Ko tu dari ar savu paaugstinājumu?

Miers jums un žēlastība no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Pateicoties Dieva žēlastībai un mīlestībai šodien mums ir dāvāta vēl viena diena.Mēs runājam ar jums par to, kā izpelnīties paaugstināšanu no Dieva.Dievs vēlas mūs paaugstināt, taču mums ir svarīgi saglabāt savā sirdī pazemību un sekot Viņa principiem.
„Tiem, kas ir bagāti tagadējā pasaules laikmetā, piekodini, lai viņi nebūtu augstprātīgi un neliktu cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt; lai viņi darītu labu, būtu bagāti labos darbos, devīgi, nesavtīgi, uzkrādami sev labu mantas pamatu nākamai dzīvei, ka iegūtu īsto dzīvību.”(1.Timotejam 6:17-19).
Paaugstināšana ir saistīta ar jautājumu par bagātību, bet tā nav tikai nauda. Bagātība ir kas vairāk par naudu. Veselība, prieks, labas savstarpējās attiecības, miers, mīlestība – tā ir bagātība. Daudziem cilvēkiem ir daudz naudas, bet tajā pat laikā viņiem nav patiesās bagātības. Dievs mums šodien saka, lai mēs neesam augstprātīgi un nepaļaujamies uz materiālajām lietām, bet tikai uz Dievu. Mums jābūt dāsniem un sabiedriskiem. Kad atnāks problēmas, mums spēs palīdzēt tikai Dievs. Paļaujies uz Dievu un dari labus darbus. Ar to tu izpelnies Dieva uzmanību – paaugstināšanu no Dieva. Taču mums ir svarīgi saprast kādu patiesību – kad Dievs paaugstina cilvēku, Viņš to nedara paša cilvēka dēļ, bet tādēļ, lai risinātu daudzu cilvēku vajadzības. Cilvēks nedzīvo sev vien. Ja esot paaugstināts, tu aizmirsti par citu cilvēku vajadzībām, tu neesi pelnījis, lai ilgstoši paliktu šajā paaugstinājuma stāvoklī.Kad Dievs izredzēja Ābrahāmu, Viņš tam teica, ka Viņš paaugstinās viņu tālab, lai tas kļūtu par svētību daudziem cilvēkiem. Ir svarīgi, kā mēs attiecamies pret to cilvēku vajadzībām, kuri ir mums visapkārt.
„Sīmani, Sīmani, redzi, sātanam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus. Bet Es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos. Un, kad tu atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus!” Bet tas Viņam sacīja: “Kungs, es esmu gatavs ar Tevi iet cietumā un nāvē.”(Lūkas 22:31-33).
Šai rakstu vietā redzam, ka Dievs deva uzdevumu Pēterim, un konkrēti – stiprināt savus brāļus. Paaugstinot Pēteri, Dieva nodoms bija citu brāļu stiprināšana caur Pēteri.Kad Dievs tevi paaugstina, tev jāvelta uzmanība vienkāršiem ļaudīm. Cilvēki lūdz Dievu par savām vajadzībām, un Dievs atbild viņiem caur tiem, kurus viņš ir paaugstinājis.Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? Ja tava paaugstināšana nerisina citu cilvēku vajadzības un problēmas, šis paaugstinājums visdrīzākajā laikā atgriezīsies pie Dieva.Paaugstinājumā no Dieva ir apslēpts pietiekoši daudz svētību, lai atrisinātu ne tikai visas tavas problēmas, bet arī to daudzo cilvēku problēmas, kurus Dievs sūtīs tavā ceļā. Esi gudrs, rīkojoties ar Dieva dotajām svētībām periodā, kad Dievs tevi paaugstina. Vienmēr atceries, ka paaugstināšana ir ne tikai tev un priekš tevis, bet arī to citu cilvēku dēļ, kurus Dievs vēlas svētīt caur tevi un tevis paaugstināšanu.Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šai dienā!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije  

Līdzīgi raksti

  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? IV

    Ja, lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad cilvēki tieksies pie tevis, pat nesaprotot, kāpēc viņi to dara. Ja, lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad tavā dzīvē būs labvēlība no Dieva un cilvēku puses. Kas ir labvēlība? Tā ir vēlēšanās sniegt tev palīdzību. Cilvēki vēlēsies tev palīdzēt. Cilvēki vēlēsies ņemt aktīvu dalību tavā dzīvē, pat bez tā, ka tu viņiem to lūgsi vai sauksi viņus palīgā. Tā ir Dieva labvēlība. Un, nav obligāti, ka tie būs cilvēki, kurus tu pazīsti. Tie var būt cilvēki, kuri tevi, ne reizi nav redzējuši. Dievs – ir brīnišķīgs Dievs! Un, tas ir jāpiedzīvo personīgi.
  • Pārmaiņu filozofija

    Mēs ļoti bieži uzstājamies pret pārmaiņām. Mēs liekam šķēršļus pārmaiņām, mēs izrādām pretošanos pārmaiņām, jo esam būtnes ar milzum daudz ieradumiem. Ja mums kaut kas šķiet neparasts, – tas mums ļoti nepatīk. Vai tā nav? Tas, kas mums nav ierasts, – biedē mūs. Mums patīk dzīvē iekārtoties ērtāk, un ja kaut kas iztraucē šo ērto stāvokli, tad mēs no visa sava spēka sākam cīnīties pret to.Tomēr, Dievs katru cilvēku aicina uz pārmaiņām.
  • Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi

    „Neviens, kas tiek kārdināts, lai nesaka: Dievs mani kārdina, – jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina. Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi. Nemaldaities, mani mīļie brāļi! Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.” (Jēkaba 1:13-17).
  • Viss, kas nonāk Dieva rokās, vairojas vai pieaug

    Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai kalpotu, novedīs jūs virsotnē, – augstmaņu priekšā. Dāvana, kas laista apgrozībā, paplašinās jūsu iespējas un sagraus jebkurus ierobežojumus. Pateicieties Dievam par to, kādus Viņš jūs ir radījis.Dārgais draugs, tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam. Neskaties uz savu dāvanu kā uz kaut ko mazu un nenozīmīgu.Kad Jēzus uzdeva saviem mācekļiem pabarot lielu tautas daudzumu, mācekļi iebilda Jēzum, sakot: „…mums ir tikai piecas maizes un divas zivis”. Mācekļi, droši vien gaidīja, ka Jēzus sacīs: „O, jā! Tad atlaidiet tautu, jo jums ir pārāk maz, un tā nepietiks visiem!” Taču Jēzus tā neteica un tā nerīkojās. Jēzum izdevās pabarot lielu cilvēku daudzumu pateicoties tam, ka kāds zēns nodeva Jēzus rokās to mazumu, kas tam bija.
  • Atbildība – atslēga uz veiksmi! II

    Par visu ir sava balva – gan par atbildību, gan par bezatbildību. Atbildīgajiem pieder slava un autoritāte, bet bezatbildīgajiem – neslava un kauns.Lai Dievs mums palīdz nepārlikt savu atbildību uz citiem. Dievs nedos tev nest vairāk, kā vari izturēt. Ar Viņa žēlastību pietiek, lai tev palīdzētu un glābtu tevi jebkurā situācijā!
  • Izmainīts cilvēks – tas ir cilvēks ar pareiziem un tīriem motīviem

    Izmainīts cilvēks kalpo cilvēkiem tāpēc, ka mīl tos, un ne tāpēc, ka meklē kādu labumu sev. Man ir tik skumji, kad es satiekos ar cilvēkiem, kuri kalpo, jo viņiem tas ir izdevīgi. Cilvēku, kuram ir tādi motīvi būs grūti mainīt. Jūda Iskariots, kurš nodeva Jēzu, bija tieši tāds cilvēks. Trīs ar pusi gadus Jūda Iskariots atradās līdzās Jēzum, bet tas viņu nekā neizmainīja, jo viņam bija netīri motīvi. Jūda Iskariots bija sudrabu mīlošs un skops cilvēks. Jēzus uzticēja viņam Savas kalpošanas finansiālo pusi, tālab tam bija pieeja naudai un ziedojumiem, kas domāti Jēzus kalpošanai. Sākumā Jūda Iskariots sāka zagt naudu no kases, bet galu galā nodeva arī savu Skolotāju.