Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? III

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
Miers jums, dārgie draugi!Es pateicos Dievam par kārtējo iespēju dalīties ar jums gudrības vārdā no Tā Kunga. Bībelē ir teikts, ka gudrība liek cilvēka sejai starot, gudrība paaugstina cilvēku. Tālab šodien es vēlētos turpināt runāt par to, kā izpelnīties paaugstināšanu no Dieva.Vakar mēs runājām par Dāvidu. Dāvids no citiem cilvēkiem atšķīrās ar to, ka viņš no visas sirds mīlēja Dievu, Viņa Vārdu un cilvēkus.Dāvids mīlēja un slavēja Dievu tajos brīžos, kad viņu neredzēja citi cilvēki, jo viņš to darīja ne jau cilvēku dēļ, bet savam Dievam. Un Dievs vēroja Dāvidu.Tai pat laikā, Sauls bija Israēla ķēniņš. Pirms Sauls kļuva par ķēniņu, viņš bija vienkāršs cilvēks, niecīgs savās acīs. Tieši Dievs paaugstināja Saulu. Bet pēc tam, kad Dievs viņu paaugstināja, Sauls kļuva lepns, sāka uzskatīt sevi līdzvērtīgu Dievam, pārstāja klausīt Dievam. Sauls sāka visu darīt pēc sava prāta, ne tā, kā viņam teica Dievs. „Pēc sava prāta” – tā ir nepaklausība. Sauls aizmirsa To, Kurš viņu paaugstināja. Tālab Sauls tika pazemināts, un viņa vietā par ķēniņu tika ielikts Dāvids. Tā bija Dāvida paaugstināšana. Bet līdz ar paaugstināšanu Dāvida sirds nemainījās, – viņš turpināja mīlēt un slavēt Dievu tā, kā to darīja, būdams par ganu. Reiz Dāvids dejoja Dieva priekšā, un viņa sieva pasmējās par to, nosaucot viņu par neprātīgu. Bet Dāvidu tas neaizskāra, jo savā sirdī viņš zināja, ka izpatīk Dievam. Dāvids nekļuva lepns, bet vienmēr un it visā meklēja Dievu un paļāvās uz Viņu. Bet Sauls vēlējās pats celt savu valstību. Tad, kad Sauls krita grēkā, Dievs sūtīja pie viņa Samuēlu, bet tā vietā, lai nožēlotu savu grēku, Sauls lūdza Samuēlam izdarīt tā, lai visi viņu mīlētu, lai tiktu saglabāta viņa vieta. Uz to Samuēls viņam atbildēja, ka valstība viņam tiek atņemta un tiks nodota citam, kurš ir pelnījis šo vietu.Kurš vēlas no Dieva tikt paaugstināts, tam jāpaliek vaļsirdīgam, atklātam.Esmu ievērojis tādu īpatnību, ka daudzi no mums vairs nespēj tā vienkārši, atklāti dejot Dieva priekšā, jo kļuvuši augstprātīgi. Kaut atcerieties, kā jūs līksmojāt un priecājāties Dieva priekšā pēc savas grēku nožēlas. Ar daudziem ticīgajiem šodien ir ļoti grūti uzturēt savstarpējos kontaktus, sazināties, jo viņi ir kļuvuši pārāk augstprātīgi, pieauguši. Dāvids – gans un Dāvids – ķēniņš vienlīdz mīlēja un slavēja Dievu, viņa stāvoklis nemainījās un nepadarīja viņa sirdi uzpūtīgu. Mums jāizvāc no savas sirds visi šie atkritumi.
„Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”(Salamana pam. 4:23).
Dievs vēlas svētīt un paaugstināt katru cilvēku, bet ir ļoti svarīgi, ar ko būs piepildīta mūsu sirds. Paaugstinājumam no Dieva nav jāizraisa mūsos lepnību vai augstprātību, bet pazemību un pateicību Dievam, jo viss labais mūsu dzīvē nāk tikai no Dieva. Paaugstināšana nenāk no cilvēka, bet no Dieva, kurš ir gaismas Tēvs.
„Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.”(Jēkaba 1:17).
Lai Dievs šai dienā bagātīgi svētī katru no jums!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Vai Tam Kungam kaut kas būtu neiespējams?

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Šis jautājums ir ļoti svarīgs, jo atbilde uz to nosaka, cik lielā mērā mēs varēsim piedzīvot Viņa iejaukšanos savā dzīvē. Šis jautājums liek mums saprast, ka mūsu Dieva atziņas līmenis ietekmē mūsu ticības līmeni.Ja cilvēks tic, ka Dievam nav nekā neiespējama, tad viņa attieksme pret dzīvi, grūtībām būs atbilstoša, un viņa gara noskaņojums, saskaroties ar grūtām un ilgām problēmām, būs pareizs.

  • Pateicība – tas ir pareizais veids, lai tuvotos Dievam

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Tuvojoties Dievam, mums ir jāsaprot, ka Dievs ir labs un žēlsirdīgs, un ka Viņa žēlsirdība paliek mūžīgi.Izskatīsim vairākas lūgšanas Bībelē, kurās mēs varēsim ieraudzīt, cik būtiska ir pateicība.23 Atbrīvoti tie nāca pie savējiem un stāstīja, ko augstie priesteri un vecaji tiem bija sacījuši. 24 To dzirdējuši, viņi vienprātīgi lūdza Dievu, sacīdami: “Kungs, Tu, kas esi radījis debesis un zemi un jūru un visu, kas tanī, 25 kas ar Sava kalpa, mūsu tēva Dāvida, muti caur Svēto Garu esi sacījis: kāpēc tautas trako un ļaudis izdomā nelietības?

  • Līdzcietības spēks II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem.Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt.(Mateja 12:9-10).Mēs redzam šajā fragmentā slimu cilvēku, kuram bija nokaltusi roka. Tur bija arī farizeji, kuri zināja, ka Jēzus noteikti dziedinās šo cilvēku. Bet viņi tik un tā uzdeva Jēzum jautājumu, lai apsūdzētu Viņu. Un tas viss tikai tālab, ka farizeji dzīvoja pēc likuma burta, un brīvības likums paverdzināja viņus un pārvērta tos bezjūtīgos reliģiozos cilvēkos.

  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Mēs runājām par to, ka privilēģija ieiet svētajā vietā piederēja tikai priesteriem. Priesteri nāca uz svēto vietu katru dienu, tālab, lai nestu upuri Dievam. Bībele saka, ka ikviens, kurš tic Jēzum Kristum ir priesteris. Šodien mūsu, kā priesteru, aicinājums ir, – tuvoties Dievam, ikdienu pienest Viņam garīgus upurus. Bez tam, mēs runājām par to, ka, ja mēs gribam baudīt Dieva klātbūtni, tad mums jāiemācās atstāt visas savas rūpes un jāmācās visā pilnībā nodoties Dieva pielūgsmei.

  • Dievs atklāj Savus noslēpumus tiem cilvēkiem, kuri stāv savā sardzē

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    “Es nostāšos savā sarga vietā, es turēšos stingri savā sargu tornī, un es novērošu un pārbaudīšu kā izlūks, ko Viņš man sacīs un kādu atbildi dos uz manu sūdzību.” Bet man atbildēja Tas Kungs un teica man: “Apraksti tevis redzēto parādību un uzraksti to uz plāksnēm, lai to ikviens viegli var lasīt.”(Habakuka 2:1-2).

  • Jebkuru savstarpējo attiecību mērķis ir – mainīt mūs

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Vecākos jūsu starpā tad nu pamācu es, arī būdams vecākais un Kristus ciešanu liecinieks un nākamās godības dalībnieks: ganiet Dievs ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā, ne piespiesti, bet labprātīgi, kā Dievs to grib, nedz arī negodīgas peļņas dēļ, bet no sirds, nekā tādi, kas grib valdīt pār viņiem piešķirto daļu, bet būdami par priekšzīmi ganāmam pulkam. Tad, kad Augstais Gans parādīsies, jūs saņemsiet nevīstošo godības vainagu. Tāpat, jaunākie, esiet paklausīgi vecākajiem, bet visi, cits citam padodamies, apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību.”(1.Pētera 5:1-5).