Ko tu dari ar savu paaugstinājumu?

Miers jums un žēlastība no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Pateicoties Dieva žēlastībai un mīlestībai šodien mums ir dāvāta vēl viena diena.Mēs runājam ar jums par to, kā izpelnīties paaugstināšanu no Dieva.Dievs vēlas mūs paaugstināt, taču mums ir svarīgi saglabāt savā sirdī pazemību un sekot Viņa principiem.
„Tiem, kas ir bagāti tagadējā pasaules laikmetā, piekodini, lai viņi nebūtu augstprātīgi un neliktu cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt; lai viņi darītu labu, būtu bagāti labos darbos, devīgi, nesavtīgi, uzkrādami sev labu mantas pamatu nākamai dzīvei, ka iegūtu īsto dzīvību.”(1.Timotejam 6:17-19).
Paaugstināšana ir saistīta ar jautājumu par bagātību, bet tā nav tikai nauda. Bagātība ir kas vairāk par naudu. Veselība, prieks, labas savstarpējās attiecības, miers, mīlestība – tā ir bagātība. Daudziem cilvēkiem ir daudz naudas, bet tajā pat laikā viņiem nav patiesās bagātības. Dievs mums šodien saka, lai mēs neesam augstprātīgi un nepaļaujamies uz materiālajām lietām, bet tikai uz Dievu. Mums jābūt dāsniem un sabiedriskiem. Kad atnāks problēmas, mums spēs palīdzēt tikai Dievs. Paļaujies uz Dievu un dari labus darbus. Ar to tu izpelnies Dieva uzmanību – paaugstināšanu no Dieva. Taču mums ir svarīgi saprast kādu patiesību – kad Dievs paaugstina cilvēku, Viņš to nedara paša cilvēka dēļ, bet tādēļ, lai risinātu daudzu cilvēku vajadzības. Cilvēks nedzīvo sev vien. Ja esot paaugstināts, tu aizmirsti par citu cilvēku vajadzībām, tu neesi pelnījis, lai ilgstoši paliktu šajā paaugstinājuma stāvoklī.Kad Dievs izredzēja Ābrahāmu, Viņš tam teica, ka Viņš paaugstinās viņu tālab, lai tas kļūtu par svētību daudziem cilvēkiem. Ir svarīgi, kā mēs attiecamies pret to cilvēku vajadzībām, kuri ir mums visapkārt.
„Sīmani, Sīmani, redzi, sātanam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus. Bet Es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos. Un, kad tu atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus!” Bet tas Viņam sacīja: “Kungs, es esmu gatavs ar Tevi iet cietumā un nāvē.”(Lūkas 22:31-33).
Šai rakstu vietā redzam, ka Dievs deva uzdevumu Pēterim, un konkrēti – stiprināt savus brāļus. Paaugstinot Pēteri, Dieva nodoms bija citu brāļu stiprināšana caur Pēteri.Kad Dievs tevi paaugstina, tev jāvelta uzmanība vienkāršiem ļaudīm. Cilvēki lūdz Dievu par savām vajadzībām, un Dievs atbild viņiem caur tiem, kurus viņš ir paaugstinājis.Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? Ja tava paaugstināšana nerisina citu cilvēku vajadzības un problēmas, šis paaugstinājums visdrīzākajā laikā atgriezīsies pie Dieva.Paaugstinājumā no Dieva ir apslēpts pietiekoši daudz svētību, lai atrisinātu ne tikai visas tavas problēmas, bet arī to daudzo cilvēku problēmas, kurus Dievs sūtīs tavā ceļā. Esi gudrs, rīkojoties ar Dieva dotajām svētībām periodā, kad Dievs tevi paaugstina. Vienmēr atceries, ka paaugstināšana ir ne tikai tev un priekš tevis, bet arī to citu cilvēku dēļ, kurus Dievs vēlas svētīt caur tevi un tevis paaugstināšanu.Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šai dienā!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije  

Līdzīgi raksti

  • Mūsu bagātība – tas ir mūsu dievbijīgais raksturs un atjaunotais prāts!

    „Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju. Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.”(1.Timotejam 6: 9-12).
  • Ko vēl cilvēka dzīvē atnes piedošana

    2.Piedošana dod mums spēku iet savu dzīves ceļu (piepildīt savu aicinājumu).„ Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.”(Ebrejiem 12:1-2).
  • Dieva Vārds – tas ir zobens

    Mēs ar jums atrodamies garīgā cīņā, un mums ir nepieciešami ieroči ar kuru, palīdzību mēs varam gūt uzvaru pār ienaidnieku. Dieva Vārds – tas ir Dieva ierocis, tas ir Viņa zobens. Ja Dieva Vārds atradīsies mūsos, tad mēs viegli varēsim uzvarēt kārdinājumus, grēku un sātanu.Ja Dieva Vārds bagātīgi būs mūsos, tad mēs varēsim teikt, kā Jēzus. „Stāv rakstīts! Stāv rakstīts! Stāv rakstīts!” Bet, ja tu neesi līmenī, ja tu nezini, kas ir teikts Vārdā, tad tevī nebūs dedzības pasludināt Dieva Vārdu savā dzīvē un savā situācijā.
  • Nodot sevi Dievam

    Tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas,atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.
  • Lai mēs ar jums varētu parādīt vai demonstrēt Dievu, arī mums ir jāatrodas Tēvā vai pie Tēva krūts

    Tēvā – tas nozīmē atrasties tuvu Tēva sirdij vai pie Tēva krūts.„Viens no Viņa mācekļiem sēdēja pie Jēzus krūtīm, to Jēzus mīlēja.”( Jāņa 13:23).„ Pie krūtīm” un „Tēvā”- šiem vārdiem ir viena sakne. Tālab tur, kur ir rakstīts „pie krūts” varētu rakstīt arī „Tēvā”.
  • Lūgšana – tas ir spēka avots! II

    Jēzus ar Savu piemēru mums parāda, ka cilvēkam vienmēr būs lūgt un nebūs pagurt. Jēzus visus nakti lūdza, tāpēc, ka nākamajā rītā, kaut kam bija jānotiek un Viņš Sevi gatavoja jaunajai dienai. Viņš lūdza!„Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.” (Lūkas Ev. 6:19).Mēs atkal redzam, ka spēks un svaidījums pavadīja Jēzus kalpošanu, bet viss tas notika pēc tam, kad Viņš bija pavadījis laiku lūgšanā. Tas nebija cilvēciskais spēks, bet Dieva spēks, kurš izplatījās un pavadīja to, ko Jēzus darīja. Un tas bija rezultāts pastāvīgām lūgšanām. Jēzus vienmēr lūdza!