Laba pārvaldnieka privilēģijas un atbildība. 5.daļa

Katram cilvēkam ir konkrēta kalpošana un sūtība, kura ir jāīsteno. Pagājušajā dievkalpojumā mēs runājām par Pāvilu, kurš deva norādījumus par kalpošanu Dievam savam garīgajam dēlam Timotejam. Pāvils parādīja Timotejam sevi kā piemēru. Pāvils teica, ka ir saglabājis ticību un paveicis Dieva doto uzdevumu. Tieši to Dievs gaida no katra sava bērna,- lai mēs aizietu līdz galam un paveiktu savu uzdevumu. Pastāv noteikti faktori, kuri mums jāņem vērā, aizvedot sava dzīves uzdevuma izpildi līdz finiša līnijai.

Šajā svētdienā kalpoja mācītājs Baijo no Nigērijas. Viņš ir sens mūsu draudzes draugs. Mācītājs Baijo sludināja par ticīgo varu pār sātanu un apstākļiem. Dievs zina un redz, ka sātans rada daudz ļaunuma šajā pasaulē. Dievs mīl cilvēkus, tāpēc Viņš vēlas apbruņot un sagatavot Savus bērnus, lai viņi nestu Dieva glābšanas gaismu šajā pasaulē.

Dievs grib, lai mēs pienesam Viņam tīkamus augļus. Mēs jau pagājušajā dievkalpojumā runājām, ka ne visi augļi ir Dievam patīkami. Kad jūs skatāties uz savu dzīvi, ir ļoti svarīgi izanalizēt to, uz ko tiek tērēts jūsu laiks, kur un kam jūs esat veltījuši savas dzīves gadus. Laiks paskrien ļoti ātri. Bērnībā likās, ka laiks virzās ļoti lēni, bet ar gadiem jūs saprotat, ka laiks lido ar milzīgu ātrumu. Un mums ir jāķer mirkļi, iespējas, lai darītu to, kas ir pareizi, to, dēļ kā jūs Dievs radīja. Lai Dievs palīdz katram no mums neatlikt uz vēlāku laiku to, kas ir jāizdara tagad. Kamēr jūs domājat, ka kaut ko izdarīsiet vēlāk, pēkšņi jūs apzināsieties, ka laiks un dotā iespēja ir pagājuši, un vairs neatgriezīsies. Dievs saka, ka Viņš mums ir devis laiku tam, lai mēs darītu to, kam Viņš mūs ir radījis. Dievs katram no mums ir devis kalpošanu, kura mums ir jāpiepilda.

Svētdienas dievkalpojumu mācītājs Rufus iesāka ar uzmundrinājuma vārdu par to, ka mūsu lielākā bagātība ir Jēzus Kristus, Kas dzīvo mūsos. Patiesa bagātība ir pārbaudītas attiecības ar Dievu, draudzība un tuvas attiecības ar Viņu. Cilvēks kļūst īpašs, kad Viņam ir dzīvas attiecības ar Dievu un tad vairs nav svarīgi, kā viņu novērtē pārējie. Nav nekā briesmīgāka, kā pazaudēt attiecības ar Dievu.