Ko tu dari ar savu potenciālu?

TAS KUNGS LAI TEVI SVĒTĪ UN LAI TEVI PASARGĀ!  TAS KUNGS LAI APGAISMO SAVU VAIGU PĀR TEVI UN LAI IR TEV ŽĒLĪGS!  TAS KUNGS LAI PACEĻ SAVU VAIGU UZ TEVI UN LAI DOD TEV MIERU! ” (4.Moz. 6:24-26).Lai šī diena katram no mums iesākas ar šo brīnišķīgo svētības lūgšanu. Lai Tā Kunga žēlastība un labestība šodien ir ar mums!Dievam ir labi nodomi Saviem bērniem. Viņš vēlās, lai katrs no mums sevi realizē šajā dzīvē. Tieši tamdēļ Dievs KATRAM cilvēkam ir piešķīris Savus talantus.Šie talanti katram cilvēkam ir savādāki, taču tie ir paredzēti vienam mērķim-kalpot un izplatīt Dieva Valstības vērtības!Nu jau ilgu laiku mēs ar jums runājam par tēmu: “Ko tu dari ar saviem talantiem?” Citiem vārdiem runājot šo tēmu var nosaukt arī tā: „Ko tu dari ar savu potenciālu?”Talants ir gandrīz tas pats, kas potenciāls. Līdzība par talantiem ir tas pats, kas līdzība par potenciālu. Potenciāls ir kaut kas tāds, kas pagaidām vēl ir nepilnīgs un to ir iespējams attīstīt un padarīt pilnīgu. Potenciāls sākotnēji ir neredzams, bet tas tik un tā ir. Lai potenciālu pārvērstu realitātē, tas ir jāattīsta. Pateicoties ieliktajam potenciālam, tu vari nomainīt to stāvokli, kurā tu atrodies šobrīd. Tev ir sākums un viss nepieciešamais priekš tā, lai tavs šīs dienas stāvoklis mainītos. Tā iemesla pēc ir nepieciešams attīstīt potenciālu un novest to līdz pilnībai. Es vēlos jums pateikt, ka Kristus Miesa sastāv no milzīga potenciāla, vareniem kalpotājiem, vareniem evaņģēlistiem, mācītājiem, praviešiem, zinātniekiem, biznesmeņiem, utt. Mēs visu laiku par to runājam. Taču Dievs vēlās, lai mēs visu savu dzīvi ne tikai runājam par savu potenciālu, bet lai mēs kļūstam par cilvēkiem ar realizētu potenciālu. Es nevēlos lai cilvēki tikai runā, ka mūsos ir apslēpts varens potenciāls, bet lai viņi ierauga šo potenciālu darbībā. Nav jābūt pravietim, lai pateiktu, ka tevī ir apslēpts milzīgs potenciāls. Nav neviena cilvēka, kurā nebūtu apslēpta potenciāla. Dievs ir ielicis milzīgu potenciālu katrā cilvēkā. Problēma ir tajā, ka cilvēki bieži vien nevēlās virzīties uz priekšu unneattīsta to potenciālu, kurš ir apslēpts viņos. Dievs vēlās, lai mēs kaut ko darītu. Tas ko mēs daram ar saviem talantiem un potenciālu, nosaka to, vai mēs kļūsim par tādiem, kādus mūs iecerējis Dievs, ņemot vērā mūsu potenciālu.Dievs tiesās ne tikai mūsu rīcību, bet arī mūsu bezdarbību. Mūsu bezdarbība var kļūt par ierobežojumu Dievam. Svarīgi ir ne tikai tas ko mēs sakam, bet arī tas ko mēs nepasakam. Piemēram, mēs varam slavēt Dievu un tieši tādēļ Dievs mums ir devis muti. Mūsu mutē ir ielikts milzīgs potenciāls runāt pareizas lietas, slavēt Dievu, iedvesmot un uzmundrināt cilvēkus. Bet mēs varam to arī nedarīt, mēs varam to neteikt-un tas būs grēks. Tāpēc Dievs tiesās ne tikai mūsu rīcību, bet arī mūsu bezdarbību. Laid savu talantus apgrozībā. Dari priekš Dieva Valstības to, ko tava roka var darīt un tu redzēsi Dieva svētību plūsmu savā dzīvē.Gudrais ķēniņš Sālamans teica:
„ Visu, ko tava roka spēj ar taviem spēkiem veikt, to dari, jo pazemē, kurp tavs ceļš iet, nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, ne gudrības…” (Sāl. māc.9:10).
Tiksimies ar jums rīt mūsu ikdienas rubrikā!Ar Dieva mieru!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Cienīgs mērķis dzīvei II

    Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam II

    Mēs uzsākām sarunu par to, ka kopā ar Dievu mēs varam plānot savu nākotni un mums var būt brīnišķīga nākotne. Mēs runājām par to, ka tas nenotiek automātiski. Tas, ka esam kļuvuši par ticīgajiem, nenozīmē, ka mums nav jāpievērš uzmanība savai nākotnei. Mēs nedrīkstam atstāt rūpes par savu nākotni apstākļu varā. Dievs devis mums saprātu un Viņš vēlas, lai mēs virzītos uz priekšu un celtu, veidotu savu brīnišķo nākotni. Tas, kurš nerūpējas par savu nākotni, parasti paliek par neveiksminieku savā dzīvē. Tālab, tik svarīga ir nopietna attieksme pret savas nākotnes plānošanu.
  • Attaisnošanās vai ziedošanās? II

    Šodien turpināsim sarunu par to, ko mēs izvēlamies – ziedošanos Dievam un Viņa aicinājumam vai attaisnojumu meklēšanu priekš tā, lai nesekotu savam aicinājumam. Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošana cilvēkiem – tas ir ceļš, kurš ved uz svētlaimi (gandarījumu) un paaugstināšanu no Dieva. Bet Jēzus mums māca to, ka, attiecībā pret cilvēkiem, mums nevajag būt aprēķinātājiem. Mums vienmēr ir jābūt motivētiem ar vēlmi svētīt citus, – bez jebkādiem savtīgiem mērķiem vai aprēķina. Kalpojot cilvēkiem, mums ir jāstaigā mīlestībā, gaidot atlīdzību no Dieva, bet ne no cilvēkiem.
  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba.Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību.Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51).Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!
  • Kas ir līdzcietība?

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem.Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.
  • Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

    Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība.