Ko mums dod izrāviens?

Labdien, dārgie draugi!Šodien vēlos runāt ar jums par to, ko mums dod izrāviens. Par pamatu ņemsim kādu Bībeles stāstu.
«Pēteris un Jānis gāja uz Templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto.Tanī brīdī nesa kādu vīru, kas bija tizls no mātes miesām, to ik dienas nolika pie Tempļa durvīm, sauktām par Krāšņajām, lai viņš lūgtu dāvanas no tiem, kas gāja Templī. Redzēdams Pēteri un Jāni, kas gribēja ieiet Templī, viņš lūdza kādu dāvanu.Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: “Skaties uz mums.” Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt.  Bet Pēteris sacīja: “Sudraba un zelta man nav; bet, kas man ir, to es tev dodu: nacarieša Jēzus Kristus Vārdā – staigā!”  Un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri,  un, uzlēcis kājās, viņš varēja staigāt: viņš iegāja kopā ar viņiem Templī, staigāja un lēkāja un slavēja Dievu.  Visi ļaudis redzēja viņu staigājam un Dievu teicam; tie viņu pazina un zināja, ka viņš bija tas pats, kas dāvanu dēļ pie Tempļa Krāšņajām durvīm bija sēdējis, un viņi izbijās un brīnījās par to, kas viņam bija noticies.» (Ap.d.3:1-10)

Tātad, ko mums dod izrāviens?

  • Izrāviens pārceļ mūs no vājības spēkā. Šī vīrā, kas bija tizls no mātes miesām, pēdas un krumšļi bija nespēcīgi, tāpēc viņš nevarēja staigāt. Kad Dievs viņam deva izrāvienu, pēdas un krumšļi momentā kļuva stingri. «…un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri» (Ap.d.3:7). Vājās vietas jūsu dzīvēs kļūs stipras no šīs dienas Jēzus Kristus Vārdā. Pēc izrāviena vājais patiešām varēs teikt : «Es esmu spēcīgs!»
  • Izrāviens ļauj no rāpošanas pāriet uz lēkāšanu. Kad cilvēks rāpo, tad viņš dzīvē ir ierobežots. Viņš nevar nostaigāt lielus attālumus, bet ja arī noiet, tad ļoti lēni, un pie tā visa viņš cieš milzīgas sāpes. Ar izrāviena brīdi, šis vīrs, kas bija tizls no mātes miesām, pārgāja no rāpošanas uz lēkāšanu un staigāšanu. Dievs paātrināja viņa soļus. «… un, uzlēcis kājās, viņš varēja staigāt: viņš iegāja kopā ar viņiem Templī, staigāja un lēkāja un slavēja Dievu.» (Ap.d.3:8). Dievs dos spārnus tavam liktenim un paātrinās tavus soļus Jēzus Kristus Vārdā.
  • Izrāviens pārvērtīs tevi no skumja un kurnoša cilvēka, par priecīgu un dziedošu cilvēku. « Visi ļaudis redzēja viņu staigājam un Dievu teicam…» (Ap.d.3: 9). Šis cilvēks skumju vietā pēkšņi ieguva prieku Dievā. Lūk, ko Dievs vēlas darīt caur izrāvienu. Dievs vēlās dot sēru drēbju vietā – prieka eļļu, noskumuša gara vietā – svētku drēbes (Js.61:3).
  • Izrāviens mums palīdzēs kļūt no lūdzēja  un bēdu sagrauta cilvēka par priecīgu un līksmu cilvēku. Dievs vēlās darīt skaistāku jūsu dzīvi, Viņš vēlās rīta agrumā dot jums jaunu dziesmu, Viņš vēlās pavēstīt, ka tiem, kas skumst Ciānas dēļ, pelnu vietā tiek dāvāta galvas rota (Js.61:3а). Tas ir tas, kas notiks pateicoties izrāvienam, ko dod Dievs. Dievs vēlās, lai jūs kļūtu par dzīviem, Dieva mīlestības un spēka, lieciniekiem.
  • Izrāviens izvedīs no smaga darba un ievedīs svētku svinēšanā. Iespējams tu centīgi strādāt, tomēr bez īpašiem panākumiem, bet, kad jūs piedzīvosiet izrāvienu, tad jūsu darbs sāks nest reālu peļņu.
 Ja, tas ir tas, ko jūs vēlaties dzīvē, tad nepalaidiet garām to, par ko mēs runāsim nākamajās divās dienās. Rītdien parunāsim par to, no kā ir atkarīgs mūsu izrāviens. Jums viss izdosies Jēzus Kristus Vārdā!Ar Dievu! Mācītājs Rufus Adžiboije!

Līdzīgi raksti

  • Līdzcietības spēks

    Ja mēs palūkosimies uz Jēzus dzīvi kā uz Dieva līdzību, – un tieši Jēzus mums parādīja(atklāja) Dievu, – tad mēs ieraudzīsim, ka Jēzus bija līdzcietības pret cilvēkiem vadīts. Ja arī mēs būsim līdzcietības vadīti, tad mēs nekad nepaliksim bez darba, un, pats galvenais, nebūsim neauglīgi.Mūsu pasaule ir problēmu pilna, un Dievs mūs aicina tieši uz to, lai mēs risinātu šīs problēmas. Mēs esam Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Mēs esam Jēzus Kristus Miesa šeit uz zemes, tālab, visu, ko Dievs dara uz zemes, Viņš dara tikai caur mums.
  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds!

    Kad mēs runājam par izmaiņām, runāts tiek par mūsu sirdi. Tas, ko mums nodara citi, nenāk no mūsu sirds, bet tas tiek vērsts uz to, lai pārbaudītu mūsu sirds stāvokli. Mūsu reakcija uz cilvēku rīcību, uz spiedienu no malas – tieši tas nosaka mūsu sirds stāvokli. „Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”(Salamana pamācības 4:23).
  • Kā mums iemantot lielu ticību?

    Bībelē ir teikts, ka ticība atnāk no Dieva Vārda sludināšanas(dzirdēšanas – tulkojumā krievu valodā),(Rom.10:17). Tālab, ja vēlies, lai tava ticība pieaug, mans padoms tev, – pastāvīgi klausies un piepildi savu sirdi un prātu ar Dieva Vārdu. Tomēr, ticība, kas pieaug no Dieva Vārda, noteikti tiks pārbaudīta. Bez pārbaudījumiem, tu nevarēsi uzzināt, pieaug tava ticība vai nē. Problēmas un pārbaudījumi atklāj stāvokli, kāda ir tava ticība.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! V

    Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, neko neupurēt, nedarīt neko labu sava mīlestības objekta labā. Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, nepavadīt laiku kopā ar to, kuru mīli. Tas vienkārši nav iespējams! Laiks – tā ir mūsu dzīve. Pavadot laiku kopā ar to, kuru tu mīli, tu ar to dāvā viņam daļu savas dzīves.Tam, lai nopelnītu naudu, ir vajadzīgs laiks, un lai tērētu naudu , arī ir nepieciešams laiks. Ja tev ir nauda, bet nav laika to tērēt, šī nauda nenesīs tev svētības. Ja tu pazaudēsi naudu, rīt var nopelnīt to atkal. Bet, ja tu pazaudēsi laiku, – to vairs nekad neatgūsi!
  • Dievs mums ir atklājis daudzus noslēpumus, kurus citi nesaprot, tāpēc mums ir iemesls slavēt un pateikties Dievam

    Mēs varam pateikties Dievam par to, ka mums ir atklāti Viņa darbi un brīnumi. Mēs jau tagad varam redzēt un demonstrēt Dieva darbus savā dzīvē.Mums ir jākļūst kā bērniem, lai personīgi pārdzīvotu Dievu. Kad mēs sākam strīdēties ar Dievu, domājot, ka mēs zinam un saprotam vairāk nekā Dievs, tad mēs kļūstam gudri paši savās acīs un zaudējam piekļuvi Dieva gudrībai un noslēpumiem.
  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta

    Saiešanas telts svētajā vietā drīkstēja ieiet tikai priesteri, kuri pienācīgā veidā bija sevi tam sagatavojuši. Ieiešana svētajā vietā skaitījās liela privilēģija, kas tika piešķirta tikai priesteriem. Ja ārējā pagalmā drīkstēja sapulcēties liels cilvēku pūlis, tad svētajā vietā, savukārt, drīkstēja ieiet tikai neliela cilvēku grupa. Vēstījums, kas saistīts ar šo simboliku vai Vecās Derības prototipiem ir acīmredzams katram no mums.