Ko nozīmē atskaitīšanās kāda priekšā

Esiet sveicināti, dārgie lasītāji!

Es pateicos Dievam par jums, un ticu, ka šī diena nesīs jums lielas svētības, atbilstoši tam, kā jūs pārdomāsiet vārdu, kuru Dievs jums šodien dod.

Kā jau es solīju, šodien mēs parunāsim par atskaitīšanos kāda priekšā (Dieva vai cilvēku). Mēs izskatīsim dažas Rakstu vietas, kuras palīdzēs mums ieraudzīt to, cik svarīga ticīgu cilvēku dzīvē ir atskatīšanās kāda priekšā un kristīgā sadraudzība.

Un tātad, kas tad ir atskaitīšanās, un ko nozīmē būt cilvēkam, kuram jāatskaitās kāda priekšā? Atskaitīšanās – tas ir cilvēka vai organizācijas pienākums atskaitīties citu cilvēku priekšā par savu rīcību un nest atbildību par savu rīcību. Atskaitīšanās ietver sevī arī atbildību par uzticēto īpašumu – naudu, mantu utt.

Kristīgā atskaitīšanās – tā ir atskaitīšanās citu brāļu un māsu priekšā par to, ko mēs grasāmies darīt ar savu dzīvi. Tā ir izpratne par to, ka par mūsu izvēlēto dzīves kursu esam atbildīgi ne tikai Dieva priekšā, bet arī citu cilvēku priekšā.

Cilvēks, kuram jāatskaitās ir daudz atvērtāks priekš citiem un ļauj viņiem iedziļināties tajā, ko viņš domā vai ko grasās darīt. Cilvēks, kurš apzinās, ka viņam ir jāatskaitās, labprātīgi ielaiž citus cilvēkus savā dzīvē un labprātīgi atsaucas aicinājumam atskaitīties par to, kā norit viņa dzīve. Mēs pakļaujam sevi atskaitīšanās principam ar mērķi nepieciešamības gadījumā saņemt atbalstu, atmaskošanu vai labošanu no tiem cilvēkiem, kuru priekšā mums jāatskaitās.

Atskaitīšanās – tā ir pārbaudes un dzīves līdzsvarošanas sistēma, kas palīdz mums pasargāt sevi no kaitējuma, kuru mēs varētu nodarīt sev paši vai arī saņemt no citiem cilvēkiem to bezatbildības dēļ.

Atskaitīšanās palīdz mums stingri turēties pie savas pārliecības un līdz galam sekot tam, kam mēs ticam. Atskaitīšanās palīdz mums nenovērsties no Dieva ceļa un nebūt par kārdinājumu vai piedauzības akmeni citiem.

Bībelē daudzkārt tiek runāts par to, ka katrs no mums atskaitīsies Dieva priekšā par savu darbību.

„Tātad ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi.”(Romiešiem 14:12).

„Jo mums visiem jāparādās Kristus soģa krēsla priekšā, lai ikviens saņemtu, ko, miesā būdams, darījis – vai labu vai ļaunu.”(2.Korintiešiem 5:10).

Tomēr, Bībele runā arī par to, ka mums nāksies atskaitīties par savu darbību un rīcību citu ticīgo priekšā, – to līderu priekšā, zem kuru varas Dievs mūs ir nolicis, kā arī mūsu brāļu un māsu Kristū priekšā.

„Brāļi, ja arī kāds cilvēks ir pienākts kādā pārkāpumā, tad jūs, kas esat garīgi, atgrieziet tādu uz pareiza ceļa ar lēnprātīgu garu, un lūkojies pats uz sevi, ka arī tu nekrīti kārdināšanā. Nesiet cits cita nastas, tā jūs piepildīsit Kristus likumu.”(Galatiešiem 6:1-2).

Šis fragments no Rakstiem aicina mūs uz to, lai mēs ņemam dalību viens otra dzīvē, atbalstām viens otru staigāšanā ar Dievu. Bez atskaitīšanās kāda priekšā, šo fragmentu no Bībeles nav iespējams izpildīt.

Kristus likums – tas ir mīlestības likums.

„Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu.”(Jāņa 13:34).

Caur atskaitīšanos mēs piepildām mīlestības likumu un izrādām rūpes viens par otru, lai itin neviens neatkristu no Kristus žēlastības.

Atskaitīšanās – tā ir rūpju izrādīšana par citiem. Tālab, mēs iedziļināmies viens otra dzīvē ar mērķi palīdzēt un uzmundrināt.

„Turēsimies nešaubīgi pie cerības apliecināšanas, jo uzticams ir Tas, kas apsolījis. Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.”(Ebrejiem 10:23-25).

Ja cilvēks ir pakļauts kādam, t.i. – viņam jāatskaitās kāda priekšā, viņš neteiks saviem ģimenes locekļiem, savas draudzes locekļiem vai mājas grupai šādus vārdus: „Tā nav tava darīšana!” Bībele saka:

„..neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām. Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū,”(Filipiešiem 2:4-5).

Tātad, mums ir jāatskaitās vienam otra priekšā tāpēc, lai mēs būtu veseli ticīgie. Mēs nevaram dzīvot kā vientuļa sala un būt neatkarīgi no citiem brāļiem un māsām Kristū.

Mēs esam aicināti staigāt ne tikai Dieva priekšā, bet arī citu ticīgo priekšā. Lūk, tieši tāpēc, Jēkaba Vēstulē ir teikts:

„Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā.”(Jēkaba 5: 16).

Pāvils runā par to, ka viņš centās būt ar skaidru(tīru) sirdsapziņu ne tikai Dieva priekšā, bet arī cilvēku priekšā.

„Tāpēc es arī cenšos vienmēr paturēt skaidru sirdsapziņu Dieva un cilvēku priekšā.” (Ap. darbi 24:16).

Rīt mēs parunāsim par to, kā atskaitīšanās kāda priekšā palīdz cilvēkam mainīties un pieaugt garīgi.

Dieva mierā!

Mācītājs Rufus Adžiboije