Ko mums dod izrāviens?

Labdien, dārgie draugi!Šodien vēlos runāt ar jums par to, ko mums dod izrāviens. Par pamatu ņemsim kādu Bībeles stāstu.
«Pēteris un Jānis gāja uz Templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto.Tanī brīdī nesa kādu vīru, kas bija tizls no mātes miesām, to ik dienas nolika pie Tempļa durvīm, sauktām par Krāšņajām, lai viņš lūgtu dāvanas no tiem, kas gāja Templī. Redzēdams Pēteri un Jāni, kas gribēja ieiet Templī, viņš lūdza kādu dāvanu.Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: “Skaties uz mums.” Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt.  Bet Pēteris sacīja: “Sudraba un zelta man nav; bet, kas man ir, to es tev dodu: nacarieša Jēzus Kristus Vārdā – staigā!”  Un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri,  un, uzlēcis kājās, viņš varēja staigāt: viņš iegāja kopā ar viņiem Templī, staigāja un lēkāja un slavēja Dievu.  Visi ļaudis redzēja viņu staigājam un Dievu teicam; tie viņu pazina un zināja, ka viņš bija tas pats, kas dāvanu dēļ pie Tempļa Krāšņajām durvīm bija sēdējis, un viņi izbijās un brīnījās par to, kas viņam bija noticies.» (Ap.d.3:1-10)

Tātad, ko mums dod izrāviens?

  • Izrāviens pārceļ mūs no vājības spēkā. Šī vīrā, kas bija tizls no mātes miesām, pēdas un krumšļi bija nespēcīgi, tāpēc viņš nevarēja staigāt. Kad Dievs viņam deva izrāvienu, pēdas un krumšļi momentā kļuva stingri. «…un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri» (Ap.d.3:7). Vājās vietas jūsu dzīvēs kļūs stipras no šīs dienas Jēzus Kristus Vārdā. Pēc izrāviena vājais patiešām varēs teikt : «Es esmu spēcīgs!»
  • Izrāviens ļauj no rāpošanas pāriet uz lēkāšanu. Kad cilvēks rāpo, tad viņš dzīvē ir ierobežots. Viņš nevar nostaigāt lielus attālumus, bet ja arī noiet, tad ļoti lēni, un pie tā visa viņš cieš milzīgas sāpes. Ar izrāviena brīdi, šis vīrs, kas bija tizls no mātes miesām, pārgāja no rāpošanas uz lēkāšanu un staigāšanu. Dievs paātrināja viņa soļus. «… un, uzlēcis kājās, viņš varēja staigāt: viņš iegāja kopā ar viņiem Templī, staigāja un lēkāja un slavēja Dievu.» (Ap.d.3:8). Dievs dos spārnus tavam liktenim un paātrinās tavus soļus Jēzus Kristus Vārdā.
  • Izrāviens pārvērtīs tevi no skumja un kurnoša cilvēka, par priecīgu un dziedošu cilvēku. « Visi ļaudis redzēja viņu staigājam un Dievu teicam…» (Ap.d.3: 9). Šis cilvēks skumju vietā pēkšņi ieguva prieku Dievā. Lūk, ko Dievs vēlas darīt caur izrāvienu. Dievs vēlās dot sēru drēbju vietā – prieka eļļu, noskumuša gara vietā – svētku drēbes (Js.61:3).
  • Izrāviens mums palīdzēs kļūt no lūdzēja  un bēdu sagrauta cilvēka par priecīgu un līksmu cilvēku. Dievs vēlās darīt skaistāku jūsu dzīvi, Viņš vēlās rīta agrumā dot jums jaunu dziesmu, Viņš vēlās pavēstīt, ka tiem, kas skumst Ciānas dēļ, pelnu vietā tiek dāvāta galvas rota (Js.61:3а). Tas ir tas, kas notiks pateicoties izrāvienam, ko dod Dievs. Dievs vēlās, lai jūs kļūtu par dzīviem, Dieva mīlestības un spēka, lieciniekiem.
  • Izrāviens izvedīs no smaga darba un ievedīs svētku svinēšanā. Iespējams tu centīgi strādāt, tomēr bez īpašiem panākumiem, bet, kad jūs piedzīvosiet izrāvienu, tad jūsu darbs sāks nest reālu peļņu.
 Ja, tas ir tas, ko jūs vēlaties dzīvē, tad nepalaidiet garām to, par ko mēs runāsim nākamajās divās dienās. Rītdien parunāsim par to, no kā ir atkarīgs mūsu izrāviens. Jums viss izdosies Jēzus Kristus Vārdā!Ar Dievu! Mācītājs Rufus Adžiboije!

Līdzīgi raksti

  • Katrs no mums nes atbildību par to, par ko viņš dzīvē kļūst

    Uzņemties atbildību par lēmumiem, kurus mēs pieņemam dzīvē, neatkarīgi no apstākļiem, kuri mūs ir atveduši līdz šiem lēmumiem, ir viena no svarīgākajām mācībām, kuru mēs varam apgūt šajā dzīvē.Cilvēku izpēte parāda, ka vīrieši un sievietes dažādu iemeslu dēļ cenšas izvairīties no atbildības par to, kas viņi ir, un viņi vaino citus cilvēkus savās neveiksmēs.
  • Dzīvo Dievam un vērs savu skatienu uz Viņu, un Dievs piepildīs katru tavu vajadzību, jo Viņā nekā netrūkst!

    Katrs cilvēks meklē baudījumu vai gandarījumu šai dzīvē. Bet, lai rastu baudījumu dzīvē, ir vajadzīgs drošs avots, no kura varētu smelties spēku, prieku, mieru, veselību, radošās idejas. Ikdienas sadraudzība ar Dievu un uzticēšanās Viņam – tas ir tieši tas, kas pieved mūs pie šī patiesās dzīvības avota. Ārpus Dieva nav apmierinājuma un laimes. Vienīgais uzticamais vai drošais avots cilvēka dzīvē ir – Jēzus Kristus, pie mums Sūtītais. Izņemot Dievu, visi pārējie avoti – tie ir neuzticami(nedroši) avoti. Kamēr cilvēks to nesapratīs, viņš dzīsies pēc tā, kas nedod piepildījumu, un atdos savus spēkus tam, kas nekad nespēs atnest viņam apmierinājumu vai gandarījumu dzīvē.
  • Pateicība – pielūgsmes pamats II

    Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja viņam dzīvību. Kad Jāzeps tika pārdots verdzībā, Dievs viņam izrādīja labvēlību. Dievs tik ļoti svētīja Jāzepa roku darbu, ka kungs iecēla viņu par pārvaldnieku saviem īpašumiem. Jāzeps nekad neaizmirsa šīs Dieva svētības. Apjausma par Dieva žēlastību piepildīja Jāzepa sirdi ar pateicību Dievam un savam kungam. Tieši pateicīga sirds neļāva Jāzepam ievainot vai apbēdināt Dievu.
  • Dievs nevēlas, lai jūs padodaties! III

    Pirmkārt, – Dievs „neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām (spēkiem)”. JŪS pat varat tā nedomāt, bet, patiesībā, Dievs kontrolē visas jūsu situācijas, un Viņš jau ir noteicis robežu tam, kas ir pāri par jūsu spēkiem. Dievs nepieļaus to, ka jūsu dzīvē atnāk kas tāds, kas ir pāri jūsu spēkiem. Iespējams, jūs nenovērtējat savu spēku, bet Dievs jūs pazīst labāk. Kad jūs spriežat pareizi, jūs pārvarat grūtības! Jums vajag barot savu saprātu ar domu par to, ka jūs tiksiet galā ar visām grūtībām, jo Dievs nepieļaus jūsu dzīvē to, kas ir pāri par jūsu spēkiem.
  • Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību II

    „Būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.”(Filipiešiem 1:6).Kāpēc Pāvels bija pārliecināts, ka Kungs pabeigs labo darbu, kuru Viņš iesācis ticīgo cilvēku dzīvēs? Rūpīgi aplūkojot kontekstā, jūs ieraudzīsiet, ka Pāvela pārliecība balstījās uz šo cilvēku attieksmi pret Dieva darbiem. Savas Vēstules iesākumā Pāvels runā par to, ka jau no paša sākuma, kopš šie cilvēki sāka staigāt ar Dievu, viņi ņēma līdzdalību evaņģēlijā.
  • Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.