Ko tu dari ar savu potenciālu?

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
„TAS KUNGS LAI TEVI SVĒTĪ UN LAI TEVI PASARGĀ!  TAS KUNGS LAI APGAISMO SAVU VAIGU PĀR TEVI UN LAI IR TEV ŽĒLĪGS!  TAS KUNGS LAI PACEĻ SAVU VAIGU UZ TEVI UN LAI DOD TEV MIERU! ” (4.Moz. 6:24-26).Lai šī diena katram no mums iesākas ar šo brīnišķīgo svētības lūgšanu. Lai Tā Kunga žēlastība un labestība šodien ir ar mums!Dievam ir labi nodomi Saviem bērniem. Viņš vēlās, lai katrs no mums sevi realizē šajā dzīvē. Tieši tamdēļ Dievs KATRAM cilvēkam ir piešķīris Savus talantus.Šie talanti katram cilvēkam ir savādāki, taču tie ir paredzēti vienam mērķim-kalpot un izplatīt Dieva Valstības vērtības!Nu jau ilgu laiku mēs ar jums runājam par tēmu: “Ko tu dari ar saviem talantiem?” Citiem vārdiem runājot šo tēmu var nosaukt arī tā: „Ko tu dari ar savu potenciālu?”Talants ir gandrīz tas pats, kas potenciāls. Līdzība par talantiem ir tas pats, kas līdzība par potenciālu. Potenciāls ir kaut kas tāds, kas pagaidām vēl ir nepilnīgs un to ir iespējams attīstīt un padarīt pilnīgu. Potenciāls sākotnēji ir neredzams, bet tas tik un tā ir. Lai potenciālu pārvērstu realitātē, tas ir jāattīsta. Pateicoties ieliktajam potenciālam, tu vari nomainīt to stāvokli, kurā tu atrodies šobrīd. Tev ir sākums un viss nepieciešamais priekš tā, lai tavs šīs dienas stāvoklis mainītos. Tā iemesla pēc ir nepieciešams attīstīt potenciālu un novest to līdz pilnībai. Es vēlos jums pateikt, ka Kristus Miesa sastāv no milzīga potenciāla, vareniem kalpotājiem, vareniem evaņģēlistiem, mācītājiem, praviešiem, zinātniekiem, biznesmeņiem, utt. Mēs visu laiku par to runājam. Taču Dievs vēlās, lai mēs visu savu dzīvi ne tikai runājam par savu potenciālu, bet lai mēs kļūstam par cilvēkiem ar realizētu potenciālu. Es nevēlos lai cilvēki tikai runā, ka mūsos ir apslēpts varens potenciāls, bet lai viņi ierauga šo potenciālu darbībā. Nav jābūt pravietim, lai pateiktu, ka tevī ir apslēpts milzīgs potenciāls. Nav neviena cilvēka, kurā nebūtu apslēpta potenciāla. Dievs ir ielicis milzīgu potenciālu katrā cilvēkā. Problēma ir tajā, ka cilvēki bieži vien nevēlās virzīties uz priekšu unneattīsta to potenciālu, kurš ir apslēpts viņos. Dievs vēlās, lai mēs kaut ko darītu. Tas ko mēs daram ar saviem talantiem un potenciālu, nosaka to, vai mēs kļūsim par tādiem, kādus mūs iecerējis Dievs, ņemot vērā mūsu potenciālu.Dievs tiesās ne tikai mūsu rīcību, bet arī mūsu bezdarbību. Mūsu bezdarbība var kļūt par ierobežojumu Dievam. Svarīgi ir ne tikai tas ko mēs sakam, bet arī tas ko mēs nepasakam. Piemēram, mēs varam slavēt Dievu un tieši tādēļ Dievs mums ir devis muti. Mūsu mutē ir ielikts milzīgs potenciāls runāt pareizas lietas, slavēt Dievu, iedvesmot un uzmundrināt cilvēkus. Bet mēs varam to arī nedarīt, mēs varam to neteikt-un tas būs grēks. Tāpēc Dievs tiesās ne tikai mūsu rīcību, bet arī mūsu bezdarbību. Laid savu talantus apgrozībā. Dari priekš Dieva Valstības to, ko tava roka var darīt un tu redzēsi Dieva svētību plūsmu savā dzīvē.Gudrais ķēniņš Sālamans teica:
„ Visu, ko tava roka spēj ar taviem spēkiem veikt, to dari, jo pazemē, kurp tavs ceļš iet, nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, ne gudrības…” (Sāl. māc.9:10).
Tiksimies ar jums rīt mūsu ikdienas rubrikā!Ar Dieva mieru!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievišķā disciplīna II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    1. Izmantojiet visus garīgos ieročus, kurus jums devis Dievs:„ Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.” (Efeziešiem 6:10-17).

  • Bez Svētā Gara mēs nevarēsim parādīt Dievu savā dzīvē

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    1)Jēzus deva Apustuļiem pavēles caur SVĒTO GARU. (2.pants)Jēzus Pats paļāvās uz Svēto Garu itin visā, ko Viņš, atrodoties miesā, darīja. Jēzus, iemājojot miesā, bija miesas ierobežots, tālab Viņam bija nepieciešams Svētais Gars. Mēs, kā cilvēki, dzīvojam miesā, un arī mēs esam savas miesas ierobežoti.

  • Ticība – tā nav cīņa par Dieva apsolījumiem bez attiecībām ar Viņu

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Ar skaļo gavilēšanu nepaklausīgie izraēlieši tikai pasliktināja savu problēmu. Tas veicināja to, ka viņu ienaidnieki mobilizēja visus savus spēkus cīņai pret israēliešiem. Ticība – tās nav emocijas.Ticība – tā ir paklausība Dieva balsij un vārdam.Ticība – tā ir rīcība, kas balstīta uz paklausību un Dieva pavēlēm.Ticība – tā ir pozitīva atsaucība uz Dieva norādījumiem.Ticība – tā ir staigāšana vienā komandā ar Dievu.

  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē? III

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 7 minutes
    Vakar mēs apstiprinājām, ka pastāvīga sadraudzība ar Dievu ir obligāts noteikums tam, lai piedzīvotu Dieva klātbūtni, Viņa spēku un žēlastību savā dzīvē. Mēs lasījām daudzas Rakstu vietas, kuras parāda mums to, ka tiem cilvēkiem, kuri mīl To Kungu, ir acīmredzamas priekšrocības. Tādiem cilvēkiem Dievs ir sagatavojis virkni patīkamu pārsteigumu, viņu dzīvēs visas lietas nāk par labu, un Pats Dievs atklāj Sevi viņiem.„Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.”(Romiešiem 8:28).Dievu mīlošs cilvēks vienmēr ir orientēts uz to, lai jebkurā dzīves situācijā piepildītu Dieva gribu.

  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība IV

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Mūsu kalpošana mērķis ir, – būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau tāpēc, ka mēs būtu kādi īpaši vai pārāki par citiem. Dievs mums uzticēja šo kalpošanu tāpēc, ka Viņš ir apžēlojis mūs. Un tagad, mums, kas esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva nav tiesību apsūdzēt tos, kuri vēl nav iepazinuši Dievu un dzīvo zem tumsības valdnieka varas. Dievs sūta mūs – Savus bērnus – nest šai pasaulē gaismu un salīdzināšanu. Kalpojot, mēs nedrīkstam pagurt, nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas varētu apstādināt mūs šai kalpošanā. Mums jābūt drosmīgiem un, paciešot bēdas, jāiet šai pasaulē kā labajiem Jēzus Kristus kareivjiem.