Tie ir ieradumi, kurus vēl no Bībeles laikiem savā dzīvē ir praktizējuši varenie vīri un sievas, un konkrēti – tā ir pilnīga savas dzīves ziedošana Dievam, sadraudzība ar Viņu un ikdienas praktiskā kristīgā dzīve.
  • Dievs, es vēlos visu to, kas bija Jēzum!

    Tavs Vārds saka, ka tā, kā Tēvs sūtīja Jēzu, tā Tu sūti mani. Es gribu savā dzīvē redzēt Tavu spēku. Es gribu redzēt savā dzīvē visu to, ko es redzu Sava Kunga dzīvē. Es gribu visu to, kas bija Jēzum, lai es varētu būt veiksmīgs visā, kā Jēzus. Es vēlos spēku, gudrību un Svētā Gara svaidījumu, lai varētu izpildīt manu kalpošanu un uzdevumus no Tevis. Tāpēc, Kungs, māci mani lūgt tā, kā lūdza Jēzus.”„Un jūs esat liecinieki tam visam. Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.” (Lūkas 24:48-49).