Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? III

Miers jums, dārgie draugi!Es pateicos Dievam par kārtējo iespēju dalīties ar jums gudrības vārdā no Tā Kunga. Bībelē ir teikts, ka gudrība liek cilvēka sejai starot, gudrība paaugstina cilvēku. Tālab šodien es vēlētos turpināt runāt par to, kā izpelnīties paaugstināšanu no Dieva.Vakar mēs runājām par Dāvidu. Dāvids no citiem cilvēkiem atšķīrās ar to, ka viņš no visas sirds mīlēja Dievu, Viņa Vārdu un cilvēkus.Dāvids mīlēja un slavēja Dievu tajos brīžos, kad viņu neredzēja citi cilvēki, jo viņš to darīja ne jau cilvēku dēļ, bet savam Dievam. Un Dievs vēroja Dāvidu.Tai pat laikā, Sauls bija Israēla ķēniņš. Pirms Sauls kļuva par ķēniņu, viņš bija vienkāršs cilvēks, niecīgs savās acīs. Tieši Dievs paaugstināja Saulu. Bet pēc tam, kad Dievs viņu paaugstināja, Sauls kļuva lepns, sāka uzskatīt sevi līdzvērtīgu Dievam, pārstāja klausīt Dievam. Sauls sāka visu darīt pēc sava prāta, ne tā, kā viņam teica Dievs. „Pēc sava prāta” – tā ir nepaklausība. Sauls aizmirsa To, Kurš viņu paaugstināja. Tālab Sauls tika pazemināts, un viņa vietā par ķēniņu tika ielikts Dāvids. Tā bija Dāvida paaugstināšana. Bet līdz ar paaugstināšanu Dāvida sirds nemainījās, – viņš turpināja mīlēt un slavēt Dievu tā, kā to darīja, būdams par ganu. Reiz Dāvids dejoja Dieva priekšā, un viņa sieva pasmējās par to, nosaucot viņu par neprātīgu. Bet Dāvidu tas neaizskāra, jo savā sirdī viņš zināja, ka izpatīk Dievam. Dāvids nekļuva lepns, bet vienmēr un it visā meklēja Dievu un paļāvās uz Viņu. Bet Sauls vēlējās pats celt savu valstību. Tad, kad Sauls krita grēkā, Dievs sūtīja pie viņa Samuēlu, bet tā vietā, lai nožēlotu savu grēku, Sauls lūdza Samuēlam izdarīt tā, lai visi viņu mīlētu, lai tiktu saglabāta viņa vieta. Uz to Samuēls viņam atbildēja, ka valstība viņam tiek atņemta un tiks nodota citam, kurš ir pelnījis šo vietu.Kurš vēlas no Dieva tikt paaugstināts, tam jāpaliek vaļsirdīgam, atklātam.Esmu ievērojis tādu īpatnību, ka daudzi no mums vairs nespēj tā vienkārši, atklāti dejot Dieva priekšā, jo kļuvuši augstprātīgi. Kaut atcerieties, kā jūs līksmojāt un priecājāties Dieva priekšā pēc savas grēku nožēlas. Ar daudziem ticīgajiem šodien ir ļoti grūti uzturēt savstarpējos kontaktus, sazināties, jo viņi ir kļuvuši pārāk augstprātīgi, pieauguši. Dāvids – gans un Dāvids – ķēniņš vienlīdz mīlēja un slavēja Dievu, viņa stāvoklis nemainījās un nepadarīja viņa sirdi uzpūtīgu. Mums jāizvāc no savas sirds visi šie atkritumi.
„Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”(Salamana pam. 4:23).
Dievs vēlas svētīt un paaugstināt katru cilvēku, bet ir ļoti svarīgi, ar ko būs piepildīta mūsu sirds. Paaugstinājumam no Dieva nav jāizraisa mūsos lepnību vai augstprātību, bet pazemību un pateicību Dievam, jo viss labais mūsu dzīvē nāk tikai no Dieva. Paaugstināšana nenāk no cilvēka, bet no Dieva, kurš ir gaismas Tēvs.
„Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.”(Jēkaba 1:17).
Lai Dievs šai dienā bagātīgi svētī katru no jums!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pastāvīga sadraudzība ar Dievu

    Ja mēs regulāri pavadīsim laiku ar Dievu, tad mēs ieraudzīsim sevi kā izredzētos, svētos un Dieva mīļotos. Mēs katrs esam izredzētais, bet, daži no mums to redz un tic tam, savukārt dažiem – tas joprojām nav atklājies. Ja tu skatīsies uz sevi kā uz Dieva izredzēto, tad tev būs viegli ietērpties un atspoguļot savā dzīvē „ līdzjūtību, laipnību, pazemību, lēnību, pacietību….”Bez tam, tu ieraudzīsi, kā šīs īpašības sāks ietekmēt tavu iekšējo stāvokli un tavas attiecības ar Dievu un cilvēkiem.
  • Attaisnošanās vai ziedošanās? III

    Dievs Savā Vārdā jau ir pateicis to, kādā secībā ir jābūt izkārtotām jūsu prioritātēm: „Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33).Lai arī ar ko jūs nodarbotos, kādas problēmas būtu nākušas pār jums, jūs nedrīkstat aizmirst šo svēto principu: dzīve Dievam un Viņa Valstības paplašināšana atnes labumu(svētības) jums un jūsu tuviniekiem, bet par to nāksies maksāt cenu. Ziedošanās – tā ir tā cena, kuru nāksies maksāt. Labāk meklējiet pamatu vai iemeslu, lai ziedotos Dievam, nekā atrunas tam, lai aizietu no aicinājuma vai kalpošanas Viņam.
  • Pestīšanas cerība II

    Ābrahāma piemērs mums šodien ir kā modelis tam, kā mums jādzīvo šajā pasaulē, un vēl – tas palīdz mums izprast pestīšanas cerības lomu pēdējo laiku kaujā.Tālab, ka Ābrahāmam bija pestīšanas cerība, viņš ne pie kā neturējās šajā pasaulē un neļāva bagātības valdzinājumam traucēt viņa attiecībām ar Dievu.Ja tev ir pestīšanas cerība, tad dotajā brīdī tev ir viegli staigāt ticībā, un neatkarīgi no tā, kas tev ir vai kā tev nav, – tev ir viegli priecāties jau šobrīd.
  • Noslēgums par sāpju un ciešanu potenciālajām priekšrocībām

    Mēs runājām par to, ka Dievs izmanto sāpes un problēmas mūsu garīgajai izaugsmei.Mēs runājām par to, ka sāpēs un problēmās ir apslēptas mūsu potenciālās priekšrocības. Sāpes un ciešanas, vairāk par visu citu, piesaista mūsu uzmanību, māca mūs paļauties uz Dievu , pārbauda un attīra mūsu ticību, veido mūsu raksturu, sagatavo mūs mūžībai un dod mums iespēju gūt pieredzi kalpošanai citiem cilvēkiem.Mēs runājām par to, ka, ja nepieņemsim attiecīgus pareizus lēmumus, problēmas pašas par sevi nepadarīs mūs nobriedušus. Priekšrocības ir vien potenciālas un ne automātiskas.
  • Praktiski norādījumi Bībeles izpētei

    1. Lūdz, lai Dievs dod tev spēcīgas slāpes pēc Vārda.Lūdz par to bieži. Lai Dievs palīdz tev apzināties, cik ļoti tev ir vajadzīgs Vārds. Cilvēks bez slāpēm nedzer un neēd. Tikai izslāpis un izsalcis cilvēks vēlās to darīt. Ja tev nav apetītes, tad tu neēdīsi. Bet mēs zinām, ka Dieva Vārds ir garīgais ēdiens.
  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums

    Ja, tev ir zināšanas, iemaņas un vēlēšanās, tad tu varēsi izveidot paradumu. Šodien izskatīsim, kas ir zināšanas?Zināšanas – tā ir teorētiska sapratne par to, kas ir jādara un kāpēc tas ir jādara. Lai izveidotu kādu ieradumu, tev vajag teorētiski saprast, kas un kāpēc. Kā tas attiecās uz mūsu lūgšanu dzīves formēšanu, izveidošanu? Es to gribu paskaidrot. Lasot Bībeli – Dievs Vārdu, mēs saņemam zināšanas. Mums ir zināšanas par to, kas ir lūgšana. Mums ir zināšanas, kāpēc mums ir jālūdz.